Ja Jums nepieciešams, lai sadzird Jūsu viedokli par uzskaitītajām vai citām normatīvo aktu iniciatīvām vai Jums jāuzsāk konstruktīvs dialogs ar iesaistītajām iestādēm un organizācijām, sazinieties ar mums, lai saņemtu padomu. Mūsu Valsts pārvaldes attiecību prakse palīdz klientiem ar trīs padomiem vienā – sniedzam juridiskās zināšanas, lobējam un pārstāvam klientus valsts un pašvaldības iestādēs. Mēs varam palīdzēt:
- Sagatavot likuma vai noteikumu projektu
- Lobēt likumu grozījumu ierosināšanu
- Informēt sabiedrību par dažādām likumdošanas iniciatīvām
- Analizējam un palīdzam aizstāvēt vai aizkavēt likumu vai noteikumu projektu pieņemšanu
- Apstrīdam tiesību aktus Satversmes tiesā un Eiropas Komisijā
- Diskutējam ar uzņēmumu un asociāciju vadību par efektīvāko interešu aizstāvības stratēģiju.
Jaunumus apkopoja partneris Andris Tauriņš, zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika un jurista palīdze Andīna Brīvule.
Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas noteikumi
Noteikumu projekts Nr.: 22-TA-2640.
2023.gada maijā saskaņošanā atrodas Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts “Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas noteikumi“. Šie noteikumi noteiks kārtību, kādā tiek izmantota Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (turpmāk – DAGR). DAGR kā nacionāla datu koplietošanas sistēma spētu apkopot potenciāli visu valsts iestāžu datus vienotā platformā centralizēti nodrošinot to apriti starp informācijas sistēmām. DAGR nodrošinās datu apriti ne tikai starp valsts informācijas sistēmām, bet arī starp institūciju informācijas sistēmām, kā arī privātām juridisko personu informācijas sistēmām, kuras ir iesaistītas valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanā. Katrai valsts iestādei būtu iespējams būtiski samazināt savu datu izplatīšanas risinājumu kapacitāti vai pat pilnībā atteikties no saviem datu izplatīšanas risinājumiem.
DAGR nav plānots noteikt speciālās kvalifikācijas prasības DAGR izmantošanai privātpersonām. Privātpersonas varēs izmantot DAGR atbilstoši MK noteikumiem “Noteikumi par vispārējām kvalifikācijas prasībām un to pārbaudes kārtību privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums un kuras izmanto valsts platformu”, kuri šobrīd tiek saskaņoti. Piekļuve DAGR tiks nodrošināta tikai identificētiem lietotājiem un tikai ar kvalificētiem identifikācijas līdzekļiem.
Amatpersonām jādeklarē informācija par saimniecisko darbību
Likumprojekts Nr.: 22-TA-1089.
Praksē ir secināts, ka valsts amatpersonas tiesību normas interpretē neviennozīmīgi. Tostarp nav arī tieši noteikts, ka valsts amatpersonas deklarācijās ir jānorāda informācija par saimniecisko darbību, īrē un patapinājumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, tostarp, kuros valsts amatpersonas faktiski dzīvo. Minētais tiesiskais regulējums arī neaptver iespējami visus gadījumus, kad ir pienākums precizēt valsts amatpersonas deklarācijas. Likumprojekta mērķis ir novērst pretrunīgu interpretāciju par valsts amatpersonas deklarācijās norādāmo informāciju, lai panāktu valsts amatpersonas deklarāciju aizpildīšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Virza sabiedrisko mediju apvienošanu
Likumprojekts Nr.: 199/Lp14.
Saeima 2023.gada 16.martā pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”, kura mērķis ir nodrošināt tiesisko pamatu apvienota sabiedriskā medija darbībai. Apvienojot sabiedriskos medijus un nodrošinot atbilstošu finansējumu, tiks sasniegts būtisks sabiedriskais labums un dots impulss Latvijas mediju telpas attīstībai, kā arī tiks stiprināta demokrātija. VSIA “Latvijas Radio” un VSIA “Latvijas Televīzija” apvienošana vienā sabiedrisko mediju uzņēmumā (turpmāk – Latvijas Sabiedriskais medijs) ļautu izveidot pārvaldības struktūru, efektīvāk izmantot sabiedriskā pasūtījuma veidošanai atvēlētos valsts līdzekļus, apvienot satura veidošanas atbalsta funkciju. Apvienots sabiedriskais medijs mazinās juridiskos šķēršļus kopīgu projektu attīstībā. Tiks stiprināta vienota informatīvā telpa Latvijā.
