Nodokļu ziņas 22.-28.03.

Par izkrāptiem 26 tūkstošiem EUR – 2 gadi, par 135 tūkstošiem EUR – gads nosacīti

Apgabaltiesa piesprieda reālu brīvības atņemšanas sodu uz pieciem gadiem par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Divas personas, būdamas uzņēmuma amatpersonas, deklarēja VID faktiski nenotikušus darījumus par it kā saņemtiem pakalpojumiem un precēm. Laika posmā no 2008. – 2010. gadam abas personas uzņēmuma vārdā organizēja un veica reālu finansiāli saimniecisko darbību. Kopsummā personas nodarīja Latvijas budžetam mantiskos zaudējumus nenomaksāto nodokļu veidā 1 013 128  EUR apmērā. Pēc tam abas personas veica valsts budžetā nesamaksāto – noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu legalizēšanu 599 652,25 EUR apmērā. Proti, personas nodrošināja naudas pārskaitījumus, pamatojoties uz fiktīviem rēķiniem, kā arī līgumiem par finanšu līdzekļu pārvaldību, valūtas operācijām un norēķiniem ar trešajām personām. Tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz 5 gadiem, atņemot tiesības veikt komercdarbību uz 4 gadiem. Tāpat tiesa arī noteica kaitējuma kompensāciju 1 011 709  EUR apmērā, ko jāatmaksā valstij. 2021. gada 17. martā Senāts atzina, ka apgabaltiesas lēmums ir tiesisks un pamatots, tādēļ ir atstājams negrozīts.

Lieta raisa vairākas pārdomas. Izskatās, ka nodokļu kriminālprocesi bieži iet roku rokā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kad izkrāptie nodokļi ‘likti lietā’.

Otrkārt, šķiet neticami, ka administratīvajā procesā nodokļu lietās papildus nenomaksātajiem nodokļiem VID uzrēķina 18.25% gadā kavējuma procentus un 30% soda naudu, bet šajā lietā kaitējums vienāds ar izkrāpto nodokļu apmēru.

Treškārt, rodas iespaids, ka tiesa vēl taustās ar adekvātiem sodiem nodokļu izkrāpšanas lietās. Par skandālu ar kriminālprocesu par nedeklarētiem ar IIN neapliekamiem ienākumiem jau rakstījām iepriekšējās nedēļas ziņās. Šonedēļ jauns skandāls – trīs bērnu māmiņai divu gadu reāla brīvības atņemšana par no valsts izkrāptu 26 tūkst. EUR pabalstu.

Iespējams arī noskatīties sižetu (krievu valodā) par šo gadījumu.

No prokuratūras publicētās 2020.gada statistikas pārskata redzams, ka sodu atšķirība izvairīšanās no nodokļu nomaksas lietās ir ievērojama. Piemēram, citās lietās pārskatā minētas sekojošas nodokļu summas un atbilstošs soda cenrādis (papildus valstij nodarītā kaitējuma atlīdzībai):

• 118 926 EUR – 6 mēneši;
• 203 914 EUR – 1 gads un 6 mēneši;
• 362 391 EUR – 5 gadi;
• 134 764 EUR – 1 gads, nosacīti;
• 2 544 781 EUR – 3 gadi, kā arī uzņēmumam – likvidācija;
• 97 719 EUR – 2 gadi, nosacīti;
• 20 333 EUR –4300 EUR!!!

Lietās, kurās vēl gaidāms tiesas pēdējais vārds, pārskatā minētas sekojošas nodokļu summas un atbilstošs soda cenrādis (papildus valstij nodarītā kaitējuma atlīdzībai):

• 74 627 EUR – 1 gads, nosacīti;
• 55 291 EUR– 1 gads un 3 mēneši, nosacīti un 150 h piespiedu darbs;
• 14 112 EUR – 1 gads;
• 44 643 EUR – 1 gads;
• 105 667 EUR – 10 mēneši, nosacīti + no SIA piedzīt 4300 EUR!!!
• 25 813 EUR – piespiedu darbs uz 160 h;
• 23 482 EUR – 1 gads, nosacīti;
• 2 544 781 EUR – 3 gadi + SIA likvidācija (izkrāpšana, ne izvairīšanās; prokurors prasīja 7 gadus).

Vēl daži interesantākie citāti no minētā pārskata:

“Notikusi arī aktīva iesaiste minētās Tieslietu ministrijas darba grupas organizētajā diskusijā par nodokļu krāpšanas kvalificēšanas problēmām, tostarp iesniegti priekšlikumi likuma grozījumiem.”

“Kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas mehānisma sastāvdaļa, pirms noziedzīgie aktīvi tiek iepludināti Latvijas finanšu sistēma, plaši tiek izmantotas ārzonās reģistrētas kompānijas.”

Skaidrs, ka kriminālprocesi nodokļu lietās arvien biežāk ieņems pirmo sleju mūsu nodokļu ziņās.   

