Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Paula Šūtava

 

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā

Stājās spējā: 03.02.2024.

Grozījumu mērķis ir nodrošināt tiesisko pamatu apvienota sabiedriskā medija darbībai. Ar VSIA “Latvijas Radio” un VSIA “Latvijas Televīzija” apvienošanu vienā sabiedrisko mediju uzņēmumā izveidota pārvaldības struktūra, kas ļaus efektīvāk izmantot sabiedriskā pasūtījuma veidošanai atvēlētos valsts līdzekļus, tai skaitā apvienojot satura veidošanas atbalsta funkciju resursus.

Likumprojekta Nr.: 22-TA-1054. Iesniegts: 31.01.2024.

Likumprojekts pilnveido reglamentāciju Farmācijas likuma līmenī jautājumos, kas nav noregulēti vai nepilnīgi Likuma līmenī:

  1. farmaceitiskās darbības licencēšanas jomā,
  2. gēnu terapijas zāļu, tai skaitā audu inženierijas produktu un somatisko šūnu terapijas zāļu – jaunieviestās terapijas zāļu, – kuras kā izņēmums atbilstoši ES tiesību aktiem nepakļaujas reģistrēšanai, ražošanas un lietošanas ārstniecībā atļaušanā

 

Strīdu risināšana

Grozījumi Šķīrējtiesu likumā

Likumprojekts Nr. 489/Lp14. Pieņemti 1. lasījumā: 01.02.2024.

Likumprojekts paredz ieviest šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānismu, lai nodrošinātu Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2022-03-01 izpildi, kā arī nodrošinātu šķīrējtiesu regulējuma atbilstību starptautiski atzītiem standartiem un praksei.

Saistītie likumprojekti:

Grozījumi Civilprocesa likumā

 

Banku un finanšu tiesības

Grozījumi Kredītu reģistra likumā

Likumprojekta Nr.: 471/Lp14 Pieņemti 1. lasījumā: 01.02.2024.

Likumprojekta mērķis ir

  1. Nodrošināt Kredītu reģistra ziņu aktualitāti gadījumā, kad reģistra dalībnieks vai ierobežots reģistra dalībnieks ir iekļāvis Kredītu reģistrā ziņas par sava klienta vai klienta galvinieka saistībām, bet līdz bijušā reģistra dalībnieka statusa iegūšanai (izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra uzturētā komercreģistra vai reģistra žurnāla gadījumā) nav tās aktualizējis, norādot ziņas par saistību izbeigšanos.
  2. Nodrošināt reģistra dalībniekiem iespēju efektīvāk, pilnīgāk pārvaldīt kredītrisku, izmantojot Kredītu reģistrā iekļautās ziņas.

Likumprojekta Nr.: 23-TA-2524. Nosūtīts saskaņošanai: 26.01.2024.

Likumprojekts izstrādāts, izpildot apstiprinātā Finanšu sektora attīstības plāna 1.2.4.punktā ietverto pasākumu – ieviest nodrošinājuma aģenta institūtu uzņēmumu obligācijām un kredītiestāžu sindicētajiem kredītiem.

 

Vides un sociālā atbildība

Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums

Likumprojekta Nr.: 23-TA-3235. Nosūtīts saskaņošanai: 29.01.2024.

Likumprojektā “Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums” iekļautas tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2022/2464/ES ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES. Tā mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, lai izprastu konkrētā likuma subjekta darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un informāciju, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē tā attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.

Saistītie likumprojekti:

Grozījumi Grāmatvedības likumā

Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā

Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā

Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā

Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā

Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā

Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā

 

Enerģētika

Likumprojekta Nr.: 21-TA-1563. Nodots komisijai: 01.02.2024.

Likumprojekts ir sagatavots pēc Klimata un enerģētikas ministrijas iniciatīvas, lai tajā pārņemtu vairāku Eiropas Savienības tiesību aktu nosacījumus, tai skaitā Direktīvas 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu nosacījumus, ņemot vērā to, ka Eiropas Komisija ir uzsākusi pārkāpumu procedūru (šobrīd argumentētā atzinuma stadijā, par kuru Latvijas nostāja tika iesniegta EK 2023.gada 14.aprīlī) pret Latviju par minētās direktīvas savlaicīgu nepārņemšanu dalībvalsts normatīvajos aktos, jo direktīvas transponēšanas termiņš iestājās 2021.gada 30.jūnijā.

