Latvijas tiesību akti

Rakstu autore: Aija Lasmane

Sagatavoti dabas resursu nodokļa, PVN un citu nodokļu režīmu izvērtējumi

13.jūnijā Finanšu ministrija ir publicējusi dabas resursu nodokļa un klimata nodokļu esošās situācijas novērtējumu un potenciālos priekšlikumus tālākai rīcībai. Tāpat ir izstrādāts mazo režīmu esošās situācijas novērtējums, kas sniedz datu analīzē balstītu ieskatu attiecībā uz mazo režīmu piemērošanu Latvijā un to ietekmējošajiem faktoriem, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) esošās situācijas novērtējums un sniegti priekšlikumi tālākai diskusijai.

Dabas resursu nodokļa un klimata nodokļu izvērtējumā ir iekļauti būtiskākie dabas resursu un klimata nodokļu rādītāji, piemēram, nodokļu ieņēmumi, to īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP), nodokļu atbrīvojumi un diskutēts par tālāko klimata nodokļu politiku. Veikts gan nodokļu likmju, gan ieņēmumu salīdzinājums Baltijas valstīs. Dabas resursu un klimata nodokļi līdztekus to mērķiem – ierobežot videi un klimatam kaitīgu darbību, globāli tiek skatīti arī kā finanšu resurss izaugsmi veicinošas nodokļu struktūras atbalstam un atbilstošiem valsts izdevumiem.

Mazo režīmu novērtējumā analizētas piemērošanas iespējas Latvijā un šāda veida režīmu izvēli ietekmējošie faktori, sniegts ieskats nodokļu maksātāju skaitā, kas izmanto kādu no šobrīd pieejamiem mazajiem režīmiem, kopējo ieņēmumu apjomu, kā arī izvērtēti šobrīd aktuālie izaicinājumi. Materiālā analizētas saimnieciskās darbības veicēju dažādas formas, to sniegtās iespējas un arī iespējamie nepieciešamie risinājumi nepilnību novēršanai. Apskatīta arī sociālās apdrošināšanas nozīme saimnieciskās darbības kontekstā un darbaspēka piesaiste īslaicīgos darbos.

Savukārt PVN izvērtējumā ir sniegts Latvijas salīdzinājums ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tiek salīdzinātas gan PVN standartlikmes, gan samazinātās likmes starp valstīm. Tiek vērtēti tādi rādītāji kā PVN ieņēmumi un to ietekmējošie faktori, valsts neiegūtie līdzekļi, kas veidojas samazināto likmju un atbrīvojumu piemērošanas rezultātā, PVN plaisa. Analizējot PVN ieņēmumus Latvijā, secināms, ka tie palielinās, vērtējot gan absolūtos skaitļus, gan iekasētā nodokļa īpatsvaru no IKP. 2023. gadā PVN ieņēmumi veido 9,6% no IKP, kas, salīdzinot ar 2022. gadu, ir palielinājušies par 0,3 procentpunktiem. Savukārt, salīdzinot Latvijas PVN ieņēmumu īpatsvaru IKP ar pārējām ES dalībvalstīm, 2022. gadā tā ierindojas 4. vietā, apsteidzot Lietuvu un Igauniju, kā arī pārsniedzot ES-27 vidējo rādītāju 7,5%.

Šī novērtējuma ietvaros apkopotie dati norāda, ka PVN sistēma Latvijā darbojas kopumā labi un PVN pašlaik ir viens no būtiskākajiem valsts ieņēmumu avotiem. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā samazinātās likmes jau pašlaik tiek piemērotas plašam preču un pakalpojumu grozam. Esošā PVN likmju struktūra (samazinātās likmes un to mērķētība) kopumā ļauj nodrošināt, ka arī PVN izdevumu īpatsvars mājsaimniecībās ar zemākajiem ienākumiem salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir samērīgs. Izvērtējumā ir iekļauta informācija par diskutēto priekšlikumu potenciālo ietekmi uz valsts budžetu, kas sekmētu valsts atbalstu iedzīvotāju izdevumu vajadzību segšanai.

Ar izvērtējumiem var iepazīties Finanšu ministrijas tīmekļvietnes sadaļā “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes materiāli”.

Pieņemts Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likumu

6.jūnijā Saeima 3.lasījumā apstiprināja Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likumu, ar kuru daļēji tiek ieviesta padomes direktīva (ES) 2022/2523 par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā (Globālā minimālā nodokļa direktīva jeb otrais pīlārs).

Kas ir globālais minimālais nodoklis?

  1. gada 8. oktobrī tika panākta vienošanās starp OECD valstīm par diviem darba virzieniem saistībā ar uzņēmējdarbības ienākuma nodokli, no kuriem:
  • pirmais pīlārs attiecas uz jauniem peļņas sadales noteikumiem, kuru mērķis ir pārdalīt lielu starptautisku grupu virspeļņu jurisdikcijās, kurās atrodas patērētāji vai lietotāji, neatkarīgi no tā, vai grupas uzņēmumi fiziski atrodas šajās jurisdikcijās. Pirmais pīlārs joprojām tiek apspriests;
  • otrais pīlārs paredz globālā minimālā nodokļa ieviešanu lielām starptautiskām biznesa grupām.

Abu pīlāru mērķis ir risināt dažādas, bet saistītas problēmas, kas attiecas uz arvien pieaugošo ekonomikas globalizāciju un digitalizāciju. Pirmā un otrā pīlāra politikas divi mērķi ir novērst bāzes samazināšanos/peļņas novirzīšanu un nodrošināt pamatu pārmērīgas nodokļu konkurences novēršanai starp jurisdikcijām.

2022.gada 15.decembrī ES Padome apstiprināja direktīvu par globālā minimālā nodokļa līmeņa noteikšanu starptautiskajām biznesa grupām ES (direktīva).

Direktīva ievieš starptautiskās uzņēmējdarbības nodokļu reformas ES līmenī saskaņā ar otro pīlāru, nosakot nosacījumus globālā minimālā nodokļa ieviešanai un piemērošanai ES valstīs, galvenokārt lielu starptautisko grupu peļņai, kas darbojas iekšējā tirgū un ārpus tās.

Otrais pīlārs ir revolucionāra nodokļu sistēma, kas vienādi tiks piemērota visā pasaulē. Tā izstrādāta, lai nodrošinātu, ka starptautiskie uzņēmumi maksā minimālo nodokli 15 % apmērā no vietējiem ienākumiem, kas rodas katrā jurisdikcijā, kurā tie darbojas.

