Kā ierasts, Sorainen White Collar Crime Investigation advokāti ar konspektīvā formā apkopotu apskatu turpina uzturēt sadarbības partneru, klientu un arī pašu zinātību pašu par aktualitātēm krimināltiesību jomā. Šoreiz par notikumiem 2023. gada jūnijā.
Pārskata perioda notikumu klāstā īpašu uzmanību vēlamies pievērst nu jau vairākkārtīgi izgaismotajai atziņai – arvien biežāk par izvairīšanos no nodokļu samaksas tiek piespriests reāls brīvības atņemšanas sods, kas, truklāt, tiek kombinēts ar tiesību atņemšanu nodarboties ar visa veida komercdarbību, aizliegumu ieņemt valdes locekļa amatu.
Vēlamies atgādināt, ka robeža starp administratīvo lietu (audita lietu) un mantiska rakstura tiesiskajām sekām un krimināllietu nodokļu jomā (ar iespējamu reālu brīvības atņemšanu) ir trausla.
Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja Sorainen Koruporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses vadītāja, zvērināta advokāte Dr.iur. Violeta Zeppa-Priedīte un jurista palīdze Andīna Brīvule.
Tiesiskais regulējums
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekts Nr.: 245/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā 15.06.2023. Stājas spēkā 15.07.2023.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagu miesas bojājumu vai noslepkavot; kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un personai nevēlamu saziņu; kā arī personām, kurām ar tiesas nolēmumu ir noteikta aizsardzība pret vardarbību. Grozījumi paredz atzīt 132., 132.1 un 168.1 pantā paredzētos noziedzīgos nodarījumus par mazāk smagiem noziegumiem, paredzot iespēju piemērot vainīgajām personām ne vien tādus kriminālsodus, kas patlaban ir noteikti minēto pantu sankcijās un ar ko ne vienmēr iespējams sasniegt soda mērķi un nodrošināt efektīvu aizsardzību cietušajām personām, bet arī sodīt ar reālu brīvības atņemšanu.
Par draudiem izdarīt slepkavību vai smagu miesas bojājumu vai par vajāšanu tagad varēs piespriest brīvības atņemšanu līdz 1 gadam, bet, ja nodarījums būs izdarīts pret personu, ar kuru vainīgais ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru vainīgais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru vainīgajam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, vainīgajam varēs piespriest brīvības atņemšanu līdz pat 3 gadiem.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 262/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā 15.06.2023. Stājas spēkā 15.07.2023.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvāku aizsardzību personām, kuras ir cietušas no noziedzīgiem nodarījumiem, saistītiem ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, kā arī efektīvāku aizsardzību nepilngadīgajiem, kuri ir cietuši no noziedzīgā nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
Grozījumos paredzēts, ka par Krimināllikums (KL) 132. panta otrajā daļā un 132.1 panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (par draudiem izdarīt slepkavību vai smagu miesas bojājumu vai par vajāšanu, ja tas izdarīts pret personu pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru ir vai ir bijušas pastāvīgas intīmas attiecības, vai pret personu, ar kuru ir kopīga (nedalīta) saimniecība) kriminālprocess atbilstoši Kriminālprocesa likuma (KPL) 7. panta pirmajai daļai būtu uzsākams un veicams sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums.
Tagad priekšrocība saprātīga termiņa nodrošināšanā būs arī kriminālprocesam par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 294/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā 22.06.2023.
KPL pārejas noteikumu 78. punkts paredz pārejas periodu, kurā noteikta iespēja līdz 2023. gada 30. novembrim nepiemērot likuma 18.1 nodaļu, kas noteic elektroniskās lietas pamatnoteikumus, izņemot gadījumus, kad lietvedības kārtošana elektroniskas lietas formā ir iespējama un lietderīga. Ar grozījumiem šo termiņu plānots pagarināt līdz 2026.gada 31.maijam.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 23-TA-999. Likumprojekts nosūtīts saskaņošanai.
Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi izpildīt Ministru kabineta 01.02.2022 sēdes protokola #5 (MK) 64.§ 3. punktā noteikto uzdevumu Tieslietu ministrijai Pastāvīgās Kriminālprocesa likuma darba grupas ietvaros noteiktā kārtībā sagatavot normatīvā akta projektu arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanai, jo šobrīd tiesiskajā regulējumā nepastāv arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldības institūts.
