Latvijas tiesību akti

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”

Grozījumi paredz pilnveidot noteikumus par Latvijas uzņēmumu darbībām ar akcīzes precēm, kas fiziski neatrodas Latvijā, kā arī precizēt akcīzes nodokļa atvieglojumus un noteikumus saistībā ar jaunām produktu kategorijām un akcīzes preču zudumiem.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Grozījumi ietver neiekasējamo nodokļu parādu sliekšņa paaugstināšanu, elektroniskās uzskaites kārtības precizēšanu būvobjektos, kā arī izmaiņas nokavējuma naudas aprēķināšanas noteikumos. Tāpat paredzēts, ka muitas maksājumi tiks iekļauti vienotajā nodokļu kontu sistēmā. Papildus tam likumdevējs saskaņo Latvijas normatīvos aktus ar atjaunotajām ES de minimis atbalsta regulām un vienkāršo datu apmaiņu starp VID un Uzņēmumu reģistru. Cita starpā likumprojektā paredzēts:

  • neizpildītās saistības nodokļu jomā neattiecas uz nodokļu maksājumiem, kuru maksāšanas termiņš ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos, vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums;
  • likumprojekta anotācijā norādīts, ka nodokļu parādu vidējās piedziņas izmaksas ir ap 2,5 cilvēkstundas, jeb ap EUR 40. Tādēļ neesot saimnieciski saprātīgi piedzīt mazākus nodokļu parādus. Piedziņas procesa kopējās izmaksas 2023.gada 11 mēnešos ir 6 502 400,10 euroun nostrādātās faktiskās stundas ir 420 432, kā rezultātā piedziņas procesā vienas cilvēkstundas izmaksas ir 15,47 euro.
  • par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamo nodokļu (izņemot muitas nodokli), nodevu un citu valsts noteikto maksājumu samaksas termiņa nokavējumu maksātājam aprēķināt nokavējuma naudu divas reizes mēnesī, katra mēneša 1. un 15.datumā; Tas nozīmē, ka vienotajā nodokļu kontā iemaksājamajiem maksājumiem pirmo nokavējuma naudas aprēķinu veiks samaksas termiņa sekojošā mēneša 1.datumā.

Likumprojekts Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Likumprojekts ir izstrādāts, lai pilnveidotu nodokļu nomaksas uzraudzību, ierobežojot skaidras naudas apriti, kā arī veicinātu bezskaidras naudas izmantošanu darījumos. Papildus tā mērķis ir arī pilnveidot tiesisko regulējumu, kas paredz informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem.

Konkrētāk, likumprojekta mērķi ir:

  1. paredzēt pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju VID. Proti, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 panta 1.1 daļā ir konkrēti noteikts gan subjekts, gan gadījums, kad sliekšņa deklarācija, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu, ir iesniedzama VID. Tādējādi ir nepieciešams vienādot pieeju, kā tiek noteikti sliekšņa deklarācijas sniegšanas gadījumi, paredzot, ka arī likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 pantā turpmāk tiek dots pilnvarojums Ministru kabinetam;
  2. noteikt kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pienākumu līdz katra gada 1.februārim sniegt informāciju VID arī par klientiem – fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, – kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 euro vai vairāk;
  3. noteikt, ka nodokļu maksātājs, kura iepriekšējā pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 000 euro, nodrošina iespēju par pakalpojumiem, kā arī veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā;
  4. izslēgt no likuma darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā (22.2 panta regulējums), lai nodrošinātu nepārprotamu un vienveidīgu tiesību normu interpretāciju (lai no tiesību normas satura izriet skaidri, nepārprotami un viennozīmīgi izprotams uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekta attiecināmā pienākuma saturs un apjoms). Plānots, ka turpmāk VID vadlīnijās tiks skaidrots, kādos gadījumos NILLTPFN likuma subjektam par konstatēto aizdomīgo darījumu ir sniedzama informācija arī VID.

Paredzamais grozījumu spēkā stāšanās datums ir 2025. gada 1. janvāris.

PVN likuma grozījumi – noslēgusies saskaņošana ministrijās

PVN likuma grozījumos ir paredzēta arī virkne tehnisku precizējumu un uzlabojumu, taču galvenās plānotās izmaiņas ir sekojošas.

  1. Virtuāli apmeklētiem kultūras pasākumiem pakalpojuma sniegšanas vieta nebūs tā norises vieta – PVN jāpiemēro atbilstoši vispārīgajai pakalpojumu aplikšanas kārtībai, t.i. –  pakalpojumu saņēmēja mītnes vieta, pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta.
  2. Pakalpojumu sniegšanas vieta elektroniski sniegtajiem, apraides un elektronisko sakaru pakalpojumiem vairs nebūs faktiskās izmantošanas vieta.
  3. PVN reģistrācijas pienākums Latvijas nodokļu maksātājiem radīsies, sasniedzot EUR 50000 apgrozījumu kalendārajā gadā nevis 12 mēnešu periodā. Pārsniedzot slieksni par summu līdz EUR 5000 reģistrēšanos varēs atlikt līdz nākamajam gadam. Turpmāk, aprēķinot apgrozījumu kalendārajā gadā, tajā būs jāiekļauj arī noteiktu ar PVN neapliekamu darījumu vērtība:
    1. Finanšu pakalpojumi
    2. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumi
    3. ieguldījumu fondu, valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu, slēgto un atklāto pensiju fondu, riska kapitāla fondu, kā arī apdrošināšanas sabiedrību un citu ieguldījumu portfeļu pārvaldība;
    4. lietotu nekustamo īpašumu pārdošana;
    5. dzīvokļu īre iedzīvotājiem.

