Latvijas tiesību akti

Rakstu autore: Aija Lasmane

Stājas spēkā Sociālās drošības līgums starp Latviju un Moldovu

2024. gada 1. jūlijā stāsies spēkā Latvijas un Moldovas sociālā nodrošinājuma līgums. Līgums nodrošinās savstarpēji pārskatāmi reglamentētu sadarbību sociālās drošības un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu jomā, personu tiesisko paļāvību sociālo tiesību nodrošinājumam starpvalstu līmenī un sociālās drošības garantiju ievērošanu. Saskaņā ar šo līgumu izmaksājamās pensijas, pabalsta vai apdrošināšanas atlīdzības sākuma datums tiek noteikts saskaņā ar attiecīgās līgumslēdzējas valsts tiesību aktiem, taču nekādā gadījumā tas nebūs agrāks par šī līguma spēkā stāšanās dienu.

Ar Kriptoaktīvu pakalpojumu likumu mainīs atbildīgo uzraudzības un kontroles institūciju kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem

30. aprīlī valdība izskatīja likumprojektu “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums”, ar kuru Latvijas Banka tiks nozīmēta par kompetento uzraudzības iestādi, kas izsniegs darbības atļaujas kriptoaktīvu tirgus dalībniekiem pakalpojumu sniegšanai kriptoaktīvu jomā. Likumprojekta mērķis ir noteikt tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā attiecībā uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, veicinot kriptoaktīvu jomas attīstību Latvijā.

Kriptoaktīvu tirgus dalībnieku lokā iekļaujas gan jaunie kriptoaktīvu tirgus dalībnieki, gan esošie finanšu tirgus dalībnieki, kas jau ir saņēmuši licenci (atļauju) finanšu pakalpojumu sniegšanai. Tāpat likumprojekts “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums” ir attiecināms arī uz esošajiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri savu darbību ir sākuši pirms 2024. gada 30. decembra un kurus pašlaik uzrauga VID. Šādi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji varēs turpināt sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus bez Latvijas Bankas izsniegtas atļaujas līdz 2025. gada 30. jūnijam vai līdz brīdim, kad Latvijas Banka būs izskatījusi tās pieteikumu un pieņēmusi lēmumu par atļaujas izsniegšanu.

Likumprojekta “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums” izstrāde ir nepieciešama, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regulas (ES) 2023/1114 prasības un  nodrošinātu atbilstību FATF 15. rekomendācijas prasībām, kas Latvijā tiks vērtētas Moneyval 6. novērtēšanas kārtā. Likumprojekts skatāms Tiesību aktu projektu portālā.

Rakstu autore: Kristīne Erele

Akcīzes preču aprites noteikumu izmaiņas

Š.g. 27.aprīlī stājās spēkā grozījumi noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība”. Noteikumu grozījumi paredz, ka turpmāk tāpat kā nelicencēts komersants, arī komersants, kuram ir speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai varēs no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas veikt viņam piederošu akcīzes preču realizāciju uz citu valsti vai savas akcīzes preču noliktavas robežās – nelicencenzētam komersantam.

Papildus grozījumi paredz, ka turpmāk jebkuram degvielas mazumtirgotājam būs tiesības saņemt degvielu no akcīzes preču noliktavas vai degvielas uzpildes stacijā ārpus speciālajā atļaujā (licencē) degvielas mazumtirdzniecībai norādītā darba laika, nodrošinot, ka saņemtā degviela uzskaitē tiek reģistrēta attālināti vai pirms realizācijas uzsākšanas.

Realizējot alkoholiskos dzērienus fiziskām personām ar distances līgumu tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, piegādes dokumentā nebūs jānorāda akcīzes nodokļa markas sērija un numurs.

Par minētajiem grozījumiem VID ir publicējis arī informatīvo materiālu “Par izmaiņām akcīzes preču apritē no 2024.gada 27.aprīļa”.

Jaunumi par akcīzes nodokla nodrošinājumiem

Š.g. 8.maijā stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr.72 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”.

Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī, zaudēja spēku Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi. Grozījumi paredz noteikt jaunas prasības apstiprinātam noliktavas turētājam, kuriem iepriekš bija piešķirts Padziļinātās sadarbības programmas sudraba vai zelta līmeņa dalībnieka statuss, un izmantoja priekšrocības attiecībā uz akcīzes nodokļa nodrošinājumiem, samazinājuma piemērošanai un akcīzes preču pārvietošanai Latvijā.

Papildus grozījumi paredz novērst šo noteikumu piemērošanā konstatētās problēmas:

  • noteikumu normas, kas attiecas un nodrošinātāju, varēs attiecināt arī uz personu, kura par nodrošinājumu izmanto drošības naudu,
  • turpmāk vispārējo nodrošinājuma apliecību izsniegs uz nenoteiktu laiku tikai gadījumos, ja iemaksāta drošības nauda, un nodrošinājuma iesniedzējam nav piešķirts nodrošinājuma samazinājums. Uz nenoteiktu laiku izsniegtās apliecības būs jāpārreģistrē līdz 2024. gada 1. septembrim. Jaunais nosacījums neattieksies uz mazajām alkoholisko dzērienu darītavām;
  • lai saņemtu vispārējā nodrošinājuma apliecību sertificēta saņēmēja darbībai atbilstoša speciālā atļauja (licence) nebūs obligāti nepieciešama tādam komersantam, kurš saņēmis lietotāja atļauju vai plāno saņemt akcīzes preces, kurām to realizācijai nav nepieciešama speciālā atļauja (licence),
  • VID būs tiesības apturēt vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku arī gadījumā, ja iesniegtais nodrošinājums nav atbilstošs nodrošinājuma iesniedzēja faktiskajai darbībai;
  • VID varēs atcelt nodrošinājuma samazinājumu, ja nodrošinājuma iesniedzējam ir atcelts atzītā uzņēmēja statuss muitas jomā,
  • VID iepriekšējo nodrošinājumu saistību izpildes apdrošināšanas polisē vai kredītiestādes galvojumā norādītajā apjomā dzēš 5 darbdienu laikā pēc nodrošinājuma apliecības pārreģistrācijas vai jaunas nodrošinājuma apliecības izsniegšanas, u.c.

VID ir publicējis savā mājas lapā arī informatīvo materiālu “Par izmaiņām akcīzes nodokļa nodrošinājumu jomā no 2024.gada 8.maija”.

Latvijas tiesu prakse

Rakstu autors: Oļegs Spundiņš

Sveša nodokļu parāda iemaksu budžetā tiesa atzina par nepamatotu un atmaksājamu

Lai arī jautājums par to, vai ir likumīga VID rīcība – iekasēt svešu nodokļa parādu no nodokļu parādnieka sadarbības partnera, šķiet acīmredzams, tomēr tā izšķiršanai bija nepieciešams aiziet līdz Senātam (par kura spriedumu jau rakstījām) un to atkārtoti izskatīt apgabaltiesā.

Fakti

VID, realizējot kāda komersanta – nodokļu parādnieka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, izdeva rīkojumu, ar kuru apķīlāja pie Pieteicējas esošos Parādnieka naudas līdzekļus, vienlaikus uzdodot Pieteicējai šo naudu ieskaitīt valsts budžetā. Pieteicēja, neievērojot minēto rīkojumu, samaksāja Parādniekam par tā sniegtajiem pakalpojumiem. Parādniekam samaksātā summa (EUR >45 000) vairākkārt pārsniedza tā nodokļa parādu.

VID darbības

Konstatējot Pieteicējas naudas pārskaitīšanu Parādniekam, VID izdeva Pieteicējai brīdinājumu, draudot izbeigt Pieteicējas saimniecisko darbību, ja Pieteicēja rīkojumā norādītos naudas līdzekļus (ap EUR 8000) neieskaitīs valsts budžetā. Pēc 15 dienām VID apturēja Pieteicējas saimniecisko darbību, atzīstot, ka Pieteicēja, neizpildot dienesta rīkojumu, ir veikusi darbības, kas uzskatāmas par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Pieteicējas darbības

Pieteicēja VID lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu apstrīdēja, tomēr ieskaitīja valsts budžetā VID pieprasīto summu, lai VID atjaunotu tās saimniecisko darbību. 3 dienu laikā VID atjaunoja Pieteicējas saimniecisko darbību, atzīstot, ka Pieteicēja, ieskaitot valsts budžetā VID noteikto summu, ir novērsusi pārkāpumu.

