Apskatām divas jaunākās lietas, kurās tiesa nosliecās par labu pieteicējiem un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasības tika uzskatītas par nepamatotām.

Raksta autors: Oļegs Spundiņš, SIA “Sorainen ZAB”, vecākais jurists

Senāts atteica VID ierosināt kasācijas tiesvedību

Kopš 2023.gada 9.oktoba, kad Senāts atzina, ka VID atteikums atmaksāt priekšnodokli ir kvalificējams kā nelabvēlīgs administratīvais akts, šādos gadījumos tiesai ir jāpārbauda vienīgi nelabvēlīgā administratīvā akta (atteikuma) pamatojums un nav jāveic visaptverošā lietas apstākļu pārbaude, kā tas ir bijis agrāk. Priekšnodokļu atmaksas lietu kategorijas izskatīšanā notika nozīmīgas pārmaiņas, kuras mēs šobrīd vērojam.

Kārtējā strīdā par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību liegšanu Senāts savā rīcības sēdē nolēma, ka VID lēmumā norādītā argumentācija lietā nav pierādīta un līdz ar to nav pamata kasācijas tiesvedības ierosināšanai.

Senāts konstatēja, ka apgabaltiesas spriedumā norādīts, ka VID lēmums pamatots ar to, ka persona VID ieskatā iegādāto nekustamo īpašumu nav izmantojusi ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai un tās nodoms nekustamo īpašumu izmantot saimnieciskajā darbībā ir abstrakts. Pārbaudot šādu apgabaltiesas norādi, arī senatoru kolēģija konstatēja, ka tas ir vienīgais pārsūdzētā VID lēmuma pamatojums. Tātad, ievērojot Senāta 2023.gada 9.oktobra spriedumā lietā A420207819 norādītās atziņas, tiesai bija jāpārbauda, vai ir pamatots un pierādīts VID atzītais, ka persona nekustamo īpašumu nav izmantojusi ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamu darījumu nodrošināšanai un nav plānojusi to darīt.

Senatoru kolēģija konstatēja, ka tieši to apgabaltiesa izskatāmajā lietā ir darījusi. Proti, apgabaltiesa ir ņēmusi vērā, pārbaudījusi un vērtējusi VID lēmumā norādītos apstākļus, turklāt darījusi to kopsakarā ar judikatūras atziņām par personas nodoma izvērtējumu, tiešas un tūlītējas saiknes esību u.tml. Rezultātā apgabaltiesa atzinusi, ka VID lēmuma pamatojums negūst apstiprinājumu, – personas nodoms izmantot strīdus nekustamo īpašumu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai ir ticams, un personas darbības to apliecina.

Ņemot vērā minēto, Senāts atzinis, ka VID kasācijas sūdzības argumenti nerada šaubas par apgabaltiesas sprieduma tiesiskumu un neuzrāda, ka lietai būtu nozīme judikatūras veidošanā, kas ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.

Apgabaltiesa atcēla VID lēmumu, konstatējot tā nepamatotību

Izskatāmajā lietā apgabaltiesa konstatēja, ka VID ar lēmumu atteica pārmaksātās summas atmaksu Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 109.panta 1.daļas procedūrā. Apgabaltiesa norādīja, ka šī tiesību norma paredz, ka VID atmaksā apstiprināto pārmaksāto nodokļa summu 30 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa. Līdz ar to VID šāda veida lēmumi ir jāpieņem īsos termiņos, balstoties uz to pieņemšanas brīdī esošo informāciju.

Apgabaltiesa spriedumā uzsvēra, ka iepriekš minētais ir jāvērtē kopsakarībā ar to, ka sistēmiski īpašuma faktiskā izmantošana vēl tikai ir sagaidāma. Tādējādi saskaņā ar PVN likuma 102.pantu VID jebkurā gadījumā saglabā uzraudzību par nodokļa koriģēšanu 10 gadu periodā. Līdz ar to priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību atteikumu nevar pamatot ar vispārīga rakstura šaubām par uzņēmēja nodomiem saistībā ar nākotnē paredzētajām darbībām. Faktiskā izmantošana turpmākajos periodos ir jāvērtē post factum, izmantojot koriģēšanu.

Apgabaltiesa arī atzina par nepieciešamu norādīt, ka VID šajā lietā pārkāpj Administratīvā procesa likuma 150.panta 1.daļas prasības, nepamatojot savus apgalvojumus, bet pārnesot šo apgalvojumu atspēkošanu uz pieteikumu iesniegušo personu. Papildus apgabaltiesa vērsa uzmanību, ka ir jānošķir PVN krāpniecība no PVN sistēmas labticīgas izmantošanas. VID šajā lietā nav ieguvis pierādījumu kopumu, kas pamato nodokļu krāpniecību.

Piemēram, VID var apšaubīt telpu nepieciešamību saimnieciskajā darbībā, ja var norādīt uz faktiem, kas liecina, ka uzņēmumam principā ir fiktīva uzņēmuma pazīmes. Ja VID vēlākā periodā konstatē, ka ir notikušas krāpnieciskas darbības, tam joprojām būs tiesības pieprasīt izmaksāto summu atmaksāšanu. Līdz ar to pārlieka vilcināšanās PVN likuma 109.panta 1.daļā paredzētās procedūras ievērošanai sistēmiski nav nepieciešama taisnīga rezultāta sasniegšanai. Tāpat apgabaltiesa, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas 2018.gada 28.februāra spriedumu lietā C-627/18, norādīja, ka krāpniecības gadījumi nav jāsaista ar koriģēšanas mehānisma piemērošanu.

Ievērojot minētos apsvērumus, apgabaltiesa apmierināja pieteikumu un atcēla VID lēmumu no tā pieņemšanas brīža.