Dziesmu un deju centrālais notikums Latvijā ir aizvadīts. Veselu nedēļu esam apmeklējuši un sekojuši līdzi svētku norisei. Taču vairāki mūsu kolēģi ir piedalījušies pasākumā daudz aktīvākā veidā.

Krista Lipinska, attīstības vadītāja

Esmu tautas deju dejotāja “līdz kaulam (pastalai)”. Dejoju kopš 3 gadu vecuma un ir sanācis dejot dažādos ansambļos, bet šobrīd ar lepnumu par savējo saucu kolektīvu DeTeiksma. Lai gan kolektīvs ir jauns, jo tika dibināts tikai 2021.gada rudenī, kolektīva otrā sezona tika noslēgta ar otro vietu Deju konkursa finālā, par ko liels prieks.

Šie būs mani ceturtie Dziesmu un deju svētki. No katriem svētkiem atmiņā ir palikuši īpaši iespaidi, kas saistīti arī ar konkrēto dzīves posmu, bet īpaši atmiņā palikusi “Sasala jūriņa” deja 2008. gada svētkos. Tāpat nemainīgi spilgta emocija katros svētkos ir būt Mežaparka estrādē, kad Noslēguma koncertā gan koristi, gan dejotāji, gan skatītāji dzied “Saule, Pērkons, Daugava”.

Par to, ko man nozīmē uzstāties svētkos – skanēs klišejiski, bet tā, protams, ir kopības sajūta, latvietība un laika mēraukla. Protams, svētki ir gan ļoti intensīvs darbs, gan vienlaikus liela ballīte, bet pāri visiem tie ir SVĒTKI.

Anita Ritere, kvalitātes un riska vadītāja

Es dziedu Ogres sieviešu korī Rasa, kuru vada un diriģē Dziesmu un deju svētku virsdiriģente Aira Birziņa. Šogad tikām līdz koru finālam un dziedājām Koru karos, kur ieņēmām ceturto vietu. Ar to man arī sākās Dziesmu un deju svētki, jo tas mūsu kolektīvam ir ļoti liels panākums! Šie ir mani otrie Dziesmu un deju svētki, iepriekšējos piedalījos 2008. gadā, arī kora Rasa sastāvā.

Šajos svētkos visspilgtākie iespaidi man ir palikuši no Koru lielkoncerta Tīrums, kurā dziedātās dziesmas un kopības sajūta manī virmo vēl šobrīd.

Jūlija Terjuhana, vecākā juriste

Es dziedu Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” jauktajā korī “Balti”. “Baltos” darbojos jau astoto gadu, bet ar vairumu dziedātāju dziedam kopā jau vairāk nekā 10 gadus, no laikiem, kad kopā dziedājām ģimnāzijas korī.

Šie bija mani ceturtie Vispārējie dziesmu un deju svētki. No šiem svētkiem visspilgtāk palikusi atmiņā sadziedāšanās nakts, kad korim pievienojās arī kādreizējie dziedātāji. Tā bija brīnišķīga sajūta saprast, ka lai kur mēs arī būtu šodien, Dziesmu svētkos mēs satiekamies kā viena dziedoša saime.

Bez šaubām tas ir skaists notikums, kurā pārņem varena un saviļņojoša sajūta, kad dziesmas izskan 14 tūkstošu kora balsīs. Jo sevišķi to jūt dziedātāju iemīļotajās dziesmās, piemēram, “Saule, Pērkons Daugava”, “Mūžu mūžos būs dziesma” vai “Lec, saulīte”. No dziedātāja skatu punkta, dziesmu svētki ir brīdis, kad izkāpjam no ikdienas skrējiena, lai būtu kopā, baudītu cits cita kompāniju nedēļas garumā un darītu to, ko mīlam. Sanāk tā interesanti, ka mūsu valsts nodrošina intensīvu dziedāšanas un dejošanas nometni reizi piecos gados un fantastiskus koncertus tās noslēgumā.

Mārtiņš Aldiņš, vecākais izstrādātājs

Ir patiess prieks gan stāvēt pretī tūkstošiem cilvēku ar karogiem no visām Latvijas malām, gan būt vienam no vimpeļa nesējiem.