 

Imigrācija

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1721. Pieņemti 1. lasījumā: 01.02.2024.

Tiesību akta projekta mērķis ir ierobežot negodprātīgus uzaicinātājus (darba devējus), paredzot tiesības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei pieņemt lēmumu par aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam fiziskai vai juridiskai personai uzaicināt ārzemniekus, ja konstatēts, ka ir pārkāpti ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītie normatīvie akti, tādējādi mazinot arī Latvijas reputācijas riskus.

 

Krimināltiesības

Likumprojekta Nr.: 22-TA-3178. Nosūtīts: 25.01.2024.

Likumprojekts paredz pāreju uz divu veidu cietumu sistēmu (slēgto un atklāto), kā arī citus būtiskus brīvības atņemšanas soda izpildes regulējuma pilnveidojumus, kas soda izpildes procesu padara raitāku un efektīvāku.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Likumprojekta Nr. 23-TA-798. Apstiprināts MK: 30.01.2024.

Likumprojekts paredz paplašināt apelācijas instances tiesas iespējas izskatīt krimināllietas rakstveida procesā. Atteikties no drošības līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē. Nodrošināt ātrāku un efektīvāku kriminālprocesa norisi. Atbilstoši pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā 3. panta 1. un 2. punkta prasības.

 

Dažādi

Konsultāciju termiņš ar sadarbības partneriem par Nacionālo enerģētikas un klimata plāna projektu tiek pagarināts

Līdz 2024. gada 30. jūnijam visām Eiropas Savienības dalībvalstīm Eiropas Komisijai (EK) ir jāiesniedz nacionālajās valdībās pieņemts atjaunotais NEKP. Tas ir dokuments, kas tiek pilnveidots uz šobrīd esošās plāna projekta bāzes, ņemot vērā EK saņemtās rekomendācijas, kuras Latvija saņems 2024. gada februārī.

Kopumā līdz februāra beigām  plānots aizvadīt vairāk nekā 40 apspriedes ar sociālajiem partneriem un citām iesaistītajām pusēm. Plašāk ar konsultācijām var iepazīties KEM tīmekļvietnē esošajā kalendārā, kas katru nedēļu tiek atjaunots.

Atsaucība no sadarbības partneriem piedalīties konsultācijās par aktualizēto Nacionālo enerģētikas un klimata plāna projektu ir liela. Lai nodrošinātu visu ieinteresēto pušu līdzdalību, Klimata un enerģētikas ministrija pagarina pieteikšanās termiņu konsultācijām par divām nedēļām. Noslēguma termiņš no š.g. 8.februāra pagarināts līdz 22.februārim.

 

Satversmes tiesa

Satversmes tiesā ierosināta lieta par akciju sabiedrības akcionāru publiskošanu

Satversmes tiesā pēc konstitucionālās sūdzības ierosināta lieta “Par likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.15 panta 2. punkta “b” apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”.

Apstrīdētā norma noteic, ka reģistrācijas lietas publiskajā daļā iekļauj ziņas no akcionāru reģistra nodalījuma par akciju sabiedrības akcionāriem.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo viņiem Satversmes 96. pantā garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2024. gada 26. jūnijs.

Lietas Nr. 2024-01-01

 

Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par normu, kas izslēdz trešo valstu pilsoņus no nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu saņēmēju loka Jūrmalas pilsētā

24. janvārī, Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu Nr. 2023-10-03 “Par Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 11. oktobra saistošo noteikumu Nr. 37 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību” 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam”.

Pieteikumu Satversmes tiesā iesniedzis Senāts. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc fiziskas personas pieteikuma par Jūrmalas pilsētas domes lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu, kas pamatots ar apstrīdēto normu, personai atteikts piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu, jo persona neesot Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šveices konfederācijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. Pieteikuma iesniedzēja ieskatā apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. pantā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam, jo paredz atšķirīgu attieksmi pret nodokļu maksātājiem atkarībā no viņu pilsonības.

