Kādi nodokļi un to iekasēšanas mehānismi Baltijas valstīs strādā visefektīvāk? Pārsvarā skatāmies uz mūsu ziemeļu kaimiņiem, taču zemāk ir dati, kādēļ virzienam jābūt vērstam uz pretējo pusi. Turklāt, IMF (SVF) 2024.g. un TF dati rāda, ka sūdzēties mums īsti nav pamata.

Politiķiem, kam nav laika iedziļināties nodokļu sistēmas niansēs, vienkāršākais veids, kā palielināt nodokļu ieņēmumus budžetā, ir palielināt likmes. Taču, vai tas vienmēr ir pareizākais ceļš?

Efektīvāks iekasētājs

Uz pārdomām par šo tēmu aizvilināja pēdējā TS saruna ar Igaunijas nodokļu administrācijas šefu Raigo Uukkivi. Viņš tur apgalvoja, ka Igaunijas VID ar 3x mazāk VID štata vienībām (~1100 pret Latvijas 3000+) iekasē vairāk nodokļus no mazākas ekonomikas.

Godīgāka konkurence

Nodokļu plaisa (neiekasētie nodokļi, salīdzinoši ar tiem, ko būtu jāiekasē) tur ir mazāka, kas atvieglo dzīvi tiem, kas maksā nodokļus. SSE Riga ēnu ekonomikas pētījumā svaigākie dati liecina, ka lielākā problēma ir Lietuvā (26%), tad Latvijā (23%), bet vismazāk – Igaunijā (18%). Likmju palielināšana tieši uzliek papildus slogu tiem, kas maksā un uzlabo konkurenci tiem, kas nemaksā. Vai ir kas vēl viņu nodokļu sistēmā, kādēļ viņu budžets pildās labāk?

Vienkāršība

Tieši sistēmas vienkāršība ir nereti izcelta kā Igaunijas priekšrocība, nevis zemās nodokļu likmes. OECD vidēji uzņēmumiem nepieciešamas 42h, lai tiktu galā ar UIN administrēšanu, bet Igaunijā tās ir vien 5h. Latvijā diez vai ir jāpatērē vairāk laika kā Igaunijā – ne velti Latvija Tax Foundation ziņojumā ir 1.vietā pasaulē UIN sistēmas ziņā. Mums vienīgi jāpapēta, kādēļ Latvija ir tik zemu patēriņa nodokļu ailītē (27.).

Tad kur ir Igaunijas priekšrocība?

IIN – tur ir 20% visiem vienāda likme. Mums ir 20-23-31% progresivitāte. No 23.g. OECD publicētās statistikas par 21.g. redzams, ka Latvijā IIN iekasēts 2,009 miljardi, bet Igaunijā ar mazāku iedzīvotāju skaitu – pat vairāk: 2,146 bn! Tātad, vai svarīga šķietama progresivitāte vai tomēr godīgums un vienkāršība? Bez tādiem Frankenšteiniem, kā diferencētais neapliekamais minimums un solidaritātes nodoklis. Arī priekš sevis joprojām neesmu atradis apmierinošu atbildi, kā varētu pamatot progresīvas nodokļu likmes, bet tas ir garāks atsevišķs temats.

Aktuālie 2024.g. nodokļi Baltijas valstīs un to likmes atrodamas šajā Sorainen apkopojumā Taxes in a Nutshell.

Ar pilno rakstu varat iepazīties  Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā !