Skatupunkts: 11.06. – 24.06.

Publikācijas / 26 jūnijs 2024 / Hannelora Voiciša

Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Hannelora Voiciša

Konkurences tiesības

Grozījumi Konkurences likumā

Likumprojekts Nr.: 642/Lp14. Nodots Komisijai: 20.06.2024.

Likumprojekta mērķis ir veicināt publisko pasūtītāju aktīvāku iesaisti zaudējumu atgūšanā, kas tiem radušies organizētajos iepirkumos tirgus dalībnieku īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu dēļ.

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”

Likumprojekta Nr.: 59/Lp14. Izsludināts: 13.06.2024.

Likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” veikti grozījumi, papildinot šā likuma 18.pantu ar otro un trešo daļu, kā arī papildināti pārejas noteikumi ar 5.punktu.

Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā

Likumprojekts Nr.: 288/Lp14. Izsludināts: 13.06.2024.

Grozīt Kadastra likumu, nodrošinot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datu publicēšanu atvērto datu veidā, atteikšanos no atļaujas (piemēram, licences) saņemšanas pirms datu izmantošanas, pilnveidot regulējumu kadastrālajā vērtēšanā, būvju un apgrūtinājumu reģistrācijā, servitūta teritorijas dzēšanā, ziņu sniegšanā Kadastra informācijas sistēmai, pakalpojumu ierosināšanā, informācijas izsniegšanā, kadastra datu aktualizācijā atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos un datu labošanā.

Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā

Likumprojekts Nr.: 196/Lp14. Izsludināts: 13.06.2024.

Likumprojekta mērķis ir uzlabot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procedūru, lai tiktu nodrošināta sekmīga dzīvojamo māju pārvaldīšana, kā arī sasniegti Eiropas Savienībā izvirzītie energoefektivitātes mērķi.

Tāpat ar likumprojektu paredzēts noteikt aizsardzību attiecībā uz tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir aktīvi dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, taču ir mazākumā un tādējādi nespēj pieņemt lēmumus vairākuma bezdarbības dēļ.

Grozījumi Būvniecības likumā

Likumprojekts Nr.: 643/Lp14. Nodots Komisijai: 20.06.2024.

Grozījumi Būvniecības likumā samazinās iespēju brīvi iegūt informāciju par valsts aizsardzībai paredzēto objektu būvniecību, kā arī ļaus ātrāk uzsākt atsevišķu aizsardzības objektu ekspluatāciju.

Darba tiesības

Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā

Likumprojekta Nr.: 518/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 20.06.2024.

Likumprojekta mērķis ir nostiprināt valsts pārvaldes iestāžu kompetenci brīvprātīgā darba jomā, nodrošinot vienotas brīvprātīgā darba politikas izstrādi un koordinēšanu, kā arī informatīvā atbalsta sniegšanu, lai sekmētu brīvprātīgā darba attīstību un veicinātu sabiedrības līdzdalību brīvprātīgā darba aktivitātēs.

Grozījumi Darba likumā

Likumprojekts Nr.: 354/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 20.06.2024.

Likumprojekts izstrādāts, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, kā arī aizstāvētu darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanas laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām krievu valodas prasībām.

Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā

Likumprojekts Nr.: 654/Lp14. Iesniegts: 20.06.2024.

Grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 21.oktobrī direktīvas (ES) 2021/1883 par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2009/50/EK prasības, kā arī, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu nodarbinātības un bezdarba samazināšanas jomā.

Enerģētika

Grozījumi Enerģētikas likumā

Likumprojekts Nr.: 502/Lp14. Pieņemts: 3.lasījumā: 13.06.2024.

Ar likumprojektu tiek paredzēts veikt vairākus grozījumus, tai skaitā precizējot jēdzienus un papildinot likumu ar papildu pantiem.

Ilgtspēja

Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums

Likumprojekta Nr.: 625/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 20.06.2024.

Likumprojektā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2022/2464/ES. Tā mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, lai izprastu konkrētā likuma subjekta darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un informāciju, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē tā attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.

Saistītie grozījumi:

Grozījumi Grāmatvedības likumā

Likumprojekts Nr.: 626/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 20.06.2024.

Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā

Likumprojekts Nr.: 627/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 20.06.2024.

Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā

Likumprojekts Nr.: 628/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 20.06.2024.

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā

Likumprojekts Nr.: 629/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 20.06.2024.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Likumprojekts Nr.: 630/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 20.06.2024.

Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā

Likumprojekts Nr.: 631/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 20.06.2024.

Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrības likumā

Likumprojekts Nr.: 632/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 20.06.2024.

Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā

Likumprojekts Nr.: 633/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 20.06.2024.

Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā

Likumprojekts Nr.: 634/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 20.06.2024.

Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā

Likumprojekts Nr.: 635/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 20.06.2024.

Grozījumu mērķis ir noteikt kārtību, kādā Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma subjekti izpildīs Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma prasības un sniegs ilgtspējas informāciju, kā arī novērst iespējamu vispārīgā ziņu sniegšanas pienākumu dublēšanu speciālajās normās, kā arī precizēt speciālo subjektu loku – publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, uz kurām attiecināms ilgtspējas informācijas sniegšanas pienākums, un precizēt padomes veidošanas kritērijus publisku personu sabiedrībās ar ierobežotu atbildību.

Aizsardzība

Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā

Likumprojekts Nr.: 603/Lp14. Izsludināts: 21.06.2024.

