VID kādam uzņēmumam apturēja saimniecisko darbību par dokumentu neiesniegšanu tematiskajai pārbaudei. Vēlāk VID arī nolēma iekļaut attiecīgo valdes locekli riska personu sarakstā, kas tam liegtu turpmāk ieņemt amatus citos uzņēmumos. Riska persona ir tāda, kas ir vai ir bijusi amatpersona un tās amata pienākumu pildīšanas laikā ir iestājušies apstākļi, kas bija par pamatu uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanai.
Strīds bija par to vai attiecīgais valdes loceklis var būt atbildīgs par dokumentu nesniegšanu VID, ja dažas dienas pirms dokumentu iesniegšanas VID termiņa ir pieņemts dalībnieku lēmums par viņa kā valdes locekļa nomaiņu ar citu. Tomēr pieņemšanas – nodošanas akts un pieteikums komercreģistrā ir parakstīti nedēļu vēlāk, kad bija noteikts dokumentu iesniegšanas VID pienākums.
Senāts norādīja, ka apgabaltiesa ir kļūdījusies vērtējumā, ka valdes loceklis beidzis savus pienākumus ar pieteikuma iesniegšanu komercreģistrā un attiecīgā akta parakstīšanas brīdi, jo jau iepriekš veidojusies tiesu prakse, ka noteicošais ir dalībnieka lēmuma pieņemšanas brīdis. Tajā pašā laikā Senāts norāda, ka nevar skatīties vien uz formālo dalībnieka lēmuma brīdi, līdz kuram uzņēmuma amatpersona ir pildījusi savus amata pienākumus, bet arī to, vai amata pienākumu pildīšanas pārtraukšanas nolūks nav saistīts ar vēlmi izvairīties no pienākumu pildīšanas un/vai no atbildības par šo pienākumu nepildīšanu.
Varētu likties, ka te veidojas it kā bīstama neskaidra robeža – cik tad ilgi valdes loceklis atbildēs par uzņēmuma nodokļu saistībām? Princips tomēr šķiet samērā skaidrs – valde ir valde līdz dalībnieku lēmumam, ka tā vairs nav valde. Tomēr nodokļu jautājumos likums paredz arī VID tiesības skatīties uz jautājumu ekonomisko būtību, kam ir pārsvars pār juridisko formu. Acīmredzot tādēļ Senāts komentēja, ka tomēr apgabalam jāaicina lieciniekus un jebkuriem citiem paņēmieniem jāpārvērtē vai ir pierādījumi, ka pēc būtības valdes loceklis pildīja savus pienākumus arī pēc dalībnieku lēmuma.
Būtībā, starp rindiņām var salasīt strīdu par to, ka tiesai jāpārbauda vai šāds lēmums nav pieņemts vai nu ar atpakaļejošu datumu, lai izvairītos no valdes locekļa atbildības un vai pēc būtības valdes loceklis ir darbojies kā tāds laikā, kad uzņēmumam bija jāsniedz VID dokumentus tematiskās pārbaudes veikšanai. Tātad, šai izrādei vēl sekos nākamais cēliens – lieta nonāca atpakaļ apgabaltiesā pierādījumu pārvērtēšanai. Taču tendence kopumā ir labi redzama – arvien biežāk parādās dažādi tiesu spriedumi būtībā par vienu tēmu – ir pagājuši laiki, kad pēc problēmām ar VID vai vieglprātīgas vai pat ļaunprātīgas attieksmes pret nodokļu nomaksas pienākumiem varēja vienkārši pamest uzņēmumu, valdes vietā ielikt bezpajumtnieku no NVS un vērt vaļā nākamo uzņēmumu. Riska personas ir tikai viens no šādas cīņas veidiem. Vēl arvien biežāk redzams, ka VID mēģina pierādīt uzņēmuma pāreju uz jaunu uzņēmumu un tā atbildību par vecā uzņēmuma parādiem (t.s. fēniksi), vēršanās pret valdes locekļiem par uzņēmuma nodokļu parādiem un pat kriminālprocesi pret valdes locekļiem.
