|
Dārgie klienti un sadarbības partneri,
2018. gada izskaņā Konkurences padome (KP) aizliedza MAXIMA Latvija (Maxima) iegūt nomas tiesības veikala telpās Lāčplēša un Tērbatas ielu stūrī Rīgā, ko pašlaik aizņem ESSA piederošais centra iedzīvotāju vidū visai iecienītais “top!” (Top) zīmola veikals.
Atgādinām, ka, saskaņā ar Konkurences likumu aktīvu iegūšanas darījums var tikt uzskatīts par tirgus dalībnieku apvienošanos, ja šo aktīvu vai to izmantošanas tiesību iegūšana palielina ieguvēja tirgus daļu. Tirdzniecības telpas ir uzskatāmas par uzņēmuma aktīviem. Tāpēc, izpildoties likumā noteiktajiem apgrozījuma vai tirgus daļas kritērijiem, telpu lietošanas tiesību iegūšana ir jāsaskaņo ar KP, ja gan iepriekšējais, gan jaunais telpu izmantotājs darbojas vienā un tajā pašā tirgū (piemēram, ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecība vai degvielas mazumtirdzniecība). Ja ikdienas patēriņa preču mazumtirgotājs iegūst tiesības izmantot telpas, kas iepriekš ir izmantotas nepārtikas preču, piemēram, zīmolu kosmētikas tirdzniecībai, tad gan šāds darījums nebūtu jāpaziņo KP.
KP lēmums tomēr raisa vairākus jautājumus. Nesaņemot uz tiem atbildes, iestādes argumenti nav pietiekoši pārliecinoši un rada virkni neskaidrību.
Konkrētais tirgus
Konkurences tiesībās, un, jo īpaši apvienošanās lietās, ļoti svarīgi ir noteikt konkrēto tirgu, attiecīgi identificējot to preču vai pakalpojumu tirgu noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā, kuru ietekmēs apvienošanās. Šajā lietā KP, atbilstoši savai līdzšinējai praksei, kā apvienošanās ietekmēto tirgu noteica ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgu. Šajā tirgū ietilpst ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikali, bet neietilpst tirgi, kioski, specializētie veikali. Kā ģeogrāfisko teritoriju, ko ietekmētu apvienošanās, KP noteica teritoriju tikai 4 minūšu gājiena attālumā (aptveršanas zonā) no Top veikala. Šādi sašaurinot tirgu, tajā atrodas tikai Rimi (3), Top (1) un Maxima (1) veikali. Attiecīgi KP lēmumā vērtēja, kādas sekas uz konkurenci šajā būtībā mikro tirgū atstātu Top veikala aizstāšana ar Maxima veikalu.
KP savus secinājumus par tirgu pamatojusi galvenokārt ar savu iepriekšējo praksi pārtikas mazumtirdzniecības jomā. Ņemta arī vērā informācija no patērētāju aptaujas (536 respondenti) Top veikala telpās. KP ieskatā, ņemot vērā plānotā Maxima veikala formātu, pieejamību un atrašanās vietu, galvenie veikala apmeklētāji būtu Rīgas centra iedzīvotāji, tūristi un tuvākajā apkārtnē strādājošie, kuri veic salīdzinoši nelielus pirkumus, kurus ir viegli pārvietot. Saskaņā ar pircēju aptaujas datiem, 30% no aptaujātajām personām dzīvo veikala tiešā tuvumā. Turklāt viena pirkuma lielums vidēji ir 10 EUR, ko minējuši 83 % no aptaujātajiem pircējiem. Vienlaikus lēmumā nav skaidrots, kādi ir aptaujāto personu iepirkšanās paradumi, tostarp, cik regulāri aptaujātās personas iepērkas tieši šajā veikalā, un kādas preces tās pamatā iegādājas (jo īpaši, ievērojot vidējo čeka kopsummu EUR 10). Ja tas būtu darīts, iespējams, vajadzētu secināt, ka tirgus definējams plašāk, ietverot tajā, piemēram, arī kioskus un konditorejas. Apšaubāms arī, cik objektīvu informāciju var iegūt, aptaujājot viena veikala apmeklētājus. Mūsuprāt, plašākam skatījumam būtu nepieciešams aptaujāt pircējus vismaz vairākās no lēmumā minētajām iepirkšanās vietām. Jo īpaši būtiska nozīme tam ir šīs lietas kontekstā, jo tieši, pamatojoties uz aptaujāto veikala Top apmeklētāju viedokli, tika nospraustas ietekmētā tirgus ģeogrāfiskās robežas (4 minūšu gājiena attālumā no veikala Top).