Grozījumi nepieciešami, lai noteiktu par materiāltehnisko līdzekļu nodrošināšanu atbildīgās iestādes, precizētu likumā lietoto terminoloģiju nodrošinājuma jomā, kā arī precizētu vairākus jautājumus, kas saistīti ar jaunsargu interešu izglītības programmas un valsts aizsardzības mācības īstenošanu.

Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā

Likumprojekts Nr.: 605/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 13.06.2024.

Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā izstrādāti, ņemot vērā Aizsardzības ministrijas pieredzi pirmo trīs iesaukumu organizēšanā. Ir identificēti četri steidzami jautājumi:

Datu ieguve par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi;
Dubultpilsonības statuss dienestam;
Transporta un ēdināšanas izdevumu kompensācijas VAD iesaucamajiem un iesauktajiem;
Studijas akreditētās valsts augstskolu un koledžu studiju programmās valsts budžeta ietvaros dienesta brīvprātīgajiem.

Nodokļu tiesības

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Likumprojekts Nr.: 641/Lp14. Nodots komisijai: 20.06.2024.

Likumprojekts nodrošinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju, un savstarpēji salāgos likumu “Par nodokļiem un nodevām” ar Maksātnespējas likuma regulējumu.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Likumprojekts Nr.: 646/Lp14. Nodots komisijai: 20.06.2024.

Ar 2026.gada 1.janvāri spēku zaudēs likums “Par Valsts ieņēmuma dienestu” un stāsies spēkā jaunais “Valsts ieņēmuma dienesta likums”, kurā koncentrētā veidā būs atrunāti tikai būtiskākie ar iestādes darbību saistītie aspekti. Tādējādi ir izstrādāts likumprojekts, lai pārņemtu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” tiesību normas, kas ir saistītas ar vispārējo nodokļu administrēšanu.

Grozījumi Muitas likumā

Likumprojekts Nr.: 647/Lp14. Nodots komisijai: 20.06.2024.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai tajā pārņemtu atsevišķas normas muitas jomā, kuras netiek no likuma “Par Valsts ieņēmuma dienestu” pārņemtas jaunajā Valsts ieņēmuma dienesta likumā.

Banku un finanšu tiesības

Grozījumi Kriptoaktīvu pakalpojumu likumā

Likumprojekts Nr.: 583/Lp14. Izsludināts: 21.06.2024.

Likuma mērķis ir noteikt tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā attiecībā uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai, vai kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, veicinot kriptoaktīvu jomas attīstību Latvijā.

Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā

Likumprojekts Nr.: 584/Lp14. Izsludināts: 21.06.2024.

Grozījumu mērķis likumā ir papildināt alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka sniedzamo finanšu pakalpojumu uzskaitījumu ar kriptoaktīvu pakalpojumiem.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Likumprojekts Nr.: 585/Lp14. Izsludināts: 21.06.2024.

Grozījumu mērķis likumā ir paplašināt kredītiestādes sniedzamo finanšu pakalpojumu uzskaitījumu atbilstoši Regulas Nr. 2023/1114 146.pantu noteikumiem, kas nodrošinātu Regulas Nr. 2024/1114 prasību tiešo piemērošanu. Likumprojekts arī nodrošinās juridisko noteiktību, precizējot kārtību, kādā kredītiestāde piesaka un uzraudzības iestādē izskata tās pieteikumu par elektroniskās naudas žetonu emisiju, aktīviem piesaistīto žetonu emisiju un kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu, kas īstenojama saskaņā ar Regulā Nr. 2024/1114 noteiktajām prasībām.

Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā

Likumprojekts Nr.: 587/Lp14. Izsludināts: 21.06.2024.

Likumprojekta mērķis ir paplašināt ieguldījumu brokeru sabiedrību sniedzamo finanšu pakalpojumu uzskaitījumu ar kriptoaktīvu pakalpojumiem.

Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā

Likumprojekts Nr.: 588/Lp14. Izsludināts: 21.06.2024.

Likumprojekta mērķis ir papildināt elektroniskās naudas iestādes sniedzamo finanšu pakalpojumu uzskaitījumu ar elektroniskās naudas žetonu emisiju un kriptoaktīvu pakalpojumiem.

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā

Likumprojekts Nr.: 589/Lp14. Izsludināts: 21.06.2024.

Likumprojekta mērķis ir papildināt regulētā tirgus organizētāja un Centrālā vērtspapīru depozitārija sniedzamo finanšu pakalpojumu uzskaitījumu ar kriptoaktīvu pakalpojumiem.

Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā

Likumprojekts Nr.: 590/Lp14. Izsludināts: 21.06.2024.

Likumprojekta mērķis ir papildināt ieguldījumu pārvaldes sabiedrības sniedzamo finanšu pakalpojumu uzskaitījumu ar kriptoaktīvu pakalpojumiem.

Grozījums Kredītiestāžu likumā

Likuprojekts Nr.: 543/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 20.06.2024.

Likumprojekta pieņemšana veicinās finansējuma pieejamību, izmantojot finanšu darījumus attiecībā uz kuriem sniegts nodrošinājums, tādējādi atvieglojot administratīvo slogu kreditoriem (aizdevējiem un ieguldītājiem) saistībā ar nodrošinājuma nodibināšanu, paredzot iespēju nodibināt nodrošinājumu uz citas personas – nodrošinājuma aģenta – vārda.

Grozījumi Kredītu reģistra likumā

Likumprojekts Nr.: 471/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 13.06.2024.

