Šī gada marta sākumā administratīvā tiesa izskatīja strīdu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atteikumu sniegt informāciju, kurai, iespējams, ir komercnoslēpuma statuss, arodbiedrībai, kas bija pieteicēja lietā.

Apskatām, kā šī lieta atrisinājās!

Oļegs Spundiņš, SIA “Sorainen ZAB”, vecākais jurists

Lietas apstākļi

Tas, ka sabiedrībai ir tiesības piekļūt iestāžu rīcībā esošai informācijai, uzskatāms par vispāratzītu principu gan Eiropas Savienības tiesībās, gan nacionālā līmenī. Ievērojot minēto, arodbiedrība vērsās VID ar lūgumu sniegt informāciju par citu uzņēmumu budžetā veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un vidējo nodarbināto skaitu pa mēnešiem konkrētajā laika periodā.

VID atteicās to sniegt pieprasītajā detalizācijā, norādot, ka arodbiedrības pieprasītā informācija, iespējams, ir komercnoslēpums, un tā nav izsniedzama, kamēr šie komersanti nav devuši tam atļauju. Sākotnēji VID lūdza arodbiedrībai pašai iegūt šo atļauju.

Tiesas secinājumi

Kā to noskaidroja tiesa, pieprasītā informācija bija nepieciešama arodbiedrībai, lai aizsargātu darbinieku sociāli ekonomiskās tiesības, lai konstatētu iespējamu koplīguma nepildīšanu, tādējādi novēršot konkrētajā nozarē strādājošo komersantu negodīgu konkurenci un izvairīšanos no saistībām. Tiesa atzina, ka informācijas pieprasījums ir formulēts skaidri, tāpēc ir saprotams, kur informācija tiks izmantota. Tiesas ieskatā arodbiedrībai attiecībā uz pieprasīto informāciju ir īpašs statuss, ko VID vispār nav vērtējis, pielīdzinot arodbiedrību jebkurai privātpersonai. Šajā gadījumā tiesa ir saskatījusi arodbiedrības leģitīmo interesi saņemt pieprasīto informāciju.

Apstāklim, vai komersanti ir piešķīruši izsniedzamajai informācijai komercnoslēpuma statusu, nav izšķirošas nozīmes. Administratīvā tiesa atzīst, ka apstāklis, ka informācija satur komercnoslēpumu, nav šķērslis šīs informācijas izsniegšanai, jo tiesības uz komercnoslēpumu nav absolūtas un sabiedrības interesēs tām ar tiesību normu var noteikt samērīgus ierobežojumus.

Tiesa norādīja uz atziņām Senāta judikatūrā – pamats ierobežot piekļuvi informācijai ir vienīgi tad, ja pastāv objektīva nepieciešamība aizsargāt konkrētas leģitīmas intereses. Piemēram, lemjot par to, vai dienesta rīcībā esoša informācija ir izsniedzama, jāapsver, vai pastāv uzņēmumu, par kuriem tiek prasīta informācija, tiesiska interese, kuras aizsargāšana būtu pamats pieprasīto informāciju neizsniegt. Ja atbilde ir apstiprinoša, tālāk jānoskaidro, vai iespēja iepazīties ar pieprasīto informāciju var konkrēti un faktiski apdraudēt šo uzņēmumu aizsargātās intereses. Turklāt riskam, ka tiks apdraudētas aizsargātās intereses, ir jābūt saprātīgi paredzamam, nevis tikai hipotētiskam.

Atteikuma izsniegt pieprasīto informāciju pamatā nevar būt vispārīgs konstatējums, ka šai informācijai ir ierobežota pieejamība. Šāda atteikuma pamats var būt secinājums, ka konkrētajos apstākļos, izvērtējot informācijas pieprasīšanas mērķi, priekšroka ir dodama tām interesēm, kuru aizsardzībai attiecīgajai informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss. VID galvenais arguments ir informācijas ierobežotas pieejamības statuss, taču informācijas pieprasīšanas mērķa un iesaistīto personu interešu izvērtējums nav veikts.

Tādēļ tiesa apmierināja arodbiedrības pieteikumu, nosakot VID par pienākumu sniegt arodbiedrībai pieprasīto informāciju.

Ar pilno rkastu varat iepazīties šeit.