Lietas Nr. 2023-10-03

Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību lietā par normu, kas nosaka visu apstādījumu aizsardzību un sabiedrisko vērtību Jūrmalas pilsētas teritorijā

Satversmes tiesa 2024. gada 24. janvārī pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2023-36-03 “Par Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 22. novembra saistošo noteikumu Nr. 46 “Jūrmalas pilsētas apstādījumu apsaimniekošana un aizsardzība” 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”.

Apstrīdētā norma noteica, ka visi apstādījumi Jūrmalas pilsētas teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošas zemes ir aizsargājami pilsētas apstādījumi un tiem ir sabiedriska vērtība. Pieteikuma iesniedzējs uzskatīja, ka šī norma pārsniedza pašvaldībai piešķirtās pilnvaras un bija pamatā viņa tiesību uz īpašumu ierobežojumam, ko radīja Jūrmalas pilsētas domes Koku vērtēšanas komisijas atteikumi izsniegt viņam noteiktu koku ciršanas atļaujas.

Satversmes tiesa secināja, ka Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi tikai konkretizē Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 12. un 13. punktā noteikto atļaujas izsniegšanas administratīvo procesu. Savukārt apstrīdētā norma tikai definē koku vērtību, neatceļot pašvaldības pienākumu vērtēt konkrētos apstākļus un atbilstoši minēto Ministru kabineta noteikumu 13. punktā noteiktajiem kritērijiem pamatot, kāpēc tā privātīpašniekam atļauj vai atsaka atļauju nocirst koku. Proti, apstrīdētā norma nerada tādas jaunas tiesiskas sekas, kuras pašvaldība drīkstētu piemērot attiecībā uz personu, kas iesniegusi lūgumu par koku ciršanas atļaujas izsniegšanu. Arī no lietas materiāliem izriet tas, ka Jūrmalas pilsētas domes Koku vērtēšanas komisija bija vērtējusi koku atbilstību minēto Ministru kabineta noteikumu 13. punktā noteiktajiem kritērijiem un tiem atbilstošām Jūrmalas pilsētas domes saistošajos noteikumos nostiprinātajām koku kategorijām un nebija šos kritērijus paplašinājusi uz apstrīdētās normas pamata.

Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma nerada pieteikuma iesniedzējam Satversmes 105. pantā ietverto tiesību uz īpašumu aizskārumu, tādējādi tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama un tiesvedība ir izbeidzama.

 

Augstākā tiesa

Tiesa atstāj spēkā lēmumu par būvmateriālu tirgotāju aizliegtu vienošanos arī attiecībā uz SIA “DEPO DIY”

Latvijas Republikas Senāts 25. janvārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017. gada lēmums attiecībā par SIA “DEPO DIY” dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.

Senātam izskatāmajā lietā bija jāizšķir, vai apgabaltiesa pieteicējas darbības ir pareizi kvalificējusi kā piedalīšanos aizliegtā vertikālajā vienošanās un aizliegtā horizontālajā vienošanās (kartelī) atbilstoši Konkurences likuma 11.panta pirmajai daļai.

Senāta ieskatā tiesa ir pienācīgi pamatojusi, kāpēc no lietā iegūtajiem pierādījumiem var nepārprotami secināt, ka pārdošanas cena netika noteikta atbilstoši konkurences spiedienam, bet gan vienojoties ar ražotāju, pat ja šī vienošanās ietvēra nelielu atkāpi no ieteicamās cenas savu interešu nodrošināšanai.  Senāts norāda – apstāklim, ka pieteicēja epizodiski atkāpās no vienošanās izpildes un noteica zemākas cenas, nav izšķirošas nozīmes, jo, kā atzīts apgabaltiesas spriedumā, tas šīs vienošanās raksturo. Tomēr tas nemaina secinājumu, ka cenas netika noteiktas godīgas konkurences apstākļos. Savukārt to, kādas būtu bijušas preču cenas, ja nepastāvētu aizliegtā vienošanās, objektīvi nav iespējams novērtēt. Turklāt būtiski, ka apgabaltiesa ir pamatojusi, kāpēc lietā ir pamats uzskatīt, ka visu vienošanās dalībnieku starpā pastāvēja kopīga izpratne par to, ka arī pieteicēja bija vienošanās dalībniece.

