|
Dārgie klienti un sadarbības partneri,
Šajā nodokļu ziņu izlaidumā mēs turpināsim sniegt informāciju par grozījumiem Latvijas nodokļos. Šoreiz skaidrosim jaunumus saistībā ar pievienotās vērtības, nekustamā īpašuma un akcīzes nodokļiem, kā arī skaidrosim labojumus nodokļu konvencijās. SORAINEN jaunumu sadaļā lasiet par nodokļu un muitas prakses grupas juristu jaunākajām publikācijām.
- PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS NODOKLIS (PVN)
- NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKLIS (NĪN)
- AKCĪZES NODOKLIS (AN)
- NODOKĻU KONVENCIJAS
- SORAINEN NODOKĻU UN MUITAS PRAKSES GRUPAS JAUNĀKĀS PUBLIKĀCIJAS
1. PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS NODOKLIS (PVN)
Izdota jauna direktīva, kas attiecas uz PVN rēķinu izrakstīšanas kārtību
Šīs būtiskās izmaiņas skars gandrīz visus, lai gan ne tik drīz – Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir pienākums ieviest minēto direktīvu līdz 2012. gada 31. decembrim. Tas ir labi, jo ļaus uzņēmējiem laikus sagatavoties un pielāgot savas IT sistēmas.
Tātad, 2010. gada 13. jūlijā tika pieņemta Eiropas Padomes direktīva Nr. 2010/45/EU, kas nosaka PVN rēķinu izrakstīšanas kārtību. Jaunā direktīva cita starpā paredz sekojošus būtiskākos jaunumus:
- Dažām ES dalībvalstīm atļauto kases principu (t.i., PVN maksājams valsts budžetā, kad saņemta samaksa no pircēja, nevis, kad izrakstīts rēķins) atļaus piemērot visās dalībvalstīs. Turklāt, šo principu varēs piemērot visi mikrouzņēmumi ar gada apgrozījumu līdz EUR 2 miljoniem. Te gan nav skaidrs, vai Latvijai būs pienākums paplašināt kases principa piemērošanas robežu, jo šobrīd Latvijā kases principu atļauts piemērot, ja iepriekšējā gadā apliekamo darījumu vērtība nav pārsniegusi LVL 70 000.
- Rēķinā jānorāda datums, kad PVN kļūst maksājams, nevis piegādes datums. Šī norma paredzēta, lai vienādotu mēnesi, kad pircējs un pārdevējs, kuri atrodas dažādās valstīs, atspoguļo darījumu viņu PVN deklarācijās.
- Tiem, kas ir reģistrēti kā PVN maksātāji vairākās valstīs, svarīga būs ziņa, ka direktīva vienādos prasības PVN rēķina kritērijiem visā ES.
- Harmonizētas normas par rēķiniem attiecībā uz neapliekamiem darījumiem, izrakstīšanas termiņiem, apkopojošiem rēķiniem, rēķinu izrakstīšanu pašiem sev un rēķinu izrakstīšanas ārpakalpojumu saņemšanu.
- Jebkuram patērētājam (fiziskai personai) izrakstīt rēķinu varēs vienkāršotā formā, neatkarīgi no summas, jo patērētājs nevar atskaitīt priekšnodokli. Šobrīd fiziskām personām parasti izsniedz kases aparāta čekus. Vienkāršotos rēķinus šobrīd drīkst izsniegt vienīgi darījumos iekšzemē, kuru vērtība bez PVN ir mazāka par LVL 100.
- B2B darījumos (piegādes saimnieciskās darbības veicējiem) arī drīkstēs izrakstīt vienkāršoto rēķinu kā kredītrēķinu par iekšzemes neapliekamām piegādēm.
- Ārkārtīgi svarīgi, ka elektroniski izrakstīts rēķins būs pielīdzināms papīra formā izrakstītajam. Prasība par e-parakstu uz e-rēķina tādējādi ir dzēsta. Šobrīd gan vēl pastāv problēma ar likuma novecojušo prasību, lai klients akceptētu rēķina elektronisko formu. Tādēļ šis likums būs jāgroza, lai tas nebūtu pretrunā šai jaunajai direktīvai.