Patērētāju pārorientēšanās iespējas un motivācija
Argumenti šajā lēmuma sadaļā, kam veltītas vien trīs īsas rindkopas, šķiet visnepilnīgākie. Pirmkārt, KP norāda, ka, “ņemot vērā Maxima un Rimi spēju stiprināt savu pozīciju Rīgas centra robežās, atverot jaunus dažāda formāta veikalus, tieši šie abi pārstāvētie zīmoli pretstatā citiem konkurējošiem tirdzniecības tīkliem (pārsvarā mazumtirgotāju kooperācijām) intensīvi īsteno jaunu tirdzniecības vietu atvēršanu Rīgā.” Vienlaikus lēmumā nav norāžu, vai KP būtu noskaidrojusi citu mazumtirdzniecības tīklu skatījumu par perspektīvu uzsākt vai paplašināt savu darbību Rīga centrā. Tāpat lēmumā nav atrodama atbilde uz jautājumu, kāpēc veikals Top ir apsvēris iespēju minētās tirdzniecības telpas atstāt.
Tālāk, atsaucoties uz veikala Top pircēju aptauju, minēts, ka, veikalam Top pametot tirdzniecības telpas, patērētājiem tiks ierobežota piekļuve alternatīvu piegādātāju produkcijai, piemēram ESSA ražotajai kulinārijai un konditorejai konkrētajā tirgū, kas veido nozīmīgu Top veikala apgrozījuma īpatsvaru. Šajā aspektā, mūsuprāt, būtu apsverams, ka, iespējams, ESSA konditorija un gatavās fasētās pusdienas un sveramie gatavie ēdieni (piemēram, salāti), pieder pie atsevišķiem tirgiem, kuros ietilpst ātrā ēdināšana uz vietas vai līdzņemšanai un konditorijas, kuras Rīgas centrā ir īpaši kuplā skaitā (piemēram, Sala, Vecrīga, Mārtiņa Beķereja, Raušu meistars, Cadets de Gascogne, utt.). Šajā gadījumā ģeogrāfiskais tirgus, iespējams, būtu plašāks, nekā tas definēts lēmumā. Līdz ar to nebūtu pamatojuma apalvojumam, ka konkrētās apvienošanās rezultātā patērētājiem tiktu ierobežota piekļuve alternatīvu piegādātāju produkcijai.
Šķēršļi ienākšanai tirgū un darbības paplašināšanai
KP izvērtēja citu ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikalu iespējas ienākt lietā identificētajā konkrētajā tirgū. KP atsaucas uz LATIO 2018. gadā veikto tirgus pētījumu, saskaņā ar ko aizvien pieprasītāki kļūst “ērtas iepirkšanās veikali” (no angl. val convenience store, jeb mazā formāta veikali), un tāpēc pieaug interese par telpām galvaspilsētas aktīvākajās tirdzniecības ielās. Vienīgie KP argumenti šajā sadaļā īsumā ir, ka “apvienošanās darījuma rezultātā citiem tirgus dalībniekiem tiks liegta iespēja savā darbībā izmantot stratēģiski nozīmīgu aktīvu Rīgas centrā, un tādējādi tiks apgrūtināta potenciālo konkurentu iekļūšana konkrētajā tirgū. Rīgas centrā pēdējo gadu laikā paplašināšanos ir veikuši galvenokārt Maxima un Rimi tirdzniecības tīkli. Nespēja citiem tirdzniecības tīkliem atvērt jaunus veikalus stratēģiski nozīmīgās vietās lietas ietvaros identificētajā konkrētajā tirgū liecina par barjerām, kas ierobežo to iespējas konkurēt ar esošajiem tirgus dalībniekiem – Maxima un Rimi”.