Augstākā tiesa
Krimināllietu VID bijušās amatpersonas apsūdzībā par neizpaužamu ziņu izpaušanu nodod jaunai izskatīšanai
Senāta Krimināllietu departaments 30.jūnijā atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumus un Valsts ieņēmumu dienesta bijusī amatpersona atzīta par vainīgu neizpaužamu ziņu izpaušanā un sodīta ar naudas sodu EUR 1500 apmērā. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Bijušais VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors apsūdzēts divos noziedzīgos nodarījumos, kas paredzēti KL 329. pantā, proti, par to, ka, būdams valsts amatpersona, kura brīdināta par ziņu neizpaušanu vai kura saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu, izpaudis neizpaužamas ziņas, kas nav valsts noslēpums.
Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesas nolēmums neatbilst KPL noteiktajām prasībām par nolēmuma pamatotību, jo tiesa nav izvērtējusi aizstāvja apelācijas sūdzībā ietvertos argumentus par apsūdzētā nosūtīto e-pasta vēstuļu un to pielikumu nosūtīšanas mērķi, kā arī informācijas pieprasīšanas mērķi. Senāts lēmumā atsaucies uz judikatūrā atzīto, ka tiesas nolēmuma pamatotība ir viens no procesuālā taisnīguma nodrošināšanas līdzekļiem, un, ka tiesas spriedums ir pamatots, ja tiesa ir motivējusi visus būtiskos atzinumus, kuriem ir nozīme lietas taisnīgā izspriešanā, un motīvu izklāsta apjoms ļauj saprast, kā tiesa nonākusi pie šiem atzinumiem.
Tādējādi apelācijas instances tiesas spriedums nav atzīstams par tiesisku un pamatotu KPL izpratnē un tas ir pamats tā atcelšanai un lietas nodošanai jaunai izskatīšanai.
Senāta lēmums pieejams šeit.
Tiesu prakse, tiesām un kriminālvajāšanai nodotās krimināllietas
Vienošanās procesa kārtībā prokuratūra tiesai nosūta lietu par kukuļošanu, uzdodoties par iepirkuma komisijas locekli
2023. gada 31. maijā Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurors Rīgas pilsētas tiesai vienošanās procesa kārtībā nosūtījis krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības sauktas trīs personas – viena par to, ka, uzdodoties par valsts amatpersonu, uzkūdīja un sagatavojās uzkūdīt citas personas izdarīt kukuļdošanas mēģinājumu, kā arī izdarīja kukuļu piesavināšanos, savukārt divas personas par to, ka divu juridisko personu interesēs izdarīja kukuļdošanas mēģinājumu valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu kādu darbību. Ar katru no trim apsūdzētajiem noslēgta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu.
Viens no apsūdzētajiem, radot priekšstatu par sevi kā par valsts amatpersonu, uzdevās par iepirkuma komisijas locekli, kurš var veikt likumīgas darbības publisko iepirkumu pretendentu interesēs, lai tie uzvarētu minētajos iepirkumos. Viņš, izmantojot lietotni WhatsApp, vairāku dažādu uzņēmumu amatpersonām nosūtīja ziņu, kurā norādīja, ka par kukuli var veikt darbības, lai ieinteresētie uzņēmumi uzvarētu iepirkumu konkursos. Saskaņā ar noslēgto vienošanos prokurors lūdz tiesai piespriest minētajam apsūdzētajam sodu – brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, nosakot to nosacīti, ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem un sabiedrisko darbu uz 320 stundām, bez mantas konfiskācijas.
Divu uzņēmumu amatpersonas, atsaucoties piedāvājumam, pārskaitīja prasīto kukuli, attiecīgi EUR 300 un EUR 400, uz viņa norādīto bankas kontu. Šīs divas personas sauktas pie kriminālatbildības par kukuļdošanas mēģinājumu valsts amatpersonai. Saskaņā ar noslēgtajām vienošanām prokurors lūdz tiesai vienam no šiem apsūdzētajiem piemērot naudas sodu 11 minimālo mēnešalgu apmērā, savukārt otram apsūdzētajam – brīvības atņemšanu uz vienu gadu, nosakot to nosacīti, ar pārbaudes laiku uz vienu gadu.
Ņemot vērā, ka augstāk minētās personas noziedzīgos nodarījumus izdarīja juridisko personu interesēs, tika uzsākti procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu divām juridiskajām personām. Prokurors ar šo juridisko personu pārstāvjiem noslēdza vienošanās, kas paredz, ka prokurors lūdz tiesai katrai no tām piemērot tiesību ierobežošanu – aizliegumu piedalīties valsts un pašvaldības iepirkuma procedūrās uz vienu gadu.
