“Par dāvanām virs 100 eiro Finanšu ministrija, šķiet, pāršāvusi pār strīpu. Mūsdienās par šādu summu pat īsti uz restorānu nevar aiziet, nemaz nerunājot par gredzena uzdāvināšanu mīļākajai vai Ukrainas bēgļu bezmaksas izmitināšanu savā dzīvoklī,” par ministrijas virzītiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas gan patlaban noņemti no dienaskārtības, lai pārstrādātu, saka zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” partneris, zvērināts advokāts Jānis Taukačs.

Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumi paredzēja pilnveidot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu, arī deklarēt dāvinājumus no fiziskām personām, kas nav radinieki, virs 100 eiro vērtībā taksācijas gada laikā.

Taču kopumā, vērtējot ministrijas ideju ieviest obligāto iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu, Taukačs nesaprot, “par ko sabiedrībā bija “cepiens”, ja cilvēkam ienākumi ir legāli, par tiem visi nodokļi samaksāti un deklarāciju Valsts ieņēmumu dienests (VID) ģenerējis pietiekoši automātiski?”

Pienākums iesniegt iedzīvotāju ienākumu deklarāciju attiektos uz jebkuru nodokļa maksātāju (rezidentu), kas taksācijas gadā guvis ienākumus Latvijā vai ārvalstīs, kā arī uz jebkuru nerezidentu, kas taksācijas gadā guvis ienākumus Latvijā, ja vien likumā nebūs paredzēts atbrīvojums.

Kāds būtu vēlamais dāvanu deklarēšanas slieknis?

Advokāts norāda, kādas dāvanu summas ir jādeklarē citās valstīs, ja dāvinātājs un saņēmējs nav radinieki. Lietuvā šī summa ir 2500 eiro, Horvātija – 6640 eiro, Nīderlandē – 2207 eiro, Vācijā – 2000 eiro, Čehija – 608 eiro, bet Lielbritānijā – 50 Lielbritānijas sterliņu mārciņas.

Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāja Dana Muceniece spriež, ka Latvijā sapratīga summas, sākot no kuras varētu deklarēt dāvanas no personām, kas nav radinieki, varētu būt vismaz 500 eiro.

Jāpiebilst: ja dāvinātāju un saņēmēju nesaista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei, tad dāvinājums, kas pārsniedz 1425 eiro gadā, ir jādeklarē un par to jāmaksā progresīvais IIN.

Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) eksperts tautsaimniecības jautājumos Mārtiņš Svirskis uzskata, ka ir jānosaka ekonomiskajai situācijai atbilstoša naudas summu, līdz kurai ienākumi nav jādeklarē. Plašu rezonansi guvusī deklarējamā dāvinājuma summa 100 eiro vērtībā LBAS ieskatā šā brīža ekonomiskajā vidē nav samērīga robeža.

Daudz pasaka ienākuma izmaksātāji

Jau pašlaik nodokļa maksātājiem (rezidentiem) ir noteikts visaptverošs ikgadējs ienākumu deklarēšanas pienākums, atgādina Muceniece. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka no šī pienākuma iedzīvotāji ir atbrīvoti tikai tad, ja IIN no ienākuma ir ieturēts izmaksas vietā un nerodas pienākums nodokli piemaksāt rezumējošā kārtībā saistībā ar progresīvo likmi vai diferencēto neapliekamo minimumu, kā arī tad, ja gūti ar nodokli neapliekami ienākumi, kas nepārsniedz 10 000 eiro vai par kuriem VID (no budžeta izmaksāti pabalsti, citās ES valstīs gūtās algas u.tml.) ir informācija.

“Ļoti daudz VID par jums pasaka ienākuma izmaksātāji. Savukārt kredītiestādes ziņo par jūsu kontiem,” skaidro asociācijas vadītāja. “Protams, ir daļa informācijas, kas nenonāk VID rīcībā – darījumi ar nerezidentiem, darījumi starp fiziskām personām. Ieviešot obligāto ikgadējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanos, VID gūtu lielāku pārliecību par nodokļa maksātāja kopējiem ienākumiem.”

Varēs vērsties pret personu, kurai jāmaksā nodoklis

Mucenieces ieskatā līdz ar likuma grozījumiem būtiskākā izmaiņu novitāte būtu tā, ka gada ienākumu deklarācijas sagatave, ko Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) piedāvā jau šobrīd, pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās tiktu pielīdzināta personas manuāli iesniegtai deklarācijai, pieņemot, ka persona pēc noklusējuma ir akceptējusi VID sagatavoto deklarācijas projektu un piekritusi automātiskai deklarācijas iesniegšanai pēctaksācijas gada 2. jūlijā.