PVN e-komercijai: jauna es mājas lapa un vadlīnijas

Jau rakstījām, ka e-komercijas biznesam arvien ātrāk tuvojas 1.jūlijs, kad kardināli mainīsies PVN piemērošana visā ES un skaidrojām, kas tieši mainīsies. Tomēr izmaiņu ir tik daudz un tās ir tik sarežģītas, ka ES tam tikko izveidojusi atsevišķu mājas lapu. Drīz jau būs iespējama reģistrācija vienas pieturas norēķiniem par PVN visā ES. EK arī šim mehānismam veltījusi tikko publicētas vadlīnijas. Protams, arī mūsu PVN nodaļa gaida iespēju mesties iekšā Jūsu e-komercijas projektos.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minētajām ziņā, lūdzam sazināties ar janis.taukacs@sorainen.com vai tel.nr. 29 139 300.

 

Holdingiem jābūt ekonomiskai būtībai

Arvien biežāk Eiropā vērojama tendence uzbrukt korporatīvām struktūrām, it sevišķi – kopš 2019.g. ES Tiesas spriedumiem Dānijā. Te esam paanalizējuši kārtējo pierādījumu tam no vienas ES valsts nacionālās tiesas. Iesakām arī Jums kritiski paskatīties uz savu uzņēmumu grupas korporatīvajām struktūrām un padomāt vai visu uzņēmumu pastāvēšanai ir ekonomisks pamatojums. Nodokļu ieguvums vien nevar veidot šādu pamatojumu. Piemēram, ja operatīvais bizness ir Latvijā, holdings Nīderlandē un akcionārs (PLG) arī Latvijā, tad kā minimums VID drīkst liegt Latvijas – Nīderlandes nodokļu konvencijas priekšrocības un vērtēt situāciju tā, it kā Latvijas SIA ir Latvijas dalībnieks.

Nodokļu konvencijas

Spānijas Augstākā tiesa nesen taisīja spriedumu lietā par nodokļa atbrīvojuma piemērošanu autoratlīdzību maksājumam saskaņā ar Spānijas un Šveices nodokļu konvenciju. Lietā Spānijas nodokļu administrācija liedza piemērot Nodokļu konvencijā noteikto atbrīvojumu no ieturējuma nodokļa piemērošanas autoratlīdzības maksājumam, kuru Spānijas sabiedrība veica Šveices holdinga sabiedrībai. Atteikumu tā pamatoja ar to, ka maksājuma faktiskais labuma guvējs ir Šveices sabiedrības ārzemju dalībnieks (ne pati Šveices sabiedrība), kuram nav piemērojami Nodokļu konvencijā noteiktie atvieglojumi. Tiktālu viss bija prognozējams.

Būtiski, ka Nodokļu konvencijas noteikumi par autoratlīdzību ienākumu neparedzēja nosacījumu, ka ienākuma saņēmējam ir jābūt faktiskajam labuma guvējam, lai piemērotu atbrīvojumu no ieturējuma nodokļa piemērošanas ienākuma izcelsmes valstī! Tomēr Spānijas nodokļu administrācija uzskatīja, ka Nodokļu konvencijas noteikumi ir jāinterpretē saskaņā ar OECD nodokļu paraugkonvencijas komentāriem un ES tiešo nodokļu direktīvām, saskaņā ar kurām nodokļa atbrīvojums ir piemērojams tikai maksājumiem, kuru saņēmējs ir to faktiskais labuma guvējs.

Spānijas Augstākā tiesa lietā lēma par labu nodokļu maksātājam. Lai gan OECD nodokļu paraugkonvencijas komentārus un ES skaidrojumus var izmantot, lai interpretētu Nodokļu konvencijas noteikumus, tie tomēr neļauj iziet ārpus konvencijas teksta robežām. Lai gan šī lieta attiecās uz nodokļu konvencijā noteikto atvieglojumu neautorizētu izmantošanu (t.s. treaty shopping), jautājums ir aktuāls arī attiecībā uz ES direktīvās noteikto nodokļu atbrīvojumu piemērošanu (t.s. directive shopping).

ES direktīvas

2019. gadā ES tiesa taisīja prejudiciālo nolēmumu t.s. “Dānijas lietās”, kurās Dānijas sabiedrības veica procentu un dividenžu maksājumus saistītām Luksemburgas, Kipras uz Zviedrijas sabiedrībām, kuras tieši vai netieši piederēja Bermudu salu un Kaimanu salu sabiedrībām vai privātā kapitāla fondam, kura ieguldītāju rezidence nebija zināma. ES tiesa atzina, ka ES dalībvalstīm ir pienākums ieviest pret-izvairīšanās pasākumus, lai liegtu nepamatotu “Procentu-autoratlīdzību” un “Mātes-meitas” direktīvās noteikto nodokļu atbrīvojumu piemērošanu maksājumiem saistītām “ekrāna” jeb “čaulas” sabiedrībām. Turklāt, saskaņā ar ļaunprātīgas tiesību izmantošanas aizlieguma principu, ES dalībvalstīm ir jāliedz nodokļu atbrīvojuma piemērošana pilnīgi mākslīgām nodokļu shēmām neatkarīgi no tā, vai to nacionālie normatīvie akti paredz speciālas pret-izvairīšanās normas.