Relīze pieejama šeit.
Senāts atstāj negrozītu apgabaltiesas spriedumu – par izvairīšanos no nodokļu nomaksas piespriestais cietumsods stājies likumīgā spēkā
2023. gada 31. maijā Senāts izskatīja krimināllietu sakarā ar iesniegto kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas 2022. gada 13. septembra spriedumu, ar kuru apsūdzētais par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot valstij mantisko zaudējumu EUR 427 543, atzīts par vainīgu un sodīts ar reālu brīvības atņemšanas sodu uz diviem gadiem, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatu uz trīs gadiem. No apsūdzētā valsts labā tika piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija EUR 427 543 apmērā.
Senāts, pamatojoties uz KPL 573.1 panta otrās daļas 1. un 2. punktu, atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, proti, tiesa var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību gadījumos, ja kasācijas sūdzībā vai protestā norādītajos tiesību normu piemērošanas jautājumos ir izveidojusies Augstākās tiesas judikatūra un pārsūdzētais nolēmums tai atbilst vai, izvērtējot kasācijas sūdzībā vai protestā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā. Senāta lēmums nav pārsūdzams.
2022. gada 9. februārī Zemgales rajona tiesa, izskatot šo krimināllietu, atzina apsūdzēto par vainīgu minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un piemēroja reālu brīvības atņemšanas sodu uz vienu gadu. Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore, kura apsūdzēto saukusi pie kriminālatbildības pēc KL 218. panta otrās daļas, kuras sankcija paredz brīvības atņemšanu pat līdz četriem gadiem, par šo pirmās instances tiesas spriedumu iesniedza apelācijas protestu daļā par soda noteikšanu. Zemgales apgabaltiesa, izskatot šo krimināllietu apelācijas kārtībā, apmierināja prokurores iesniegto apelācijas protestu, apsūdzēto atzina par vainīgu minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīja viņu ar bargāku sodu – brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatu uz trīs gadiem.
Relīze pieejama šeit.
Tiesai nodota krimināllieta par naudas līdzekļu izkrāpšanu no Rīgas valstspilsētas pašvaldības meitas uzņēmuma un to legalizēšanu
2023. gada 2. jūnijā Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nosūtīja krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības saukta fiziska persona par krāpšanu un naudas līdzekļu legalizēšanu un divi Rīgas valstspilsētas pašvaldības meitas uzņēmuma valdes locekļi par valsts amatpersonas bezdarbību un dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kā arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai par tās labā fiziskās personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Saskaņā ar apsūdzībām starp Rīgas valstspilsētas pašvaldības meitas uzņēmumu un juridisko personu tika noslēgti vairāki līgumi par sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanu. Juridiskās personas pārstāvis iesniedza Rīgas valstspilsētas pašvaldības meitas uzņēmumam līgumu izpildi pamatojošus dokumentus, apzinoties, ka sabiedrisko attiecību pakalpojumi netika faktiski veikti, kā arī faktiski veiktie sabiedrisko attiecību pakalpojumi netika veikti šī uzņēmuma interesēs. Par uzņēmuma līgumu izpildes uzraudzību un kontroli atbildīgais Rīgas valstspilsētas pašvaldības meitas uzņēmuma valdes loceklis, neveicot savus pienākumus, apstiprināja juridiskās personas pārstāvja iesniegtos rēķinus, kā rezultātā no Rīgas valstspilsētas pašvaldības meitas uzņēmuma juridiskās personas labā tika izkrāpti naudas līdzekļi EUR 43 076 apmērā. Savukārt citam Rīgas valstspilsētas pašvaldības meitas uzņēmuma valdes loceklim apsūdzība celta par rēķina parakstīšanu, pārkāpjot savu pilnvarojumu. Apsūdzētā fiziskā persona juridiskās personas kontā iegūtos naudas līdzekļus izmantoja privātmājas būvniecībai, tādējādi legalizējot naudas līdzekļus EUR 25 000 apmērā.
Krimināllieta izskatīšanai nodota Ekonomisko lietu tiesai.
Relīze pieejama šeit.