  1. un 2. instances tiesa

Turpinoties strīdam tiesā, pirmās instances tiesa tikai daļēji piekrita Pieteicējas pozīcijai, atzīstot VID lēmumu par prettiesisku, jo pie lietā konstatējamajiem apstākļiem VID ir nepamatoti interpretējis likuma nosacījumus kvalificējot Pieteicējas rīcību kā “izvairīšanās no nodokļu maksāšanas”. Savukārt Pieteicējas prasību par nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu tiesa noraidīja, jo tās ieskatā kamēr VID rīkojums nebija izpildīts vai atsaukts, Pieteicējai bija pienākums to izpildīt. Otrās instances tiesa, neiedziļinoties strīdā izmantoja Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības, vienkārši piekrita rajona tiesas motivācijai.

Senātā

Pirmkārt, Senāts nepiekrita, ka neskatoties uz saistību izpildi pret Parādnieku, Pieteicējai saglabājās pienākums pildīt VID rīkojumu. Šajā sakarā Senāts atzinis, ka pēc tam, kad Pieteicēja bija izpildījusi saistības pret Parādnieku, faktiskā un tiesiskā situācija, kurā bija izdots VID rīkojums, bija mainījusies un vairs nepastāvēja apstākļi, kuros šāds rīkojums būtu pamatots.

Otrkārt, apstāklis, ka Pieteicēja rīkojās pretēji VID rīkojumam, var būt pamats piemērot normatīvajos aktos paredzētas sankcijas par piedziņas izpildītāja obligāto prasību neievērošanu. Taču tas nevar būt patstāvīgs pamats ar prasību par parāda samaksu vērsties pret personu, kura pati nav parādnieks. Izskatot lietu atkārtoti, apgabaltiesa būtībā piekrita Senāta viedoklim.

Preču cenas atbilstība tirgus cenai svarīga tik, ja pārdevējam ne viss PVN ir atskaitāms

Maija vidū apgabaltiesa nosprieda, ka vienīgā sankcija, kuru VID ir tiesīgs piemērot gadījumos, kad konstatēta piegādātās preces cenas neatbilstība tirgus cenai – aprēķināt PVN, izmantjot preces tirgus cenu. Turklāt, likumdevējs ir noteicis, ka minētās sankcijas piemērošanai nepieciešams konstatēt arī to, ka preču piegādātājam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā. Tas tā varētu notikt, ja preces pārdevējs veiktu ar PVN neapliekamus darījumus. Tas izskatāmajā lietā nebija konstatēts. No minētā secīgi izriet, ka VID veiktā strīdus darījuma vērtības korekcija nav pamatota un VID lēmums ir prettiesisks.

Apgabaltiesa norādīja uz Senāta atziņām, ka likumā „Par nodokļiem un nodevām” ir noteiktas VID vispārīgās tiesības koriģēt darījuma vērtību un noteikt, kāda darījuma vērtība ir apliekama ar nodokli, ņemot vērā konkrētā nodokļa likumā paredzēto. Savukārt darījuma vērtība, kas tiek aplikta ar PVN, ir noteikta PVN likuma 34.pantā. Pārējais regulējums attiecas uz saistīto personu darījumiem. Tomēr, ja VID būtu konstatējis preču cenas manipulācijas ar nodomu samazināt nodokļu slogu, tad puses pēc definīcijas kļūst par saistītām. To ne VID, ne tiesa nav analizējuši.

VID izteica papildu argumentu, ka pieņemtais lēmums (papildus PVN par starpību starp tirgus cenu un faktisko darījuma cenu) pieteicējai bija labvēlīgāks, jo kā iespējamais tiesiskais risinājums šajā lietā pastāvēja iespēja atteikt tiesības atskaitīt priekšnodokli 100 % apmērā. Apgabaltiesa šiem argumentiem nepiekrita un norādīja, ka tiesai nelabvēlīga administratīvā akta pārbaudē ir jāņem vērā tas pamatojums, kas iekļauts pārsūdzētajā aktā, nevis viens no vairākiem iespējamiem risinājumiem, kurus iestāde apsvērusi administratīvā akta izdošanas procesā. Tam, vai šāds varbūtējs risinājums būtu nelabvēlīgāks adresātam, nav tiesiskas nozīmes. Šāda VID argumentācija, turklāt, uzskatāmi atspoguļo pārsūdzētā lēmuma iekšējo pretrunīgumu. No loģikas viedokļa nav iespējama situācija, kad, no vienas puses, tiesības atskaitīt priekšnodokli tiek ierobežotas tādēļ, ka darījums nav noticis, bet, no otras puses, darījuma esība atzīta, bet tiek koriģēta tā vērtība. Tātad, lietā konstatētajos apstākļos atzīstot darījuma ar mākslīgi palielinātu tā vērtību esību, nevar vienlaikus apgalvot, ka darījums tomēr kopumā nav noticis un tādēļ pieteicējai liedzamas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības attiecībā uz daļu no darījuma.