Pēc šī prejudiciālā nolēmuma daudzu ES dalībvalstu nodokļu administrācijas ieņēma nostāju, ka atbrīvojums no ieturējuma nodokļa piemērošanas holdinga sabiedrībām ir piemērojams tikai tad, ja tās ir ienākuma faktiskais labuma guvējs, neatkarīgi no tā, vai nacionālie normatīvie akti paredz šādu nosacījumu. Strīdā par šādas prakses likumību, piemēram, arī Spānijas administratīvā tiesa 2019. gadā lēma par labu nodokļu administrācijai. Līdzīgi spriegumi parādās kā sēnes pēc lietus arī citās ES valstīs. Tomēr, ņemot vērā šī jautājuma nozīmīgumu, sagaidāms, ka tiesvedība par to turpināsies.

Darījumu ekonomiskā būtība

Pret-izvairīšanās pasākumu efektīva piemērošana, lai novērstu Latvijas nodokļu konvencijās un likumos noteikto nodokļu atvieglojumu neautorizētu piemērošanu, ir aktuāla arī dažādās situācijās Latvijā. Piemēram, ārvalsts holdinga sabiedrību var izveidot, lai saņemu nodokļu konvencijā noteikto atbrīvojumu no 20% ieturējuma nodokļa piemērošanas Latvijā attiecībā uz maksājumiem par konsultatīvajiem un vadības pakalpojumiem. Tā, piemēram, var kalpot par “ekrānu” starp Latvija sabiedrību un nodokļu ārzonas sabiedrību, lai apietu ieturējuma nodokli, kurš būtu piemērojams Latvijā, ja maksājums tiktu veikts tieši ārzonas sabiedrībai. Visbeidzot, Latvijas nodokļu maksātāji var izmantot ārvalsts holdinga sabiedrības, lai slēptu tiem piederošos aktīvus un ienākumus.

Šajās situācijās “darījuma ekonomiskās būtības” un tiesību ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma princips var kļūt par nozīmīgu pret-izvairīšanās instrumentu, lai liegtu nodokļu atvieglojumu piemērošanu darījumiem ar “čaulas” sabiedrībām Eiropā. ES tiesas interpretācija paver iespēju nodokļu administrācijām efektīvāk cīnīties ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, taču tā principā neliedz izmantot nodokļu priekšrocības citā dalībvalstī. Lai nošķirtu pieļaujamu nodokļu plānošanu no izvairīšanās no nodokļu nomaksas, darījumu ekonomiskās būtības izvērtējumam nākotnē būs arvien lielāka loma.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto ziņu, lūdzam sazināties ar martins.rudzitis@sorainen.com vai tel.nr. 28 625 687.

 

Tiesāties ar VID vai netiesāties?

Tas ir noticis. VID pieņēma Jums nelabvēlīgu lēmumu un Jūs stāvat izvēles priekšā par to, vai šo lēmumu apstrīdēt vai nē. Izvēle nav vienkārša, bet ļaujiet man iedot Jums dažus padomus, kas, iespējams, šo izvēli padarīs vienkāršāku.

