Vai kapitāldaļas var pārrakstīt no viena īpašnieka otram bez īpašu dokumentu sagatavošanas? Vai tomēr nepieciešami ne tikai Uzņēmumu reģistrā (UR) iesniedzamie dokumenti? Apskatām, kā notiek kapitāldaļu pārdošana, kas paredzēts likumu normās un kādi ir noteiktie ierobežojumi.

Raksta autore: Natālija Ešenberga, SIA “Sorainen ZAB” zvērināta advokāta palīdze

Līdzautores: Aija Lasmane, SIA “Sorainen ZAB” partnere un Kate Berlaua, SIA “Sorainen ZAB” zvērināta advokāta palīdze

Atbilstoši Komerclikuma (KL) 188.panta 2.daļai kapitāldaļu pirkuma līgums obligāti slēdzams rakstveidā. Rakstveida formas neievērošana saskaņā ar Civillikuma 1475.panta 1.daļu padara darījumu par spēkā neesošu. Tāpat kapitāldaļu pirkuma darījumos jāievēro daudz dažādu nianšu, tajā skaitā, cik “sena” vēsture ir sabiedrībai, kādas ir tās saistības, cik daudz sabiedrībai ir debitoru un darbinieku u.tml. Līdz ar to, ja sabiedrības kapitāldaļu pircējs vēlas sevi pasargāt un atrunāt precīzus darījuma noteikumus, pirkuma līgums jāsagatavo rakstveidā un tajā jāatrunā pušu pienākumi. Savukārt, uz kapitāldaļu atsavināšanas darījuma dokumentiem attiecināmi vispārējie civiltiesību noteikumi.

Kas jāiekļauj kapitāldaļu pirkuma līgumā?

Līgumā obligāti norādāma informācija par pircēju un pārdevēju, pārdevēja apsolījums pārdot noteiktu skaitu konkrētās sabiedrības kapitāldaļu par maksu un pārdodamo kapitāldaļu kārtas numuri atbilstoši sabiedrības dalībnieku reģistrā ietvertajai kapitāldaļu numerācijai, kā arī to cena.

Papildus ieteicams ietvert noteikumus par pirkuma maksas samaksas kārtību. Piemēram, puses var vienoties pirkuma maksu sadalīt daļās, daļu no tās samaksājot pēc pirkuma līguma parakstīšanas, bet otru – pēc noteikto pārdevēja pienākumu izpildes un sabiedrības jaunā dalībnieku reģistra nodalījuma reģistrācijas UR.

Nereti pirkuma līgumos ietver arī noteikumus attiecībā uz pārdevēja pienākumiem, kas ir jāizpilda, lai darījums tiktu uzskatīts par pabeigtu. Starp tādiem pienākumiem var būt trešo pušu piekrišanu saņemšana (piemēram, ja sabiedrība ir saņēmusi aizdevumu no bankas, tad parasti jāsaņem bankas piekrišana sabiedrības dalībnieku maiņai), uzraugošo iestāžu piekrišana, ja sabiedrība ir saņēmusi kādu licenci komercdarbības veikšanai, un citi pienākumi.

Pirkuma līgumā ieteicams iekļaut pārdevēja garantijas attiecībā uz sabiedrību, piemēram, par nodokļu parādu neesamību, par regulatīvo prasību ievērošanu, darba tiesisko normatīvo aktu ievērošanu un citas konkrētajā situācijā atbilstošas garantijas.

Jaunā kapitāldaļu īpašnieka tiesības

Bieži vien tiek uzdots jautājums, vai kopā ar nopirktajām kapitāldaļām jaunais īpašnieks iegūst tiesības arī uz neizmaksātajām dividendēm. Kā arī, vai jaunajam kapitāldaļu īpašniekam ir tādas pašas tiesības attiecībā uz sabiedrību kā iepriekšējam? Atbilde uz šiem jautājumiem ir jā – jaunajam īpašniekam ir tādas pašas tiesības kā iepriekšējam, tostarp tiesības uz dividendēm.

KL 186.panta 3.daļā noteikts, ka sabiedrības daļa dod dalībniekam (īpašniekam) tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības. Tas nozīmē, ka jaunais īpašnieks iegūst visas dalībnieka tiesības ar tā ierakstīšanu sabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumā, turklāt iepriekšējais īpašnieks ar to pašu brīdi zaudē visas savas tiesības attiecībā uz sabiedrību, kuras kapitāldaļas tas atsavinājis.

Tas pats attiecināms uz dividendēm – tās tiek izmaksātas tikai tiem dalībniekiem, kas uz peļņas sadales lēmuma pieņemšanas brīdi ir ierakstīti sabiedrības dalībnieku reģistrā. Sabiedrības iepriekšējiem dalībniekiem līdz ar to nav tiesību uz dividendi, pat ja dividendes izmaksājamas no peļņas par laika periodu, kurā bijušajiem dalībniekiem piederēja kapitāldaļas sabiedrībā, kā arī no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas. Tādēļ kapitāldaļu pirkuma līgumā ieteicams paredzēt noteikumus par dividendēm. Ja tiek pārdotas kapitāldaļas sabiedrībā, kurā izveidojusies nesadalītā peļņa, dividenžu izmaksa ieteicama pirms kapitāldaļu nodošanas jaunajam īpašniekiem, vai nesadalītās peļņas apmērs jāņem vērā, nosakot kapitāldaļu pārdošanas cenu.

Pārējo dalībnieku iebildumi kapitāldaļu atsavināšanai

Ja vien sabiedrības statūtos nav noteikts citādi, pārējiem kapitāldaļu īpašniekiem ir tiesības nepieļaut citam dalībniekam piederošo kapitāldaļu pārdošanu, izlietojot pirmpirkuma tiesības. Taču pirmpirkuma tiesību izlietošana nedod tiesības likt grozīt kapitāldaļu pirkuma līguma noteikumus, bet gan īpaši nosaka, ka šo tiesību izlietošanas gadījumā kapitāldaļu pirkuma līgums jāizpilda, balstoties uz tiem pašiem noteikumiem, ko piedāvā jaunais pircējs.

Tādēļ, plānojot darījumu, ja konkrētajā situācijā sabiedrībai ir vairāki dalībnieki, jāņem vērā, ka pārējiem dalībniekiem, kuri nav konkrētā kapitāldaļu pirkuma līguma puses, ir pirmpirkuma tiesības.

KL 189.pants nosaka, ka kapitāldaļu pārdevējam vai pircējam rakstveidā jāpaziņo par noslēgto pirkuma līgumu pārējiem sabiedrības dalībniekiem un sabiedrības valdei. Paziņojums dalībniekiem nosūtāms uz dalībnieku reģistrā norādīto adresi. Paziņojumam pievienojams arī pats pirkuma līgums vai tā kopija, lai pārējie dalībnieki varētu iepazīties ar tā noteikumiem.

No paziņojuma nosūtīšanas brīža pārējiem dalībniekiem 1 mēneša laikā jāizlieto pirmpirkuma tiesības vai jāatsakās no tām. Dalībnieks var rakstveidā atteikties no pirmpirkuma tiesību izlietošanas arī pirms 1 mēneša termiņa beigām. Ja sabiedrībai ir vairāki dalībnieki, kas vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, proti, nopirkt kapitāldaļas uz tiem pašiem pirkuma līguma noteikumiem kā sākotnējais kapitāldaļu pircējs, pārdodamās kapitāldaļas sadalāmas starp dalībniekiem, kas izmanto pirmpirkuma tiesības, proporcionāli viņiem piederošajām kapitāldaļām.

