| Dārgie klienti un sadarbības partneri,
Šā gada 4. decembrī norisinājās nekustamā īpašuma un būvniecības sektora grupas rīkotas biznesa brokastis, kur Sorainen speciālisti stāstīja savu redzējumu par aktualitātēm sektorā no vairākiem skatu punktiem. Šajā ziņu izlaidumā norādīsim būtiskākās brokastīs izteiktās atziņas.
| Partnere, zvērināta advokāte Lelde Laviņa vēstīja par aktualitātēm attīstības īpašumu iegādes jautājumos. Lelde norādīja, ka, nodalot projektu vadības (PrCo) un īpašumu turētājas (HoldCo) kompānijas, juridiski ne vienmēr tiek sasniegts iecerētais mērķis, un, ka atbildība ir nodalīta no aktīviem, jo PrCo bieži rīkojas kā HoldCo pilnvarnieks. Tāpat Lelde atgādināja, ka zemesgrāmatā reģistrēts servitūts atzīmes veidā nerada lietu tiesību; citiem vārdiem, uzskatāms, ka šādā gadījumā servitūts nemaz nav nodibināts. Visbeidzot, pērkot īpašumu “kāds tas stāv” (“as is”), ir būtiski norādīt, uz ko šis princips attiecas, t.i., ka tas attiecas uz īpašuma tehnisko stāvokli, un pārdevēja interesēs, lai mazinātu savu atbildību par īpašuma trūkumiem, ir jānorāda pēc iespējas vairāk informācijas par pārdodamo īpašumu. |
 |
| |
|
 |
Vecākā nodokļu menedžere Dace Everte norādīja, ka termins “apbūves zeme” katrā ES dalībvalstī var nozīmēt kaut ko citu, jo precīza tā definēšana ir atstāta dalībvalstu ziņā. Piemēram, Latvijā apbūves zeme ir zeme, kam saņemta būvatļauja, savukārt Lietuvā apbūves zeme ir zeme, kuru plānots apbūvēt. Dace arī minēja, ka ir sagatavots Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) grozījumu projekts, kas paredz, ka būvizstrādājumiem, sadzīves elektroprecēm un sadzīves elektronikai tiks atcelta apgrieztā PVN maksāšanas kārtība no 2020. gada 1. janvāra, savukārt atsevišķiem metālizstrādājumu veidiem un ar metālizstrādājumiem saistītiem pakalpojumiem – jau no 2019. gada 1. janvāra. Mūsu nodokļu komanda noteikti informēs par šī grozījumu projekta attīstību. |
| |
|
| Zvērināts advokāts, sertificēts personas datu aizsardzības speciālists Andis Burkevics atgādināja par personas datu aktualitātēm, kas skar praktiski visus, arī nekustamā īpašuma un būvniecības jomā strādājošos. Andis norādīja, ka Datu valsts inspekcija (DVI) cenšas darboties pēc principa “konsultē vispirms”, lai palīdzētu komersantiem labāk izprast GDPR prasības. Tāpat Andis minēja, ka, pretēji daudzu bažām, DVI nav tiesību ierasties uz pārbaudi uzņēmumā bez iepriekšēja brīdinājuma; šāda vizīte ir iepriekš jāsaskaņo. Visvieglāk DVI varētu būt piemērot sodu, ja tiek pārkāptas datu subjektu (piemēram, sadarbības partneri, darbinieki, klienti) tiesības iegūt informāciju par to datu apstrādi. Tāpēc uzņēmumiem ir jāpievērš īpaša uzmanība, kā nodrošināt datu subjektu tiesību iegūt informāciju par savu datu apstrādi īstenošanu (piemēram, noteikt atbildīgo personu par datu subjektu piekļuves pieprasījumu apstrādi). |
 |
| |
|
 |
Vecākā juriste Marika Grunte norādīja uz neatrisinātajiem jautājumiem gadījumos, kad dēļ darījuma lieluma ir nepieciešams Konkurences padomes (KP) saskaņojums ieguvēja aktīvu palielinājumam un attiecīgai lielākas tirgus daļas iegūšanai. Būtiskākais jautājums, kas ir “atvērts” – kā novērtēt to aktīvu, kas bijuši neizmantoti ilgāk par vienu gadu, ietekmi uz tirgus daļas palielināšanos. Tāpat Marika atzīmēja nomas līgumos vienmēr aktuālo jautājumu – ciktāl nomas līgumā var ierobežot iznomātāja tiesības iznomāt telpas tirdzniecības centrā ar nomnieku konkurējošiem komersantiem (t.s. “ekskluzivitātes klauzula”). Marika norādīja, ka šie jautājumi ir vērtējami katrs atsevišķi, izvērtējot katras konkrētās līgumslēdzējpuses stāvokli tirgū un konkrētā līguma noteikumus, tostarp, ilgumu. Katrā ziņā – šādi noteikumi nebūtu automātiski atzīstami par spēkā neesošiem. |
| |
|
| Vecākais jurists Jorens Jaunozols klāstīja par aktuālajiem problēmjautājumiem būvniecības līgumos. Jorens norādīja, ka tirgū ir plaši izplatīta prakse slēgt “projektēt & būvēt” (“design & build”) līgumus, lai iegūtu vienu atbildīgo personu pār visu procesu, kaut praktiski daļu projekta jau ir sagatavojis cits speciālists. Juridiski ar šādu konstrukciju problēmu nav, t.i., ikviena persona var privāttiesiskā ceļā uzņemties atbildību par citas personas darbu, turklāt normatīvie akti pieļauj būvprojekta izstrādātāja nomaiņu pat pēc projekta apstiprināšanas (t.i., pēc atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi saņemšanas). Papildus, Jorens atzīmēja, ka “projektēt & būvēt” līgumos nevajag aizmirst par autoruzraudzību, ja tās veikšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir obligāta, jo normatīvie akti neparedz izņēmumu no autoruzraudzības veikšanas “projektēt & būvēt” gadījumos. Tāpat, autoruzrauga maiņas gadījumā būvvaldēm nebūtu jāvērtē pušu civiltiesiskie strīdi, un būtu jāpieņem autoruzrauga maiņa visos gadījumos, kad jaunais autoruzraugs ir pietiekami kvalificēts darbu veikšanai. |
 |
» Iepazīties ar pasākuma materiālu iespējams šeit. |
