Jāņa Taukača nodokļu blogs: Par attiecībām ar Krieviju

Jāņa Taukača bloga vietne – https://taukacs.blog/

 

Ir virkne cilvēku, kas ir bēguši no kara šausmām un tās neatbalsta. Aktīvists Bill Browder komentējis, ka atbalsts Putina režīma pretiniekiem ir ne mazāk svarīgs, kā atbalsts Ukrainai, lai uzvarētu karu. Daļa šādu cilvēku ir guvuši patvērumu arī Latvijā. Kā viņiem piemērojami nodokļi? Tagad pastiprinātas intereses dēļ Delfi iesūtīja virkni jautājumu, uz kuriem centīšos te atbildēt.

Par attiecībām ar ko?

Principā nu jau sen nepalīdzam nevienam klientam no Krievijas, tāpēc šī tēma it kā nav vairs interesanta. Tomēr ir viena kategorija cilvēku, kuriem gribētos palīdzēt – tie, kuri aizbēguši no agresora un Londonā nesen vienojās protesta gājienā pret asiņaino režīmu.

Par attiecībām par ko?

Šādus lasītājus interesē IIN deklarāciju iesniegšanas Latvijas VID pienākumi Krievijas pilsoņiem, kuri ieradās Latvijā (ar vīzu C vai D, ar īstermiņa uzturēšanās atļauju vai pastāvīgu uzturēšanās atļauju). Viņi nevarot saprast, kā tiks ņemti vērā ienākumi, kas saņemti gan Latvijā, gan Krievijā, kā arī no online darba citās valstīs.

Krievijā konvencija ar Latviju vēl bija spēkā līdz 1/3/23

Jau pagājušā gada maijā rakstīju, ko nozīmē tas, ka Krievijas nodokļu konvencijas darbība ir apturēta. Taču kopš tā laika klāt nākuši vēl daži fakti, ko jāņem vērā. Arī Krievija apturējusi nodokļu konvencijas ar Latviju darbību, tikai krietni vēlāk – šī gada 1.martā. Pieņemts arī likums, ar kuru no 2024.gada 1.janvāra konvencija vairs vispār nebūs spēkā, nevis tā darbība ir apturēta.

Krievija – melnajā (ofšoru) sarakstā

Eiropas Savienība š.g. Valentīna dienā nosūtīja mīlestības sveicienu – pievienoja Krieviju, BVI, Kostariku un Māršala salas to jurisdikciju (melnajam) sarakstam, kuras nesadarbojas nodokļu nolūkos. Latvija parasti cieši seko šim ES ‘melnajam’ sarakstam, tāpēc sagaidāms, ka t.sk. Krievija un BVI drīz kļūs par ofšoriem Latvijas nodokļu sistēmas izpratnē. Tas, kā minimums, nozīmēs, ka vairumam maksājumam uz Krieviju būs ieturams nodoklis, no transfertcenu viedokļa darījuma puses uzskatāmas par saistītām, utt.

Delfi jautājumi

– Kādos gadījumos ārvalstu pilsonis, īslaicīgi vai pastāvīgi dzīvojošs Latvijā (ar vīzu c vai d, ar uzturēšanās atļauju ar pastāvīgu dzīvesvietu), kļūst par tā nodokļu rezidentu, un vai tam vajadzētu aizpildīt nodokļu deklarāciju? Vai to dara darba devējs, ja cilvēks strādā Latvijā?

Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem jāņem vērā, ka viņi kļūst par Latvijas nodokļu rezidentiem automātiski, kad viņi saņem uzturēšanās atļauju. Latvijas likums nosaka 2 kritērijus, kad ārzemnieki var kļūt par Latvijas nodokļu rezidentiem – uzturoties Latvijā vismaz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā vai deklarējot te pastāvīgu dzīvesvietu. Saņemot uzturēšanās atļauju, ir jādeklarē te dzīvesvietu. Kopē tā brīža Latvijas VID uzskata, ka Latvijā ir apliekami personas visas pasaules ienākumi, izņemot gadījumus, ko nosaka nodokļu konvencija. Kā minēju, Latvija uzskata, ka nodokļu konvencijas ar Krieviju vairs nav. Tāpēc šiem cilvēkiem ir spēkā parastie deklarēšanas nosacījumi, t.sk. par ienākumiem no darba līgumiem nav jāsniedz IIN gada deklarāciju. Šajā mājas lapā VID uzskaitījis gadījumus, kad jāiesniedz IIN gada deklarāciju, t.sk., ja persona guvusi ienākumus ārzemēs.

– Ja cilvēks 2022. gadā uzturējās Krievijā vairāk nekā 183 dienas un bija Krievijas iedzīvotājs, bet pārējo laiku atrodas Latvijā – kur viņam vajadzētu maksāt nodokļus?- Vai no Krievijas federācijā līdz 16. maijam  saņemtas algas tiks iekasēts nodoklis Latvijā?

Latvijas VID kopš 16/5/22 vairs neinteresē, cik persona uzturējusies Krievijā. Ja tā pēc minētajiem 2 kritērijiem kļuvusi par Latvijas nodokļu rezidentu, kopš tā brīža šīs personas visas pasaules ienākumi apliekami Latvijā. Latvijā var mēģināt piemērot dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanas likumā paredzētos mehānismus (samazināt Latvijā maksājamos nodokļus par Krievijā samaksātajiem), ja persona Krievijā spēs sagādāt attiecīgos Krievijas administrācijas izdotus attaisnojuma dokumentus par Krievijā samaksāto nodokli. Tātad, Latvijā Latvijas nodokļu rezidentam apliekamas arī algas, kas saņemtas Krievijā.

– Pēc kādas likmes tiks piemērots Latvijā nodoklis par algu, kas saņemta Krievijas federācijā pēc 16. maija( divi varianti: pirmais – tiem, kam tika piemērots nodoklis 13% Krievijas Federācijā kā Krievijas federācijas rezidentam; otrais – tiem, kuriem Krievijas Federācijā jau ir 30% nodoklis – tas ir tiem, kuri pēc Krievijas Federācijas standartiem tika uzskatīts par nerezidentiem 2022. gadam)?

Ja Latvijas nodokļu rezidents strādā ārzemēs algotu darbu pie ārzemju darba devēja, tad šāds atalgojums Latvijā ar nodokļiem neapliekas, ja Latvijai ar attiecīgajām ārzemēm ir nodokļu konvencija. Tātad, pēc 16.05.22. šāds ienākums kļuvis apliekams Latvijā. Ja šo atbrīvojumu nepiemēro, Latvijas nodokļu rezidentiem (vienalga vai pēc Krievijas likumiem persona ir rezidents vai nerezidents) likmes darba algai piemērojas visiem vienādas: 20% – algai līdz EUR 20 000 gadā; 23% – līdz 78 100, 31% – virs 78 100. VSAOI: darbinieka daļa ir 10,5%, bet darba devēja (ko tas maksā papildus bruto algai) – 23,59%. Kā jau minēts, pēc tam jāvērtē vai iespējams piemērot Latvijas likumā paredzēto dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanas mehānismu (samazinot Latvijā maksājamos nodokļus par Krievijā samaksātajiem).

– Kā parādīt šīs divas summas deklarācijā – līdz 16. maijam un pēc tam, ja tās ir vienīgais ienākumu avots (vai tie tiek ņemti dažādi)?

16.maija notikums (nodokļu konvencijas darbības apturēšana no Latvijas puses) jau pats par sevi automātiski diez vai mainīs daudziem nodokļu piemērošanas kārtību. Nodokļu konvencija minētajā situācijā parasti būs noderīga, lai noteiktu personas nodokļu rezidences valsti, ja abas valstis pēc saviem nacionāliem likumiem vienlaikus saka, ka persona ir viņu valsts nodokļu rezidents. Tad konvencija izšķir šo strīdu, jo šādā situācijā persona vienlaikus nevar būt abu valstu nodokļu rezidents. Ja persona ir Latvijas nodokļu rezidents, bet saņēmis ārzemēs ar IIN neapliekamu ienākumu (darba algu), arī tad jāiesniedz IIN gada deklarāciju Latvijā. Ja Latvijas nodokļu rezidents saņem darba algu par darbu, ko tas veic Latvijā pie Latvijas darba devēja, tad IIN gada deklarāciju nav jāsniedz.

– Vai tiks ņemts vērā  neapliekamais minimums (kurš?) algām, kas saņemtas Krievijas federācijā? Vai jānorāda summa rubļos? Un ja eiro – tad par kādu kursu- gada beigās vai skatieties katra mēneša kursus? Un kur tos skatīties?- Kā tiks aplikti ar nodokļiem atsevišķa uzņēmēja ienākumi (Krievijas federācijā viņi parasti maksā ar likmi 6% vienu reizi ceturksnī, bet gada pārskatu sniedz vien reiz gadā) un pašnodarbināto ienākumi (viņiem parasti ir 4% nodoklis).

