Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīgs Kristers Pētersons
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā
Likumprojekta Nr: 213/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā 14.12.2023
Likumprojekta mērķis ir aizliegt cenu un atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio, kas šobrīd nav aizliegta, tādējādi samazinot gan kopējo alkoholisko dzērienu patēriņu, gan riskantu alkoholisko dzērienu patēriņu sabiedrībā, vienlaikus pasargājot arī jauniešus no reklāmas negatīvās ietekmes.
Grozījumi Darba likumā
Likumprojekta Nr: 354/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā 14.12.2023
Likumprojekts izstrādāts, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, kā arī aizstāvētu darbinieku tiesības darba pienākamu veikšanas laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām krievu valodas prasībām.
Grozījumi Konkurences likumā
Likumprojekts Nr: 446/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā 06.12.2023
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. septembra Regulas (ES) 2022/1925 par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra regulas (ES) 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu prasību izpildi.
Banku un finanšu tiesības
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Nr: 367/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā 06.12.2023
Hipotekārā kredīta ņēmējiem 2024. gadā kompensēs kredīta kopējo procentu maksājumus 30% apmērā. Kompensāciju par ceturksni aprēķinās kredītiestāde, kas paziņos attiecīgo summu Valsts ieņēmumu dienestam, kurš to savukārt pārskaitīs uz kredīta ņēmēja kontu. Hipotekārā kredīta likmes daļu kompensēs no speciālas nodevas hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzībai, kas tiks ieskaitīta speciāli šim nolūkam izveidotā ieņēmumu kontā.
Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
Likumprojekta Nr: 427/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā 08.12.2023
Likumprojekta mērķis ir atbilstoši konceptuālajā ziņojumā “Par Eiropas Savienības tiesību aktos atļautajiem izņēmumiem sankciju piemērošanā un Latvijas kompetentajām iestādēm šo izņēmumu piemērošanā” piedāvātajam 3.risinājums, kas Ministru kabinetā pieņemts 2023. gada 15. augustā, izveidot sistēmu, kādā Latvijā piemēro Eiropas Savienības (turpmāk – ES) regulās un lēmumos par sankciju noteikšanu paredzētos izņēmumus un noteikt kompetento iestādi, kas lemtu par minēto izņēmumu piemērošanu.
Grozījumi Kredītu reģistra likumā
Likumprojekta Nr: 471/Lp14. Nodots komisijai 14.12.2023.
- Nodrošināt Kredītu reģistra ziņu aktualitāti gadījumā, kad reģistra dalībnieks vai ierobežots reģistra dalībnieks ir iekļāvis Kredītu reģistrā ziņas par sava klienta vai klienta galvinieka saistībām, bet līdz bijušā reģistra dalībnieka statusa iegūšanai (izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra uzturētā komercreģistra vai reģistra žurnāla gadījumā) nav tās aktualizējis, norādot ziņas par saistību izbeigšanos.
- Nodrošināt reģistra dalībniekiem iespēju efektīvāk, pilnīgāk pārvaldīt kredītrisku, izmantojot Kredītu reģistrā iekļautās ziņas.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Likumprojekts Nr: 477/Lp14. Iesniegts 14.12.2023
Likumprojekts izstrādāts, lai mazinātu pārkreditēšanas šķēršļus, atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt tādus kredītus, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, tādējādi veicinot klientu mobilitāti un konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā, kas mudinātu attīstīt kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazināt augstās hipotekāro kredītu likmes.
Saistītie likumprojekti:
Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi Aizsargjoslu likumā
Likumprojekta Nr: 177/Lp14. Izsludināts 07.12.2023
Administratīvā sloga mazināšana, precizējot nosacījumus darbībām piekrastes aizsargjoslā un ķīmiskajā aizsargjoslā ap ūdens ņemšanas vietām, sabiedrības piekļuves pludmalei un jūrai nodrošināšana, neapstrādājamas joslas noteikšana gar ūdensobjektiem un meliorācijas novadgrāvjiem, lai uzlabotu virszemes ūdeņu kvalitāti un samazinātu piesārņojuma noplūdi.
