Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja Vecākā prakses grupas koordinatore Aija Karlsone

 

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi Zemesgrāmatu likumā

Likumprojekta Nr.: 349/Lp14 Nodots komisijai: 21.09.2023

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot zemesgrāmatu darbību, tādējādi atvieglojot sankciju piemērošanu, tajā skaitā, uzlabojot datu apstrādes procesus, kā arī nodrošināt minimāli nepieciešamās informācijas par nekustamā īpašuma ieguvējiem – ārzemniekiem kā fiziskām personām un ārvalsts juridiskām personām – iegūšanu. Šā iemesla dēļ plānots noteikt, ka nekustamā īpašuma ierakstīšana un tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā attiecībā uz fizisku personu ir iespējama tikai tad, ja tā ir reģistrēta Fizisko personu reģistrā, bet attiecībā uz ārvalstī reģistrētu juridisko personu – ja ir iespējams identificēt tās patiesos labuma guvējus.

Saistītie grozījumi:

Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā

Likumprojekta Nr. 348/Lp14 Nodots komisijai: 21.09.2023

 

Regulētās nozares

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-2270 Pieņemts: 14.09.2023

Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīti likumprojekti “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” un ar to saistītie “Grozījumi Civilprocesa likumā”, ieviešot Latvijā  jaunu procesuālo mehānismu – patērētāju kolektīvā prasība.

Ieviešot patērētāju kolektīvo prasību regulējumu, patērētājiem, kuriem pārkāpuma rezultātā ir radies kaitējums, nebūs jāvēršas tiesā ar individuālām prasībām, bet patērētāju vārdā kolektīvo prasību cels kvalificētā institūcija – patērētāju biedrība –, kura atbilst likumā noteiktajām prasībām un kurai PTAC būs piešķīris kvalificētās institūcijas statusu.

Kvalificētās institūcijas Latvijā varēs būt jebkuras Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 22.pantā minētās biedrības, citas biedrības, ja viens no to darbības mērķiem ir aizsargāt patērētāju intereses, tajā skaitā tādas, kuru sastāvā ir biedri no vairāk nekā vienas Eiropas Savienības dalībvalsts, un kuras vēlas iegūt kvalificētās institūcijas statusu. Lai iegūtu šādu kvalificētās institūcijas statusu, biedrībai būs jāiesniedz PTAC iesniegumu ar lūgumu piešķirt kvalificētās institūcijas statusu pastāvīgi vai konkrētas patērētāju kolektīvās prasības celšanai, apliecinot atbilstību visiem PTAL noteiktajiem kritērijiem. Atbilstība noteiktajiem kritērijiem apliecinās, ka biedrība ir spējīga un tai ir resursi pārstāvēt patērētāju kolektīvās intereses.  Latvijas kvalificēto institūciju saraksts tiks publicēts PTAC mājaslapā un regulāri atjaunots.

Noteikumi par izdevumu, kas saistīti ar patērētāju kolektīvajām prasībām, pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-1981 Saskaņots ar priekšlikumiem: 15.09.2023

Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir pieejams efektīvs un iedarbīgs procesuālais mehānisms patērētāju kolektīvajām prasībām. Mērķis ir noteikt ar patērētāju kolektīvo prasību saistīto izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi.

Saistītie MK noteikumi:

Finansējuma piešķiršana kvalificētajai institūcijai kolektīvo prasību celšanai

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-1983 Saskaņošanā līdz: 15.09.2023 (Nav saskaņots)

Lai kvalificētās institūcijas varētu celt kolektīvās prasības, ir paredzēts tās finansēt no valsts budžeta līdzekļiem.

Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā

Likumprojekta Nr. 23-TA-2250 Saskaņošanā līdz: 25.09.2023 (Nav saskaņots)

Tiesību akta projekts izstrādāts atbilstoši Komisijas lēmumam ar mērķi ieviest  jaunu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeli, kas nodrošinās neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējumu un saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pārejas noteikumu 8.punktā noteikto ļautu sasniegt Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu.

 

Publiskie iepirkumi un projekti

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-2819 Pieņemts 1. lasījumā: 14.09.2023

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Grozījumi ir izstrādāti, lai pārņemtu ar Regulu 2019/1780 izveidotās standarta veidlapas (e-veidlapas), kas Eiropas Savienības dalībvalstīm jāizmanto, lai publicētu paziņojumus publiskā iepirkuma jomā.