Par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā un par šī noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu – reāla brīvības atņemšana
Rīgas rajona tiesa pasludināja spriedumu, ar kuru trīs apsūdzētajiem par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un tās atbalstīšanu, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā, piespriesta brīvības atņemšana – attiecīgi uz vienu gadu, astoņiem mēnešiem un desmit mēnešiem. Tāpat visām personām atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz vairākiem gadiem. Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurors tiesai bija nosūtījis krimināllietu, kurā apsūdzētas trīs personas – divas no tām par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, viena no viņām arī par otras personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu, savukārt trešā persona apsūdzēta par izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu.
Divas apsūdzētās personas bija divu atsevišķu SIA amatpersonas, kuri organizēja finansiāli saimniecisko darbību un slēdza ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamus darījumus. Divas no lietā apsūdzētajām personām izteica piedāvājumus citām personām pārreģistrēt dažādas firmas uz viņu vārda, solot par to materiālo atlīdzību, uz ko personas arī piekrita. Tādējādi tika noformēti dokumenti starp uzņēmumiem par faktiski nenotikušiem ar PVN apliekamiem darījumiem. Valsts ieņēmumu dienestā tika iesniegtas PVN deklarācijas, norādot faktiski nenotikušus darījumus starp uzņēmumiem, tādējādi nelikumīgi palielināta abu SIA atskaitāmā priekšnodokļa summa un nepamatoti samazināta budžetā maksājamā PVN summa par EUR 139 870, nodarot valstij zaudējumus minētās summas apmērā, kas joprojām nav atlīdzināta.
Par minēto spriedumu apsūdzēto aizstāvis ir iesniedzis apelācijas sūdzību.
Relīze pieejama šeit.
Kriminālprocesa ietvaros Eiropas Prokuratūra veikusi kratīšanu 16 objektos, arestēta manta 6 miljonu eiro vērtībā
2023. gada 19. jūnijā Eiropas Prokuratūra (EPPO) sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Valsts ieņēmuma dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldi kāda kriminālprocesa ietvaros īstenoja kratīšanu sešpadsmit objektos un arestēja mantu EUR 6 000 000 vērtībā. Kriminālprocess tika uzsākts 2021. gada 17. augustā par iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā, nodarot zaudējumus valstij nenomaksāta pievienotās vērtības nodokļa veidā ne mazāk kā EUR 14 900 000 apmērā. Atbilstoši EPPO kompetencei kriminālprocess tika pārņemts tās lietvedībā.
Izmeklēšanā iegūtie pierādījumi ļauj uzskatīt, ka atbildīgās amatpersonas veica darbības, lai radītu šķietamību par realizētā projekta izmaksām. Kriminālprocesa materiāli norāda uz iespējamām noziedzīgām darbībām, kas vērstas uz atskaitāmā priekšnodokļa nepamatotu palielināšanu. Lai nākotnē nodrošinātu iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, kriminālprocesā uzlikts arests nekustamajiem īpašumiem, kuri, iespējams, tika iegādāti par noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem. Kopumā arestēti desmit nekustamie īpašumi ar kopējo vērtību vairāk nekā EUR 6 000 000.
Relīze pieejama šeit.
Valsts policija pabeidz izmeklēšanu kriminālprocesā, kurā likumsargi novērsa kāda biznesmeņa pasūtījuma slepkavību
Valsts policija pabeidz izmeklēšanu kriminālprocesā, kurā, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas amatpersonas novērsa kāda biznesmeņa pasūtījuma slepkavību. Izmeklēšanas laikā aizdomās par slepkavības pasūtīšanu un organizēšanu aizturēts kāds 1992. gadā dzimušais vīrieša paziņa, kurš rīkojies mantkārīgu motīvu vadīts. Šī gada 31. maijā izmeklēšana kriminālprocesā pabeigta un lieta pārsūtīta Rīgas Pārdaugavas prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.