Likumprojekta mērķis:

Nodrošināt Kredītu reģistra ziņu aktualitāti gadījumā, kad reģistra dalībnieks vai ierobežots reģistra dalībnieks ir iekļāvis Kredītu reģistrā ziņas par sava klienta vai klienta galvinieka saistībām, bet līdz bijušā reģistra dalībnieka statusa iegūšanai (izslēgšanas no Uzņēmuma reģistra uzturētā komercreģistra vai reģistra žurnāla gadījumā) nav tās aktualizējis, norādot ziņas par saistību izbeigšanos.
Nodrošināt reģistra dalībniekiem iespēju efektīvāk, pilnīgāk pārvaldīt kredītrisku, izmantojot Kredītu reģistrā iekļautās ziņas.

Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā

Likumprojekts Nr.: 559/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 20.06.2024.

Likumprojekts mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu saistībā ar citai personai pienākošos līdzekļu pārvaldību noguldījumu piesaistītājā, kopīgo noguldījumu, noguldījumu garantiju fonda dalībnieku veicamajiem maksājumiem noguldījumu garantiju fondā, izņēmumiem garantētās atlīdzības izmaksai un Likuma 31.panta pirmajā daļā paredzēto iesniegumu izskatīšanu.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Likumprojekts Nr.: 568/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 20.06.2024.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājuma konta kredītiestādē.

Krimināltiesības

Grozījumi Krimināllikumā

Likumprojekts Nr.: 484/Lp14. Izsludināts: 20.06.2024.

Likumā veikti apjomīgi grozījumi saistībā ar:

cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem;
nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem;
personām, kas nav sasniegušas četrpadsmit gadu vecumu, atrašanos bezpalīdzības stāvoklī;
cietsirdību un vardarbību pret tuvinieku;
Šaujamieroču, šaujamieroču būtisko sastāvdaļu, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes ieroču un signālieroču marķējuma viltošanu;
Citas personas identitātes izmantošanu.

Grozījumi Krimināllikumā

Likumprojekts Nr.: 463/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 13.06.2024.

Likumprojekts izstrādāts, lai:

Atteiktos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzība;
Reformētu tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem;
Precizētu terorisma definīciju.

Saistītie grozījumi:

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Likumprojekts Nr.: 464/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 13.06.2024.

Likumprojekts ir saistīts ar grozījumiem Krimināllikumā.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Likumprojekts Nr.: 507/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 13.06.2024.

Likumprojekta mērķis paplašināt apelācijas instances tiesas iespējas izskatīt krimināllietas rakstveida procesā. Atteikties no drošības līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē. Nodrošināt ātrāku un efektīvāku kriminālprocesa norisi. Atbilstoši pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā 3.panta 1. un 2. punkta prasības.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Likumprojekts Nr.: 649/Lp14. Nodots komisijai: 20.06.2024.

Likumprojekts izstrādāts, lai īstenotu informatīvajā ziņojumā “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem” izvirzītos mērķus, nodalīt Valsts ieņēmuma dienesta izmeklēšanas iestādes no VID nodokļu administrēšanu veicošajām struktūrvienībām, ar mērķi stiprināt nodokļu administrāciju, koncentrējot tās funkcijas VID nodokļu un muitas administrācijas darbības būtībai.

Civiltiesības

Grozījumi Civilprocesa likumā

Likumprojekts Nr.: 488/Lp14. Izsludināts: 20.06.2024.

Likumā veikti apjomīgi grozījumi saistībā ar:

Pagaidu aizsardzību;
Rīcībspējas ierobežošanu;
Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā;
Kredītiestādes maksātnespējas pieteikumu un likvidācijas pieteikumu;
Blakus sūdzību;
Tiesas kompetenci šķīrējtiesas procesā;
Šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu un izpildi;

Dažādi

Grozījumi Šķīrējtiesu likumā

Likumprojekts Nr.: 489/Lp14. Izsludināts: 20.06.2024.

Likumā veikti vairāki grozījumi, tai skaitā Šķīrējtiesu likuma 33.panta pirmā daļa tiek izteikta redakcijā “Prasības nodrošinājums un pagaidu aizsardzība strīdos, kas pakļauti izšķiršanai šķīrējtiesā”. Tāpat likums papildināts ar 41.1 pantu “Šķīrējtiesas lūgums par pierādījumu iegūšanu” un papildināts ar 44.1 pantu “Liecinieka liecības”.

Grozījumi Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļu līmeņa nodrošināšanas likums

Likumprojekta Nr.: 506/Lp14. Izsludināts: 20.06.2024.

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2022.gada 14.decembra direktīvas (ES) 2022/2523 par globāla minimālā nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā.

Par Nolīgumu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas

Likumprojekts Nr.: 556/Lp14. Izsludināts: 20.06.2024.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai pēc Nolīguma, kas saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju izstrādāts par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas (Nolīgums), parakstīšanas Nolīgumu un likumprojektu iesniegtu Saeimā ratificēšanai atbilstoši Nolīguma 66.pantam. Ministru kabinets 2023.gada 19.septembra sēdē atbalstīja likumprojektu un Nolīguma parakstīšanu.

Latvija atbalsta Nolīgumu, jo ES un Latvijas kļūšana par Nolīguma Pusi veicinās ES īstenotās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un pārvaldības pieejas saskaņotību jūru un okeānu teritorijās, kā arī stiprinās ES apņemšanos atbalstīt jūras bioloģisko resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē, kas ir saistoši arī Latvijai.