“Ja šobrīd VID rīcībā ir informācija par fiziskas personas gūtajiem ieņēmumiem, no kuriem nav samaksāts IIN, dienests sazinās ar personu un aicina tos deklarēt. Savukārt likumprojekts paredzēja, ka pēc izmaiņām 2. jūlijā VID uzskatīs gada ienākuma deklarāciju par iesniegtu atbilstoši tiem datiem, kādi bija VID rīcībā. Kā norādīts anotācijā, tādā veidā VID varēs efektīvi un ātri (bez resursu patēriņa) vērsties pret personu, kurai potenciāli ir maksājams nodoklis, bet kura nesniedz deklarāciju,” saka Muceniece.

Ja persona gada ienākumu deklarācijas sagatavi līdz 1. jūlijam nepapildinās ar iztrūkstošo informāciju par gūtajiem ar nodokli apliekamajiem vai neapliekamajiem ienākumiem, var tikt piemērots administratīvais sods saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 135. pantu 140 – 2000 eiro apmērā. Protams, nevajag aizmirst arī nokavējuma naudu 0,05 % dienā, kā arī kriminālatbildību, ja ienākumi nebūs deklarēti lielā apmērā (50 minimālās algas), piebilst asociācijas vadītāja.

Jāatzīmē, ka, iesniedzot VID sagatavoto gada ienākumu deklarāciju automātiski, tajā netiks iekļauti ārstniecības un izglītības izdevumi.

Pārāk šaurs personu loks

Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācija vērš uzmanību, ka ar grozījumiem likumā tiktu būtiski sašaurināts to personu loks, kuras var piemērot ienākumu deklarēšanas atvieglojumus – vispirms jau attiecībā uz ar IIN neapliekamajiem darījumiem. “Ja to saliek kopā ar VID vēlmi turpmāk liegt piekļuvi EDS ar VID piešķirto lietotājvārdu un paroli (EDS varēs ieiet tikai ar e-parakstiem vai autorizējoties www.Latvija.lv), kas ērti ļāva nokārtot formalitātes par gados vecākiem ģimenes locekļiem, tad ikgadējā ienākumu deklarēšana varētu sagādāt galvassāpes daudziem,” uzsver Muceniece.

Finanšu ministrija iepriekš informēja, ka personas drīkstēs neiesniegt gada ienākumu deklarāciju atsevišķos gadījumos, ja ir guvušas tikai noteikta veida ienākumus, tostarp varēs nedeklarēt pensijas, ja to kopējais apjoms gadā nepārsniedz 6000 eiro (pensionāra gada neapliekamo minimumu).
Tāpat drīkstētu nedeklarēt ar IIN neapliekamus ienākumus no laulātā vai personām, ar kurām saista radniecība līdz 3. pakāpei, ja ienākumi gadā kopā nepārsniedz 10 000 eiro, lai nebūtu jādeklarē ģimenes locekļu dāvanas nozīmīgās dzīves jubilejās.

Jānosaka samērīgi kritēriji

Lai arī pēc būtības LBAS atbalsta vispārējās ikgadējās iedzīvotāju ienākuma deklarēšanas ieviešanu, arodbiedrību savienības ieskatā tās ieviešanas procesam ir jābūt loģiskam un kritērijiem samērīgiem.

“Nepieciešams noteikt samērīgus kritērijus, kas neuzliek fiziskām personām pārmērīgu slogu deklarēt visu mantisko un nemantisko labumu, kas varētu tikt interpretēts kā ienākumi,” saka Svirskis.

“Nepieciešams definēt skaidrus kritērijus, kas ir un kas nav uzskatāms par fiziskas personas ienākumiem. Iespējams, būtu diskutējams jautājums par valsts un pašvaldību amatpersonām.”

LBAS ieskatā, nosakot kritērijus, ir būtiski arī izvērtēt ieguvumu no deklarēšanas samērīgumu attiecībā pret to administrēšanas izdevumiem (piemēram, darba apjoms sazinoties un konsultējot pensijas vecuma iedzīvotājus, kuri līdz šim nav deklarējuši ienākumus un nav digitālo prasmju).”

Mērķis – apkarot ēnu ekonomiku

Kāpēc vispār ir nepieciešams pilnveidot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu?