Uzņēmumu valdes locekļi arvien biežāk saskaras ar personīgo atbildību

Maija beigās izskatot kārtējo strīdu par valdes locekļa atbildību par uzņēmuma nodokļu parādu, kas pārsniedz EUR 125 000, tiesa atzina, ka VID rīcība ir pamatota, bet uzņēmuma valdes loceklis nav izpildījis tiesiskajā regulējumā noteiktās prasības. Turklāt valdes locekļa rīcību VID ir atzinis par ļaunprātīgu – vērstu uz izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Pēdējo pāris gadu laikā ir būtiski palielinājies strīdu lietu skaits, kurās VID sekmīgi vērš piedziņu pret komersantu – nodokļu parādnieku valdes locekļiem. Likuma norma paredz veselus 5 kritērijus, kuriem visiem ir jāizpildās, lai valde būtu atbildīga par uzņēmuma nodokļu parādiem. Tostarp tādi, kuru iestāšanos, komersanta valdei ir samērā vienkārši nepieļaut. Piemērām – neatsavināt uzņēmumam piederošus aktīvus saistītajām personām, par tirgus realitātēm neatbilstošām cenām, vai savlaicīgi pieteikt maksātnespēju.

No izskatāmās lietas sprieduma izriet, ka konkrētā uzņēmuma valdes loceklis ir rīkojies pretēji šiem vienkāršiem noteikumiem, dēļ kā tam tagad būs ir jāmaksā uzņēmuma nodokļu parāds. Lietā ir konstatēts, ka:

  1. uzņēmums nav iesniedzis juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
  2. ir atsavinājis uzņēmuma aktīvus par zemāku cenu nekā ir tirgū;
  3. iegūto naudu uzņēmums nav novirzījis nokavēto nodokļu parādu segšanai, bet iztērēja citu izdevumu segšanai – iepērkot materiālus no fiziskajām personām par cenām, kas ir augstākas par tirgus cenām;
  4. izņēmis naudas līdzekļus ievērojamā apmērā skaidrā naudā.

Piebilstams, ka pie lietā konstatētiem apstākļiem un ņemot vērā nesamaksātā nodokļu parāda summu, var veidoties arī konkrētā valdes locekļa kriminālatbildība, kas var izraisīt daudz smagākas sekas nekā nodokļu parāda nomaksa, proti, reālo cietumsodu. Te, gan, protams būtu vērtējama šāda soda pieļaujamība, ņemot vērā dubultās sodīšanas par to pašu pārkāpumu pret tām pašām personām aizlieguma principu, kas izriet no cilvēktiesību aizsardzības starptautiskajām saistībām.

Raksta autore: Natālija Ķīse

Senāts: PVN un akcīzes nodokļa parāds nav dzēšams kopā ar muitas parādu

Senāts izskatīja krimināllietu, kurā persona apsūdzēta par nelikumīgu tabakas izstrādājumu pārvietošanu lielā apmērā, nodarot valstij mantisku zaudējumu – EUR  110  229 (nenomaksātais akcīzes nodoklis EUR 78 091, muitas nodoklis EUR  9995 un PVN EUR 22 142) apmērā. Pilns mantiskā zaudējuma apmērs atzīts tiesas otrajā instancē, savukārt Senāts muitas parādu nav atzinis un šajā daļā tiesvedību izbeidzis. Tiesa argumentē, ka no 2016.gada 1.maija, kad stājās spēkā ES Muitas kodekss, ja preces tiek konfiscētas, muitas parāds ir dzēšams neatkarīgi no tā vai preču aizturēšana ir notikusi pirmajā muitas iestādē, vai tās jau ir ievestas ES teritorijā.