Neapliekamo minimumu Latvijas nodokļu rezidenta Krievijā saņemtai algai nepiemēro. IIN deklarācijā visas summas jākonvertē uz euro ienākuma (tātad, katras algas) gūšanas brīdī. Pārrēķinu jāveic saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas publicēto (šajā linkā) EUR atsauces kursu. Latvijas nodokļu rezidentiem te iespējams reģistrēties VID kādam no saimnieciskās darbības režīmiem, atkarībā no ienākumu gūšanas veida, kur pamata veidi ir 1) saimnieciskās darbības ieņēmumu konts (mikro-uzņēmums, kam 25% nodokli apgrozījumam līdz EUR 25 000 gadā aprēķina automātiski) vai pašnodarbinātais (ir atskaitāmi izdevumi, piemēro iepriekš minētās progresīvās IIN likmes un VSAOI 10%), vai SIA.

– Vai ir jāmaksā nodoklis par nekustamā īpašuma pārdošanu Krievijas federācijā (pirms un pēc 16. maija), ja tas bija vienīgais nekustamais īpašums, kas pieder vairāk nekā 5 gadus un tā tālāk (nosacījumi, kas darbojas Latvijā attiecība uz nekustamā īpašuma nodokli uz nekustāmo īpašumu)? Vai situācija mainīsies, ja šis dzīvoklis iepriekš tika norādīts nulles deklarācijā? (Pirmais variants – dzīvokli varēja pārdot pat pirms nulles deklarācijas iesniegšanas 2022. gadā. Otrais variants – nulles deklarācija tika iesniegta 2023. gada sākumā, un dzīvoklis tika pārdots vēlāk)?

Ienākums no nekustamā īpašuma parasti apliekas valstī, kur tas atrodas. To nosaka nodokļu konvencijas, kuras vairs ar Krieviju nav. Tādēļ nonākam atpakaļ pie principa, ka Latvijas nodokļu rezidentiem apliekams visā pasaulē gūtais ienākums, arī no nekustamā īpašuma. Tātad, līdz 16/05/22 tas Latvijā nav apliekams, bet pēc tam – ir. Latvijas rezidentiem arī piemērojami visi IIN likumā paredzētie izņēmumi, neatkarīgi no nekustamā īpašuma atrašanās vietas. Vienīgi vismaz dažus no attiecīgajiem IIN izņēmumiem būs sarežģīti pamatot, jo tie ir paredzēti Latvijas situācijai – reģistrācija zemesgrāmatā, utt. Var sanākt pretruna – persona ir Latvijas nodokļu rezidents, jo dzīvo Latvijā, bet deklarētā pamata dzīvesvieta ir Krievijā. Par šo šaubu gadījumā labāk rakstveidā precizēt jau laikus VID viedokli. Ja VID atbilde neapmierina, labāk to pārrunāt ar savu juristu. IIN piemērošana ienākumam no nekustamā īpašuma (vai jebkuram citam ienākumam) nav atkarīga no tā norādīšanas nulles deklarācijā.

– Un kā ir ar nodokļiem no automašīnu pārdošanas? (Automašīnas Krievijas federācijā tagad palika dārgāk- var izrādīties, ka tā tiks pārdota dārgāk nekā pirkuma vērtība)? Vai aplika ar nodokļi Krievijas Federācijas saņemtos dividendes?

Iepriekš minēti principi piemērojami arī šajā jautājumā pieminētajiem ienākumu veidiem – Latvijas rezidentiem apliekams visā pasaulē gūtais ienākums, samazinot IIN par citās valstīs samaksāto tās valsts nodokļu administrācijas apstiprinātu IIN.

– Vai tā ir taisnība, ka nekustamais īpašums ārvalstīs no Latvijas nodokļu tiesību aktu viedokļa nav nekustamais īpašums, bet gan kapitāla pieaugums (pārdošanas gadījumā), un šeit par to ir jāmaksā nodokli?

Ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas gan Latvijā, gan ārvalstīs ir kapitāla pieaugums, kas Latvijā apliekas ar IIN 20% likmi.

– Kam ir jāmaksā arī nodokļi Krievijā?

Mēs nekonsultējam par Krievijas nodokļu likumiem. Pat ja to zinātu, mēs kara laikā neko nepalīdzēsim, kas jebkādā veidā var papildināt Krievijas valsts budžetu.