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā (2022. gadā 26,5% no IKP) ir gana augsts, un tam ir būtiska ietekme gan uz valsts budžeta ieņēmumiem, gan uz darbinieku drošību un sociālo aizsardzību, kā arī uz tautsaimniecības izaugsmi kopumā, uzsver LBAS.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam projektā ir iekļauti vairāk nekā 50 pasākumi, un viens no plāna horizontāliem pasākumiem ir definēts uzdevums attiecībā uz normatīvā regulējuma izstrādi par ikgadējo vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu. Tās pamatmērķis ir nodokļu disciplīnas veicināšana, optimāla nodokļa nomaksas kontrole, kas paralēli ir vērsta uz ēnu ekonomikas mazināšanu.

FM vērš uzmanību, ka vispārēja ienākumu deklarēšanas pienākuma ieviešana ir tikai daļa no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam paredzētā pasākumu kopuma, kura mērķis ir stiprināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanas disciplīnu. Tādējādi šis pasākums radītu preventīvu ietekmi uz tādu ienākumu nedeklarēšanu, kas apliekami ar nodokļiem, kā arī palielinātu citu pasākumu efektivitāti.

LBAS nepiekrīt, ka ēnu ekonomikas ierobežošanas mērķu sasniegšanas vārdā būtu prātīgi ieviest nesamērīgus kontroles kritērijus, kas arī godīgajiem Latvijas nodokļu maksātājiem ne tikai uzliek papildus administratīvo slogu, bet potenciāli arī ierobežo rīcības brīvību un potenciāli palielina iedzīvotāju izmaksas.

Daļa personu ar augstiem ienākumiem deklarācijas nesniedz

Vienlaikus FM uzskata, ka vispārējam ienākumu deklarēšanas pienākumam iespējama arī netieša ietekme uz apliekamo ienākumu deklarēšanas disciplīnu, jo šobrīd daļa fizisko personu ar augstiem ienākumu nedeklarēšanas riskiem vispār neiesniedz gada ienākumu deklarāciju. Tādējādi netiek sniegta informācija par visiem ienākumiem, personai, iespējams, pat neapzinoties to, ka ne visi gūtie ienākumi bijuši aplikti ar nodokļiem ienākumu izmaksas vietā.

“Ja fiziskai personai ir pienākums apstiprināt kopējo gūto ienākumu summu, palielināsies personas atbildība par deklarēto ienākumu pilnīgumu,” vērtē FM. “Tas var motivēt fiziskās personas rūpīgāk sekot līdzi savu ienākumu aplikšanai ar nodokļiem.”

Līdzīga sistēma visās trijās Baltijas valstīs

Pašlaik visās trīs Baltijas valstīs iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēma iedzīvotāju ienākuma nodokļa vajadzībām ir līdzīga, norāda FM. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma ir balstīta uz to, ka, ja iedzīvotāju ienākuma nodokli ietur ienākuma izmaksas vietā (piemēram, no algota darba ienākuma), tad ienākuma izmaksātājs nodokļu administrācijai sniedz informāciju par personai izmaksāto ienākumu un ieturēto nodokli.

Savukārt fiziskā persona pati deklarē tos ienākumus, par kuriem nodokļu administrācijas rīcībā nav informācijas – ar nodokli apliekamos ienākumus, kā arī no noteikta sliekšņa ar nodokli neapliekamos ienākumus.

Piemēram, Igaunijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācija ir jāiesniedz tad, ja par attiecīgo gadu ir gūts ar nodokli apliekams ienākums un no šī ienākuma nodoklis nav ieturēts. Jebkurā gadījumā iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācija ir obligāti jāiesniedz tiem nodokļu maksātājiem, kuri saņem ienākumus no ārvalstīm.

Noteiktiem ienākumu veidiem (piemēram, algai) tiek piemērots ieturējuma nodoklis. Ir izveidots nodokļu ieturētāju un maksājumu veidu saraksts, no kuriem ir jāietur ienākuma nodoklis. Ja nodokļa maksātājam ir atskaitāmie izdevumi, tie jāiekļauj IIN deklarācijā. Elektroniskajā nodokļu deklarācijā ir iepriekš iekļauts taksācijas periodā ieturētais nodoklis, un nodokļu maksātājam tikai jāpārbauda, vai visa iepriekš aizpildītā informācija ir pareiza, jāpievieno nepieciešamie ienākumi vai izdevumi un deklarācija jāparaksta digitāli.