Uz kuriem uzņēmumiem tas attiecas?

Globālie minimālie nodokļi ietekmē starptautiskās grupas, kuru minimālais apgrozījums ir 750 miljoni eiro. Saskaņā ar ESAO aplēsēm tas nozīmē, ka aptuveni 8000 uzņēmumu visā pasaulē ir pakļauti šim nodoklim. Otrā pīlāra nolūks ir nodrošināt, ka to uzņēmumu ienākumi, kas rodas valstīs, kurās tie darbojas, tiek aplikti ar nodokli vismaz 15% apmērā, piemērojot “papildu nodokli”.

Noteikumi par globālo minimālo nodokli ir ļoti sarežģīti, un jau tagad ir skaidrs, ka attiecīgie nodokļu atbilstības/uzskaites pasākumi, kā arī tam nepieciešamais laiks būs milzīgi. Par katru iekļaujamo uzņēmumu un pastāvīgo pārstāvniecību ir jāiesniedz visaptveroša “Papildu nodokļu informācijas deklarācija”, un par novēlotu vai nokavētu iesniegšanu var tikt piemērotas ievērojamas soda sankcijas. Uzņēmumiem, kurus tas skārusi, šobrīd rodas jautājums, kādu potenciālo ietekmi uz iekšējiem procesiem atstās otrā pīlāra noteikumu ieviešana valstī un kā turpmāk var nodrošināt atbilstību.

Papildu nodokli var iekasēt

  • vai nu tā sauktās “Galvenā mātes uzņēmuma”, t.i., grupas mātes uzņēmuma, līmenī vai
  • to uzņēmumu valstī, kurā faktiski ir zemi nodokļi (tā sauktais iekšzemes papildu nodoklis).

Baltijas valstis saskaņā ar direktīvas 50. pantu izvēlējās nepiemērot Papildu nodokli Baltijas valstīs esošajām galvenajām mātes sabiedrībām sešus fiskālos gadus pēc kārtas, sākot no 2023. gada 31. decembra līdz 2030. gada 1. janvārim (atbrīvojums pieejams dalībvalstīm, kurās atrodas ne vairāk kā divpadsmit šīs direktīvas darbības jomā ietilpstošo uzņēmumu grupu mātes uzņēmumi).

Tomēr atbrīvojums attiecībā uz uzņēmumu grupu mātes uzņēmumiem neatbrīvo kvalificētu starptautisku grupu Baltijas meitas uzņēmumus no globālā minimālā nodokļa aprēķina (izņemot, ja tie atbilst de minimis izslēgšanai). Vietējiem meitasuzņēmumiem de minimis izslēgšana saskaņā ar direktīvas 30. pantu ir pieejama finanšu gadam, ja:

a) visu jurisdikcijā esošo vienību vidējie kvalificētie ieņēmumi ir mazāki par EUR 10 000 000; un

b) visu šādā jurisdikcijā ietilpstošo vienību vidējie kvalificētie ienākumi vai zaudējumi ir zaudējumi vai ir mazāki par EUR 1 000 000.

Šobrīd monitorējam, vai un kā Baltijas valstīs tiks ieviesti iekšzemes papildu nodokļi.

Jautājums nav tik aktuāls Latvijā un Igaunijā, kur ir attiecināmas sadales nodokļu sistēmas. Saskaņā ar direktīvas 40. pantu uzņēmumi jurisdikcijās, kurās ir sadales nodokļu sistēma (kā Latvijā un Igaunijā), var izvēlēties atlikt nodokļa samaksu līdz četriem gadiem.

Lietuva vēl nav ieviesusi iekšzemes papildu nodokli. Dažos gadījumos tas var radīt papildu aprēķināto nodokli galvenās mātesuzņēmuma līmenī. Varbūtība ir diezgan liela, jo nominālā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme Lietuvā ir 15%, un vairāki nodokļu atvieglojumi var samazināt efektīvo nodokļa likmi ievērojami zem 15%.

Pateicoties Sorainen biznesa partnerības modelim ar WTS Global nodokļu konsultantu tīklu, mēs pārzinām starptautisku grupu nodokļu struktūras un esam izveidojuši vienu no inovatīvākajām nodokļu konsultāciju koncepcijām tirgū. Mēs arī izmantojam šīs īpašās zināšanas, sniedzot padomus par otro pīlāru.

Publiskai apspriešanai iesniegts likumprojekts, kas mazinās administratīvo slogu un veicinās sadarbību ar nodokļu maksātājiem

Finanšu ministrija publiskai apspriešanai Tiesību aktu projektu (TAP) portālā iesniegusi grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” (likumprojekts), kurā paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas un precizējumi, kas vienlaikus vērsti uz to, lai mazinātu administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan administrācijai.

Lai veicinātu sadarbību ar nodokļu maksātājiem un vienlaikus mazinātu administratīvo slogu, likumprojektā paredzēts pilnveidot nokavējuma naudas aprēķināšanas regulējumu, nosakot, ka par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamā nodokļa (izņemot muitas nodokli), nodevas un cita valsts noteiktā maksājuma samaksas termiņa kavējumu nokavējuma nauda maksātājam tiek aprēķināta tikai divas reizes mēnesī, proti, katra mēneša pirmajā un 15. datumā.

Ņemot vērā, ka ir palielinājušies nodokļu parāda piedziņas izdevumi, ar likumprojektu paredzēts palielināt nodokļu parāda slieksni, no kura uzsākama piedziņa, no 15 uz 40 eiro. Savukārt nepiedzenamā nodokļu parāda slieksnis netiek mainīts attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli un arī turpmāk tas būs 15 eiro.

Lai nodrošinātu nepārprotamu un vienveidīgu tiesību normu interpretāciju, likumprojektā paredzēts no likuma izslēgt darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā. Tas paredz, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Novēršanas likums) subjekts, konstatējot aizdomīgu darījumu Novēršanas likuma izpratnē, ziņo Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgu darījumu tikai tādā gadījumā, ja ir aizdomas, ka darījumā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā.

Ņemot vērā, ka ir piemērojama jauna Eiropas Savienības de minimis atbalsta regula, no 2024. gada 30. jūnija paredzēts izslēgt no likuma de minimis atbalstu zivsaimniecības nozarē – nodokļu administrācijas tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja Ministru kabinets ir atbalstījis Zemkopības ministrijas sagatavoto atzinumu par nepieciešamību atbalstīt konkrēto zivsaimniecības nozares nodokļu maksātāju finansiālo grūtību pārvarēšanai saistībā ar Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem.