1. Post-Padomju laiki ir beigušies. Tādēļ baidīties no “atriebības” tāpēc, ka esat nolēmis apstrīdēt VID lēmumu, nevajag.
2. VID ir valsts iestāde, kura ir pakļauta likumam, tāpēc mēģināt atrisināt situāciju, vienojoties par abām pusēm pieņemamu iznākumu (bez ilgas tiesāšanās), protams, var un vajag mēģināt. Tomēr jārēķinās, ka VID rīcības brīvība ir ierobežota ar likumu.
3. Aptuveni trešdaļā gadījumu VID ģenerāldirektore atceļ VID sākotnējos lēmumus. Tomēr tikpat labi VID ģenerāldirektore var pieņemt arī Jums nelabvēlīgāku lēmumu. Tāpēc, ja ticat, ka VID nav taisnība, apstrīdēt lēmumu VID ģenerāldirektorei noteikti ir vērts, tostarp, lai iesniegtu arī papildus pierādījumus.
4. Sūdzības iesniegšana VID ģenerāldirektorei aptur lēmuma darbību (vismaz līdz brīdim, kamēr notiek Jūsu sūdzības izskatīšana + 1 mēnesi pēc VID ģenerāldirektores lēmuma paziņošanas). Tas nozīmē, ka arī papildus uzrēķinātos nodokļus kādu laiciņu nebūs jāmaksā. Galvenais – nenokavēt iesniegt iesniegumu par papildus uzrēķināto nodokļu maksājumu sadalīšanu termiņos.
5. Nodokļu strīdos darbojās princips – sākumā samaksā nodokli; tiesāšanās vēlāk! Ja šobrīd domā, ka tas ir netaisnīgi un tāpēc nemaksāsi, izmet šo domu no galvas tūlīt pat! Tas labi nebeigsies! Vinnējot tiesvedību, atgūsi ne vien nepamatoti iekasēto nodokli, bet arī nokavējuma procentus par katru dienu, ko VID prettiesiski aizturēja no Tevis iekasētās summas (jeb 9,125% gadā).
6. VID parasti cīnās līdz “pēdējai asins pilītei”, tādēļ rēķinies, ka ar pirmo tiesas spriedumu nekas nebeigsies. Tevi vēl sagaida tiesvedība Apgabaltiesā un Augstākajā tiesā. Tomēr, ja tici, ka VID nav taisnība, tad ir vērts mēģināt.
7. Galvenā cīņai ar VID notiek pirmajā instancē – Administratīvajā rajona tiesā. Ja domā, ka tiesāšanās sākas tikai Apgabaltiesā vai Augstākajā tiesā – Tu esi zaudējis tiesvedību vēl pirms uzsāki tiesāties.
8. Tiesvedībai ar VID ir jābūt ekonomiski pamatotai (nav vērts iztērēt tūkstošus euro par juristiem, ja strīds ir par pāris simtiem euro). Tomēr tas nenozīmē, ka VID var uzrēķināt papildus nodokļus bez tiesiska pamata. Tādēļ primāri būtu jāvērtē, vai VID lēmums ir tiesisks un vai ir kādi juridiski argumenti to apstrīdēt.
9. Strīdos ar VID darbojas objektīvās izmeklēšanas princips, kas nosaka, ka tiesai pašai ir jāiegūst pierādījumi lietā. Advokāta piesaiste strīda atrisināšanā nav obligāta. Jūs varat sevi pārstāvēt tiesā arī paši. Tomēr, ja domājat, ka tiesa par visām varītēm meklēs pierādījumus Jūsu pozīcijas apstiprināšanai, Jūs ļoti stipri maldāties. Tas nav tiesas uzdevums. Tiesa pieņem lēmumu par papildus pierādījumu vākšanu tikai tad, ja esošie pierādījumi lietā nav pietiekami lēmuma pieņemšanai. Turklāt ne visi tiesneši ir tik aktīvi papildus pierādījumu vākšanā. Tādēļ strīdos ar VID pasīvā taktika nav tā veiksmīgākā.
10. Pierādījumus ir jāsniedz VID, nevis tiesā. Daudzos gadījumos no tiesvedības var izvairīties, ja esat aktīvi un spējat izskaidrot VID darījumu būtību (sniedzot arī darījumu apliecinošus dokumentus).

 

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto ziņu, lūdzam sazināties ar alisa.leskovica@sorainen.com vai tel.nr. 29 340 444.

 

Par PVN atbrīvojumu apdrošināšanas starpniekiem

ES tiesas lietā Q izstrādā, tirgo un izvieto apdrošināšanas produktus. Q noslēdza līgumu ar apdrošinātāju (F), saskaņā ar kuru Q bija jāsniedz trīs veidu pakalpojumus.

(1), Q nodeva F rīcībā apdrošināšanas produktu, kas ir paredzēts īpašu risku segšanai, izmantojot neekskluzīvu izmantošanas licenci.

(2), Q noslēdza apdrošināšanas līgumus F vārdā, vajadzības gadījumā pielāgojot polises un novērtējot riskus. Šie līgumi tika noslēgti starp apdrošinātāju un apdrošinājuma ņēmējiem.

(3), Q nodrošināja šo līgumu pārvaldību un atlīdzības prasību administrēšanu.

Par šiem pakalpojumiem F maksāja atlīdzību Q, kas izpaudās kā komisijas nauda par starpniecību.

ES tiesa nosprieda, ka PVN direktīvā noteiktais atbrīvojums no PVN nav piemērojams Q sniegtiem pakalpojumiem, kuri ietver apdrošināšanas produkta piegādi F un papildus – šī produkta pārdošanu F vārdā, kā arī noslēgto apdrošināšanas līgumu administrēšanu, ciktāl šie pakalpojumi PVN mērķiem ir jākvalificē kā vienotu pakalpojumu.

 

Budžeta subsīdijas neietekmē tiesības uz PVN

Arī Bulgārijā nodokļu administrācija kāpj uz tā paša grābekļa, uz kura mūsu klientu lietās ir kāpis arī Latvijas VID, bet lieta nonākusi ES tiesā, kur ģenerāladvokāts publiskojis savu viedokli. Vairumā gadījumu ES tiesa pievienojas ģenerāladvokāta viedoklim.

BNT ir Bulgārijas sabiedriskā raidorganizācija. BNT tiek finansēta daļēji no valsts budžeta subsīdijām un daļēji no ienākumiem, kas gūti no tās komercdarbības. Šī darbība izpaužas gan kā maksas satura, it īpaši reklāmu, raidīšana, gan kā darbība, kas nav raidīšana, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesību pārdošana vai aprīkojuma iznomāšana.