Operatīvā informācija, ka tiek plānota kāda uzņēmuma īpašnieka pasūtījuma slepkavība, Valsts policijas rīcībā nonāca 2022. gada nogalē un nekavējoties tika veikti nepieciešamie drošības pasākumi, lai novērstu draudus konkrētās personas dzīvībai un veselībai, kā arī īstenota virkne neatliekamo procesuālo un operatīvo darbību, kuru laikā noskaidrots, ka slepkavības pasūtītājam jau ir zināma cietušā dzīvesvieta, ikdienas grafiks un pārvietošanās maršruti, kā arī ir jau sagatavoti nozieguma rīki un līdzekļi. Izmeklēšanas laikā, ciešā sadarbībā ar citām Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes struktūrvienībām, tika veikts apjomīgs izmeklēšanas darbību komplekss, kuru laikā gan noskaidrots slepkavības pasūtītājs, gan novērsts slepkavības pasūtījums tā sagatavošanas stadijā, un 2022. gada 16. decembrī aizdomās par noziedzīgo nodarījumu tika aizturēts 1992. gadā dzimušais vīrietis, kuram arī tika piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka par aizdomās turēto atzītais vīrietis ir cietušā paziņa, un nozieguma pamatversija saistīta ar mantiska rakstura attiecībām, lai neatdotu cietušajam parādu. Kriminālprocesā vīrietis tiek turēts aizdomās par sagatavošanos slepkavības izdarīšanai mantkārīgā nolūkā pēc KL 117. panta 9. punkta un 15. panta trešās daļas.
Relīze pieejama šeit.
Notverta Latvijas noziedznieku grupa, kas piedāvājusi investēt neeksistējošā kriptovalūtas ražotnē
Šā gada maijā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļa nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret astoņiem Latvijas valstspiederīgajiem par krāpšanu lielos apmēros organizētas grupas sastāvā. Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka šīs personas piedāvājušas investēt neesošā produktā kriptovalūtas ražošanas jomā, tādējādi no iedzīvotājiem vairākās valstīs izkrāpjot vismaz EUR 210 000. Vienlaikus Valsts policija prokuratūrai nodevusi procesu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas turpināšanai Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas bija izveidots noziedzīgās organizācijas darbības aizsegam Latvijas teritorijā.
Valsts policijā bija uzsākta izmeklēšana par nelikumīgām darbībām, piedāvājot klientiem investēt neesošā produktā kriptovalūtas ražošanas jomā interneta resursā, kas pieder Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē reģistrētam uzņēmumam. Proti, laika posmā no 2021. gada februāra līdz 2022. gada maijam, organizētās noziedzīgās grupas izveidotajā un uzturētajā investīciju platformā tika piedāvāts pakalpojums, kas ir saistīts ar kriptovalūtas BITCOIN (BTC) ražošanu, izmantojot mākoņu risinājumus.
Organizētās noziedzīgās grupas dalībnieki maldināja iedzīvotājus par minēto projektu, liekot noticēt, ka uzņēmumam ir kriptovalūtas ražošanas iekārtas un tas nodarbojas ar šo iekārtu uzturēšanu, un ka ieguldītāji gūst peļņu. Piemēram, interneta vietnē bija norādīts, ka kriptovalūtas ieguve notiek vairākās vietās visā pasaulē, izmantojot zaļo enerģiju.
Noziedznieki aktīvi izmantoja interneta mārketinga paņēmienus, izvietojot pozitīvas atsauksmes pasaulē populāros interneta resursos, ceļot reitingus vietnēs, kurās potenciālais ieguldītājs varētu pārbaudīt platformas uzticamību. Šai platformai bija bloķēta piekļuve no Latvijas IP adresēm – jāatzīmē, ka tas ir tipiski investīciju krāpšanas shēmām, lai attālinātu cietušās personas no nozieguma organizatoriem, tādā veidā krāpnieciskās darbības izvēršot starptautiskā līmenī un apgrūtinot to atklāšanu.
Īstenojot starptautisko sadarbību, likumsargi noskaidroja cietušās personas vismaz sešās valstīs. Apkrāptie iedzīvotāji pieteikuši materiālos zaudējumus ne mazāk kā EUR 210 000 vērtībā, taču izmeklēšanā iegūtā informācija liecina, ka minētās platformas darbības rezultātā, varētu būt izkrāpta kriptovalūta BTC ievērojami lielākā apmērā.
Saistībā ar notikušo tika uzsākts kriminālprocess pēc KL 177. panta trešās daļas – par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa.
Organizētās noziedzīgās grupas darbība tika pārtraukta 2022. gada septembrī, kad Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas aizturēja noziedzīgās grupas dalībniekus, pēc kā viņiem piemēroti drošības līdzekļi. Četri galvenie noziegumu organizētāji un noziedzīgo darbību izpildītāji joprojām atrodas pirmstiesas apcietinājumā.
Noziedzīgā nodarījuma izmeklēšana tika īstenota Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldei analizējot iegūtos elektroniskos pierādījumus un blokķēdi, ciešā sadarbībā ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūru un ārvalstu sadarbības partneriem.