Savukārt, lai ierobežotu nereģistrētu saimniecisko darbību, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un citus pārkāpumus, kā piemēram, nelikumīgu un neatļautu preču tirdzniecību globālā tīmekļa vidē, likumprojektā ietverts regulējums, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varētu ne tikai atslēgt un apturēt domēna vārdu, bet arī Latvijas teritorijā ierobežot piekļuvi domēna vārdam vai interneta protokola adresēm. Tādējādi likumprojektā ietvertais regulējums paplašinās iespējas Valsts ieņēmumu dienestam operatīvi rīkoties un pieņemt lēmumus par domēna vārdiem, kas ir reģistrēti ārpus Latvijas zonas.

Savukārt, lai nodrošinātu korektas informācijas iekļaušanu vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē, tiek papildināts informācijas uzskaitījums, kas iekļaujams elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā par būvlaukumā nodarbinātu personu, kā arī par darba devējiem un būvniecības ierosinātājiem. Korektas informācijas iekļaušana minētajā datubāzē uzlabos datu kvalitāti, tādējādi paaugstinot risku analīzes efektivitāti.

Likumprojekts skatāms Tiesību aktu projektu portālā.

Raksta autore: Dace Everte

Publicēts likumprojekts par e-rēķiniem

MK mājas lapā ir publicēts grozījumu projekts Grāmatvedības likumā, saskaņā ar kuru plānota elektronisku rēķinu izrakstīšana sākot no 01.01.2026. par preču un pakalpojumu piegādēm starp Latvijas uzņēmumiem.

Prasība izrakstīt elektroniskos rēķinus neattieksies uz tiem darījumiem, par kuriem ir izrakstāms kases čeks, ja rēķins tiek izrakstīts ar Nacionālā veselības dienesta sistēmas palīdzību un uz valsts drošības iestāžu darījumiem, par ko dokumenti tiek izrakstīti iestādes elektroniskās aprites sistēmā.

Likumprojektā attiecībā par elektronisko rēķinu nosūtīšanas veidu, kas ir visu uzņēmumu lielākā interese un arī bažas, ir paredzēts: uzņēmumi vienojas par strukturēta elektroniskā rēķina Ministru kabinetā noteiktajiem piegādes kanāliem. Ministru kabinets nosaka strukturēta elektroniskā rēķina aprites kārtību. [..] Ministru kabinetam šos noteikumus ir pienākums izdot līdz 2025.gada 1.jūlijam.

Tādējādi jau tagad ir skaidrs, ka uzņēmējus gaida izaicinājumi tikai pusgada laikā ieviest atbilstoši funkcionējošus papildinājumus to grāmatvedības sistēmām, lai nodrošinātu atbilstību likuma grozījumu prasībām. Arī citu dalībvalstu pieredze liecina, ka bieži vien uzņēmējiem ir būtiskas problēmas, ko rada nepietiekamā grāmatvedības programmatūras apkalpojošo uzņēmumu kapacitāte.

Tāpat arī no Grāmatvedības likuma grozījumu projekta nav saprotams, kādu informāciju būs iespējams iekļaut jaunajā e-rēķinā (piemēram, rēķina pielikumi, dažādu pozīciju detalizēti apraksti), kā arī nav precizēti rēķina izrakstīšanas termiņi.

 

Latvijas tiesu prakse

Rakstu autors: Oļegs Spundiņš

Dokumenti jāglabā pat ja likums to neprasa (A420236823)

Šī gada jūnija otrajā pusē Administratīvā rajona tiesa izskatīja nodokļu strīdu par personas (pieteicējs) pienākumu samaksāt budžetā kapitāla pieauguma nodokli par ienākumu no pārdotā nekustamā īpašuma.

Strīda pamatā ir fakts, ka pieteicējs nevarēja dokumentāri pierādīt pārdotajā nekustamajā īpašumā (Īpašums) tā veiktos ieguldījumus. Minēto faktu pieteicējs skaidroja ar to, ka Īpašuma iegādes laikā – 2007.gada 15.maijā, atbrīvojumam no kapitāla pieauguma nodokļa samaksas, tiesiskais regulējums neparedzēja tādu kritēriju kā veikto ieguldījumu dokumentāro pierādījumu esību. Proti, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” vēsturiskā redakcija, atbrīvojumam no  kapitāla pieauguma nodokļa samaksas, paredzēja tikai vienu kritēriju – lai nekustamais īpašums būtu personas īpašumā ne mazāk par 12 mēnešiem. Uz šo regulējumu pieteicējs bija paļāvies, kā rezultātā nebija saglabājis čekus un citus dokumentārus pierādījumus par ieguldījumiem Īpašumā.

Izvērtējot pieteicēja argumentu, atsaucoties uz Senāta praksi, tiesa norādīja, ka Nodokļu jomā tiek izšķirts tā saucamais likuma īstais atpakaļvērstais spēks un neīstais atpakaļvērstais spēks. Īstais atpakaļvērstais spēks skar tiesiskās attiecības, kuras jau izbeigušās pirms attiecīgās normas spēkā stāšanās, bet neīstais – tiesiskās attiecības, kuras vēl turpinās.

Konkrētajā gadījumā tiesību normai (11.9 panta otrās daļas 4.punkts un panta 5.1 daļa) ir neīstais atpakaļvērstais spēks, proti, piederības ilguma, dzīvesvietas deklarēšanas un izdevumu apmēra noteikšanai izmantojami tie faktiskie apstākļi, kuri aizsākušies pirms tiesību normas spēkā stāšanās un kas turpinās. Šāda likumdevēja rīcība ir pieļaujama un atbilstoša tiesiskas valsts principam. Personām ir jārēķinās ar to, ka gadījumā, ja valsts ekonomiskā situācija un vajadzības mainīsies, var mainīties arī nodokļa likmes un atvieglojumi. Līdz ar to personām, tostarp atsavinot nekustamo īpašumu, nebija objektīva pamata paļauties uz to, ka iepriekš pastāvošais regulējums attiecībā uz nodokļa atvieglojumiem nemainīsies.

Ievērojot minēto tiesa secināja, ka pieteicēja atsaukšanās uz tiesisko paļāvību nav pamatota.