Grozījums likumā ‘Par Valsts ieņēmumu dienestu’

Likumprojekts Nr.: 468/Lp14. Izsludināts: 13.06.2024.

Likumprojekta mērķis noteikt Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci par valstij piekritīgās mantas uzskaiti, kontroli par tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, kā arī no likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” izslēgt pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, jo pilnvarojumu paredzēts noteikt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā.

Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā

Likumprojekts Nr.: 467/Lp14. Izsludināts: 13.06.2024.

Likumprojekta mērķis noteikt Valsts ieņēmumu dienestu, Nodrošinājuma valsts aģentūru, Pārtikas un veterināro dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi un pašvaldības kā kompetentās iestādes rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, kā arī pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt minēto iestāžu kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo mantu un kārtību, kādā veic valstij piekritīgās mantas uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts un pašvaldību budžetā

Grozījumi Pacientu tiesību likumā

Likumprojekts Nr. 346/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 13.06.2024.

Likumprojekta mērķis ir precizēt Pacientu tiesību likumā esošās normas un papildināt ar jaunām tiesībām un pienākumiem, lai uzlabotu pacientu, tai skaitā nepilngadīgo pacientu, tiesību ievērošanu un uzraudzību, noteikt jaunus pienākumus gan ārstniecības iestāžu vadītājiem, gan ārstniecības personām, precizēt pacienta likumisko vai pilnvaroto pārstāvju tiesības, paredzēt iespēju pacienta izvēlētās personas (atbalsta persona) līdzdarbību pacienta ārstniecībā u.c.

Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā

Likumprojekts Nr.: 551/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 13.06.2024.

Likumprojekts mērķis ir iekļaut Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā tiesību normas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu Direktīvas 2021/2167 prasību piemērošanu.

Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā

Likumprojekts Nr.: 557/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 13.06.2024.

Ar likumprojektu tiek saskaņots ar Civillikumā (likuma redakcijā uz 2024. gada 1. jūliju) un likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” ietvertajiem grozījumiem par atteikšanos no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā. Vienlaikus Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā tiek veikti atsevišķi grozījumi civilstāvokļa aktu reģistrācijas tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.

Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”

Likumprojekts Nr.: 565/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 13.06.2024.

Ar konkrēto likumprojektu paredzēts saglabāt jau šobrīd normatīvi noteikto zemes lietošanas maksas apmēru – četri procenti no zemes kadastrālās vērtības. Vienlaikus likums pieļauj, ka puses var vienoties par citu zemes lietošanas maksas apmēru. Savukārt, lai mazinātu zemes īpašniekam uzlikto nastu un ņemtu vērā zemes īpašnieku izdevumus, tādējādi nodrošinot, ka likumiskā lietošanas maksa pilda atlīdzības funkciju, izstrādājams komplekss risinājums, kas vienlaikus arī nerada nesamērīgu slogu būves īpašniekam.

Grozījumi Sprāgstvielu prekursoru aprites likumā

Likumprojekts Nr.: 582/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 13.06.2024.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tiesību akta īstenošanu. Likumprojekts nosaka valsts inspekcijas iestādi, valsts kontaktpunktu un atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, kas ir saistīti ar sprāgstvielu prekursoru apriti.

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

Likumprojekts Nr.: 651/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 20.06.2024.

Likumprojekta mērķis ir noteikt vienlīdzīgu kārtību daudzbērnu ģimenes statusa saglabāšanai un arī atvieglojuma piemērošanai par bērniem, kuri dienē pilna laika jeb 11. mēnešu perioda valsts aizsardzības dienestā, neatkarīgi no tā, vai dodas pildīt šo pienākumu uzreiz pēc vidusskolas, vai uz laiku pārtraucot mācības augstskolā vai profesionālās izglītības iestādē.

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā

Likumprojekts Nr.: 652/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 20.06.2024.

Ar grozījumiem tiek paredzēts noteikt jaunus DRN objektus plastmasas iepakojumam, kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts. Atbilstības izmaksas saistāmas ar to, ka par pārstrādājamo un nepārstrādājamo iepakojumu, kas pilnībā vai daļēji sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem un kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts, būs jāmaksā DRN.

Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

Likumprojekts Nr.: 591/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 13.06.2024.

Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā Valsts kancelejai iekļauto ieteikumu un novērstu riskus, ka kādā no savienojamiem amatiem pienākumi tiek pildīti ar nepietiekamu darba ieguldījumu, mazinātu interešu konflikta veidošanās riskus un iespēju, ka amatu savienošanas rezultātā saņemtais atalgojums kalpo kā papildinājums atalgojumam pamata darba vietā.

Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā

Likumprojekts Nr.: 598/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 20.06.2024.

Likumprojekts plāno paredzēt, ka kompetence veikt administratīvā pārkāpuma procesu par seksuālo uzmākšanos ir Valsts policijai.

Likumprojekts paredz samērīgu sankcijas apmēru, ņemot vērā citus šajā likumā paredzētos administratīvā pārkāpuma sastāvus un par tiem noteikto sankciju, kaitējumu un ietekmi, ko aizskārums rada cietušajam un skarto tiesisko attiecību nozīmību.

Grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā

Likumprojekts Nr.: 599/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 13.06.2024.

Grozījumi nepieciešami, lai atvieglotu Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma pamatmērķa izpildi – veicināt personu maksātnespējas atjaunošanu. Likumprojektam būs pozitīva ietekme uz ēnu ekonomikas mazināšanu

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā

Likumprojekts Nr.: 608/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 13.06.2024.