Relīze pieejama šeit.
Sorainen norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Aktualitātes
„Jurista Vārds“ 2023.gada 6.jūnija tematiskais numurs „Kā uzlabot kriminālprocesa norisi“
Sadarbībā ar Senāta Krimināllietu departamentu “Jurista Vārds” piedāvā tematisko numuru par lietas iztiesāšanas veida izvēli kriminālprocesā. Tajā tiek apskatīta lietas izskatīšana mutvārdu un rakstveida procesā. Publikācijās tiek diskutēts, kā uzlabot un vienkāršot lietas izskatīšanu kriminālprocesā kopumā.
E-žurnāls pieejams šeit.
Tiesības uz taisnīgu tiesu un procesa veida izvēle
6.jūnijā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Senāta Krimināllietu departamenta zinātniski analītisko padomnieču Noras Zvejnieces un Sindijas Zemītes raksts par tiesībām uz taisnīgu tiesu un procesa veida izvēli.
Kopsavilkums
KPL 559. panta ceturtajā daļā paredzētie gadījumi, kad lietu var iztiesāt rakstveida procesā, neparedz, ka šādā veidā varētu tikt pieņemts tiesas nolēmums, ar kuru apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu (attaisnojoša sprieduma gadījumā vai gadījumā, kad prokurors apšauba pirmās instances tiesas atzinumu par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju) vai viņam tiek noteikts bargāks sods. Turklāt izskatīšanas iespēja rakstveida procesā ir pakārtota nosacījumam, ka ir pietiekami ar lietā esošajiem materiāliem.
Latvija nav paziņojusi par Konvencijas 6. pantā paredzēto tiesību ierobežošanu ārkārtējās situācijas laikā. Līdz ar to atbilstoši Konvencijas 15. pantā un Covid-19 likuma 4. panta ceturtajā daļā noteiktajam Latvija nav atkāpusies no Konvencijas ietvaros uzņemtajām saistībām 6. pantā paredzēto tiesību nodrošināšanā ārkārtējās situācijas laikā un tai bija un ir pienākums tās ievērot pilnībā.
Tiesību piedalīties klātienē krimināllietas iztiesāšanā ierobežojums, pamatojoties uz Covid-19 likumu, var tikt noteikts tikai tad, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu sabiedrības veselības un drošības aizsardzību, kas apdraudēta saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību.
Ja tiesa saskata objektīvu nepieciešamību rakstveida procesa noteikšanai, pamatojoties uz Covid-19 likumu, tad papildus būtu jāatbild arī uz tādiem jautājumiem kā, piemēram, vai konkrētās lietas izskatīšanā rakstveida procesā būs iespējams nodrošināt apsūdzētā tiesības uz taisnīgu tiesu un vai nepastāv saudzējošāks līdzeklis leģitīmā mērķa sasniegšanai.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 6. jūnija numurā Nr. 23 (1289) šeit.
Rakstveida procesa iespējas kriminālprocesā
6.jūnijā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Senāta Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskā padomnieka Oskara Kulmaņa raksts par rakstveida procesa iespējām kriminālprocesā.
Kopsavilkums
Lietas iztiesāšanas veida noteikšana apelācijas instances tiesā primāri ir saistīta ar taisnīga procesa nodrošināšanu, un tam pakārtoti var tikt apsvērti aspekti par lietas efektīvu izskatīšanu. Taisnīgs un publisks process sevī ietver lietas dalībnieku tiesības vērst tiesas uzmanību uz lietā tieši pārbaudāmiem pierādījumiem, par ko tiesa lemj sabiedrībai atklāti redzama procesa ietvaros, kas tādējādi stiprina tiesu uzticamību. Minēto tiesību ierobežošana no valsts puses, ja lietas dalībnieks no taisnīga procesa garantijām nav labprātīgi atteicies un apzinoties šādas atteikšanās sekas, nevar tikt attaisnota ar apsvērumiem par šāda lietas izskatīšanas veida ērtību un efektivitāti, vienlaikus neapsverot citu līdzsvarojošo elementu esību.
Lietas izskatīšana, tieši neuzklausot apsūdzēto personu apelācijas instances tiesā, ir iespējama. Šāda procesuāla iespēja pastāv gadījumos, ja izlemjamais jautājums nav saistīts ar būtisku apsūdzētās personas tiesisko interesi. Piemēram, par personas vainīguma izlemšanu, soda veida un mēra noteikšanu. Procesa taisnīgums nosaka, ka tiesa minētos jautājumus nevar izlemt, ja tieši netiek vērtētas apsūdzētā liecības par to, ka persona viņai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu nav izdarījusi.
