Autore – Mg. iur. Ērika Gribonika ZAB “Sorainen” zvērināta advokāta palīdze

Viens no pēdējo gadu aktuālākajiem krimināltiesību politikas pamatprincipiem kā nacionālā, tā arī pārnacionālā līmenī noteic, ka neviens noziedzīga nodarījuma izdarītājs nedrīkst gūt peļņu no izdarītās noziedzīgās darbības. Ekonomiski motivētas noziedzīgās darbības negatīvi ietekmē dažādas sabiedrības grupas un finanšu struktūru kopumā. Ar mērķi sašūpot ekonomisko pamatu noziedzības turpināšanai un attīstībai tiek radīti dažādi mehānismi gūto labumu atsavināšanai.

Zaudējot noziedzīgi iegūto, lielākoties zūd arī nozieguma izdarīšanas mērķis. Līdzekļu iesaldēšana, arests un konfiskācija ir tiesību aktos un starptautiskos standartos glabātie “darbarīki” mantisko jautājumu risināšanai un ietilpst plašākā aktīvu atgūšanas sistēmā, kuras mērķis ir izveidot izpildes modeli noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites novēršanai.

Aktīvu atgūšana, it īpaši Eiropas Savienības tiesību diskursā, tiek saprasta kā vairāku posmu process, kas jāuzsāk ikreiz, kad noziedzīgs nodarījums ir radījis finansiālu ieguvumu, neatkarīgi no gūto labumu atrašanās vietas. Tas sākas ar finanšu izmeklēšanu, kuras mērķis ir izsekot noziedzīgi iegūtos līdzekļus un izmeklēt līdzekļus ģenerējošo noziedzīgo nodarījumu, ietver līdzekļu iesaldēšanu, arestu, pārvaldību, konfiskāciju un, visbeidzot, to utilizāciju.

Ikvienam “darbarīkam” ir savs pielietojums, un katram darbam ir savs darītājs. Pievēršoties aktīvu atgūšanas procesa vienam no posmiem, tas ir, līdzekļu iesaldēšanai, arestam un konfiskācijai, rakstā deskriptīvi izvērsta jēdzienu “iesaldēšana”, “arests” un “konfiskācija” izpratne un ietvars.

Publikācija atrodama portālā Jurista Vārds – šeit.