Saistītie grozījumi:

Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-3241 Pieņemts 1. lasījumā: 14.09.2023

Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-3246 Pieņemts 1. lasījumā: 14.09.2023

Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-3247 Pieņemts 1. lasījumā: 14.09.2023

 

Korporatīvās tiesības

Grozījumi likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru

Likumprojekta Nr.: 22-TA-1228 Pieņemts 1. lasījumā: 21.09.2023

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi likumā  “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Ar tiem plānots nodrošināt informācijas pieejamību par Uzņēmumu reģistrā reģistrēto tiesību subjektu vai personu tiešu un netiešu sasaisti ar tiem subjektiem, uz kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās vai NATO dalībvalstu sankcijas.

“Paredzētie grozījumi ir nozīmīgi ne tikai, lai nodrošinātu sankciju izpildi, bet arī, lai pasargātu tos komersantus, kas, sadarbojoties ar citiem, nezināšanas dēļ var pārkāpt aizliegumus. Jo informācija tiks nodrošināta ātrāk, jo labāk,” iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

 

Nodokļu tiesības

Atsevišķu Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmu muitas jomā noteikumi

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-564 Saskaņots bez iebildumiem un priekšlikumiem: 11.09.2023

Projekta mērķis ir saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.3 panta piekto daļu noteikt  Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās muitas jomā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.

Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-3491 Pieņemts: 14.09.2023

Saeimā otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstījusi likumprojektu par grozījumiem Revīzijas pakalpojumu likumā. Likumprojekts ir izstrādāts, lai normatīvajā regulējumā iekļautu tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2021/2101.

Saistītie grozījumi:

Grozījumi Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-3504 Pieņemts: 14.09.2023

Likumprojektā “Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums” iekļautas tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2021/2101. Tā mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-2277 Saskaņošanā līdz: 25.09.2023 (Nav saskaņots)

Likumprojekts paredz noteikt kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu veikt Uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksu par pirmstaksācijas gadā gūto peļņu, neatkarīgi no tā, vai tiek veikta šīs peļņas sadale.

 

Enerģētika

Energoapgādes izmaksu atbalsta likums

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1640 Pieņemts 1. lasījumā: 21.09.2023

Lai mazinātu energoresursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Energoapgādes izmaksu atbalsta likums”, ar ko iecerēts noteikt terminētus atbalsta pasākumus energoresursu izmaksu kompensēšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.

Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-2143 Pieņemts: 21.09.2023

Steidzamības kārtībā galīgajā lasījumā atbalsta grozījumus, lai mājsaimniecībām tiktu samazināti elektrības sadales tarifa maksājumi.

Par periodu no šī gada 1. septembra līdz 31. decembrim mājsaimniecībām par 60 procentiem tiks samazināts elektrības sadales tarifa maksājums. To noteic Saeimā iesniegtais un tajā pašā dienā galīgajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtējā pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”.

 

Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe

Grozījumi Ārstniecības likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-231 Pieņemts 2. lasījumā: 21.09.2023

Mērķis ir Ārstniecības likumā precizēt ietvertās esošās normas un papildināt ar jaunām, atbilstoši aktuālai situācijai, lai uzlabotu pacientu drošību, uzticību veselības aprūpes sistēmai, kā arī izveidotu vienotu izpratni par veselības aprūpes sistēmas un ārstniecības procesu kvalitāti. Vienlaikus projekts paredz vairākus deleģējumus Ministru kabinetam izdot noteikumus, kā arī paredz noteikt farmaceita lomu veselības aprūpē un sadarbību pacienta veselības aprūpes uzraudzībā ar ārstniecības personām.

Grozījumi Farmācijas likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-1054 Saskaņošanā līdz: 29.09.2023

Likumprojekts precizē Farmācijas likumā ietvertās normas atbilstoši aktuālajai situācijai, lai veicinātu zāļu, medicīnisko ierīču un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču pieejamību un uzraudzību, kā arī pilnveidotu reglamentāciju licencēšanas jomā un gēnu terapijas zāļu, tai skaitā audu inženierijas produktu un somatisko šūnu terapijas zāļu (jaunieviestās terapijas zāles), kuras kā izņēmums atbilstoši ES tiesību aktiem nepakļaujas reģistrēšanai, atļaušanā. Vienlaicīgi Likums paredz vairākus deleģējumus Ministru kabinetam izdot noteikumus.

Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumos Nr. 317 “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1052 Saskaņošanā līdz: 19.09.2023 (Nav saskaņots)

Grozījumu mērķis ir noteikt pārreģistrācijas un reģistrācijas atjaunošanas prasības māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā atbilstoši konceptuālajā ziņojumā “Par māsas profesijas turpmāko attīstību”  noteiktajam, kā arī veikt precizējumus, ņemot vērā Veselības inspekcijas ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrācijas, pārreģistrācijas un reģistrācijas termiņa atjaunošanas procesā gūtos novērojumos un pieredzi.

 

Transports

Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-2107 Pieņemts 1. lasījumā: 21.09.2023

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā.

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi nodrošināt Direktīvas 2021/1187 prasību pārņemšanu un nodrošināt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansiālā atbalsta nosacījumus atbilstoši Regulas Nr.2021/1153 11.panta 6.punkta b) apakšpunktam.

 

Imigrācija

Grozījums Imigrācijas likumā

Likumprojekta Nr.: 335/Lp14 Stājies spēkā: 19.09.2023

Saeimā otrajā – galīgajā – lasījumā pieņemtā likumprojekta grozījuma mērķis ir nodrošināt Krievijas pilsoņiem Latvijā, kuriem ir izsniegta pastāvīgā uzturēšanās atļauja, iespēju turpināt uzturēties Latvijā, pieprasot Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Grozījumi paredz papildu termiņu un procedūras, lai nodrošinātu valsts valodas apguvi un sociālo garantiju saņemšanu šiem iedzīvotājiem.

Finanses

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-360 Pieņemts 2. lasījumā: 14.09.2023

Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” izstrādāts, lai atbilstoši precizētu atsevišķas Finanšu instrumentu tirgus likuma normas un nodrošinātu to atbilstību Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-1524 Nodots komisijai: 21.09.2023

Deputāti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodeva grozījumus “Likumprojekts “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā”.

Likumprojekta mērķis ir atsevišķu pārņemto Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas Nr. 97/9/EK par ieguldītāju sistēmām normu precizēšana, kā arī veikt tehniska rakstura precizējumus tiesību normas skaidrībai, tai skaitā, lai salāgotu tiesību normas ar Noguldījumu garantiju likumu, Finanšu tirgus instrumentu likumu u. c. finanšu sektora normatīvajiem aktiem.

Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-915 Pieņemts 1. lasījumā: 21.09.2023

Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”. Ar to cita starpā paredzēts no likuma pantus, kas nosaka, ka kredītiestāde ir tiesīga atteikt pamatkonta atvēršanu vai izbeigt pamatkonta standartlīgumu, ja maksājumu konta atvēršana vai apkalpošana var radīt kredītiestādei reputācijas riskus.

Grozījumi paredz arī citas izmaiņas, piemēram, lai atvieglotu Eiropas Savienības vai trešo valstu fizisko un juridisko personu līdzdalību Latvijā licencētās maksājumu un elektroniskās naudas iestādēs, noteikt, ka informācija un dokumenti Latvijas Bankā varētu tikt iesniegti valsts valodā vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, vai valodā, par kuru dokumentu iesniedzējs ir vienojies ar Latvijas Banku.

Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumos Nr. 328 “Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem”

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-332 Stājies spēkā: 23.09.2023

Noteikumu projekts izstrādāts, lai Ministru kabineta 2016. gada 31.maijā noteikumos Nr. 328 “Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem” iestrādātu normas, lai atbilstoši šiem noteikumiem aizdevumus varētu sniegt arī Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām” 1.2.3.3. pasākuma “Starta, izaugsmes aizdevumi” ietvaros.

 

Krimināltiesības

Grozījumi Krimināllikumā

Likumprojekta Nr.: 352/Lp14 Pieņemts 1. lasījumā: 21.09.2023 (Steidzams)

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, ar kuru iecerēts pastiprināt kriminālatbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai.