Apstākļos, kad lieta apelācijas instances tiesā tiek skatīta sakarā ar prokurora protestu par attaisnojošu pirmās instances tiesas spriedumu, ir būtiski noteikt, vai apelācijas instances tiesā izlemjamie jautājumi ir saistīti ar liecinošo personu, tostarp apsūdzēto uzklausīšanu. Apstākļos, kad lietā esošo pierādījumu vērtēšana un apsūdzības pamatotības izlemšana nav saistīta ar liecinošo personu uzklausīšanu, bet ar rakstveida pierādījumu novērtēšanu, apsūdzētās personas tieša neuzklausīšana, garantējot efektīvu iespēju izmantot aizstāvības tiesības, nav pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 1. punktā noteiktajām tiesībām uz taisnīgu tiesu.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 6. jūnija numurā Nr. 23 (1289) šeit.
Nākotnes iniciatīvas rakstveida procesa attīstībai kriminālprocesā
6.jūnijā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktores Indras Aizupes raksts par nākotnes iniciatīvām rakstveida procesa attīstībai kriminālprocesā.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 6. jūnija numurā Nr. 23 (1289) šeit.
Rakstiskuma elementi kriminālprocesa konstitucionalitātes dimensijā
6.jūnijā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts zvērināta advokāta Egona Rusanova raksts par rakstiskuma elementiem kriminālprocesa konstitucionalitātes dimensijā.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 6. jūnija numurā Nr. 23 (1289) šeit.
Mutvārdu un rakstveida procesa priekšrocības un trūkumi
6.jūnijā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurora Māra Lejas raksts par mutvārdu un rakstveida procesa priekšrocībām un trūkumiem.
Kopsavilkums
Aurora ieskatā, kopumā izvēle starp mutvārdu un rakstveida procesu ir atkarīga no dažādiem faktoriem: lietas rakstura, faktu sarežģītības un iesaistīto pušu vajadzībām. Izsvērtu lēmumu var pieņemt, tikai rūpīgi izvērtējot abu procedūru priekšrocības un trūkumus.
Liela loma ir ne tikai juridiskiem argumentiem, bet arī empīriskiem pētījumiem. Piemēram, cik lielā mērā mutiskā tiesas sēdē procesa dalībnieku retorika var radīt uztveres izkropļojumus? Vai novērtēt rakstiski sniegtās liecības ir grūtāk par mutiski sniegtām liecībām? Ja tas patiešām tā ir, tad kādos gadījumos? Vai tiešām tiesa nevar objektīvi izvērtēt nosacītas brīvības atņemšanas piemērošanu ilgāku par vienu gadu rakstveida procesā?
Lai izšķiršanās būtu pamatota, ir jāņem vērā kompetentu un uzticamu pētījumu rezultāti. Turklāt nozīme ir ne tikai tam, vai tiek piemērots mutisks vai rakstisks process, bet arī tam, kā šis process tiek reglamentēts un piemērots praksē. Lietas izskatīšana mutvārdu procesā nav garantija apsūdzētā tiesību ievērošanai, ja tiek pieļauti būtiski trūkumi (skat. iepriekš minēto piemēru ar Kriminālprocesa likuma 455. panta trešās daļas piemērošanu).
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 6. jūnija numurā Nr. 23 (1289) šeit.
Prokurora priekšraksta par sodu piemērošanas problēmas
13.jūnijā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Kristīnes Mahahejas raksts par prokurora priekšraksta par sodu piemērošanas problēmām.
Kopsavilkums
Prokurors pieņem lēmumu par sodu, piemērojot kriminālprocesuālās tiesību normas. Juridiskajā plāksnē prokurors pieņem nevis priekšrakstu, nosakot personai stingru priekšlikumu, pavēli rīkoties tā vai citā veidā, bet gan atzīst personu par vainīgu un soda, pieņemot par to lēmumu. Runa nav par normatīvo prokurora priekšrakstu, jo prokurors ir tiesību piemērotājs, kas nerada tiesību normas. Korekti teikt, ka prokurors pieņem lēmumu par sodu, kas satur priekšrakstu.