Vienlaikus Senāts norāda, ka ir nošķirami divi jēdzieni – muitas parāda rašanās un muitas parāda dzēšana. Proti, muitas parāda dzēšana ietekmē kaitējuma kompensācijas piedziņas apmēru, bet neietekmē personas saukšanu pie kriminālatbildības. Ņemot vērā, ka preces konfiscētas Latvijas teritorijā, muitas parāds bija radies, bet tas ir dzēšams, taču PVN un akcīzes nodoklis ir iekasējams, jo preces aizturētas un konfiscētas pēc tam, kad tās ir atstājušas pirmo muitas iestādi, kas atrodas ES teritorijā. Attiecīgi, ir iestājies PVN un akcīzes nodokļa iekasējamības apstāklis.

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

Divi jauni nolēmumi transfertcenās

Problēmas ar vadības un konsultatīvo pakalpojumu būtības pierādīšanu

Augstākās tiesas Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā Latvijas komercsabiedrība veica maksājumus saistītajai Lietuvas sabiedrībai par vadības un konsultāciju pakalpojumiem. Šajā lietā Latvijas komercsabiedrība nespēja pierādīt pakalpojumu saņemšanas faktu, t.sk. gūto labumu. Lielu lomu šajā strīdā nospēlēja tas, ka netika nodrošināta precīza izmaksu kalkulācija, lai pamatotu pakalpojuma apjomu. Nolēmums pieejams šeit.

Ilgstoši nav TC dokumentācijas

Administratīvā rajona tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru noraidīts Latvijas komercsabiedrības pieteikums par VID piemēroto soda naudu EUR 100 000 apmērā par likumā noteiktajā termiņā neiesniegto transfertcenu dokumentāciju. Šajā lietā nokavējums bija aptuveni 2 gadi, dokumentācija netika iesniegta pēc atkārtotiem termiņu pagarinājumiem. Interesanti, ka no sprieduma izriet, ka tiesa pārbaudīja, kādi dokumenti tika iesniegti un kādi bija to trūkumi, lai atzītu, vai Latvijas komercsabiedrība pārkāpa likumu vai nē. Nolēmums pieejams šeit.

ES tiesu prakse

Raksta autore: Dace Everte

Ieguldījumam kapitālā jāpiemēro tirgus, ne nominālvērtību

Sabiedrības W noslēdza ar P vairākus līgumus par tām piederošo 23 nekustamo īpašumu nodošanu un naudas ieguldījumu P kapitālā. Jautājums svarīgs PVN piemērošanas kontekstā – nododot nekustamos īpašumus citas sabiedrības īpašumā vai darījuma vērtība ir pretī saņemto akciju nominālvērtība (kā uzskatīja nodokļu administrācija) vai emisijas tirgus vērtība (kā uzskatīja nodokļu maksātājs)? ES tiesa nosprieda, ka nodokļa bāze par W veiktu nekustamā īpašuma ieguldījumu P kapitālā apmaiņā pret šīs pēdējās minētās sabiedrības akcijām ir jānosaka atkarībā no šo akciju emisijas vērtības, ja šīs sabiedrības ir vienojušās, ka atlīdzība par šo ieguldījumu kapitālā būs šī emisijas vērtība.

Raksta autore: Kristīne Erele

Auto īpašnieka atbildība muitas pārkāpumu gadījumos

ES tiesas ģenerādvokāts ir sniedzis atzinumu par soda mēru preču transporta gadījumā bez pavaddokumentiem (kontrabanda), ja pārkāpums izdarīts tīši vai aiz neuzmanības. Preču pārvadātājam tika veikta pārbaude Bulgārijas muitas kontroles punktā, kas bija ceļā no Turcijas uz Serbiju, braucot tranzītā caur Bulgāriju. Pārbaudes laikā konstatēts, ka transportlīdzeklī vestas alumīnija plāksnes un par daļu no tām nebija norādīts un deklarēts attiecīgajos pavaddokumentos.

Autovadītājam piemērots naudas sods, kas atbilst 100% preces muitas vērtībai, kā arī nedeklarēto preču, kā arī vilcēju ar puspiekabi konfiskācija. Vilcējs ar puspiekabi piederēja trešai personai, kas nodarījumā nebija iesaistīts. Lēmumu apstrīdēja, gan pārvadātājs, gan konfiscēto preču īpašnieks. Rezultātā tika uzsāktas divas tiesvedības un katrā no tām uzdoti jautājumi EST.