Tā kā ieguldījumu veikšanai kapitāla aktīvā ir jābūt pierādītai konkrētas summas apmērā, lai to varētu izmantot kapitāla pieauguma aprēķināšanas formulā, bet nekādus ticamus pierādījumus pieteicējs uzrādīt nevarēja, VID lēmumu tiesa atzina par pamatotu un tiesisku, savukārt pieteikumu noraidīja.

Secinājumi:

Veicot darījumus, kuri, iespējams, var izraisīt nodokļu sekas, ir rūpīgi jāpadomā par dokumentiem un citiem pierādījumiem, kuri var noderēt atvieglojumu saņemšanai.

Senāts atteica VID ierosināt kasācijas tiesvedību (A420230922)

Ar brīdi, kad Senāts atzina (2023.gada 9.oktobrī[1]) ka VID atteikums atmaksāt priekšnodokli ir kvalificējams kā nelabvēlīgais administratīvais akts, no kā izriet, ka šādos gadījumos tiesai ir jāpārbauda vienīgi nelabvēlīgā administratīva akta (atteikuma) pamatojums, un nav jāveic visaptverošā lietas apstākļu pārbaude, kā tas ir bijis pirms tām, priekšnodokļu atmaksas lietu kategorijas izskatīšanā notika nozīmīgas pārmaiņas, kuras mēs vērojam šobrīd.

Kārtējā strīdā par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību liegšanu, Senāts savā rīcības sēdē nolēma, ka VID lēmumā norādītā argumentācija lietā nav pierādīta un līdz ar to nav pamata kasācijas tiesvedības ierosināšanai.

Senāts konstatēja, ka Apgabaltiesas spriedumā norādīts, ka VID lēmums pamatots ar to, ka pieteicēja VID ieskatā iegādāto nekustamo īpašumu nav izmantojusi ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai un tās nodoms nekustamo īpašumu izmantot saimnieciskajā darbībā ir abstrakts.

Pārbaudot šādu apgabaltiesas norādi, arī senatoru kolēģija konstatēja, ka tas ir vienīgais pārsūdzētā VID lēmuma pamatojums. Tātad, ievērojot Senāta 2023.gada 9.oktobra spriedumā lietā Nr. A420207819 norādītās atziņas, tiesai bija jāpārbauda – vai ir pamatots un pierādīts VID atzītais, ka pieteicēja nekustamo īpašumu nav izmantojusi ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai un nav plānojusi to darīt.

Senatoru kolēģija konstatēja, ka tieši to apgabaltiesa izskatāmajā lietā ir darījusi. Proti, apgabaltiesa ir ņēmusi vērā, pārbaudījusi un vērtējusi VID lēmumā norādītos apstākļus, turklāt darījusi to kopsakarā ar judikatūras atziņām par nodokļu maksātāja nodoma izvērtējumu, tiešas un tūlītējas saiknes esību u.tml. Rezultātā apgabaltiesa atzinusi, ka VID lēmuma pamatojums negūst apstiprinājumu – pieteicējas nodoms izmantot strīdus nekustamo īpašumu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai ir ticams, un pieteicējas darbības to apliecina.

Ņemot vērā minēto, Senāts atzinis, ka VID kasācijas sūdzības argumenti nerada šaubas par apgabaltiesas sprieduma tiesiskumu un neuzrāda, ka lietai būtu nozīme judikatūras veidošanā, kas ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.

Apgabaltiesa atcēla VID lēmumu, konstatējot tā nepamatotību (A420262822)

Vēl vienā strīdā par priekšnodokļa atmaksu par nekustamā īpašuma iegādi tiesa lēma par labu pieteicējai.

Izskatāmajā lietā Apgabaltiesa konstatēja, ka VID ar lēmumu atteica pārmaksātās summas atmaksu PVN likuma 109.panta pirmās daļas procedūras ietvaros. Apgabaltiesa norādīja, ka šī tiesību norma paredz, ka VID atmaksā apstiprināto pārmaksāto nodokļa summu 30 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa. Līdz ar to VID šāda veida lēmumi ir jāpieņem īsos termiņos un balstoties uz lēmuma pieņemšanas brīdī esošo informāciju.

Apgabaltiesa spriedumā uzsvēra, ka iepriekš minētais ir jāvērtē kopsakarībā ar to, ka sistēmiski īpašuma faktiskā izmantošana vēl tikai ir sagaidāma. Tādējādi VID jebkurā gadījumā saglabā uzraudzību par nodokļa koriģēšanu 10 gadu periodā, saskaņā ar PVN likuma 102.pantu. Līdz ar to priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību atteikumu nevar pamatot ar vispārīga rakstura šaubām par uzņēmēja nodomiem saistībā ar nākotnē paredzētajām darbībām. Faktiskā izmantošana ir jāvērtē „post factum” turpmāko periodu ietvaros, izmantojot koriģēšanu.

Apgabaltiesa arī atzina par nepieciešamu norādīt, ka VID šīs lietas ietvaros pārkāpj Administratīvā procesa likuma 150.panta pirmās daļas prasības, nepamatojot savus apgalvojumus, bet pārnesot šo apgalvojuma atspēkošanu uz pieteicēju.

Papildus Apgabaltiesa vērsa uzmanību, ka ir jānošķir PVN krāpniecība no PVN sistēmas labticīgas izmantošanas. Dienests šajā lietā nav ieguvis pierādījumu kopumu, kas pamato nodokļu krāpniecību.

Piemēram, VID var apšaubīt telpu nepieciešamību saimnieciskajā darbībā, ja VID var norādīt uz faktiem, kas liecina, ka uzņēmumam principā ir fiktīva uzņēmuma pazīmes.

Ja VID vēlākā periodā konstatē, ka ir notikušas krāpnieciskas darbības, VID joprojām būs tiesības pieprasīt izmaksāto summu atmaksāšanu. Līdz ar to pārlieka vilcināšanās PVN likuma 109.panta pirmajā daļā paredzētās procedūras ievērošanai sistēmiski nav nepieciešama taisnīga rezultāta sasniegšanai.

Tāpat, apgabaltiesa, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas praksi norādīja, ka krāpniecības gadījumi nav jāsaista ar koriģēšanas mehānisma piemērošanu (piemēram, Eiropas Savienības Tiesas 2018.gada 28.februāra sprieduma C-627/18, ( ECLI:EU:C:2018:134) , 50.punkts).

Ievērojot minētos apsvērumus apgabaltiesa apmierināja pieteikumu un atcēla VID lēmumu no tā pieņemšanas brīža.