Lietā konstatēts, ka horizontālā līmenī nav notikusi tieša informācijas apmaiņa mazumtirgotāju starpā, bet gan izmantojot caur ražotāju, kas tika izmantots kā starpnieks ziņošanai par citu mazumtirgotāju atkāpšanos no ieteiktajām tālākpārdošanas cenām.

Senāts norāda, ka tiesa ir pamatoti atzinusi, ka pieteicējas rīcība, veicot izpēti par konkurentu cenām un vienlaikus tās nosūtot ražotājam, parāda aizliegtās horizontālās vienošanās būtību. Senāts kritiski vērtē pieteicējas norādīto, ka cenu monitorings ražotājam sūtīts ar mērķi panākt labāku iepirkuma cenu. Lai gan atsevišķas epizodes varētu tikt vērtētas tādā ekonomiskajā kontekstā, kādu to norāda pieteicēja, tas neatspēko no pārējā lietā iegūto pierādījumu kopuma izrietošo secinājumu par informācijas nodošanas mērķi un to, ka pieteicēja bija aizliegtās horizontālās vienošanās dalībniece.

Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams, SIA “DEPO DIY” valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 3 718 323 eiro apmērā. Tādējādi ir noslēgta tiesvedību sērija ar visiem konkrētajā konkurences pārkāpumā iesaistītajiem uzņēmumiem, pilnībā atstājot spēkā iestādes pieņemto lēmumu.

Lieta Nr. SKA-4/2024

Stājas spēkā spriedums SIA “Extra Credit” strīdā ar PTAC par noteikto soda naudu

Senāta Administratīvo lietu departaments 26.janvārī,  izskatot SIA “Extra Credit” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2023.gada 25.maija spriedumu, nolēma atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Izskatāmajā lietā apgabaltiesa atzina, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pamatoti noteicis pienākumu pieteicējai pārtraukt neatbilstošu komercpraksi, kā arī pamatoti uzlicis soda naudu 90 000 euro apmērā, atzīstot pieļauto pārkāpumu par sevišķi smagu.

Apgabaltiesa pievienojās rajona tiesas sprieduma motivācijai un atzina, ka pieteicēja ir pieļāvusi negodīgu – profesionālai rūpībai neatbilstošu – komercpraksi, izsniedzot kredītus un pagarinot to atmaksas termiņu patērētājiem pretēji Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām. Proti, pieteicēja no patērētājiem prasīja tādu kredīta pagarināšanas komisijas maksu, kas vairākas reizes pārsniedza tiesību normās pieļauto kredīta kopējo izmaksu patērētājam slieksni. Tāpat pieteicēja ar patērētājiem slēdza īstermiņa kredītlīnijas līgumus, kuros izsniegtās aizdevuma summas pārsniedza Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto maksimālās summas ierobežojumu, kā arī pieteicēja pārkāpa noteikto aizliegumu pagarināt kredīta atmaksas termiņu vairāk nekā divas reizes.

Senāts atzina Administratīvās apgabaltiesas secinājumus par pamatotiem. Senāts lēmumā norāda, ka pieteicējas rīcības brīvību ierobežo Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma normas – pienākums īstenot komercpraksi tā, lai komercprakse būtu godīga, tostarp būtu profesionālajai rūpībai atbilstoša.

Lieta Nr. SKA-255/2024

 

Atzīst par pamatotu Ekonomikas ministrijas lēmumu, nepiešķirot tiesības uz OIK samazinājumu

Senāta Administratīvo lietu departaments 30.janvārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atstāts spēka Ekonomikas ministrijas lēmums un pieteicējai atteikts piešķirt tiesības uz elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu par patērēto elektroenerģiju. Pieteicēja uzskatīja, ka likumā nav skaidri noteikts, kādā termiņā persona var pieteikties uz šādu samazinājumu, līdz ar to samazinājumam par 2017.gadu pieteicās 2019.gadā.