Pamatlietā strīds ir par BNT tiesībām atskaitīt priekšnodokli par tās iegādātajām precēm un pakalpojumiem, ko izmanto BNT darbības mērķiem. BNT un Bulgārijas nodokļu iestādes PVN mērķiem atšķirīgi interpretē BNT darbību. BNT ieskatā, valsts budžeta subsīdijas nav atlīdzība par raidījumu raidīšanu, līdz ar to tā pilnībā ir izslēgta no PVN sistēmas. Tādēļ BNT secina, ka attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, ko izmanto darbības, kura tiek finansēta gan no subsīdijām, gan no komercdarbības ieņēmumiem, vajadzībām, tai ir tiesības atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā.

Savukārt nodokļu iestādes uzskata, ka BNT darbība, kas tiek finansēta no valsts budžeta, ir atbrīvota no nodokļa saskaņā ar Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta q) apakšpunktu un tādēļ tiesības atskaitīt priekšnodokli ir tikai proporcionāli apmēram, kādā BNT raidīšana tiek finansēta no komercdarbības ieņēmumiem. Tāpēc nodokļu iestāde lika koriģēt BNT deklarēto priekšnodokļa summu.

Ģenerāladvokāta viedoklis šajā lietā ir sekojošs.

1. Sabiedriskās raidorganizācijas darbība, kas balstīta uz televīzijas pakalpojumu sniegšanu apmērā, kādā tā tiek finansēta no valsts budžeta subsīdijām, nav pakalpojumu sniegšana par atlīdzību šīs tiesību normas izpratnē.
2. Atbrīvojums no PVN saskaņā ar 132. panta 1 punkta q) apakšpunktu ir piemērojams sabiedriska radio un televīzijas komercdarbībai, t.i. pakalpojumiem, kas sniegti par atlīdzību un nav darbība sabiedrības interesēs, kā arī bez atlīdzības sniegtiem pakalpojumiem, ciktāl tie tiek finansēti no šo darījumu par atlīdzību ieņēmumiem.
3. Sabiedriskai raidorganizācijai, kuras darbība tiek finansēta gan no valsts budžeta subsīdijām, gan no ieņēmumiem, kas gūti no darījumiem, par kuriem uzliek PVN, ir tiesības atskaitīt PVN priekšnodokli par precēm un pakalpojumiem, kas tiek izmantoti šīs darbības vajadzībām, tādā apjomā, kādā tās darbība tiek finansēta no ienākumiem, ko gūst no darījumiem, par kuriem uzliek nodokli.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar dace.everte@sorainen.com vai tel.nr. 26 417 746.

 

“Nodokļi no autoratlīdzības” 01.01.2021.-30.06.2021.

VID aktualizējis šo metodisko materiālu ar kuru iespējams iepazīties šeit.

 

Uzziņa par VSAOI no valdes locekļa ienākuma

No 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas minimālās VSAOI, minimālais VSAOI objekts ceturksnī būs trīs MK noteiktās minimālās mēneša darba algas – 1500 EUR.  Līdz ar to iesniedzējam radās jautājums, kā piemērot VSAOI valdes loceklim, ar kuru ir noslēgts  pilnvarojuma līgums. Pilnvarojuma līgumā ir noteikta mēneša atlīdzība 500 EUR apmērā. Bet, ja uzņēmums strādā ar zaudējumiem un apgrozījums ir mazāks par 2500 EUR mēnesī, ar valdes locekli var būt noslēgts cits atlīdzības apmērs, kas ir mazāks nekā 500 EUR mēnesī. Nodokļa maksātājs jautāja VID, vai no 2021. gada 1. jūlija tam būs pienākums maksāt VSAOI no minimālā VSAOI objekta (1500 EUR ceturksnī) situācijā, ja faktiskā atlīdzība valdes loceklim būs mazāka par 500 EUR mēnesī.

VID savā atbildē sniedz informāciju, ka 2021. gadā nav jāveic IIN samaksu un var neveikt VSAOI samaksu no valdes locekļa domājamās algas, saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu. Tāpēc, ja valdes loceklim vispār nebūtu noteikta atlīdzība,  bet kapitālsabiedrības mēneša apgrozījums pārsniegtu 2500 EUR, sabiedrībai nebūtu pienākuma veikt VSAOI no valdes locekļa domājamās algas.

Attiecībā uz minimālā VSAOI objekta piemērošanu VID uzziņā nesniedz atbildi, bet norāda, ka šis jautājums nav piekritīgs VID, bet gan VSAA. Attiecīgi VID pārsūtīja šo jautājumu VSAA. Ceram, ka turpmāk tiks publicēta arī VSAA atbilde šajā jautājumā.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar aina.oksenuka@sorainen.com vai tel.nr. 26 383 573.

 

Metodika par nodokļu strīdiem – ES

Savstarpējās saskaņošanas procedūras ietvaros tiek risināts Latvijas un citas valsts nodokļu iestāžu strīds, kas rodas, interpretējot nodokļu konvencijas. Dažas no būtiskākajām metodikas atziņām ir sekojošas.

– Savstarpējās saskaņošanas procedūrā neveic papildu nodokļu uzrēķinus.

– Savstarpējās saskaņošanas procedūra neiejaucas valstu suverenitātē par nodokļu jautājumu regulēšanu.

– Lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu, iestādes vienojas par vienotu transfertcenu aprēķināšanas praksi ad hoc. Proti, vienošanās procesā var izmantot tikai savstarpējās saskaņošanas procedūrā piemērojamus nodokļu iekasēšanas tiesību noteikšanas ekskluzīvus rīkus, piemēram, jaunus pierādījumus, iespējams arī izmantot slepenos salīdzināmos datus – t. i., dati, kuri nav publiski pieejami un kurus nevar izmantot nodokļu audita procesā.

– Savstarpējās saskaņošanas procedūra ir no audita veikšanas nodalāms process.

– Savstarpējās saskaņošanas procedūrā iestāde nevar atzīt audita lēmumu par prettiesisku vai atceļamu, jo savstarpējās saskaņošanas procedūra ir kompetento iestāžu vienošanās par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu un var ietvert plašāku pierādījumu izmantošanu nekā auditos.

– Iestādes var arī nevienoties par vienu risinājumu – tad nodokļu dubultā uzlikšana saglabājas.

– Latvija savstarpējās saskaņošanas procedūras laikā automātiski neaptur nodokļu, nokavējuma naudas un soda naudas iekasēšanu par attiecīgo periodu.

– Savstarpējās saskaņošanas procedūras laikā nodokļu maksātājs var pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam.

 

Metodika par nodokļu strīdiem – ārpus ES

Vienota pieeja savstarpējās saskaņošanas procedūrā strīdu lietās ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis atspoguļota VID metodikā, kuras būtiskākās atziņas ir sekojošas.

1. Ja Latvijas nodokļu maksātāja kontrolētie darījumi, kas izraisa transfertcenu strīda jautājumu, ir veikti ar uzņēmumu, kas ir rezidents nodokļu konvencijas līgumslēdzējā valstī, kura nav ES dalībvalsts, tad nodokļu maksātājs iesniedz iesniegumu par strīda jautājumu nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai attiecīgajai kompetentajai iestādei saskaņā ar attiecīgās piemērojamās nodokļu konvencijas noteikumiem –VID – vai līgumslēdzējā valstī, kas nav ES dalībvalsts. Minētais attiecas arī uz iesnieguma iesniegšanu visos citos gadījumos, kas izraisījuši nodokļu uzlikšanu neatbilstoši attiecīgās nodokļu konvencijas noteikumiem. Iesnieguma iesniegšanas laiks parasti ir 3 gadi, sākot no pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi nodokļu uzlikšanu neatbilstoši attiecīgās nodokļu konvencijas noteikumiem (piemēram, no pieņemtā lēmuma par nodokļu audita rezultātiem).
2. Ierobežojumi vai atvieglojumi attiecībā uz nodokļu maksātāja komercdarbības formu nepastāv. Tādējādi nodokļu maksātājs, kurš konstatē situāciju, kas izraisa nodokļu uzlikšanu neatbilstoši attiecīgās nodokļu konvencijas noteikumiem ar valsti, kura nav ES dalībvalsts, var iesniegt iesniegumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu saskaņā ar piemērojamās nodokļu konvencijas noteikumiem.
3. Ja attiecīgā kompetentā iestāde ir VID, pirms lēmuma pieņemšanas par strīda jautājuma iesnieguma noraidīšanu VID paziņos otras līgumslēdzējas valsts kompetentajai iestādei par iemesliem, kuru dēļ nodokļu maksātāja iesniegums par strīda jautājuma izskatīšanu nav apmierināms, un lūgs attiecīgo kompetento iestādi izteikt viedokli savstarpējā konsultācijā.
4. Ja divu gadu laikā no lietas uzsākšanas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu netiks panākta vienošanās ar nodokļu konvencijas otras līgumslēdzējas valsts kompetento iestādi, VID lems, vai turpināt savstarpējās saskaņošanas procedūru vai uzsākt arbitrāžu, ja to paredz konkrētā nodokļu konvencija.
5. Ja, pirms VID un otras līgumslēdzējas valsts kompetentā iestāde ir panākušas vienošanos par strīda jautājuma izšķiršanu procedūrā, ir stājies spēkā galīgais tiesas spriedums, VID par tiesas spriedumu paziņos otras līgumslēdzējas valsts kompetentajai iestādei un mainīs savu nostāju savstarpējās saskaņošanas procedūrā, ņemot vērā galīgajā tiesas spriedumā nolemto.
6. VID nepublicēs panāktos savstarpējās saskaņošanas procedūras galīgos lēmumus ar valsti, kas nav ES dalībvalsts.
7. Attiecībā uz pārējiem procedūras regulējuma jautājumiem strīdos ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, VID pamatosies uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” XV nodaļā noteikto tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā attiecīgajai nodokļu konvencijai.
8. VID rekomendē nodokļu maksātāja strīda jautājuma iesniegumā par savstarpējās saskaņošanas procedūras sākšanu nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai ietvert likuma “Par nodokļiem un nodevām” 120. panta trešajā daļā norādīto informāciju.