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

Satversmes tiesas spriedums par azartspēļu laimestiem IIN jomā

13.jūnijā Satversmes tiesa atzina par atbilstošām Satversmes 105.pantam IIN likuma normas, kas paredzēja aplikt ar IIN laimestus no azartspēlēm. Lieta ierosināta pēc Administratīvās apgabaltiesas un Rīgas pilsētas tiesas pieteikumiem 2 lietās. Abās lietās pamatjautājums ir viens – vai azartspēļu laimestus var samazināt par izdevumiem, kas radušies izdarot azartspēļu likmes. Saskaņā ar Satversmes tiesas sniegto slēdzienu IIN likuma normu leģitīmais mērķis bija noteikt IIN, lai kavētu iedzīvotājus spēlēt azartspēles, uzskatot azartspēles par kaitīgām pēc būtības. Pie tam Satversmes tiesa atzina, ka azartspēles nav atzīstamas par fiziskās personas saimniecisko darbību, tādēļ neto princips (ieņēmumi – izmaksas = apliekamais ienākums) konkrētajā gadījumā nav piemērojams. Turklāt Satversmes tiesa konstatēja, ka ieviešot neto principu, radīsies liels administratīvais slogs. Līdz ar to IIN likuma normas ir atbilstošas, piemērotas un atbilst samērīguma principam. Taču ir ļoti svarīgi, ka Satversmes tiesa sniedza tiesību normu interpretāciju, ka laimestu nosaka azartspēļu organizators azartspēļu noteikumos. Tas nozīmē, ka interaktīvajās azartspēlēs Satversmes tiesa atzina, ka pastāv plānošanas iespējas, lai līdzekļus, kuri ieskaitīti spēļu kontā un kuri nav izmantoti, un pēc tam izņemti no spēļu konta, var nebūt uzskatīti par laimestiem, un tātad apliekamiem ar IIN. Spriedums pieejams šeit.

Raksta autore: Natālija Ķīse

Tiesa definē – kurš saucams pie atbildības par nodokļu nomaksu? (SKK-0027-24)

Latvijas Republikas Senāts izskatīja lietu, kurā trīs uzņēmumu vadītāji apsūdzēti par fiktīvu darījumu iekļaušanu PVN deklarācijās, kā arī priekšnodokļa iekļaušanu summās no faktiski nenotikušiem darījumiem, nepamatoti palielinot priekšnodokli un līdz ar to samazinot budžetā maksājamo nodokļu summu. Jāmin, ka tiesības atskaitīt priekšnodokli un budžetā maksājamās summas persona iegūst tikai tajā gadījumā, ja darījumi faktiski notikuši. Apsūdzētajām personām piespriesta brīvības atņemšana līdz 7 mēnešiem, atņemtas tiesības veikt komercdarbību līdz 4 gadiem un piedzīta materiālā kaitējuma kompensācija EUR 260 000 apmērā. Apsūdzētie argumentējuši, ka tiesa nepareizi vērtējusi noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, līdz ar to spriedums ir atceļams un nav attiecināms uz apsūdzēto inkriminētājām darbībām.

Tiesa atzīst, ka noziedzīgs nodarījums var izpausties bezdarbībā – kā izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas – vai darbībās – ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanā vai samazināšanā. Persona saucama pie atbildības par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas tikai saistībā ar to uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību, par kuras likumos noteikto nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksu valsts budžetā tā ir atbildīga. Papildus tiesa norāda, ka par šādām noziedzīga nodarījuma izpausmes formām saucama pie atbildības ne tikai tā persona, kuras pienākums ir maksāt valsts noteiktos nodokļus un tiem pielīdzinātos maksājumus, bet arī tās iesaistītās personas, kuru darbības var tikt kvalificētas kā līdzdalība, organizējot, uzkūdot vai atbalstot izvairīšanos no nodokļiem, to slēpšanu vai nelikumīgu samazināšanu.

 

ES tiesu prakse

Rakstu autore: Dace Everte

SC Adient Ltd & Co. KG, lieta C-533/22 (Rumānija)

Adient DE un Adient Ro ietilpst Adient grupā, kas ir aprīkojuma ražotāja, specializējusies transportlīdzekļu sēdekļu un citu komponentu ražošanā un tirdzniecībā. Adient DE ar Adient RO noslēdza pakalpojumu līgumu par :

  • sēdekļu tapsējuma komponentu apstrādes pakalpojumiem,
  • papildpakalpojumiem:
    • sēdekļu pārvalku ražošanai nepieciešamo izejvielu sagriešanu un sašūšanu;
    • izejvielu saņemšanu, uzglabāšanu noliktavā,
    • pārbaudi un pārvaldību un
    • gatavo izstrādājumu uzglabāšanu noliktavā.

Visā ražošanas procesā Adient DE paliek izejvielu, pusfabrikātu un gatavo izstrādājumu īpašniece. Adient DE ir PVN numurs Rumānijā, ko tā izmanto gan preču iegādei, gan Adient RO ražoto izstrādājumu piegādei saviem klientiem. Attiecībā uz pakalpojumiem, ko tai sniedz Adient RO, Adient DE izmantoja savu Vācijas PVN identifikācijas numuru. Nodokļu administrācija tomēr uzskatīja, ka Adient RO sniegto pakalpojumu saņēmēja ir Adient DE pastāvīgā iestāde, kas atrodas Rumānijā.

EST spriedums: sabiedrību, kura ir PVN maksātāja un kuras saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta ir kādā dalībvalstī, un kura saņem citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības sniegtus pakalpojumus, šo pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanas nolūkā nevar uzskatīt par tādu, kam šajā pēdējā minētajā dalībvalstī ir pastāvīga iestāde, tikai tāpēc vien, ka abas sabiedrības ietilpst vienā un tajā pašā grupā vai ka šīs sabiedrības ir savstarpēji saistītas ar pakalpojumu sniegšanas līgumu.

Apstāklis, ka sabiedrībai, kura ir PVN maksātāja un kuras saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta ir dalībvalstī, un kura saņem citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības sniegtus apstrādes pakalpojumus, šajā pēdējā dalībvalstī ir struktūra, kas piedalās šo apstrādes pakalpojumu rezultātā iegūto gatavo izstrādājumu piegādē, nedz tas, ka šie piegādes darījumi galvenokārt tiek veikti ārpus minētās dalībvalsts un ka par tiem, kas tajā tiek veikti, ir jāmaksā PVN, nav nozīmīgs, lai pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanas nolūkā konstatētu, ka šai sabiedrībai šajā pašā pēdējā minētajā dalībvalstī ir pastāvīga iestāde.