Senātam kasācijas kārtībā bija izšķirams, vai apgabaltiesa pamatoti secinājusi, ka Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumu Nr. 395 „Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam” normas laika ziņā ierobežoja komersantu tiesības pieteikties uz elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu.

Senāts konstatēja, ka minētajos noteikumos nebija tieši formulēts, ka komersants var pieteikties obligātā iepirkuma komponentes samazinājumam līdz noteiktam datumam. Tomēr tas nenozīmē, ka noteikumi vispār neparedzēja termiņu, kādā komersantiem bija tiesības pretendēt uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu.

Senāts spriedumā norāda – no aplūkotajām tiesību normām izriet, ka obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu bija paredzēts piemērot par iepriekšējo kalendāra gadu. Tas vienlaikus nozīmē arī to, ka samazinājums nebija piemērojams par vienu vai vairākiem gadiem, kas bija senāk, pirms esošā gada. No tā savukārt loģiski izriet arī termiņš, kādā personai, ja tā vēlējās pretendēt uz šādu samazinājumu, jāiesniedz iesniegums atbildīgajā iestādē. Proti, ja pieteicēja vēlējās, lai tiktu piemērots obligātā iepirkuma komponentes samazinājums par 2017.gadā patērēto elektroenerģiju, attiecīgs iesniegums bija jāiesniedz Ekonomikas ministrijā līdz 2018.gada 31.decembrim.

Ievērojot minēto, Senāts atzina par pareizu apgabaltiesas secinājumu, ka noteikumu Nr. 395 normas laika ziņā ierobežoja komersantu tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu.

Lieta Nr. SKA-66/2024

Atzīst par pamatotu Limbažu novada pašvaldības noteikto nekustamā īpašuma nodokļa likmi

Senāta Administratīvo lietu departaments 1.februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēja pieteikums un atstāts spēkā Limbažu novada pašvaldības lēmums par noteikto nekustamā īpašuma nodokļa likmi.

Izskatāmajā lietā pieteicējam piederošai dārza mājai ar kopējo platību virs 40 m2, kurā dzīvesvieta nav deklarēta nevienai personai, noteikta nekustamā īpašuma nodokļa likme 1,5 procentu apmērā. Pieteicēja ieskatā, pašvaldība, piemērojot samazināto likmi dārza mājām un vasarnīcām ar kopējo platību līdz 40 kvadrātmetriem visos gadījumos, bet dārza mājām ar kopēju platību virs 40 kvadrātmetriem tikai gadījumos, kad šajā īpašumā kādai personai ir deklarēta dzīvesvieta, nav ievērojusi tiesiskās vienlīdzības principu.

Senātam kasācijas kārtībā bija jāizšķir, vai pašvaldība, nosakot nodokļa likmes, ir ievērojusi objektīva grupējuma principu. Šā izvērtējuma ietvaros bija pārbaudāms arī, vai nodokļa likmju noteikšana atbilst tiesiskās vienlīdzības principam.

To, ka veidojas atšķirība personu līdzdalībā konkrētās pašvaldības funkciju nodrošināšanā atkarībā no tā, vai persona attiecīgajā pašvaldībā ir arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja (proti, personas dzīvesvieta ir deklarēta attiecīgās pašvaldības teritorijā) Senāts ir atzinis jau iepriekš. Līdz ar to uz personām, kuru īpašumā esošajos objektos ir deklarēta kādas personas dzīvesvieta un uz personām, kuru īpašumā esošajos objektos dzīvesvieta nevienai personai nav deklarēta, ir pamats lūkoties atšķirīgi.