Vienlaikus likumprojekts neliedz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, nepieciešamības gadījumā, izvērtējot lietderību (piemēram, nodrošinot jaunu tehnoloģisko platformu un risinājumu apguvi), dibināt arī citus sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus. Līdz ar to likums nebūs reducēts tikai uz Latvijas Sabiedriskā medija tiesisko regulējumu.
Atcels ierobežojumus iestāžu zaudējumu atlīdzināšanas summai
Likumprojekts Nr.: 23-TA-571.
Likumprojekts “Grozījums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” paredz izslēgt šī likuma 13. panta trešo daļu, kurā šobrīd ir paredzēti ierobežojumi valsts pārvaldes iestāžu nodarītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšanai, ja aprēķinātā summa pārsniedz 145 000 euro. Tādējādi valsts mantiskā zaudējuma atlīdzināšanas apmēru turpmāk nevarēs ierobežot. Atbilstoši EST sprieduma lietā C-735/19 Euromin Holdings secinātajam Eiropas Savienības tiesību pārkāpumu dēļ privātpersonām radīto zaudējumu atlīdzinājumam ir jābūt atbilstošam, lai atlīdzinātu tām nodarīto kaitējumu, tādējādi nodrošinot to tiesību efektīvu aizsardzību. Zaudējumu atlīdzinājums nedrīkst būt zemāks par faktisko zaudējumu apmēru.
Privātpersonas, t.sk. Latvijas uzņēmumi, iegūs papildu tiesiskās garantijas atbilstīgam atlīdzinājumam par mantisko zaudējumu, kas tiem nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.
Latvijā aizliegs ieņemt amatus komercsabiedrībās, ja tāds liegums noteikts citā ES valstī
Likumprojekts Nr.: 143/Lp14.
Saeima 2023.gada 23.martā otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”. Likumprojekts noteic, ka, ja personai citā ES dalībvalstī ir piemērots ierobežojums uz komercdarbību, tad tā Latvijā nevar ieņemt konkrētus amatus komercsabiedrībās. Saskaņā ar likumprojekta regulējumu, ja personai citā ES dalībvalstī ir piemērots ar komercdarbības veikšanu saistīts ierobežojums, šī persona Latvijā nevarēs būt kapitālsabiedrības valdes vai padomes loceklis, personālsabiedrības lietvedis vai pārstāvēttiesīgais biedrs, kā arī komercsabiedrības prokūrists, parastais komercpilnvarnieks, revidents vai likvidators un persona, kura pilnvarota pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli. Šī informācija par personai citā valstī piemērotu komercdarbības ierobežojumu nebūs par pamatu jau iepriekš reģistrētu ziņu atcelšanai.
ES virza Kiberdrošības solidaritātes aktu
Eiropas Komisija 2023. gada 18. aprīlī ierosināja ES Kiberdrošības solidaritātes aktu. ES Kiberdrošības solidaritātes akta mērķis ir stiprināt ES spējas atklāt būtiskus un plaša mēroga kiberdrošības apdraudējumus un uzbrukumus, sagatavoties tiem un reaģēt uz tiem. ES Komisijas priekšlikums ietver Eiropas kiberdrošības vairogu, ko veido drošības operāciju centri, kas savstarpēji savienoti visā ES, un visaptverošu kiberdrošības ārkārtas mehānismu, lai uzlabotu ES kiberdrošības stāvokli. Kiberdrošības ārkārtas mehānisma ietvaros tiks pārbaudītas tādas svarīgās nozares kā finanses, enerģētika un veselības aprūpe, lai konstatētu iespējamos trūkumus, kas varētu padarīt tās neaizsargātas pret kiberdraudiem. Šo nozaru uzņēmumu kiberdrošība tādējādi tiks stiprināta. Precīzāka testējamo nozaru atlase tiks balstīta uz kopīgu riska novērtējumu ES līmenī.