 

VID publicējis atbildes uz jautājumiem par DAC6

Lai nodrošinātu ES nodokļu administrācijas ar informāciju, kas nepieciešama cīņai pret agresīvu nodokļu plānošanu, tika pieņemta t.s. ES Direktīva DAC6. Direktīvas prasības ieviestas Latvijā saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 210 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām”. Lai skaidrotu dažādus praktiskus jautājumus par ziņojamām pārrobežu shēmām, VID savā mājas lapā ir publicējis atbildes uz atsevišķiem jautājumiem par DAC6. Cita starpā VID šajās atbildēs apstiprina sekojošas tēzes.

– Ja grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs veic tikai grāmatošanas un deklarāciju aizpildīšanas pienākumus, pēc jau notikušiem darījumiem un pie nosacījuma, ka tas nav iesaistīts darījumu plānošanā, nav sniedzis palīdzību, atbalstu vai konsultācijas attiecībā uz to, lai plānotu, tirgotu, organizētu, darītu pieejamu īstenošanai ziņojamo pārrobežu shēmu vai vadītu tās īstenošanu un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam ir pierādījumi par to, ka tas nezināja vai nevarēja zināt, ka bija iesaistīts ziņojamā pārrobežu shēmā, šādi pakalpojumi nav kvalificējami kā starpniecība.

– Kredītiestādei nav pienākuma sniegt ziņojumu VID, ja, piemēram, piedāvājot norēķinu pakalpojumus, t.i., izpildot klienta maksājuma uzdevumu, vai piešķirot finansējumu, ņemot vērā attiecīgā pakalpojuma būtību, ja kredītiestādei nav zināma, nav tās rīcībā vai kontrolē informācija par to, ka attiecīgais pakalpojums ir daļa no ziņojamas pārrobežu shēmas, kuras galvenais ieguvums vai viens no galvenajiem ieguvumiem ir nodokļu priekšrocības gūšana.

– Noteikumu regulējums neuzliek kredītiestādēm papildu pienākumus attiecībā uz informācijas iegūšanu un jaunu, darbietilpīgu procesu veidošanu. Sniedzot pakalpojumu, ņemot vērā attiecīgā pakalpojuma būtību, kredītiestādei var nebūt zināma, tās rīcībā vai kontrolē var nebūt ziņošanai nepieciešamā informācija par pārrobežu shēmu vai par to, ka attiecīgais pakalpojums ir daļa no ziņojamas pārrobežu shēmas. Sniedzot ziņojumu par pārrobežu shēmu VID, kredītiestāde pamatojas uz to informāciju, kura tai kļuva zināma, veicot klienta analīzi savas ikdienas darbības ietvaros atbilstoši saistošajiem normatīvajiem aktiem.

– Kritērijam, saskaņā ar kuru valsts vai teritorija nepiemēro UIN vai piemēro UIN likmi 0 vai gandrīz 0 apmērā, atbilst valstis, kurām nominālā nodokļa likme ir mazāka par 1%.

– DAC6 ziņojumu ir atļauts iesniegt angļu valodā.

– Starpniekam ir tiesības informēt attiecīgo klientu par to, ka tas sniedz ziņojumu par pārrobežu shēmu.

Atgādināsim, ka advokātu birojiem nav jāsniedz šādu ziņojumu – pienākums pāriet uz šādu biroju klientiem.

 

ES paplašina informācijas apmaiņu ar digitālajām platformām (DAC7)

Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi direktīvu, lai paplašinātu automātiskās informācijas apmaiņas jomu ar digitālo platformu operatoriem un uzlabotu esošos noteikumus par administratīvo sadarbību nodokļu jomā (DAC7). Ar DAC7, kas pieņemts 2021. gada 22. martā, tiek grozīta Direktīva par administratīvo sadarbību (2011/16), lai risinātu ar digitālo platformu ekonomiku saistītās problēmas. Tas uzliek digitālo platformu operatoriem pienākumu ziņot par pārdevēju nopelnītajiem ienākumiem savās platformās un dalībvalstīm automātiski apmainīties ar šo informāciju.

Ziņošanas pienākums attieksies uz platformu operatoriem, kuri nodokļu vajadzībām ir kādas dalībvalsts rezidenti, ir reģistrēti vai pārvaldīti kādā dalībvalstī, kuriem ir pastāvīga pārstāvniecība kādā dalībvalstī, kā arī uz ne-ES platformām, kas veic noteiktas darbības ES. Ziņojamie darījumi attieksies uz pārrobežu darbībām, kas ietver nekustamā īpašuma nomu, individuālos pakalpojumus, preču pārdošanu un jebkura transporta veida nomu, izmantojot platformas.

Pārskatu sniegšanai platformu operatoriem jāizvēlas vienas dalībvalsts jurisdikcija. Operatorus var atbrīvot no ziņošanas, ja viņi ziņo līdzvērtīgu informāciju ārpussavienības jurisdikcijā, ar kuru apmainās ar dalībvalstīm. EK noteiks ārpussavienības jurisdikcijas, kas šiem mērķiem ir līdzvērtīgas. Ārvalstu platformu operatoriem būs jāreģistrējas vienā dalībvalstī darbībai iekšējā tirgū. Ziņošanas termiņš ir noteikts katra gada 31. janvārī, kas seko kalendārajam gadam, kurā pārdevējs ir identificēts kā pārdevējs, par kuru jāziņo.