Objektīva grupējuma princips nozīmē, ka atšķirīgu nodokļa likmju piemērošanas gadījumā pašvaldībai ir pienākums grupēt nodokļa maksātājus pēc objektīvi konstatējama kritērija. Deklarētas dzīvesvietas esība ir kritērijs, kas ir objektīvi konstatējams un tā piemērošana nepārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu. Objektīva grupējuma principa pārkāpums nav saskatāms arī apstāklī, ka dārza mājām un vasarnīcām ar kopējo platību līdz 40 kvadrātmetriem samazinātā nodokļu likme tiek piemērota neatkarīgi no dzīvesvietas deklarēšanas. Būves kopējā platība ir objektīvi konstatējams kritērijs, un tas tiek izmantots būves tipa noteikšanai būvju klasifikācijas ietvaros.

Lieta Nr. SKA-47/2024 (A420179420)

Stājas spēkā spriedums, uzliekot pienākumu atbildētājam publiski atvainoties prasītājam Facebook tīklā

Senāta Civillietu departaments 1.februārī, atzīstot apelācijas instances tiesas spriedumu par tiesisku un pamatotu, atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību prasības lietā par goda un cieņas aizskārumu. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2023.gada 31.oktobra spriedums, ar kuru atbildētājam uzlikts pienākums publiski atvainoties prasītājam, atvainošanos publicējot profilā sociālajā tīklā “Facebook”, kurā iepriekš atbildētājs bija aizskāris prasītāja cieņu un godu. No atbildētāja prasītāja labā piedzīta 150 euro morālā kaitējuma kompensācija.

Prasības pamatā bija atbildētāja profilā sociālajā tīklā Facebook ievietotie divi ieraksti 2021. gada 26. janvārī, kas vērsti pret televīzijas programmas “TV3” žurnālistu, raidījuma “Bez Tabu” reportieri. Žurnālists, pildot savu profesionālo pienākumu informēt sabiedrību, bija ieradies “Baltic Beach hotel&SPA” kompleksā Jūrmalā, lai veidotu sižetu par sabiedrībā aktuālu jautājumu laikā, kad valstī sakarā ar Covid-19 izplatību tika noteikti strikti ierobežojumi publisku vietu, tajā skaitā arī tādu, kas sniedz rehabilitācijas pakalpojumus, apmeklēšanai, lai pārliecinātos, ka šie ierobežojumi tiek ievēroti.  Ar ierakstiem Facebook tīklā pēc sižeta pārraidīšanas, atbildētājs bija paudis savu viedokli par prasītāju, mērķtiecīgi aizskarot prasītāja godu un cieņu un radot prasītājam morālo kaitējumu. Prasītājs vērsās tiesā, lūdzot tiesu uzlikt atbildētājam pienākumu publiski atvainoties prasītājam, publicējot atvainošanos profilā sociālajā tīklā Facebook, un atlīdzināt morālo kaitējumu 150 euro.

Vērtējot prasības pieteikumā norādītos apgalvojumus un viedokli, kas ietverti atbildētāja Facebook profilā ievietotajos ierakstos, tiesa atzina tos par prasītāja godu un cieņu aizskarošiem.

Tāpat tiesa atzina, ka sociālās tīklošanas platformā Facebook atbildētājs ir izplatījis nepamatotu, nesamērīgi prasītāju aizskarošu viedokli, tādu, kas var ietekmēt prasītāja kā žurnālista un personas novērtējumu sabiedrībā, kā arī radīt negatīvu sabiedriskā vērtējuma atspoguļojumu prasītāja paša apziņā.

Lieta Nr. SKC‑307/2024

Priekšnoteikumi darba devēja prasībai, kas pamatota ar atprasījuma tiesību

Darba devējam ir Darba likuma 78. panta trešajā daļā paredzētā tiesība divu gadu laikā celt prasību tiesā par avansā pārmaksāto naudas līdzekļu piedziņu, ja darba devējs ne vēlāk kā divus mēnešus no avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa izbeigšanās dienas ir izdevis rīkojumu, norādot atprasījuma tiesības pamatu un apmēru, un darījis to zināmu darbiniekam. Ja tiesiskās attiecības tiek izbeigtas, darba devēja atprasījuma tiesības nodibināšanas priekšnoteikumi nepārgrozās.

Lieta Nr. SKC-107/2024