Enerģētika
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā
Likumprojekta Nr: 321/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā 06.12.2023
Likumprojekts paredz noteikt elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas darbības beigu termiņu, precizēt likumā noteikto elektroenerģijas aktīvo lietotāju definīciju un likumā ietvertos nosacījumus, kā tiek izsniegtas atļaujas elektroenerģijas ražotājiem, kuri atjauno elektroenerģijas ražošanas iekārtas, papildinot likumu ar jaudas atjaunošanas definīciju.
Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likums
Likumprojekta Nr: 343/Lp14. Izsludināts 07.12.2023
Likumprojekta mērķis ir mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, kas saistīta ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, un attiecīgi noteikt laikā terminētus valsts atbalsta pasākumus, kas mazina strauji pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību.
Grozījumi Enerģētikas likumā
Likumprojekts Nr: 481/Lp14. Iesniegts 14.12.2023
Likumprojekta mērķis ir vienkāršot inženiertīkla izbūves saskaņošanas kārtību ar skārto zemju īpašniekiem gadījumā, kad energoapgādes komersants pilnībā vai daļēji nojauc elektroapgādes ārējo inženiertīklu un tam blakus ierīko līdzvērtīgu inženiertīklu.
Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai
Likumprojekta Nr. 22-TA-2553. Pieņemts 14.12.2023
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā Būvniecības valsts kontroles birojs izsniedz atļaujas atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 22. panta otrajā daļā noteiktajam deleģējumam. Noteikumus nepiemēro, ja tiek veikta jau ieviestu elektroenerģijas ražošanas iekārtu nomaiņa (atjaunošana) un ekspluatācijā esošas elektroenerģijas ražošanas iekārtas atjaunošanas rezultātā netiek mainīts elektroenerģijas ražošanas veids un kopējā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda.
Nodokļu tiesības
Grozījums likumā ‘Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās’
Likumprojekta Nr: 399/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā 07.12.2023.
Veicināt atjaunojamo energoresursu, t.sk. elektroenerģijas izmantošanu iekārtās brīvostu un speciālo ekonomisko zonu teritorijās, kā arī nodrošināt finansējuma pieaugumu valsts funkciju nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai periodā no 2024.gada līdz 2026.gadam saistībā ar akcīzes nodokļa likmju pakāpenisku paaugstināšanu atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās. Papildus tiktu novērsti arī konkurences kropļojumi starp brīvostās strādājošiem uzņēmumiem.
Grozījumi likumā ‘Par nekustamā īpašuma nodokli’
Likumprojekts Nr: 474/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā 14.12.2023
Likumprojekts paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi netiek piemēroti nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam par tam piederošu nekustamo īpašumu, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā veikta aizlieguma atzīme saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13.panta piekto daļu, no šīs atzīmes izdarīšanas dienas.
Transports
Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā
Likumprojekta Nr: 311/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā 06.12.2023
Likumprojekta mērķis ir stiprināt dzelzceļa pasažieru tiesību aizsardzību un veicināt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu pievilcību, nodrošinot atbilstību jaunajam Eiropas Savienības regulējumam dzelzceļa pasažieru tiesību un pienākumu jomā, un nosakot atbrīvojumus no tiem Regulas (ES) 2021/782 noteikumiem, kurus Latvija izvēlējusies piemērot.
Grozījumi Autopārvadājumu likumā
Likumprojekta Nr: 368/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā.
Nepieciešams noteikt vienotu standartu autoostu obligāti sniedzamajiem pakalpojumiem un kārtību, kādā VSIA “Autotransporta direkcija” izvērtē autoostas īpašnieka vai valdītāja iesniegto informāciju par dotētos reģionālās nozīmes maršrutus apkalpojošas autoostas pakalpojumu maksu, un gadījumus, kādos Autotransporta direkcija uzdod autoostas īpašniekam vai valdītājam pārskatīt autoostas pakalpojumu maksu, kas piemērojama dotēto reģionālās nozīmes maršrutu apkalpošanai.
