Finanšu ministrija ir publiskojusi savu priekšlikumu. Kāds būs jaunais banku nodoklis?

Kāds ir FM priekšlikums?

Priekšlikums ir samērā vienkāršs – 20% UIN avanss banku un nebanku kreditētāju peļņai, jau sākot ar 2023.g. peļņu. Plānots, ka 2024.gadā bankas maksās UIN avansu, kurš tiks rēķinās par pamatu ņemot 2023.gada pārskata rezultātu. Savukārt, sadalot dividendes priekš UIN mērķiem joprojām tiks primāri izmaksāta peļņa, kas uzkrāta līdz 2017.gadam (kurai UIN nepiemēros). Tikai tad, kad visa vecā peļņa būs izņemta, jauno UIN avansu varēs kreditēt pret sadalītajām dividendēm maksājamo UIN.

Reakcijas

Bankas par šo priekšlikumu ir samērā apmierinātas, jo papildus UIN nebūs virspeļņas nodoklis, kā Lietuvā. Kompromisa vidusceļš tas varētu būt arī ministrijai, jo tad galva nesāpēs par iespējamām tiesvedībām un Latvijas sejas zaudēšanu starptautisko investoru acīs.

Vai tiešām var nodokli pārlikt uz klientiem?

Nepārliecina FM paustās bažas par to, ka virspeļņas nodokli bankas pārliks uz klientu pleciem – šādiem gadījumiem ir citās valstīs labi paraugi, kā likumā iestrādāt pamatīgas sankcijas, ja uzraugs konstatē, ka banka šādi rīkojas. Tādēļ arī parasti virspeļņas nodokli ievieš ar atpakaļejošu datumu – lai ir nofiksēta peļņa un ar to nevar spēlēties, iestrādājot nodokli klientu maksājumos.

Kādēļ nebanku kreditētāji?

Iepīkuši par šo priekšlikumu ir nebanku kreditētāji, jo jūtās nepamatoti paķerti līdz šai iniciatīvai. Turklāt, jāatceras, ka UIN likumā kreditēšanas nodokļu (t.s. plānās kapitalizācijas) priekšrocības paredzētas tikai bankām, nevis nebanku kreditētājiem. Proti, ja SIA aizņemas no bankas, tā var % atskaitīt bez ierobežojumiem. Savukārt, ja tā pati SIA aizņemas no nebanku kreditētāja, ko neuzrauga LB vai līdzīgs uzraugs ES/EEZ, tad SIA % drīkst atskaitīt vien no aizņēmuma, kas nav vairāk kā 4x lielāks par pašu kapitālu. Ja pašu kapitāls ir negatīvs, tad SIA no nebanku kreditētājiem aizņemties nav izdevīgi, atšķirībā no bankām.

Jaunais banku nodoklis – piemērs

Diezgan skaidrs ir FM piedāvātais piemērs par šī UIN aprēķiniem. “Piemēram, banka “X” gada pārskatā par 2023. gadu ir fiksējusi peļņu EUR 90 m. apmērā, savukārt iepriekšējos gados uzkrātā, bet nesadalītā peļņa, kas gūta līdz 2017. gadam, ir EUR 200 m., un kas gūta no 2018. gada līdz 2022. gadam ir EUR 120 m. Tātad 2024. gada sākumā bankas “X” rīcībā nesadalītā peļņa būtu EUR 410 m. (200+120+90).

Ja netiek ieviests īpašais UIN režīms bankām, tad, ja 2024. gadā, apstiprinot bankas “X” gada pārskatu, tā nolemtu sadalīt EUR 30 m. dividendēs, UIN būtu EUR 0, jo UIN jau bija samaksāts. Savukārt pie jaunā banku nodokļa 2024. gadā bankai “X” valsts budžetā būtu jāsamaksā UIN par visu 2023. gada peļņu – proti 20 % apmērā no EUR 90 m., kas būtu EUR 18 m.” Te jāpiebilst, ka UIN pie dividenžu izmaksas nebūtu maksājams līdzšinējā kārtībā, jo peļņa radusies pirms 2018.g. UIN reformas un to drīkst izmaksāt pirms ‘svaigākās’ peļņas izmaksāšanas.