Sabiedrībai, kura ir PVN maksātāja un kuras saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta ir dalībvalstī, un kura saņem citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības sniegtus pakalpojumus, nav pastāvīgas iestādes šajā pēdējā minētajā dalībvalstī, ja cilvēkresursi un tehniskie resursi, kas tai ir minētajā dalībvalstī, neatšķiras no tiem, ar kuriem tai tiek sniegti pakalpojumi, vai ja šie cilvēkresursi un tehniskie resursi nodrošina tikai sagatavojošas vai palīgrakstura darbības.

C SPRL, lieta Nr. C-696/22 (Rumānija)

Sabiedrība C  apvieno tiesas ieceltus maksātnespējas administratorus un likvidatorus. Tā sniedz pakalpojumus uzņēmumiem, uz kuriem attiecas maksātnespējas procedūras. Nav strīda par to, ka šie pakalpojumi ir apliekami ar PVN.

Rumānijas nodokļu administrācija konstatēja pārkāpumus attiecībā uz nodokļa iekasējamību. Strīds nonāca tiesā, un EST tika uzdoti jautājumi:

1)      Vai PVN direktīva pieļauj praksi, kad nodokļa iekasējamības gadījums iestājas un nodoklis kļūst iekasējams brīdī, kad ir sniegti pakalpojumi maksātnespējas procedūras ietvaros, apstākļos, kad maksātnespējas procesa administratora honorāru ir noteikusi maksātnespējas tiesa vai kreditoru sapulce, ar izrietošo nodokļa maksātāja pienākumu izrakstīt rēķinus līdz tā mēneša 15.datumam, kas seko mēnesim, kurā iestājies PVN iekasējamības gadījums?

Atbilde: šie ir pakalpojumi, kuri tiek sniegti nepārtraukti noteiktā laikposmā – ciktāl šie pakalpojumi rada turpmākus rēķinu pārskatus vai turpmākus maksājumus

2)      Vai PVN direktīva pieļauj praksi, kad nodokļu maksātājam – profesionālai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, kurā maksātnespējas procesa administratori var darboties savā profesijā, – ir paredzēti papildu maksāšanas pienākumi tāpēc, ka tas ir izrakstījis rēķinus un iekasējis PVN tikai brīdī, kad iekasēja maksu par maksātnespējas procesa ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem, arī, ja kreditoru sapulce ir lēmusi, ka maksātnespējas procesa administratora honorāra samaksa ir atkarīga no likvīdo līdzekļu esamības parādnieku kontos?

Atbilde: PVN direktīva neļauj PVN iekasēt tikai brīdī, kad faktiski tiek saņemta atlīdzība.

3)      Vai, ja starp juridisko biroju un nodokļa maksātāju ir noslēgts zīmolu koplietošanas līgums (co‑branding), lai atzītu atskaitīšanas tiesības, ir pietiekami, ka nodokļa maksātājs, pierādot tiešas un tūlītējas saiknes esamību starp nodokļa maksātāja sākotnējiem pirkumiem un darījumiem, kas ar nodokli tiek aplikti vēlāk, pierāda apgrozījuma/ar nodokli apliekamo darījumu vērtības pieaugumu pēc līguma, bez vēlākas attaisnojošas dokumentācijas?

Atbilde: jāņem vērā visi apstākļi, kuros norisinājušies minētie darījumi – iepriekš iegādāto preču un pakalpojumu faktiskā izmantošana, kā arī šīs iegādes ekskluzīvais iemesls; apgrozījuma pieaugumam vai apliekamo darījumu apjoma pieaugumam šajā ziņā nav nozīmes.

Drebers, lieta Nr. C-243/23 (Beļģija)

L BV ir advokātu birojs. Tā 60 % īpašuma izmanto profesionālām vajadzībām (kabineti un palīgtelpas), bet atlikušos 40 % – privātām vajadzībām (advokātu biroja īpašnieka dzīvesvieta).

L BV veica apjomīgus būvdarbus šajā īpašumā līdz 2015.gadam. 2014.gadā Beļģija sāka piemērot PVN juridiskajiem pakalpojumiem un  L BV attiecīgi reģistrējās kā PVN maksātāja. L BV vēlējās atskaitīt priekšnodokli, ko tā bija samaksājusi par īpašumā veiktajiem darbiem, pamatojoties uz pagarināto 15 gadu termiņu (priekšnodokļa korekcijas periods).

Beļģijas VID uzskatīja, ka nav izpildīti kritēriji 15 gadu termiņa ievērošanai – ar veiktajiem darbiem nav radīta jauna īpašuma pirmreizēja izmantošana. Tāpēc tika piemērots 5 gadu korekcijas periods (kapitālieguldījumu precēm).

EST uzdotie jautājumi: Vai PVN direktīvai atbilst nosacījums par to, ka PVN korekcijas piemērošanai veiktajiem būvdarbiem ir jāveido jauna ēka (būtiski pārveidota ēka tam neatbilst)? Vai ir nozīme tam, ka būtiski pārveidotas ēkas lietošanas laiks būs tāds pats kā jaunai ēkai?

Ģenerāladvokāta viedoklis: darbi, par kuriem L BV vēlas atskaitīt samaksāto PVN priekšnodokli, nav “nekustamais īpašums, kas iegādāts kā kapitālieguldījumu preces” PVN direktīvas 187. panta 1. punkta izpratnē. L BV saņēma ar nekustamo īpašumu saistītus pakalpojumus, ko Beļģija uzskata par kapitālieguldījumu precēm, nevis “nekustamo īpašumu, kas iegādāts kā kapitālieguldījumu prece”. Tādēļ šiem darbiem pagarināts PVN koriģēšanas periods nav piemērojams – var piemērot 5 gadu koriģēšanas periodu.

 Novo Nordisk, lieta Nr. C-248/23 (Ungārija)

Ungārijā zāļu mazumtirdzniecību veic ar aptieku starpniecību. Aptiekas iepērk zāles no vairumtirdzniecības izplatītājiem, savukārt vairumtirgotāji – no farmaceitisko produktu izplatīšanas sabiedrībām.