Krimināltiesības
Grozījumi Sodu reģistra likumā
Likumprojekta Nr: 444/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā 14.12.2023
Likumprojekts paredz, ka Sodu reģistra arhīva datubāzē netiks glabātas ziņas par personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, un attaisnoto personu, par kuru ir stājies spēkā attaisnojošs spriedums.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekta Nr: 473/Lp14. Iesniegts 13.12.2023
Likumprojekts paredz papildināt divas Krimināllikuma XIII. nodaļas ar jaunām normām, kas paredz ievērojumus sodus par puberitātes bloķēšanu, medicīnisku dzimuma maiņu kā arī pamudināšanu uz iepriekš minētajām medicīniskajām manipulācijām.
Dažādi
Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā
Likumprojekta Nr: 7/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā 06.12.2023
2022. gada 17. martā tika pieņemts Vietējo pašvaldību referendumu likums, kura mērķis ir veicināt vietējās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā un noteikt jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu (turpmāk — pašvaldības referendums), pašvaldības referenduma finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams pašvaldības referendums un paziņojami tā rezultāti. Vietējo pašvaldību referendumu likums paredz balsošanas kārtību, kurā vēlētāju datu apstrādei tiek izmantots Vēlētāju reģistrs.
Grozījumi likumā ‘Par tiesu varu’
Likumprojekta Nr: 369/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā
Grozījumi ir izstrādāti, lai izpildītu Satversmse tiesas spriedumu, pilnveidojot likuma 55. pantu. Grozījumu mērķis ir likumā nostiprināt tādu izvērtēšanas mehānismu, kas varētu piešķirt atļauju personai, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata, kā arī citos grozījumos noteiktajos gadījumos, piedalīties tienešu kandidātu atlases procesā, vienlaikus nodrošinot, ka personas dalība tiesnešu kandidātu atlases procesā vai tiesneša amata ieņemšana negatīvi neietekmēs sabiedrības uzticību tiesu varai un tiesu varas reputāciju.
Grozījumi likumā ‘Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru’
Likumprojekta Nr: 392/Lp14. Izsludināts 13.12.2023
Likumprojekts paredz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 36. panta (par Uzņēmumu reģistrā iesniedzamā pieteikuma formu un iesniedzamā dokumenta notariālās apliecināšanas kārtību) regulējuma saglabāšanu, vispārīgu regulējumu nosakot likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”.
Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu
Likumprojekta Nr: 429/Lp14. Izsludināts 13.12.2023
Konvencija ir pirmais Eiropas tiesību akts vispusīga tiesiskā regulējuma radīšanai, kura mērķi ir aizsargāt sievietes, bērnus, vīriešus un seniorus no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to, kā arī sekmēt jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu un veicināt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību. Ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs un daudzpusīgs tiesiskais regulējums nolūkā aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības un aizsargāt sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē.
Satversmes tiesa
Ierobežojums pret Covid-19 nevakcinētam deputātam pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā neatbilst Satversmei
Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc 13. Saeimas deputātes konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka ar likuma “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldības domju deputātu darbam” 2. pantu viņai ir aizskartas Satversmes 96. pantā ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī Satversmes 101. panta pirmajā daļā ietvertās tiesības piedalīties valsts darbībā. Atbilstoši apstrīdētajai normai Saeimas deputātam, lai viņš no 2021. gada 15. novembra varētu piedalīties Saeimas darbā, bija jāiesniedz Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsīlija atzinums par vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku kopā ar sertifikātu par negatīvu Covid‑19 testa rezultātu. Pieteikuma iesniedzēja neiesniedza ne sertifikātu, ne konsīlija atzinumu, tādēļ viņai tika ierobežota iespēja piedalīties Saeimas un tās komisiju attālinātajās un klātienes sēdēs.