Ar likumprojektu paredzēts veikt vairākus grozījumus, tai skaitā paredzēts noteikt administratīvo atbildību par noteiktajā kārtībā nereģistrēta elektroskrejriteņa dalību ceļu satiksmē.

Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā

Likumprojekts Nr.: 639/Lp14. Nodots komisijai: 20.06.2024.

Likumprojekts paredz pārskatīt vārda un uzvārda maiņas kārtību, nosakot, ka arī personas, kuras sodu ir izcietušas, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta, ir tiesīgas mainīt vārdu un uzvārdu saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību.

Vienlaikus šajā likumā veicami atsevišķi grozījumi tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.

Satversmes tiesa

Pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no azartspēļu laimestiem atbilst Satversmei

Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošām normas, kas nosaka pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem. Satversmes tiesa uzsvēra, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa noteikšana no laimestiem ir vērsta uz izložu un azartspēļu atkarības mazināšanu, kā arī kalpo valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumu palielināšanai, kuri var tikt izmantoti sabiedrības labklājības aizsardzībai.

Lieta tika izskatīta pēc Administratīvās apgabaltiesas un Rīgas pilsētas tiesas pieteikumiem par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta trešās daļas 20.4 punkta un 9. panta pirmās daļas 5. punkta atbilstību Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Apstrīdētās normas kā vienots regulējums nosaka iedzīvotāju pienākumu maksāt ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem, kuru kopsumma taksācijas gada laikā pārsniedz 3000 euro. Pieteikuma iesniedzējas uzskatīja, ka atbilstoši apstrīdētajām normām var veidoties tādas situācijas, kurās maksājamais nodoklis ir lielāks par reālo laimestu. To ieskatā likumdevējs nepamatoti ir atkāpies no objektīvā neto principa, kas paredz iespēju no gūtajiem ienākumiem atskaitīt saistītos izdevumus. Šādā veidā ienākumi faktiski tiekot aplikti ar nodokli dubultā.

Satversmes tiesa norādīja, ka valstij, nosakot un īstenojot nodokļu politiku, ir plaša rīcības brīvība. Tai ir tiesības izvēlēties, kādas nodokļu likmes un kādām personu kategorijām nosakāmas. Tas nozīmē, ka likumdevējs var noteikt pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par tādu ienākumu, kas nav ienākums no saimnieciskās darbības. Izlozes un azartspēles, atšķirībā no saimnieciskās darbības, ir izklaides pakalpojums. Izlozēs un azartspēlēs spēlētājs veiksmes gadījumā var gūt laimestu, tomēr to mērķis nav gūt regulārus un paredzamus ienākumus. Tāpat izdevumi par dalību spēlē nav uzskatāmi par ieguldītiem līdzekļiem paredzama ienākuma gūšanai. Tādēļ izložu un azartspēļu laimesti nav salīdzināmi ar ienākumiem no saimnieciskās darbības, un likumdevējs uz iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem var neattiecināt objektīvā neto principu.

Satversmes tiesa atzina, ka likumdevējs ir samērojis spēlētāja tiesības uz īpašumu un sabiedrības interesi gan mazināt izložu un azartspēļu atkarības risku, gan gūt lielākus budžeta ieņēmumus no nodokļa maksājumiem. Tiesa ņēma vērā arī to, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā no visa izložu un azartspēļu laimesta, bet tikai no tās daļas, kas pārsniedz 3000 euro taksācijas gadā. Tādā veidā tiek īstenota apstrīdēto normu regulatīvā un preventīvā funkcija – atturēt personas no regulāras izložu un azartspēļu spēlēšanas ar lielu dalības maksu, potenciāli novēršot atkarības riskus. Tas ir ieguvums gan pašiem spēlētājiem, gan visai sabiedrībai. Vienlaikus tiesa secināja, ka izlozes vai azartspēles rezultātā iegūtais laimests ir jauns spēlētāja ienākums, par kuru maksājams ienākuma nodoklis likumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izložu un azartspēļu laimestiem netiek maksāts dubultā par vieniem un tiem pašiem nodokļu maksātāja līdzekļiem.

Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un apstrīdētās normas atbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

Saistītā lieta: 2023-33-01

Spriedums

Ierosinātas divas lietas par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas veikšanas pienākumu, kā arī tās aprēķināšanas kārtību

Satversmes tiesā ierosinātas divas lietas pēc patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju pieteikumiem par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas veikšanas pienākumu, kā arī tās aprēķināšanas kārtību.

Pieteikumu iesniedzējas sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus ar fiksētu aizdevuma procentu likmi un ir uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājas.

Apstrīdētās Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas noteic pieteikumu iesniedzējām pienākumu veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu. Šādu piemaksu likumdevējs esot noteicis saistībā ar patērētāju kreditētāju un kredītiestāžu šķietami gūto virspeļņu.

Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo tām Satversmes 91. pantā noteiktās pamattiesības, jo bez objektīva un saprātīga pamata paredzot vienādu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējām un kredītiestādēm, bet atšķirīgu attieksmi pret tām un citiem uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem. Tāpat uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas maksāšanas pienākums un tās aprēķināšanas kārtība aizskarot pieteikumu iesniedzēju Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu.

Satversmes tiesa uzaicināja institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2024. gada 19. augustam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Abu ierosināto lietu sagatavošanas termiņš ir 2024. gada. 19. novembris. Par lietu izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietu sagatavošanas.