Ģenerāladvokāts norāda, ka pārvadātājs atbild par preču neskartu nogādāšanu galamērķa muitas iestādē tranzīta procedūrā un attiecīgi arī par muitas formalitāšu kārtošanu. Tiesību aktu muitas jomā pārkāpums attiecas ne tikai uz krāpnieciskām darbībām, bet ietver jebkādu ES muitas tiesību aktu neievērošanu neatkarīgi no tā, vai neievērošana ir notikusi tīši vai nolaidības dēļ. Līdz ar to nodoms nav obligāts kontrabandas sastāva elements. Attiecīgi dalībvalstīm ir jānosaka sodu arī par aiz nolaidības izdarīta Muitas kodeksa pārkāpumu. Tā kā nodoms nav obligāts kontrabandas sastāva elements.

Muitas kodeksā nav noteikts izsmeļošs to procedūru saraksts, kādi var tikt noteikti dalībvalstu pieņemtie administratīvie sodi. Tādējādi konfiskāciju varētu paredzēt kā papildu administratīvu sodu tādos gadījumos kā šajā lietā.

EST jau iepriekš ir atzinusi: “runājot par labticīgu trešo personu, kura nav zinājusi un nav varējusi zināt, ka tās īpašums ir ticis izmantots noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, šāda konfiskācija, no izvirzītā mērķa viedokļa, ir uzskatāma par pārmērīgu un nepieļaujamu iejaukšanos, kas aizskar šīs personas tiesību uz īpašumu pašu būtību”. Tomēr šajā lietā konfiscēto preču īpašnieks esot galvenais atbildīgais principāls tranzīta procedūrā, kurai pakļautas konfiscētās preces, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesām. Ja tas tā ir, tad konfiscēto preču īpašnieks nevarētu tikt kvalificēta kā “trešā persona”.

Ārzemēs

Raksta autore: Dace Everte

ES Padome panāk politisku vienošanos par FASTER direktīvu

2024. gada 14. maijā Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN) panāca politisku vienošanos par priekšlikumu direktīvai par ātrāku un drošāku nodokļu pārmaksas atvieglojumu (Directive on Faster and Safer Tax Excess Relief).

Dalībvalstis vienojās par Padomes Beļģijas prezidentūras iesniegto kompromisa tekstu, kas tomēr galvenajos aspektos atšķiras no sākotnējā priekšlikuma, ko iesniedza Eiropas Komisija. Saskaņotā versija jo īpaši nodrošina lielāku elastību direktīvas piemērošanā, paredzot dalībvalstīm iespēju noteiktos apstākļos saglabāt pašreizējo atvieglojumu pie izmaksas sistēmu un ierobežot piekļuvi paātrinātām procedūrām.

Saskaņā ar saskaņoto tekstu dalībvalstīm FASTER direktīva būs jātransponē līdz 2028. gada 31. decembrim, un jaunie noteikumi tiks piemēroti no 2030. gada 1. janvāra.

Šeit – Tax stories bloga ieraksts ar detalizētāku informāciju par šo direktīvu.

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

Transfertcenas un nodokļu pret izvairīšanās regulējums

Lielbritānijas Apelācijas tiesa atzina par tiesisku un pamatotu Lielbritānijas nodokļu administrācijas lēmumu, ar kuru starptautiskajam investīciju fondam “BlackRock”, resp., tās komercsabiedrībai Lielbritānijā, liegtas tiesības atskaitīt procentu izdevumos ap 4 miljradu USD par aizņēmumu, lai iegādātos “Balcrays” investīciju sabiedrību. Interesanti, ka tiesvedībā HMRC zaudēja daļā par transfertcenu regulējumu, jo tiesa uzskatīja, ka aizdevums izsniegts, ievērojot tirgus noteikumus. Taču HMRC guva uzvaru daļā par to, ka aizdevums tika noformēts tikai nodokļu priekšrocību iegūšanai. Šāds precedents ir svarīgs arī citām Eiropas Savienības valstīm, t.sk. arī Latvijā, kurās paralēli transfertcenu regulējumam ir piemērojams arī pret izvairīšanās regulējums. Lielbritānijas Apelācijas tiesas nolēmums pieejams šeit.

Informē VID

Raksta autors: Raivis Liberts

Izdoti un aktualizēti VID metodiskie materiāli

 

Tax Stories blogi

Regulāri nodokļu eksperta Jāņa Taukača sagatavotie svarīgākie jaunumi un analītiskas pārdomas par un ap nodokļiem. Reģistrējies un nepalaid garām!