NEAK var subsidēt zāles, piemērojot “iepirkuma cenas subsidēšanas” sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu NEAK piešķir subsīdiju par recepšu zāļu iepirkuma cenu, kuras sociālā nodrošinājuma iestāde sedz ambulatorās ārstēšanas ietvaros. Subsidēto zāļu cenas samaksa pēc tam tiek sadalīta starp NEAK un pacientu. Pacients aptiekai maksā summu – “līdzmaksājumu”, kas ir starpība starp zāļu cenu un NEAK pārskaitīto subsīdijas summu. NEAK pēc tam atmaksā attiecīgo subsīdijas summu attiecīgajai aptiekai.

Aptieku iekasētajai zāļu cenai, kas veido PVN bāzi, tātad ir divas sastāvdaļas:

  • NEAK subsīdija
  • pacienta samaksātais “līdzmaksājums”.

Tātad aptiekai ir jāmaksā PVN gan par pacienta samaksāto summu, gan par NEAK veikto maksājumu.

Novo Nordisk (Dānija)  kopā ar Novo Nordisk Hungária Kft. ietilpst uzņēmumu grupā, kas noslēdza ar NEAK līgumus par subsidēto preču portfeli un par finansējuma apjomu. Saskaņā ar šiem līgumiem Novo Nordisk uzņēmās samaksas pienākumu NEAK attiecībā uz summu, kas ir atkarīga no sociālā nodrošinājuma subsidēto zāļu pārdošanas apjoma, izmantojot tam daļu no ienākumiem, kas tiek iegūti no šo zāļu tirdzniecības. Novo Nordisk ir pienākums veikt 20 % un 10 % maksājumus kā daļu no sociālā nodrošinājuma subsīdijām attiecībā uz zālēm, kuras šī sabiedrība pārdod ar aptieku starpniecību un uz kurām attiecas jebkāda veida valsts finansējums. Faktiski, Novo Nordisk atsakās no atlīdzības daļas, ko tā saņem no vairumtirgotāja.

EST uzdotais jautājums: Vai PVN direktīvai atbilst valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru farmācijas uzņēmumam, kas valsts veselības apdrošināšanas iestādei pārskaita daļu no to farmaceitisko produktu noieta radītā apgrozījuma, uz kuriem attiecas valsts finansējums, nav tiesību samazināt nodokļu bāzi tā iemesla dēļ, ka maksājumi tiek veikti ex lege, ka no maksāšanas saistību bāzes var atskaitīt gan saskaņā ar līgumu par finansējuma apjomu veiktos maksājumus, gan uzņēmuma ieguldījumus pētniecībā un attīstībā veselības aprūpes nozarē un ka maksājamo summu iekasē valsts nodokļu iestāde, kas to nekavējoties pārskaita valsts veselības apdrošināšanas iestādei.

Ģenerāladvokāta viedoklis: PVN direktīvai neatbilst tam ir pretrunā tāds regulējums, saskaņā ar kuru farmācijas uzņēmumam, kas saskaņā ar likumu valsts veselības apdrošināšanas iestādei pārskaita daļu no to farmaceitisko produktu noieta radītā apgrozījuma, uz kuriem attiecas valsts finansējums, nav tiesību ex post samazināt šo maksājumu nodokļa bāzi, ja attiecīgajā valsts tiesiskajā regulējumā nav skaidri, precīzi un paredzami noteikts, ka attiecīgais maksājums ir jāmaksā kā nodoklis.

Ārzemēs

Raksta autore: Aija Lasmane

Lietuva paaugstina standarta UIN likmi līdz 16% un pārtrauc apdrošināšanas nozares nodokļu atvieglojumus

Lietuva pieņēmusi grozījumus likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra palielināt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) standarta likmi līdz 16% (no 15%).

Pēc Finanšu ministrijas ierosinājuma izveidot Valsts aizsardzības fondu, Lietuvas parlaments pieņēma grozījumus likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli.

Paaugstinātās UIN likmes piemērošana

Standarta 16% likme tiks piemērota dividendēm, sadalītajai peļņai, ārvalstu ar nodokli apliekamo personu ienākumiem, kas nav iegūti no pastāvīgajām pārstāvniecībām, un citiem noteiktiem ienākumiem.

Kuģniecības uzņēmumi, kas atbilst noteiktiem kritērijiem un izvēlas fiksētu nodokli starptautiskajam jūras transportam vai ar to tieši saistītām darbībām, tiks aplikti ar nodokli 16% apmērā bez atskaitījumiem.

Samazinātās UIN likmes piemērošana

Līdzšinējās samazinātās 5% likmes vietā mazajiem komersantiem, kuros vidēji strādā ne vairāk kā 10 darbinieki un gada ienākumi nepārsniedz 300 000 eiro, tiks piemērota samazināta UIN likme 6% apmērā. Šo uzņēmumu 0% nodokļa likme pirmajam taksācijas periodam paliek nemainīga.

Turklāt kooperatīviem, kuru ienākumi no lauksaimnieciskās darbības veido vairāk nekā 50% no kopējiem ienākumiem taksācijas periodā, ir noteikta samazināta likme 6% apmērā no līdzšinējiem 5%. Tas ietver ienākumus no to biedru saražotās lauksaimniecības produkcijas pārdošanas.

Samazināta likme 6% apmērā attieksies arī uz ar nodokli apliekamo peļņu, kas gūta no P&A darbībās izveidoto aktīvu komercializācijas (izmantošanas, pārdošanas vai nodošanas īpašumā), ko aprēķina pēc noteiktas formulas.

Apdrošināšanas nozares nodokļu atvieglojumu beigas

Apdrošināšanas sabiedrību saņemtās dzīvības apdrošināšanas prēmijas, kuru līguma termiņš ir vismaz 10 gadi vai apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta apdrošinājuma ņēmējam (labuma guvējam), sasniedzot pensijas vecumu saskaņā ar Arodpensiju likumu, turpmāk tiks aplikta ar vispārējo uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu. Šīm prēmijām, kas tiek uzskatītas par apdrošināšanas sabiedrības atlīdzību par dzīvības apdrošināšanas, fondu administrēšanas, ieguldījumu un citu pakalpojumu sniegšanu, vairs nevarēs piemērot nodokļu atvieglojumus.

Dzīvības apdrošināšanas prēmijas, kas ieguldītas apdrošinājuma ņēmēja vai labuma guvēja labā, joprojām tiek klasificētas kā neapliekamas.