Saistītā lieta Nr. 2024-13-01

Saistītā lieta Nr. 2024-14-01

Kā ziņots iepriekš, vēl viena lieta par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu Satversmes tiesā ierosināta 2024. gada 26. martā pēc patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējas pieteikuma.

Saistītā lieta Nr. 2024-04-01

Augstākā tiesa

Senāts: termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtība mainīta ar mērķi ierobežot Krievijas pilsoņu uzturēšanos Latvijā

Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 20.jūnija lēmumu ir noslēgusies tiesvedība lietā, kurā Krievijas pilsonis lūdza termiņuzturēšanās atļaujas izdošanu. Pieteicējs pārsūdzēja Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, jo ar to viņa pieteikums tika noraidīts. Atteikumā ierosināt kasācijas tiesvedību Senāts uzsvēra likumdevēja mērķi ierobežot Krievijas pilsoņu uzturēšanos Latvijā, ņemot vērā Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un apdraudējumu, ko Krievijas pilsoņu atrašanās Latvijā varētu radīt valsts drošībai.

Atbilstoši apgabaltiesas konstatētajam savulaik Krievijas pilsonim termiņuzturēšanas atļauja bija izsniegta sakarā ar nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Pēc tam, kad pieteicējs vērās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ar iesniegumu jaunas termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā. To mērķis bija valsts drošības interesēs pēc 2022.gada 24.septembra vairs neizsniegt jaunas termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem ar iepriekšminēto pamatojumu. Tādējādi apgabaltiesa atzina, ka jaunas termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšana pieteicējam ir atteikta pamatoti.

Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senāts nepiekrita pieteicējam, ka tiesību norma ir piemērota ar atpakaļvērstu spēku. Publiskajās tiesībās tiesību normām parasti ir tūlītējs spēks. Tas nozīmē, ka jaunā tiesību norma ir piemērojama arī tajos gadījumos, kad administratīvais process iestādē uzsākts pirms šīs tiesību normas spēkā stāšanās un pabeigts pēc tam, ja vien likumdevējs pārejas noteikumos nav paredzējis citādi.

Senātam neradās šaubas par piemērojamās tiesību normas atbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Pieteicējs atsaucās uz nepieciešamību paredzēt tiesību normas piemērošanai saudzējošu pārejas periodu, norādot, ka tad personām būtu iespēja rast citu tiesisku pamatu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā. Tomēr jāuzsver, ka likumdevēja mērķis ir bijis ierobežot Krievijas pilsoņu uzturēšanos Latvijā, ņemot vērā šo personu pilsonības valsts uzsākto karu pret Ukrainu un apdraudējumu, ko Krievijas pilsoņu atrašanās Latvijā varētu radīt valsts drošībai. Tādēļ pat tad, ja likumdevējs būtu paredzējis pārejas periodu, tā mērķis katrā ziņā nevarētu būt nodrošināt to, ka Krievijas pilsoņi rod citu alternatīvu pamatu iegūt tiesības uzturēties Latvijā.

Turpmāka uzturēšanās atļauju neizsniegšana personai, kurai Latvijā pieder nekustamais īpašums, kopsakarā ar noteikumiem, kas paredz vīzu neizsniegšanu Krievijas pilsoņiem, būtiski ierobežo personu tiesības uz īpašumu. Tomēr šim ierobežojumam ir leģitīms pamats. Nav arī saskatāms, ka, ņemot vērā potenciālos draudus valsts drošībai agresorvalsts pilsoņiem turpmāk uzturoties Latvijā, tas būtu nesamērīgs.

Senāta lēmums. Lieta Nr.SKA-697/2024 (A420117223)

Senāts uzsver vecāka pienākumu pildīt tiesas nolēmumu, lai nodrošinātu bērna labākās intereses

Senāta Administratīvo lietu departaments 19.jūnijā izskatīja lietu, kurā māte lūdza atcelt bāriņtiesas lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu. Bāriņtiesa aizgādības tiesības bija pārtraukusi, jo māte ļaunprātīgi nepildīja tiesas nolēmumus, kā rezultātā bērnam ilgstoši liedza uzturēt attiecības ar tēvu. Māte uzskatīja, ka rīkojās bērna interesēs. Senāts tam nepiekrita un uzsvēra, ka tiesas nolēmumi bija jāpilda.

Strīdā par aizgādības vai saskarsmes tiesībām tiesa nosaka bērna labākās intereses un pieņem tādu nolēmumu, kas konkrētajā gadījumā vislabāk nodrošina bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu. Lai veicinātu šāda tiesas nolēmuma labprātīgu izpildi, vecākam, kas to neievēro, noteiktos apstākļos var tikt pārtrauktas aizgādības tiesības. Tas var notikt, ja vienlaikus izpildās trīs priekšnoteikumi. Pirmkārt, vecāks ļaunprātīgi (nevis aiz nezināšanas vai maldības) izmanto savas tiesības un nepilda tiesas nolēmumu. Otrkārt, šāda vecāka rīcība rada būtisku kaitējumu bērnam. Treškārt, otram vecākam nav šķēršļu īstenot bērna aprūpi.

Skaidrojot, kādos gadījumos vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības un nepilda tiesas nolēmumu, Senāts norādīja vairākus piemērus. Tie var būt gadījumi, kad vecāks nesadarbojas ar iestādēm vai otru vecāku, liek šķēršļus saskarsmes īstenošanai, tieši vai netieši ietekmē bērna viedokli, cenšas noskaņot bērnu pret vecāku, kurš dzīvo atsevišķi.

Būtisks kaitējums tiek radīts, ja vecāka ļaunprātīgas rīcības dēļ bērns nevar uzturēt kontaktu un veidot attiecības ar otru vecāku, kurš dzīvo atsevišķi. Šādā veidā tiek aizskartas bērna tiesības uz ģimenes dzīvi. Turklāt, ja īstermiņā bērnam tūlītējs būtisks kaitējums var arī nerasties, tad ilgtermiņā, nolēmuma nepildīšana var radīt pat neatgriezeniskas sekas.

Senāta spriedums. Lieta Nr.SKA-317/2024 (A420291422)

Senāts skaidro prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus

Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā 13.jūnijā izskatīja civillietu, kurā izvērtēja jautājumu, no kādas summas prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus – no visas piedzītās summas vai no pamatparāda.

Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu no atbildētāja prasītāja labā tika piedzīts neatmaksātais aizdevums, likumiskie nokavējuma procenti, tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī atzītas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus no neatmaksātās pamatparāda summas. Prasītājs iebilda, ka procenti bija jānosaka no visas piedzītās summas 12 407,43 eiro, nevis tikai pamatparāda 7381,11 eiro. Atzīstot, ka par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) procenti nav noteikti pareizi, Senāts attiecīgajā daļā zemākas instances tiesas pieņemto spriedumu atcēla un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai.

Senāts pilnībā uzturēja Civillietu departamenta senatoru 2021.gada 15.decembra kopsapulcē izteiktās atziņas un skaidroja, ka Civilprocesa likuma 195.panta pirmajā daļā paredzētais tiesas pienākums, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, rezolutīvajā daļā noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus kalpo vairākiem mērķiem. Pirmkārt, mērķim novērst negatīvās sekas kreditoram, kuram šādā gadījumā būs liegta iespēja piedzīto naudas summu lietot, otrkārt, mērķim motivēt parādnieku labprātīgi un iespējami drīzākā laikā izpildīt likumīgā spēkā esošu tiesas spriedumu.

Kreditoram ir leģitīma interese saņemt atlīdzību ne vien par tāda sava kapitāla lietošanu, kuru veido pamatparāds, bet arī par jebkādu citu finanšu līdzekļu lietošanu, kas kreditoram, pamatojoties uz tiesas konstatējām saistībām un tiesas noteikto tiesāšanās izdevumu atlīdzinājumu, pienākas no parādnieka. Leģitīma ir arī kreditora interese saņemt no parādnieka sprieduma pilnīgu izpildījumu labprātīgi un iespējami ātri.

Norādītajā tiesību normā noteikto procentu attiecināšana uz visiem sprieduma rezolutīvajā daļā piespriestajiem maksājumiem vienlaikus kalpo arī publiski tiesiskajam mērķim nodrošināt sprieduma izpildi un atturēt ikvienu sabiedrības locekli no likumīgā spēkā esoša sprieduma nepildīšanas.

Minētie mērķi nav atkarīgi no tiesas noteikto maksājumu tiesiskā pamata, tāpēc pusei, kuras labā tiesa attiecīgo naudas summu piedzinusi, procenti pienākas ne vien par pamatparādu, bet arī par visiem citiem piespriestajiem maksājumiem, kuru samaksa nav veikta sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā.

Vienveidīgas tiesu prakses nodrošināšanai Senāts arī norādīja, ka tiesas pienākums sprieduma rezolutīvajā daļā norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus attiecināms arī uz tiesāšanās izdevumu piedziņu prasītāja, atbildētāja vai trešās personas labā jebkāda veida prasības (neatkarīgi no prasības priekšmeta) pilnīgas vai daļējas apmierināšanas vai noraidīšanas gadījumā.

Senāta spriedums lietā Nr.SKC-53/2024 (C33348419)

Stājas spēkā notiesājošs spriedums par slepkavības mēģinājumu, kuram apsūdzētais gatavojies, lasot literatūru un skatoties filmas

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 18.jūnijā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, un tādējādi stājās spēkā Kurzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru apsūdzētais notiesāts par slepkavības mēģinājumu, piespriežot brīvības atņemšanu uz 12 gadiem un probācijas uzraudzību uz 2 gadiem. Aizstāve notiesājošo spriedumu bija pārsūdzējusi daļā par sodu.

Ar apelācijas instances tiesas spriedumu apsūdzētais tika atzīts par vainīgu slepkavības mēģinājumā, konstatējot, ka 2023.gada 13.janvāra vakarā vīrietis, personīgu motīvu vadīts, ieradās cietušās dzīvesvietā nolūkā viņu noslepkavot. Brīdī, kad sieviete iznāca no dzīvokļa, apsūdzētais viņai nežēlīgi uzbruka – sita, žņaudza un dūra. Notikuma vietu viņš pameta, būdams pārliecināts, ka cietusī ir mirusi.

Vērtējot sodu ietekmējošos apstākļus, apelācijas instances tiesa secināja, ka apsūdzētais nozieguma izdarīšanai bija mērķtiecīgi gatavojies, lasot literatūru un skatoties filmas par slepkavību izdarīšanu, kā arī apzināti izvēlējies nozieguma izdarīšanai piemērotu priekšmetu – āmuru. Noziedzīgais nodarījums izdarīts diennakts tumšajā laikā cietušās dzīvesvietā, zinot, ka viņas apgādībā ir mazgadīgs bērns, kurš nozieguma laikā atradās dzīvoklī. Apsūdzētais savas prettiesiskās darbības pārtrauca tikai tad, kad bija pilnībā pārliecināts par cietušās nāvi, tādēļ noziegums netika līdz galam izdarīts tādu apstākļu dēļ, kas nebija atkarīgi no viņa gribas.

Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senāts konstatēja, ka pretēji aizstāves norādītajam apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību un atbildību mīkstinošos apstākļus. Senāts atzina, ka aizstāves šai sakarā izteiktie argumenti pauž sūdzības iesniedzējas atšķirīgo viedokli par tiem secinājumiem, kādus izdarījusi apelācijas instances tiesa, izvērtējot pierādījumus lietā saistībā ar sodu ietekmējošiem apstākļiem, un tie ir vērsti uz to, lai panāktu notiesājošā sprieduma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ. Līdz ar to kasācijas sūdzība attiecīgajā daļā neatbilst Kriminālprocesa likumā noteiktajām prasībām.

Senāta lēmums. Lieta Nr.SKK-261/2024 (12500003723)

Senāts skaidro priekšnoteikumus būvniecības atkritumu statusa zaudēšanai

Senāta Administratīvo lietu departaments 7.jūnijā izskatīja lietu, kurā bija strīds, vai ceļa uzlabošanai izmantoti būvgruži ir būvniecības atkritumi. Pieteicējs tiesā pārsūdzēja Valsts vides dienesta lēmumu, ar kuru viņam uzdots attiecīgos būvgružus nodot atkritumu apsaimniekotājam. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu par iestādes pieņemtā lēmuma atcelšanu noraidīja. Izvērtējis pieteicēja iebildumus, Senāts pārsūdzēto spriedumu atstāja negrozītu.

Pieteicējs argumentēja, ka viņa mērķis bija uzlabot savā īpašumā esošā meža ceļa stāvokli, nevis nodarboties ar atkritumu apsaimniekošanu. Senāts uzsvēra, ka Atkritumu apsaimniekošanas likums ir piemērojams attiecībā uz ikvienu personu, kuras faktiskā varā atrodas atkritumi, un tas vien, ka personai nav mērķa nodarboties ar atkritumu apsaimniekošanu vai arī persona pati savu rīcību nevērtē kā darbības ar atkritumiem, nevar būt pamats šā likuma un uz tā pamata izdoto noteikumu nepiemērošanai.

Pieteicējs uzskatīja, ka būvgruži faktiski ir reģenerēti un tādējādi zaudējuši atkritumu statusu, kļūstot par otrreizējām izejvielām. Tomēr atbilstoši Senāta skaidrotajam ar to vien, ka ir kāda persona, kas būvniecības atkritumus vēlas izmantot kā būvmateriālus, nepietiek, lai atzītu, ka tie ir reģenerēti un zaudējuši atkritumu statusu. Lai atzītu, ka būvniecības atkritumi vairs nav atkritumi, jāpierāda, ka tie ir pienācīgi reģenerēti, atbilst tiesību normās noteiktajiem būvmateriālu standartiem, ir nekaitīgi un neapdraud vidi, kā arī cilvēku veselību.

Atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs var būvniecības atkritumus reģenerēt pats, ja ir saņēmis atbilstošu atļauju. Zemākas instances tiesa bija piešķīrusi izšķirošu nozīmi tam, ka ne pieteicējam, ne viņa norādītajam būvgružu radītajam nebija attiecīgās atļaujas. Saskaņā ar Senāta secināto prasība pēc šādas atļaujas ir vērsta uz mērķi nodrošināt, ka atkritumu apsaimniekošana tiek īstenota veidā, kas nepiesārņo vidi. Līdz ar to atkritumu reģenerēšana bez likumā paredzētās atļaujas vispārīgi var būt šķērslis, lai šādā veidā apstrādātam materiālam izbeigtu atkritumu stadiju. Vienlaikus Senāts pieļāva, ka var būt gadījumi, kad likumā paredzētās atļaujas neesība pati par sevi būtu pārlieku formāls šķērslis atkritumu stadijas izbeigšanai, proti, ja objektīvi iespējams pierādīt (un tas arī ir pārliecinoši izdarīts), ka faktisku reģenerācijas darbību gaitā un rezultātā nav radīts kaitējums videi un tiešām ir iegūts otrreizēji izmantojams kvalitatīvs un tiesību normās izvirzītajām prasībām (standartiem) atbilstošs materiāls.

Tomēr konkrētajā lietā zemākas instances tiesa bija konstatējusi, ka pieteicējs strīdus būvgružus jau ir ievērojamā platībā iestrādājis meža ceļā. Senāts atzina, ka šāda darbība konkrētajos apstākļos pati par sevi liedz gūt pilnīgu pārliecību par to, kāds tieši (kādas kvalitātes un sastāva) ir materiāls, kuru pieteicējs izmantojis. Minētais pamatojams ar to, ka zemē iestrādāti materiāli bez to izrakšanas vairs nav pārbaudāmi, jo virskārtā redzamais nevar sniegt pilnīgu pārliecību par to, kas ir zem tās. Līdz ar to konkrētajā gadījumā nebija pierādīts, ka pieteicējs izmantojis tādus būvgružus, kas ir pilnībā reģenerēti un faktiski atbilst būvniecībā izmantojamiem materiāliem izvirzītajām prasībām.

Senāta spriedums. Lieta Nr.SKA-108/2024 (A420140821)