- Rēķini būs jāglabā sešus gadus. Papīra rēķinus drīkstēs ieskanēt un glabāt elektroniski. Likums šobrīd prasa uzglabāt dokumentāciju tikai piecus gadus.
Tādēļ, iespējams, jau tuvākajā laikā varēs sagaidīt kārtējos grozījumus PVN likumā attiecībā uz PVN rēķina izrakstīšanas kārtību, vai arī šos grozījumus varētu iestrādāt topošajā jaunajā PVN likuma redakcijā.
 Atgriezties uz sākumu
2. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKLIS (NĪN)
2.1. Precizē „lauksaimniecības zemes” definīciju
Ar šā gada 1. janvāri spēkā stājās grozījumi likumā, ar kuriem piemēro 3% NĪN „neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei”, ar kuru līdz šim saprata visu zemi, kas netiek izmantota lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai.
2010. gada 21. jūlijā spēkā stājās grozījumi likumā, kuri precizē, ka turpmāk zeme, kuras lietošanas mērķis ir „lauksaimniecībā izmantojamā zeme”, tiks uzskatīta par neapstrādātu (un attiecīgi tai būs jāpiemēro 3% nodokļa likme), ja:
- vairāk nekā 70% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības attiecīgajā zemes vienībā
- līdz kārtējā gada 1. septembrim
- netiek izmantoti lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai
- vai minētā zemes platība netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.
2.2. NĪN apmēra ierobežojums attiecināts arī uz 2011. gadu
Grozījumi likumā paredz, ka arī 2011. gadā pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas NĪN (ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis) atsevišķi par katru zemes vienību un katru ēku nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto NĪN apmēru vairāk par 25%.
Atgriezties uz sākumu
3. AKCĪZES NODOKLIS (AN)
3.1. AN dabasgāzei spēkā tikai divus mēnešus
Ar šā gada 1. jūliju galalietotājiem piegādātā dabasgāze ir apliekama ar AN. Tad spēkā stājās arī MK noteikumi Nr. 577 „Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību”. Tomēr šo noteikumu piemērošana atlikta no 2010. gada 1. septembra līdz 2011. gada 1. jūlijam. Tad AN apmērs būs LVL 15,60 par 1 000 m3.
Atgriezties uz sākumu
4. NODOKĻU KONVENCIJAS
4.1. Apstiprināti labojumi OECD nodokļu konvencijas modelī un tā komentāros
Lai arī Latvija nav OECD dalībvalsts un tai nav saistošs OECD nodokļu konvencijas modelis un tā komentāri, tomēr Latvija, noslēdzot nodokļu konvencijas ar citām valstīm, parasti par pamatu ņēma OECD nodokļu konvencijas modeli un tās piemērošanas komentārus. Modeļkonvencija un tās komentāri var palīdzēt izprast attiecīgo nodokļu konvenciju normas jēgu.
Šā gada 22. jūlijā OECD Padome apstiprināja labojumus OECD nodokļu konvencijas modelī un tā komentāros. Galvenie labojumi:
- Konvencijas modelis satur pilnīgi jaunu 7. panta redakciju un tā piemērošanas komentāru attiecībā uz pastāvīgās pārstāvniecības ienākuma aplikšanu ar nodokļiem. Neskatoties uz panta jauno redakciju, tā piemērošana būtiski neatšķirsies no tās, kāda bija saskaņā ar 2008. gada OECD nodokļu konvencijas modeļa redakciju un komentāriem.
- No konvencijām izrietošo labumu piešķiršana attiecībā uz ienākumiem no kolektīvo ieguldījumu instrumentiem.
- Nodokļu konvenciju piemērošana valstij piederošiem uzņēmumiem, ieskaitot valsts ieguldījumu fondus.
- Nodokļu konvencijas jautājumi saistībā ar kopējiem telekomunikāciju darījumiem.
