Autors: Andris Tauriņš, ZAB “Sorainen” partneris, zvērināts advokāts
Uzņēmums nav tikai logo, sauklis un pārdotie pakalpojumi un produkti. Uzņēmums ir arī cilvēki un viņu radītais uzņēmuma tēls, kā arī paša vadītāja tēls jeb reputācija. Tā ir daļa no nemateriāla, bet ļoti vērtīga aktīva. Mūsdienu komplicētajos sabiedriskajos procesos reputācijas nozīme arvien pieaug, bet vienlaikus tā kļūst arī trauslāka un tāpēc jo īpaši sargājama.
Vajadzība pēc labas reputācijas un korporatīvās pārvaldības ir nostiprināta arī nefinanšu ziņošanas tiesību aktos. Nākotnē tas attieksies uz plašāku uzņēmumu loku.
Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva no 2025. gada 1. janvāra attiecinās nefinanšu paziņojumu sniegšanas pienākumus arī uz lielajiem uzņēmumiem, kuriem pašlaik nav jāsniedz šādi pārskati. Lai gan direktīvā nav skaidri noteikti reputācijas aspekti, tie izriet no labas pārvaldības un atbilstības konceptiem.
Atbilstības ievērošana un pārredzamas informācijas sniegšana var atšķirt uzņēmumus investoru acīs, turpretim neatbilstība un būtiskas informācijas neatklāšana cita starpā rada risku uzņēmuma reputācijai. Līdz ar to neatbilstība var radīt finansiālas sekas, piemēram, bankas var izvēlēties nesadarboties ar uzņēmumiem, kas ir pakļauti reputācijas riskiem, tādējādi ietekmējot šo uzņēmumu spēju saņemt finansējumu.
Visticamāk, tās kompānijas, kurām būs saistošas Eiropas Savienības Nefinanšu ziņošanas direktīvas prasības, noteiks standartus arī saviem piegādātājiem, tā ietekmējot nākotnes darījumus.
Arī investori, it sevišķi augsta riska nozarēs, pievērš uzmanību šiem nefinanšu ziņojumiem, korporatīvajai pārvaldībai un informācijas patiesumam. Tas nozīmē, ka maldinoša, nepilnīga informācija šajos ziņojumos ietekmēs uzņēmuma reputāciju. Dati liecina, ka investori mēdz pārtraukt ieguldījumus uzņēmumos, kuru darbība, viņuprāt, neatbilst labas vides, sociālās un korporatīvās pārvaldības standartiem.
Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.