Satversmes tiesa atzina, ka normas, kuras kā priekšnoteikumu Saeimas deputāta dalībai Saeimas darbā noteica vakcinēšanos pret Covid-19, neatbilst Satversmes 101. panta pirmajai daļai. Satversmes tiesa uzsvēra, ka ikvienam Saeimas deputātam ir būtiska nozīme Latvijā kā parlamentārā demokrātijā. Arī tāds viedoklis, ko pauž tikai viens vai daži Saeimas deputāti, ir būtisks Saeimas darbā. Saeimas deputāts var pārstāvēt tautu, tostarp paust tautas gribu, tikai tad, ja viņam tiek nodrošināta iespēja izmantot tās tiesības, kurām ir izšķiroša nozīme Saeimas deputāta darbā. Spriedums pieejams šeit.
Satversmes tiesā ierosināta lieta par tiesību normu, kas regulēja ūdens patēriņa starpības sadales kārtību
Satversmes tiesā pēc Senāta pieteikuma ierosināta lieta “Par Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 19.1 punkta 1. apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”.
Apstrīdētā norma noteica, ka gadījumos, kad veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu, ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp tiem dzīvokļu īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā), kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajā normā paredzētā ūdens patēriņa starpības sadales kārtība nav samērīga. Tajā netiekot ņemti vērā papildu apstākļi, kas var izraisīt ūdens patēriņa starpību – tostarp avārijas vai remontdarbi. Tāpat neesot noteiktas maksimālās ūdens patēriņa normas. Tādējādi apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežojot Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2024. gada 13. maijs. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Augstākā tiesa
Lietā par skolotājas saduršanu Liepājā tiesai no jauna jāvērtē jautājums par kaitējuma kompensācijas noteikšanu no nepilngadīgās vecākiem
Senāta Krimināllietu departaments 5.decembrī atcēla Kurzemes apgabaltiesas 2023.gada 3.jūlija lēmumu daļā par noteiktajām kaitējuma kompensācijām no apsūdzētās nepilngadīgās un viņas mātes un nodeva lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai.
Izskatāmajā lietā ar Kurzemes rajona tiesas 2023.gada 24.februāra spriedumu atzīts, ka nepilngadīgā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu – mēģinājumu izdarīt citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu. Vienlaikus persona atbrīvota no kriminālatbildības un viņai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis. Tiesa noteikusi arī kaitējuma kompensāciju par labu cietušajai.
Senāts atzina par pamatotu cietušās un nepilngadīgās personas pārstāves kasācijas sūdzībās norādīto argumentu par to, ka tiesai bija jāizlemj jautājums par kompensācijas maksāšanas pienākumu no nepilngadīgās personas, kurai piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, subsidiāri no abiem vecākiem.
Senāts konstatēja, ka ne pirmstiesas izmeklēšanas laikā, ne iztiesāšanas laikā netika noskaidrota nepilngadīgās apsūdzētās tēva identitāte un viņš nav bijis informēts par notiekošo kriminālprocesu pret viņa meitu.
Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa, nolemjot, ka no nepilngadīgās cietušās labā piedzenama mantiskā kaitējuma kompensācija un morālā kaitējuma kompensācija un no nepilngadīgās subsidiāri ar tās māti valsts labā piedzenama cietušajai izmaksātā valsts kompensācija, nav ievērojusi Kriminālprocesa likumā ietvertās prasības. Lieta atceltajā daļā nodota jaunai izskatīšanai.
Senāts izskata lietu par uzņēmumam piemērotu energoefektivitātes nodevu. Lieta Nr. SKA-147/2023; A420260619
Senāta Administratīvo lietu departaments 6.decembrī tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīja pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Ekonomikas ministrijas lēmuma atcelšanu. Senāts tiesas sēdē uzklausīja procesa dalībniekus un noteica, ka spriedums lietā būs pieejams 21.decembrī.