- Pārstrādāti Komentāri attiecībā uz 183 dienu noteikumu. Izmaiņas iekļauj divus piemērus, lai precizētu, ka saskaņā ar 183 dienu noteikumiem periods, kurā savas darbības valstī persona ir rezidents nodokļu nolūkos, netiek ņemts vērā.
4.2. Apstiprināti OECD transfertcenu vadlīniju grozījumi
2010. gada 22. jūlijā OECD Padome apstiprināja Transfertcenu noteikšanas vadlīniju daudznacionālajiem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām 2010. gada versiju. Vadlīniju jaunajā versijā iekļauta pārstrādāta I-III nodaļa saistībā ar salīdzināmību un peļņas metodēm, kādas pieņēmusi OECD. Tika izstrādātas jaunas vadlīnijas par:
- vispiemērotākās transfertcenu noteikšanas metodes izvēli atbilstoši lietas apstākļiem,
- darījuma peļņas metodes praktisku pielietojumu (darījuma neto peļņas starpības metode un dalītās peļņas metode),
- salīdzināmības analīžu izpildi.
Saskaņā ar attiecīgajiem MK noteikumiem, piemērojot tirgus cenu noteikšanas metodes, var izmantot OECD Vadlīnijas. Tādējādi Latvijas normatīvie akti iesaka darījumus starp saistītām personām pamatot, vadoties no šīs starptautiskās prakses prasībām. Darījumu cenu pamatotības dokumentēšana ir viena no visvairāk pārbaudītajām jomām nodokļu administrāciju auditos daudzās Eiropas valstīs. Tādēļ iesakām sagatavot cenu darījumos ar saistītām personām pamatojošu dokumentāciju, kamēr vēl Latvijā VID auditu skaits šai jomā nav tik apjomīgs (kaut arī tas pieaug).
4.3. Apskats par darījumu cenu ar saistītām personām dokumentācijas prasībām ES
Lai uzzinātu nodokļu iestāžu atbildes par to, cik tālu katra ES dalībvalsts tikusi ar TC dokumentācijas prasību ieviešanu savos vietējos likumos, lūdzam klikšķināt šeit. Latvijas VID šajā dokumentā komentējis, ka „Papildus vispārējiem noteikumiem par darījuma dokumentāciju nodokļu nolūkos, mūsu likumos tiek plānots ieviest īpašus noteikumus par transfertcenu noteikšanas dokumentāciju. Lai atvieglotu Rīcības kodeksa piemērošanu, VID izdevis rekomendācijas dokumentācijai, ko nodokļu maksātāji var iesniegt, lai pierādītu, ka darījumi starp saistītiem uzņēmumiem tiek noslēgti par tirgum atbilstošu cenu; tā ir pieejama Latviešu valodā” šeit.
Atgriezties uz sākumu
5. SORAINEN NODOKĻU UN MUITAS PRAKSES GRUPAS JAUNĀKĀS PUBLIKĀCIJAS
- Partnera Jāņa Taukača raksts „Jaunais PVN likums ir vajadzīgs, bet vēl pilnveidojams!” (žurnālā Bilance), jaunākie blogi „PVN atmaksas kārtība kopumā atzīta par atbilstošu Satversmei? Par to jau nebija strīds!”, „Kādēļ PVN atskaitīšanai pēkšņi nepieciešams iesniegums VID?” (portālā Db.lv) un komentāri rakstos „Uzkrājumus nedrošajiem parādiem neapliks ar nodokli” un „Riskantajām profesijām grib lielāku minimālo mēnešalgu” (avīzē Dienas bizness).
- Vecākā juriste Diāna Kļuškina publicējusi rakstu portālā iFinanses.lv: „Izdevumi darbiniekiem, pašpatēriņš un nodokļu aspekti”.
- Jāņa Taukača un Diānas Kļuškinas intervija avīzē Bizness&Baltija (krievu valodā): „Labdarība atbrīvota no nodokļiem”.
Visas minētās publikācijas, kā arī iepriekšējo SORAINEN nodokļu publikāciju arhīvs pieejams šeit.
|