Ja minētais pirmpirkuma tiesību izmantošanas mehānisms tiek pārkāpts kapitāldaļu pārdevēja vai pircēja vainas dēļ, kapitāldaļu pirkuma līgums paliek spēkā, taču tiem dalībniekiem, kuru pirmpirkuma tiesības tika pārkāptas, ir izpirkuma tiesības – tiesības atpirkt kapitāldaļas no to ieguvēja. Kapitāldaļu izpirkuma tiesību regulējums ietverts KL 189.3pantā. Nereti kapitāldaļu pirkuma līgumu slēdz visi vai vairāki sabiedrības dalībnieki, kas pārdod savas kapitāldaļas pircējam. Arī tādos gadījumos kapitāldaļu atsavinātājiem ir jāapliecina, ka tie neizmantos savas pirmpirkuma tiesības uz pārdodamajām kapitāldaļām.

Nodokļu piemērošana ienākumam no kapitāldaļu pārdošanas

Noslēdzot kapitāldaļu pirkuma līgumu, ir svarīgi atcerēties, ka nodokļu piemērošanas kārtība ienākumam no kapitāldaļu pārdošanas ir atkarīga no dažādiem faktoriem:

  • kas ir pārdevējs (fiziska vai juridiska persona);
  • vai pārdevējs ir Latvijas rezidents vai nerezidents (kādas valsts rezidents, vai ir spēkā esoša nodokļu konvencija ar attiecīgo valsti);
  • kādas sabiedrības kapitāldaļas tiek pārdotas (vai tā ir sabiedrība, kuras komercdarbība ir nekustamais īpašums);
  • kas ir kapitāldaļu pircējs (lai izvērtētu, vai pircējam nerodas nodokļa ieturēšanas pienākums);
  • kāds ir pārdevēja (kapitāldaļu īpašnieka) kapitāldaļu iegūšanas veids (ieguldījums, pirkums, dāvinājums, mantojums) un vērtība.

Vispārējā gadījumā fiziskas personas – Latvijas nodokļu rezidenti – par ienākumu no kapitāldaļu pārdošanas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9pantu. Nodokli no kapitāla pieauguma nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā, šim ienākumam piemērojot 20% likmi.

Latvijas juridiskām personām vispārējā gadījumā uzņēmumu ienākuma nodoklis jāmaksā tikai peļņas sadales brīdī saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likumā) noteikto kārtību. Taču attiecībā uz kapitāldaļu pārdošanas ienākumu juridiskām personām UIN likuma 13.pantā ir paredzēts nodokļa atbrīvojums, ja kapitāldaļas ir bijušas pārdevēja īpašumā vismaz 3 gadus. Atbrīvojums gan neattiecas uz tādas sabiedrības kapitāldaļām, kuras aktīvu vērtību pārskata gadā, kurā notiek atsavināšana, vai iepriekšējā pārskata gadā vairāk nekā 50% apmērā veido Latvijā esošs nekustamais īpašums.

Detalizētākai informācijai un specifisku gadījumu izskatīšanai ieteicams konsultēties ar nodokļu konsultantu vai attiecīgās jomas speciālistu.

Reģistrācija komercreģistrā

Pēc kapitāldaļu pirkuma līguma parakstīšanas un visu pārējo formalitāšu izpildes dalībnieku maiņa ir jāpiesaka UR. Lai to izdarītu, jāiesniedz dokumenti, kas apliecina kapitāldaļu pāreju.

Saskaņā ar KL 187.1panta 2.daļu ierakstu sabiedrības dalībnieku reģistrā par dalībniekam piederošajām kapitāldaļām veic sabiedrības valde uz kapitāldaļu pārdevēja un pircēja kopīga paziņojuma pamata. Jauno dalībnieku reģistra nodalījumu paraksta valdes priekšsēdētājs vai cits valdes pilnvarots valdes loceklis, kā arī kapitāldaļu pārdevējs un pircējs. Turklāt paraksti uz dalībnieku reģistra nodalījuma apliecināmi pie zvērināta notāra vai arī tas parakstāms ar drošu elektronisko parakstu. Vienlaikus ar standarta pieteikuma veidlapu par reģistrējamajām izmaiņām UR jāiesniedz viens minētā jaunā dalībnieku reģistra nodalījuma eksemplārs. Kapitāldaļu pirkuma līgums, kapitāldaļu pārdevēja un pircēja kopīgais paziņojums par kapitāldaļu nodošanu UR nav jāiesniedz.

Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.