DAC7 ievieš arī citus grozījumus, lai uzlabotu informācijas apmaiņu un sadarbību starp dalībvalstu nodokļu iestādēm. Konkrētāk, citu DAC7 noteikumu mērķis ir:

– kodificēt priekšstatu par paredzamu atbilstību informācijas pieprasījumiem saskaņā ar starptautiski pieņemtiem standartiem un jaunu juridisko pamatu grupu pieprasījumiem;

– noteikt sistēmu un galvenos principus kopīgu revīziju veikšanai, ko veiks divu vai vairāku dalībvalstu kompetentās iestādes; un

– precizēt procedūru, kas datu pārkāpumu gadījumā jāievēro dalībvalstīm un EK.

Dalībvalstīm šie noteikumi ir jāievieš līdz 2022. gada 31. decembrim (izņemot tos noteikumus, kas saistīti ar kopīgām revīzijām, kurus var ieviest līdz 2023. gada 31. decembrim). Attiecīgi jaunais ziņošanas pienākums un citi grozījumi tiktu piemēroti no 2023. gada 1. janvāra (kopīgas revīzijas no 2024. gada 1. janvāra).

Ja jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar aija.lasmane@sorainen.com vai tel.nr. 29 466 727.

 

Grozījumu projekts Muitas likumā

Ar likumprojektu (MK iesniedzis Saeimā) reglamentēti muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai, kā arī personas tiesības gadījumos, kad tiesā ir iesniegts prasības pieteikums par tiesvedības uzsākšanu par viltotām precēm. Paredzamais spēkā stāšanās brīdis – š.g. 1.septembris.

Papildus normatīvajā regulējumā noteikts, ka atsevišķos gadījumos, piemēram, uz iespējami viltotām precēm, kas tiek deklarētas mutiski, strīda par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu izskatīšana tiks veikta civilprocesuālajā kārtībā. Savukārt, līdzšinējā prakse – administratīvā procesa kārtība saglabāsies attiecībā uz nekomerciāli un nelielas vērtības komerciāliem sūtījumiem, kas saņemti pa pastu vai izmantojot kurjerpasta pakalpojumus (piemēram, TNT, DHL u.c.).

Papildus likumprojektā ir paredzēts pasta operatoriem un ekspress pārvadātājiem nebūs nepieciešams iesniegt pilnvarojumu veikt preču sūtījumiem no trešajām valstīm muitošanas darbības fizisko personu vārdā. Izmaiņas ir saistītas ar jauno PVN regulējumu preču tālpārdošanas darījumiem un PVN atbrīvojuma atcelšanu zemas vērtības preču sūtījumiem (22 EUR) no 2021. gada 1.jūlija. Tiek prognozēts, ka PVN atbrīvojuma atcelšanas zemas vērtības preču sūtījumiem rezultātā Latvijas muitas iestādēs tiks iesniegtas ~ 15 miljoni muitas deklarācijas gadā, no kurām 10 miljonus veiks pasta operatori un ekspress pārvadātāji. 2020.gada 10 mēnešos pasta operatori un ekspress pārvadātāji iesniedza aptuveni 24 tūkst. muitas deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā.

Grozījumu projekts Azartspēļu un izložu likumā

Likumprojekts paredz noteikt administratīvo atbildību azartspēļu un izložu organizēšanas un azartspēļu pakalpojumu sniegšanas jomā, tai skaitā noteikt administratīvo atbildību par azartspēļu vai izložu organizēšanu bez attiecīgās licences. Likumprojektā paredzēts nodalīt pārkāpumus, atsevišķi grupējot pārkāpumus, par kuriem paredzēta licences darbības apturēšana, par kuriem paredzēta licences anulēšana un par kuriem paredzēts piemērot administratīvo atbildību. Paredzētās izmaiņas ir saistītas ar izmaiņām Administratīvās atbildības likuma izmaiņām, kas stājās spēkā jau 2020. gada 1. jūlijā.

Grozījumi par akcīzes nodokļa atmaksas kārtību

Ņemot vērā, ka no 2021.gada 1.jūlija ar nodokļa markām sāks marķēt karsējamo tabaku, e-šķidrumus, e-šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus MK noteikumos Nr.310 tiks noteikti (šis ir MK noteikumu grozījumu projekts) nosacījumi par iespēju veikt akcīzes nodokļa atmaksu vai pārskaitīt to nodokļu parādu segšanai, ja ar nodokļa markām marķētie e-šķidrumi, e-šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējprodukti ir laisti brīvā apgrozībā vai nodoti patēriņam tiks izvesti uz citu dalībvalsti vai trešo valsti, līdzīgi, kā pašlaik ir noteikts attiecībā uz minētajām darbībām ar naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar kristine.erele@sorainen.com vai tel.nr. 26 139 383.