Likumdevējs, iestrādājis tiesisko regulējumu, kas, no vienas puses, vienkāršo kriminālprocesu, bet, no otras puses, nonāk pretrunā ar Satversmē noteikto. Risinājums ir papildināt Latvijas Republikas pamatlikumu ar tiesību normu, kas regulē prokuratūras kā tiesu varas institūcijas darbības konstitucionālos pamatus.
Prokurors sastāda priekšrakstu par sodu, ja apsūdzētais atzīst savu vainu un ir kompensējis cietušajam radīto kaitējumu, atlīdzinājis valsts izmaksāto kompensāciju un piekrīt sodam. Problēma rodas tad, kad apsūdzētais nav kompensējis cietušajam radīto kaitējumu, apsolās to izdarīt un piekrīt pieteiktās kompensācijas apmēram. Prokurors priekšraksta par sodu izrakstu nosūta izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam. Tomēr ne vienmēr pēc termiņa beigām, nesaņemot maksājumu apliecinošu dokumentu, prokurori reaģē, nosūtot nolēmuma kopiju daļā par procesuālo izdevumu piedziņu tiesu izpildītājiem. Dažreiz tas tiek darīts novēloti. Prokuroram ir pienākums ierosināt rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas prokuratūras iestāde, izlemt jautājumu par naudas soda aizstāšanu.
Prokuroriem ir atšķirīgi viedokļi par priekšraksta par sodu spēkā stāšanās termiņu. Daļa prokuroru uzskata, ka kriminālprocesos, kuros nav cietušo, priekšraksts stājas spēkā nekavējoties, savukārt kriminālprocesos, kuros ir cietušais – desmit dienas pēc priekšraksta sastādīšanas.
Ja persona, kurai sabiedriskais darbs noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, ļaunprātīgi to nepilda, tiesnesis sabiedrisko darbu aizstāj ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Prokurors pats vērtē, vai sabiedriskais darbs kā pamatsods vai papildsods ir piemērojams personai, ņemot vērā tās vecumu, psiholoģiskās īpašības, fiziskās spējas un attīstības līmeni, sabiedrībai nepieciešamos darbos no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. Tiesu praksē tiek interpretēts tā, ka personām ar invaliditāti (neatkarīgi no invaliditātes grupas vai iemesliem, kāpēc invaliditāte noteikta) nedrīkst piemērot sabiedrisko darbu, pat ja persona ar invaliditāti vēlas un piekrīt šāda soda piemērošanai.
Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai tiek analizēti pierādījumi, savukārt prokurors priekšrakstā par sodu iekļauj tikai izbeigšanas lēmumu. Ja šādas pierādījumu analīzes nav un tā netiek paredzēta likumā, personai nav uz kā pamata celt iebildumus, pārsūdzot to.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 13. jūnija numurā Nr. 24 (1290) šeit.
“Pērc vienu, maksā par diviem” jeb komentāri par Senāta lēmumu lietā SKK-1/2023
20.jūnijā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts ZAB Sorainen zvērinātas advokātes Katrīnas Salmgriezes raksts par Senāta lēmumu lietā SKK-1/2023.
Autores kopsavilkums
Nenoliedzami, Senāta 2023. gada 1. februāra lēmums lietā Nr. 12507000710 (SKK-1/2023) gan tā pieņemšanas procedūras, gan tajā izdarīto secinājumu dēļ ir uzskatāms par būtisku pagrieziena punktu Latvijas krimināltiesību praksē, un, ievērojot līdz šim pastāvējušās atšķirīgās Senāta pozīcijas, šāds lēmums bija pat ļoti nepieciešams. Tomēr prieku par it kā radīto skaidrību par Senāta izpratni jautājumā par izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā iegūto līdzekļu legalizāciju un iespējamo tiesu prakses vienveidošanu vismaz šī raksta autorei aptumšo Senāta lēmumā atrodamās pretrunas un vietām formālais Senāta secinājumu pamatojums, kas neļauj pilnībā noticēt Senāta tēzei, ka maksājumu veikšana uz PVN deklarācijā norādīta fiktīva darījuma pamata, kurš deklarācijā ir ticis norādīts ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas, ir atsevišķi kvalificējama kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 20. jūnija numurā Nr. 25/26 (1291/1292) šeit.
Komentārs par Senāta nolēmumu lietā SKK-1/2023
20.jūnijā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Valsts ieņēmumu dienesta komentārs par Senāta nolēmumu lietā SKK-1/2023.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 20. jūnija numurā Nr. 25/26 (1291/1292) šeit.