Šajā saistībā ir jāatgriežas pie jau uzdotajiem jautājumiem. Kāpēc KP Lietas ietvaros nenoskaidroja citu mazumtirdzniecības tīklu (tostarp Top) skatījumu par iespējām uzsākt, turpināt vai paplašināt savu darbību Rīga centrā? Ja KP to tomēr noskaidroja, tad kādus apsvērumus šie tirgus dalībnieki minēja par iemeslu nespējai uzsākt vai paplašināt savu darbību Rīgas centrā? Tas, mūsuprāt, ir īpaši būtisks jautājums. Hipotētiski var pastāvēt situācija, ka citiem mazumtirdzniecības tīkliem stratēģiskajos plānos nemaz neietilpst darbība vai tās paplašināšana Rīgas centrā, un, pat ja tāda interese būtu, tie neuzskata, ka darbības uzsākšanai Rīgas centrā pastāv būtiskas barjeras.
Ja tiek prezumēta šķēršļu esamība ienākšanai tirgū mazākiem tīkliem, var sanākt, ka Maxima un Rimi tiks būtiski ierobežota iespēja turpmāk attīstīt darbību Rīgas centrā, nepastāvot pienācīgai un pamatotai šāda ierobežojuma argumentācijai.
KP lēmumā iztrūkst arī novērtējuma un nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku viedokļa par Rīgas centrā, tostarp lēmumā definētajā teritorijā (4 minūšu gājiena attālumā no veikala Top), esošajām brīvajām (nomai vai iegādei pieejamajām) tirdzniecības platībām un tirgus tendencēm. Šāds novērtējums būtu būtisks, jo tik šauri definētā tirgū, mūsuprāt, cita konkurenta iepriekš lietotu aktīvu pārņemšana nebūt negarantē iespēju iegūt pat nozīmīgu daļu bijušā konkurenta klientu. To tieši apliecina aptaujātie veikala Top apmeklētāji. Saskaņā ar patērētāju sniegto informāciju par alternatīvām iepirkšanās izvēlēm Top veikalam, aptuveni 75% patērētāju apmeklētu 3 RIMI un 1 Maxima tirdzniecības vietu, kas atrodas 4 minūšu attālumā esošajā teritorijā no veikala Top.
Hipotētiski (bet lēmumā tas vispār nav vērtēts), jebkurš interesents var iegādāties vai iegūt nomas tiesības tirdzniecībai piemērotās telpās Rīgas centrā, tādējādi paplašinot savu darbību ikdienas preču mazumtirdzniecībā, pat, ja iepriekš šīs telpas ir izmantotas citām vajadzībām. Tādējādi kā loģisku alternatīvu jau esošām ikdienas preču mazumtirdzniecības telpām KP būtu bijis jāvērtē jebkuras alternatīvas tuvumā esošas tirdzniecības platības.
Rezumējot, var saprast, ka KP šī apvienošanās darījuma vērtēšanā ir centusies aizstāvēt mazo veikalu iespējas konkurēt ar lielajiem tīkliem, un nodrošināt Rīgas centra iedzīvotājiem plašas iepirkšanās izvēles iespējas. Tomēr nepamet sajūta, ka šajā lietā KP nav iedziļinājusies pietiekami rūpīgi un izvērtējusi konkurences apstākļus to kopumā, pamatojot, vai tiešām šī mazā veikala nomnieku maiņa būtiski samazinātu konkurenci. |