Stingrāki noteikumi par automašīnu iegādes un nomas atskaitījumiem

Ir noteikti jauni ar vieglo transportlīdzekļu iegādi saistīto izdevumu atskaitīšanas noteikumi, kas vērsti uz Transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļa likumā noteikto vides mērķu sasniegšanu. Atskaitījumi atšķiras atkarībā no CO2 emisiju līmeņiem:

– 75 000 euro transportlīdzekļiem, kuru CO2 emisija ir 0 g/km;

– 50 000 euro transportlīdzekļiem, kuru CO2 emisija nepārsniedz 130 g/km;

– 25 000 euro transportlīdzekļiem, kuru CO2 emisija ir no 130 līdz 200 g/km; un

– 10 000 EUR transportlīdzekļiem, kuru CO2 emisija pārsniedz 200 g/km.

Grozījumi nosaka arī ierobežojumus ikmēneša atskaitāmajiem vieglo transportlīdzekļu nomas izdevumiem, saskaņojot ar iepriekš minētajiem noteikumiem.

Grozījumi Lietuvas likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Informē VID

Rakstu autore: Kristīne Erele

Grozījumi Muitas likumā saistībā ar VID struktūras reformu

Likumprojekts ir izstrādāts, lai tajā pārņemtu atsevišķas normas muitas jomā, kuras netiek no likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” pārņemtas jaunajā Valsts ieņēmumu dienesta likumā.Plānotie grozījumi Muitas likumā ir saistīti ar VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu, kā arī Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā

2024.gada 1.jūlijā stājās spēkā Dabas resursu nodokļa likuma grozījumi, kas paredz, ka par plastmasas iepakojumu, kurš ir pārstrādājams, bet netika pārstrādāts, jāmaksā nodoklis 0,80 EUR/kg, bet par plastmasas iepakojumu, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt un kurš netika reģenerēts pārskata periodā, jāmaksā 1,25 EUR/kg.

Saskaņā ar plānotajiem grozījumiem tiks noteikts, ka par plastmasas iepakojumu, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt, bet kurš tika reģenerēts, arī ir maksājams nodoklis 0,80 EUR/kg. Ja nepārstrādājams iepakojums ir reģenerēts, tā sadedzināšana jebkurā gadījumā ir kaitīga videi, tāpēc DRN ir jāmaksā arī par šādu reģenerētu plastmasas iepakojumu.

Likumprojektam paredzēts atliekošs spēkā stāšanās termiņš – 2024.gada 1.oktobrī, lai normatīvā regulējuma izpildē iesaistītās personas varētu sagatavoties tiesību normu ieviešanai.

Plānotās reformas VID organizatoriskajā struktūrā

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pienākums ir ne tikai administrēt nodokļu un nodevu maksājumus, bet veikt arī citus ar nodokļu administrēšanu un muitas lietām nesaistītus uzdevumus, tostarp novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus VID ierēdņu darbībā, kas saistīti ar to pienākumu izpildi (Iekšējās drošības pārvalde), kā arī novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā (Nodokļu un muitas policija).

2023.gada sākumā Ministru kabinets apstiprināja informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem”, kas paredz mainīt VID padotības īstenošanas formu un veikt izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā.

Saskaņā ar plānoto VID reformu, no VID tiks nodalītas tās struktūrvienības, kuras ir izmeklēšanas iestādes un to pamatuzdevums ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt uz klientu orientētus pakalpojumus un konsultācijas nodokļu un muitas jomā. Tādējādi VID iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcija tiks nodota Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), bet VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju nodos finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei – jaunizveidotajai Nodokļu un muitas policijai.

Lai īstenotu minēto VID reformu, ministru kabinetā ir iesniegti seši likumprojekti:

  • Likumprojekts “Nodokļu un muitas policijas likums”;
  • Likumprojekts “Valsts ieņēmumu dienesta likums”;
  • Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”;
  • Grozījumi Muitas likumā;
  • Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas;
  • Grozījumi Kriminālprocesa likumā.

Jauni MK noteikumi par e-AD apriti un kontroli

2024.gada 28.maijā ir pieņemti jauni MK noteikumi Nr.307 Akcīzes preču elektronisko administratīvo dokumentu aprites un kontroles kārtība (MK noteikumi). Savukārt esošie MK noteikumi Nr.307 zaudēja spēku ar š.g. 1.jūniju.

MK noteikumi izstrādāti attiecībā uz elektronisku akcīzes preču pavaddokumentu patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošanu komerciāliem nolūkiem. Visā ES elektroniskais dokuments ir ieviests, lai aizstātu papīra vienkāršoto akcīzes preču pavaddokumentu, ko nosaka ES direktīva 2020/262. Līdz šim Latvijā nebija noteikta aprites kārtība vienotajam elektroniskās formas administratīvajam dokumentam, tādēļ izstrādāti šie detalizētie noteikumi.

Publicētie un aktualizētie VID metodiskie materiāli

Raksta autors: Raivis Liberts

 

Dažādi

Rakstu autore: Dace Everte

Ēnu ekonomikas mērījuma rezultāti – 2023

2024.gada 12.jūnijā tika prezentēti pētījuma rezultāti – Ēnu ekonomikas indekss 2023. Pētnieku A.Saukas un T.Putniņa veiktā darba rezultātā ir secināts, ka ēnu ekonomika 2023.gadā Latvijā ir ievērojami sarukusi, bet ir piedzīvojusi pieaugumu Lietuvā. Igaunijā vērojams neliels samazinājums. Tomēr pētījuma rezultāti joprojām ir satraucoši – ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir 22,9% no iekšzemes kopprodukta.

Pētījuma prezentācija pieejama šeit.

Rezultātu prezentācijas videoieraksts.

PVN nākotnes grupas un PVN ekspertu grupas tikšanās

Abas grupas ir publicējušās tikšanos dienaskārtības. Tikšanos laikās apspriestās tēmas ir:

  • Preču iznīcināšana un PVN piemērošana ziedojumiem
  • ViDA – PVN direktīvas grozījumi – PVN digitālajā laikmetā (vienas PVN reģistrācijas princips)
  • Mazo un vidējo uzņēmumu PVN – gaidāmās izmaiņas no 2025.gada

Vairāk par tikšanos laikā apspriesto un izdarītajiem secinājumiem kļūs zināms, kad tiks publicēts tikšanos pārskats.

 

Tax Stories blogi

Regulāri nodokļu eksperta Jāņa Taukača sagatavotie svarīgākie jaunumi un analītiskas pārdomas par un ap nodokļiem. Reģistrējies un nepalaid garām!