Satversmes tiesa (ST) vakar par Satversmei neatbilstošu atzina normu, saskaņā ar kuru noteiktu valstu pilsoņiem tiek piešķirti nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumi Jūrmalā.
Tiesa uzsvēra, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem, ja tie tiek grupēti pēc objektīviem kritērijiem. Tomēr šādi kritēriji ir nosakāmi, ievērojot nodokļu tiesību normu sistēmu, Latvijas starptautiskās saistības un Eiropas Savienības tiesības, kas neļauj pašvaldībai grupēt nekustamā īpašuma nodokļa maksātājus pēc to valstspiederības vai Latvijas nepilsoņa statusa.
Lieta tika ierosināta pēc Senāta pieteikuma, kura izskatīšanā ir lieta par tāda administratīvā akta atcelšanu, ar kuru personai aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis, nepiemērojot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu.
Pēc Senāta ieskata, Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr. 37 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību” trešais punkts diskriminējot pieteicēju administratīvajā lietā uz pilsonības pamata un tādējādi esot pretrunā ar diskriminācijas aizlieguma principu.
Apstrīd ierobežojuma principu
Sprieduma tekstā norādīts, ka Senāta izskatīšanā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc fiziskās personas pieteikuma par tāda administratīvā akta atcelšanu, ar kuru tai aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis, nepiemērojot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu. Pieteicēja pilsonības valsts neesot ietverta apstrīdētajā normā minēto pilsonības valstu vidū. Tādējādi no apstrīdētās normas spēkā esības esot atkarīgas pieteicēja tiesības uz nodokļa atvieglojumu.
Sprieduma konstatējošajā daļā izklāstīta apstrīdētā normatīvā akta pieņemšanas vēsture. Jūrmalas pilsētas dome 2012. gada 11. oktobrī izdeva saistošos noteikumus Nr. 37 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību”, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī.
Sākotnējā redakcijā bija noteikts, ka šo noteikumu izpratnē fiziska persona ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis.
Ar Jūrmalas pilsētas domes 2015. gada 12. novembrī pieņemtajiem noteikumu grozījumiem turpmāk tika noteikts, ka fiziska persona šo noteikumu izpratnē ir Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu, Šveices konfederācijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis.
Prasības iesniedzējs norādījis, ka pilsonības valsts kritērijs nevarot tikt izmantots atšķirīgas attieksmes noteikšanai pret nodokļu maksātājiem.
Tas attiecoties ne tikai uz Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp Latvijas, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, Šveices Konfederācijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, bet arī uz citu valstu pilsoņiem. Atšķirīgo attieksmi pilsonības dēļ varot pamatot vienīgi ar tādiem objektīviem apsvērumiem, kas nav saistīti ar nodokļu maksātāju pilsonības valsti.
Šajā lietā neesot konstatējams tāds leģitīms mērķis, kas varētu attaisnot apstrīdētajā normā noteikto atšķirīgo attieksmi. Arī Jūrmalas dome neesot sniegusi pamatojumu tam, ka atšķirīgā attieksme būtu attaisnojama.
Mudina iegūt pilsonību
Jūrmalas dome uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. pantam. Sprieduma tekstā izklāstīti argumenti, kāpēc pašvaldības deputāti pieņēmuši šādu regulējumu.
No Jūrmalas domes sniegtajiem skaidrojumiem var nojaust arī vakar pasludinātā sprieduma iespējamās sekas.
Pašvaldība ST norādījusi, ka atlaižu saņēmēju lokā iekļautajai sabiedrības daļai šīs atlaides ļaujot ietaupītos finanšu līdzekļus izlietot citu vajadzību apmierināšanai.
Turklāt apstrīdētajai normai piemītot arī regulējoša funkcija, jo tā mudinot nodokļa maksātājus iegūt Latvijas vai citas ar Latviju vienā tiesiskajā telpā esošas valsts pilsonību.
Proti, nodokļu maksātājs varot pielāgot savu rīcību tādā veidā, lai viņam tiktu piemēroti nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi.
Apstrīdētā norma veicinot mājokļu pieejamību vietējiem iedzīvotājiem, stimulējot mājokļu iegādi pašvaldības teritorijā un nodrošinot papildu ienākumus pašvaldības budžetā, vienlaikus mazinot spekulācijas ar pašvaldības teritorijā esošo nekustamo īpašumu cenām.
Problēma, uz ko norāda pašvaldība, – nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršana citām personām ievērojami palielinātu to fizisko personu skaitu, kurām piemērojams nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums.
Tātad tiktu samazināti Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības ienākumi, kuri varētu tikt izlietoti pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai.
Pašvaldībai nāktos samazināt visiem atvieglojumu saņēmējiem pašlaik pienākošos atvieglojumu apmēru, un iedzīvotājiem būtu jāmaksā proporcionāli ievērojami lielāks nekustamā īpašuma nodoklis nekā līdz šim.
Kādēļ tika ieviesti nodokļu atvieglojumi Jūrmalā?
Tāpat Jūrmalas dome norādījusi, ka ar nodokļu atvieglojumiem tā esot cerējusi veicināt Jūrmalas pašvaldības iedzīvotāju skaita palielināšanos un tādējādi arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu palielinājumu pašvaldības budžetā. Šis mērķis tiekot sasniegts, jo Jūrmalas pilsētā pēdējo gadu laikā esot vērojams deklarēto iedzīvotāju skaita pieaugums, kas skaidrojams ar sakārtoto infrastruktūru un pašvaldības nodrošināto labvēlīgo sociālo politiku – pašvaldības iedzīvotājiem paredzētām apjomīgām nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm.
Pret Jūrmalas domes piemēroto atlaižu piešķiršanas principu izteicies pieaicinātais eksperts zvērināts , tāpat arī Finanšu ministrija atzinusi, ka atšķirīgu attieksmi nevar noteikt, pamatojoties tikai uz pilsonības kritēriju, ja attiecīgo personu rezidences statuss attiecībā uz Latviju ir vienāds.
Satversmes tiesas nolēmumā teikts, ka Jūrmalas domes Saistošo noteikumu trešais punkts atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam. Attiecībā uz personām, kuras uzsākušas savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, ST atzīst apstrīdēto normu par spēkā neesošu no šo personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.
