Pēdējos gados Latvijas darba tirgū arvien biežāk tiek pieminēts gan augsti kvalificētu, gan mazkvalificētu darbaroku trūkums. Tā dēļ dažiem uzņēmumiem pat nākas atteikties no jauniem pasūtījumiem. Darbaspēka pieejamība ir arī viens no iemesliem, kāpēc mazinās Latvijas pievilcība investoru skatījumā. Tomēr sabiedrībā asas diskusijas norit par nepieciešamību Latvijā kā darbaspēku ievest ārzemniekus no trešajām valstīm. Ar grozījumiem Imigrācijas likumā, kas pieņemti šā gada 23. maijā un stājās spēkā 8. jūnijā, pastiprināts kontroles mehānisms trešo valstu pilsoņu piesaistē.

Izmaiņas paredz tiesības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) pieņemt lēmumu par aizliegumu uz laiku no viena līdz trīs gadiem fiziskajai vai juridiskajai personai uzaicināt ārzemnieku, ja tiks konstatēts, ka pārkāpti ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītie normatīvie akti.

Jāsadarbojas ar NVA

Imigrācijas likumu 9. pants paredz Ministru kabinetam arī noteikt kārtību, kādā darba devējs Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) piesaka brīvu darba vietu ārzemnieka piesaistei, pamato tās nepieciešamību un sadarbojas ar NVA pieteiktās brīvās darbavietas aizpildīšanā, un kārtību, kādā aģentūra sniedz atzinumu par ārzemnieka piesaistes nepieciešamību. Mērķis ir mazināt darbaspēka nepietiekamības nelabvēlīgo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi un vienlaikus nodrošināt un neierobežot nodarbinātības iespējas Latvijas vietējiem darba meklētājiem, kā arī mazināt negodprātīgu imigrācijas sistēmas izmantošanu, kas var radīt arī būtiskus valsts reputācijas riskus.

Šādu stingrāku kārtību ārvalstu darbaspēka piesaistīšanai paredz Ekonomikas ministrijas izstrādātais grozījumu projekts Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 55 „Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu”, akcentē Natālija Ešenberga, Sorainen ZAB zvērināta advokāta palīdze. Proti, saskaņā ar rosinātajām izmaiņām gadījumos, kad darba devējs ir paredzējis nodarbināt ārzemnieku, noslēdzot darba līgumu, darba devējs iegūst tiesības vērsties PMLP, lai apstiprinātu ielūgumu vīzas pieprasīšanai vai izsaukumu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ja darba devējs ir saņēmis Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) atzinumu par ārzemnieka piesaistes nepieciešamību.

N. Ešenberga vērtē, ka minētais, iespējams, ne tikai paildzinās jauna darbinieka piesaistes procesu, bet arī uzliks godprātīgiem darba devējiem, tai skaitā tiem, kuriem ir nepieciešamība piesaistīt darbiniekus ar specifiskām zināšanām un pieredzi, pienākumu izvērtēt visus iespējamus kandidātus un norādīt pamatotus iemeslus kandidātu noraidījumam. Tikai pēc šī procesa darba devējs varēs vērsties PMLP ielūguma vai izsaukuma noformēšanai.

Saskaņā ar grozījumu projektu gadījumā, ja NVA konstatē, ka tās vakanču informācijas sistēmā nav darba devēja prasībām atbilstoša kandidāta, NVA atzinumu par ārzemnieka piesaistes nepieciešamību izsniegtu darba devējam triju darba dienu laikā no šī fakta konstatēšanas brīža.

Grozījumu projekts, tāpat kā līdz šim, neskars tādu ārzemnieku nodarbināšanu, kurus ir paredzēts nodarbināt kā ārzemniekus ar augstu kvalifikāciju ar ES zilo karti, kuriem PMLP piešķir tiesības uz nodarbinātību bez brīvas darba vietas pieteikšanas NVA.

Ar pilno rakstu varat iepazīties žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” augusta numurā.