Plānots, ka šādam noziedzīgam nodarījumam tiks palielināta gan minimālā, gan maksimālā piemērojamā sankcija, proti, par to varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, probācijas uzraudzību vai naudas sodu. Ar likuma grozījumiem plānots izslēgt brīvības atņemšanai alternatīvo sodu – sabiedrisko darbu –, jo, kā atzīmēts likumprojekta anotācijā, šāds soda veids ir nepietiekams, lai atturētu personas no šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas. Tāpat likumprojekts paredz pastiprināt kriminālatbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, ja tas tiks izdarīts pastiprinātas robežapsardzības režīma laikā. Grozījumi ir izstrādāti, lai efektīvi apkarotu nelegālu migrāciju un reaģētu uz organizētu hibrīduzbrukumu no Baltkrievijas.

Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā

Likumprojekta Nr. 23-TA-1063 Pieņemts 1. lasījumā: 21.09.2023

Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”. Likumprojekts precizē un papildina regulējumu atbilstoši plānotajai Juridiskās palīdzības administrācijas likvidācijai, tās funkcijas un uzdevumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jomā nododot Tiesu administrācijai. Likvidācija tiek īstenota, lai uzlabotu valsts attīstības plānošanu un koordināciju, kā arī samazinātu valsts pārvaldes sadrumstalotību.

Dažādi

Grozījumi Notariāta likumā

Likumprojekta Nr.: 309/Lp14 Izsludināts: 14.09.2023

Grozījumu mērķis ir salāgot Notariāta likuma regulējumu ar Civillikuma regulējumu, kas tiek pilnveidots mantojuma tiesību reformas ietvaros. Lai minēto risinātu, nepieciešams izstrādāt attiecīgus grozījumus Notariāta likumā. Stājas spēkā 01.10.2023.

Grozījumi likumā “Par tiesu varu”

Likumprojekta Nr. : 338/Lp14 Nodots komisijai : 14.09.2023

Parlaments Juridiskajai komisijai nodeva likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”.

Tie izstrādāti, lai izpildītu Satversmes tiesas 2022. gada 15. decembra spriedumu lietā Nr. 2021-41-01. Grozījumi paredz turpmāk veikt tiesneša amata kandidāta individuālu izvērtējumu gadījumā, ja kandidāts aiz neuzmanības ir izdarījis kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu.

Saistītie grozījumi:

Grozījumi Prokuratūras likumā

Likumprojekta Nr. : 338/Lp14 Nodots komisijai : 14.09.2023

Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr. 995 “Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība”

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-1426 Stājies spēkā: 15.09.2023

Noteikumu projekta mērķis ir:

  • salāgot maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un maksātnespējas procesa administratora atlīdzības izmaksas kārtību ar pieņemtajiem grozījumiem Darbinieku aizsardzības likumā un Maksātnespējas likumā un vienkāršot darbinieka prasījumu iesniegšanai aizpildāmās informācijas apjomu un saturu;
  • pilnveidot regulējumu saistībā ar Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas darbību;
  • novērst konstatētās nepilnības un veikt tehniskus grozījumus.

 

Augstākā tiesa

Senāts atjauno divus kriminālprocesus, kas izbeigti sakarā ar apsūdzētās nāvi

Senāta Krimināllietu departaments 14.septembrī tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīja Daudznozaru specializētās prokuratūras prokurora Māra Garjāņa pieteikumus par divu kriminālprocesu atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Pieteikumi iesniegti, jo persona, pret kuru izbeigti kriminālprocesi sakarā ar tās nāvi, nav mirusi.

Minētā persona tikusi aizturēta jauna kriminālprocesa ietvaros, un, veicot izmeklēšanas darbības, konstatēts, ka personas pirkstu un delnu nospiedumi atbilst Biometrijas datu apstrādes sistēmas arhīvā esošiem datiem divos kriminālprocesos, kuri izbeigti sakarā ar personas nāvi.

Vienā kriminālprocesā persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 253.1 panta trešās daļas par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu glabāšanu realizācijas nolūkā personu grupā. Otrā kriminālprocesā persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 253 2.panta pirmās daļas par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu glabāšanu.

Senāts atcēla spēkā stājušos iepriekšējo instanču tiesas nolēmumus, atjaunoja kriminālprocesus un nodeva lietas jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā. Senāts personai, pret kuru kriminālprocess tika izbeigts, nepiemēroja drošības līdzekli, jo personai piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums – citā kriminālprocesā. Motivēti Senāta nolēmumi būs pieejami 18.septembrī.

Lietas Nr. SKK-J-468/2023 (11089190715 ) un Nr. SKK-J-469/2023 (11519010515 ).

Atstāj spēkā iekšlietu ministra noteikto aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas

Senāta Administratīvo lietu departaments 15.septembrī noraidīja pieteikumu atcelt iekšlietu ministra lēmumu, ar kuru personai noteikts aizliegums izceļot no Latvijas Republikas.

Senātam lietā bija jāpārbauda, vai iekšlietu ministra lēmums ir pamatots un tiesisks, proti, vai pieteicējai, kura ir Latvijas Republikas pilsone, atbilstoši Nacionālās drošības likuma 18.1pantam pamatoti ir noteikts aizliegums izceļot no Latvijas Republikas.

Senāts, iepazinies ar materiāliem, kas ir valsts noslēpums un bijuši par pamatu iekšlietu ministra lēmumam, un uzklausījis lietas dalībniekus tiesas sēdē, secināja, ka pieteicējai piemērotais izceļošanas aizliegums un ar to saistītais viņas pamattiesību ierobežojums ir samērīgs līdzeklis nacionālās drošības interešu aizsardzībai. Tādēļ Senāts pārsūdzēto iekšlietu ministra lēmumu atzina par pamatotu un tiesisku.

Senāts pārbaudīja ar izceļošanas aizliegumu saistītā personas pamattiesību ierobežojuma atbilstību Satversmei.

Lietā tika konstatēts, ka konkrētajā gadījumā pastāv apstākļi un ir pamats uzskatīt, ka pieteicēja, izceļojot no Latvijas Republikas, var iesaistīties darbībās, kas rezultēsies ar apdraudējumu Latvijas Republikas nacionālajai drošībai, pieteicējai atgriežoties Latvijas Republikā. Lēmumā arī norādīts, ka nepastāv šaubas, ka dienesta atzinumā minētie fakti par pieteicējas darbībām, kas sekmējušas Latvijas Republikai naidīgas valsts – Krievijas Federācijas – propagandas vēstījumu izplatīšanu un informatīvās ietekmes pasākumu īstenošanu, tieši norāda uz nacionālās drošības apdraudējumu. Lēmumā ir vērtēts, vai izceļošanas aizliegums šajā gadījumā nebūtu nesamērīgs vai patvaļīgs. Tāpat lēmumā pamatota nepieciešamība noteikt izceļošanas aizliegumu uz vienu gadu.

Ņemot vērā, ka Nacionālās drošības likums neparedz tiesības pieteicējai vai viņas pārstāvei iepazīties ar materiāliem, kas ir valsts noslēpums un uz kuru pamata noteikts izceļošanas aizliegums, Senāts pārbaudīja, vai pieteicēja tiesības uz taisnīgu tiesu nav nesamērīgi ierobežotas un vai tiesas procesā ir pietiekami līdzsvarojošie pasākumi personas tiesību ierobežojumam. Senātam nebija šķēršļu pieprasīt un iepazīties ar visiem lietā nepieciešamajiem materiāliem. Senāts pats pilnībā pārbaudīja pārsūdzētā lēmuma pamatotību un tiesiskumu, neaprobežojoties tikai ar pieteicējas vai viņa pārstāves norādīto argumentu izvērtējumu.

Senāts vērtēja pieteicējas norādīto apstākli, ka aizliegums izceļot no Latvijas Republikas ietekmē viņas studiju procesu Sanktpēterburgas Valsts universitātē sabiedrisko attiecību studiju programmā. Senāts piekrita lēmumā norādītajam, ka pieteicējas interesēm iegūt izglītību ārpus Latvijas Republikas nodarītais kaitējums ir samērīgs. Proti, ierobežojums ir noteikts ar likumu, tas ir piemērots leģitīmā mērķa – aizsargāt nacionālo drošību – sasniegšanai, cits mazāk ierobežojošs līdzeklis neļautu sasniegt minēto mērķi. Līdz ar to labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par pieteicējas tiesību un likumisko interešu ierobežojumu.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu personai ir tiesības pārsūdzēt Senātā iekšlietu ministra lēmumu, ar kuru tai noteikts izceļošanas aizliegums no Latvijas Republikas. Senāts šādu pieteikumu izskata kā pirmās instances tiesa koleģiālā sastāvā. Senāta spriedums ir galīgs un nepārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Senāta spriedums. Lieta Nr. SA-2/2023