Ar Ekonomikas ministrijas 2019.gada 3.septembra lēmumu pieteicējai SIA „FORUMS Investīcijas” piemērota energoefektivitātes nodeva 12 639,21 euro. Lēmumā secināts, ka pieteicēja kā lielais elektroenerģijas patērētājs līdz Energoefektivitātes likuma pārejas noteikumu 10.punktā noteiktajam termiņam – 2018.gada 1.aprīlim – nebija izpildījusi likuma 12.panta otrajā, trešajā vai piektajā daļā noteiktās prasības: ieviesusi un uzturējusi sertificētu energopārvaldības sistēmu vai papildinājusi jau ieviesto vides pārvaldības sistēmu, vai arī veikusi energoauditu. Tādējādi pieteicējai tika noteikts pienākums maksāt energoefektivitātes nodevu saskaņā ar šā likuma 13.panta otro daļu.
Pieteicēja vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu, kurā lūdza atcelt ministrijas lēmumu. Pieteicēja argumentēja, ka 2017.gada 31.maijā tā izbeidza līgumattiecības ar AS „Sadales tīkls” un, tā kā pieteicējai vairs nebija aktīva elektroenerģijas pieslēguma, tai nebija arī pienākuma izpildīt likuma prasības.
Ievērojot kasācijas sūdzības argumentus, Senātam izskatāmajā lietā ir jānoskaidro, vai apgabaltiesa ir pareizi interpretējusi un piemērojusi Energoefektivitātes likuma (pamata redakcijā) 13.panta otro daļu kopsakarā ar 12.pantu un pārejas noteikumu 10.punktu. Citiem vārdiem, jānoskaidro, vai tiesa ir pamatoti secinājusi, ka lietā konstatētajos faktiskajos apstākļos pieteicējai bija pienākums izpildīt likumā noteiktās prasības, un – ja atbilde ir apstiprinoša – vai pieteicējai šo prasību neizpildes gadījumā ir pamatoti piemērota energoefektivitātes nodeva.
Tiesai no jauna jāvērtē tā dēvētā digitālās televīzijas lieta
Senāta Krimināllietu departaments 6.decembrī, izskatot Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurora Monvīda Zelča kasācijas protestu, nolēma atcelt Rīgas apgabaltiesas Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 12. jūlija spriedumu daļā. Senāts lēmumā norāda uz vairākiem aspektiem, kurus apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi, tāpēc lieta atceltajā daļā nosūtāma jaunai izskatīšanai.
Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesas apgalvojums par pirmās instances tiesas no celtās apsūdzības atšķirīgu noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu pierādīšanu nav pamatots un neatbilst Kriminālprocesa likuma 455. panta trešās daļas jēgai, kā arī nav pamatots atzinums, ka noziedzīgā nodarījuma aprakstā jābūt norādītam, ka izdarītāji krāpšanā iesaistījuši atbalstītājus.
Apelācijas instances tiesa nav pamatojusi atzinumu par Krimināllikuma 195. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses neesību sakarā ar to, ka legalizēšanas darbības izdarītas pirms turpinātā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma pabeigšanas, un paudusi pretrunīgus atzinumus par finanšu līdzekļu izcelsmi.
Senāts atzina par pamatotiem vairākus kasācijas protestā norādītos argumentus, tajā skaitā, apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka mantkārīgs nolūks var izpausties arī citu personu materiālā stāvokļa uzlabošanā.
Lietā par liegumu strādāt par tiesu ekspertu Senāts vēršas Satversmes tiesā
Senāta Administratīvo lietu departaments 12.decembrī apturēja tiesvedību pieteikumā par Tiesu ekspertu padomes lēmumu, ar kuru pieteicējai izbeigta tiesu ekspertes sertifikāta darbība. Padomes lēmums pamatots ar to, ka saskaņā ar Tiesu ekspertu likuma 6.panta trešās daļas 5.punktu par tiesu eksperta kandidātu nevar būt persona, kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