Ja vienā gadā PVN reģistrācijas slieksnis ir sasniegts, nodokļa maksātājam nav tiesību slieksni piemērot nākamajā gadā – t.i., jāreģistrējas PVN reģistrā, pat ja darījumu apmērs nesasniedz EUR 50000.

  1. Citas dalībvalsts nodokļu maksātāji Latvijā arī varēs piemērot reģistrācijas slieksni (!), tomēr trešo valstu sabiedrībām saglabāsies pienākums reģistrēties pirms darījumu veikšanas.
  2. Kods EX – izmaiņas saistītas ar PVN direktīvas grozījumu ieviešanu. Šādu kodu piešķirs mazajiem uzņēmumiem, kas vēlas piemērot atbrīvojumu MVU.
  3. Par reprezenatīvo automašīnu ekspluatācijas izdevumiem priekšnodoklis būs atskaitāms pēc 60 mēnešiem kopš šo automašīnu iegādes.

Rakstu autore: Kristīne Erele

Grozījumi Muitas likumā saistībā ar VID struktūras reformu

Likumprojekts ir izstrādāts, lai tajā pārņemtu atsevišķas normas muitas jomā, kuras netiek no likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” pārņemtas jaunajā Valsts ieņēmumu dienesta likumā.Plānotie grozījumi Muitas likumā ir saistīti ar VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu, kā arī Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā

2024.gada 1.jūlijā stājās spēkā Dabas resursu nodokļa likuma grozījumi, kas paredz, ka par plastmasas iepakojumu, kurš ir pārstrādājams, bet netika pārstrādāts, jāmaksā nodoklis 0,80 EUR/kg, bet par plastmasas iepakojumu, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt un kurš netika reģenerēts pārskata periodā, jāmaksā 1,25 EUR/kg.

Saskaņā ar plānotajiem grozījumiem tiks noteikts, ka par plastmasas iepakojumu, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt, bet kurš tika reģenerēts, arī ir maksājams nodoklis 0,80 EUR/kg. Ja nepārstrādājams iepakojums ir reģenerēts, tā sadedzināšana jebkurā gadījumā ir kaitīga videi, tāpēc DRN ir jāmaksā arī par šādu reģenerētu plastmasas iepakojumu.

Raksta autore: Aija Lasmane

Grozījumi noteikumos par attaisnotajiem izdevumiem

Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.336 “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem” sagatavoti grozījumi, precizējot attaisnotos izdevumus, par kuriem var atgūt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Precizēts MK noteikumu 1.1.1.apakšpunkts, nosakot, ka attaisnotajos izdevumos ietverami izglītības izdevumi par augstākās izglītības un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu, kā arī par specialitātes (profesijas, kvalifikācijas vai tās daļas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai valsts akreditētos studiju virzienos vai veicot ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Tāpat papildināts MK noteikumu 5.punktu, nosakot, ka šo noteikumu izpratnē izglītības izdevumi neietver izdevumus par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības, kas nav profesionālā izglītība, iegūšanu.

Lai novērstu dažādas interpretācijas iespējas, noteikts, ka IIN maksātājs attaisnotajos izdevumos var iekļaut arī izglītības izdevumus par latviešu valodas apgūšanu. Tādējādi noteikumi papildināti ar 1.1.5.apakšpunktu, nosakot, ka attaisnotajos izdevumos ir ietverami izglītības izdevumi par valsts valodas (latviešu valodas) apgūšanu pie izglītības pakalpojumu sniedzēja, ja tas ir akreditēta izglītības iestāde vai ja tas ir saņēmis atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai. Valsts valodas apgūšanas gadījumā ir aptverti visi izglītības pakalpojumu sniedzēji, kas īsteno formālās un/vai neformālās izglītības programmas.

Tāpat grozījumos precizēts, ka maksātāja attaisnotajos izdevumos par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem neietver izdevumus, kurus apmaksājis darba devējs vai apdrošināšanas sabiedrība.

Grozījumi MK noteikumos apstiprināti šī gada 13.augusta MK sēdē.

Latvijas tiesu prakse

Raksta autore: Aija Lasmane

Senāts vērtē, vai ienākumi no videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošanas un straumēšanas ir apliekami ar nodokli

26.07.2024. Senāta spriedums lietā Nr.SKA-82/2024

Senāts 26.jūlijā izskatīja administratīvo lietu, kurā bija strīds, vai pieteicējs, kas nodarbojas ar videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošanu un straumēšanu, saņemot brīvprātīgus maksājumus no tiešraižu skatītājiem, ir guvis ar nodokli apliekamus ienākumus. Konstatējot, ka nav izvērtēts viens no strīda izšķiršanai būtiskiem aspektiem, Administratīvās apgabaltiesas spriedums tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai.

Pieteicējs veidoja videospēļu spēlēšanas tiešraides un straumēja tās savā kanālā sociālajā tīklā YouTube, kā arī datorspēļu straumēšanas servisā Twitch. No skatītājiem viņš par to saņēma brīvprātīgus maksājumus. Valsts ieņēmumu dienests uzskatīja, ka pieteicējs ir nodarbojies ar nereģistrētu saimniecisko darbību un guvis ar nodokli apliekamus ienākumus. Attiecīgi tika aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda, kopumā gandrīz 14 000 eiro. Pieteicējs iestādes lēmumam nepiekrita un vērsās tiesā.

Atceļot apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteikums noraidīts, Senāts par pareizu atzina apgabaltiesas secināto, ka pieteicējs ir veicis saimniecisko darbību un guvis ar nodokli apliekamus ienākumus. Pretēji apgabaltiesai, Senāts atzina, ka videospēļu spēlēšanas video un tiešraides, izpildoties noteiktiem kritērijiem, var tikt atzītas par autortiesību objektiem. Līdz ar to jāvērtē, vai ir piemērojams specifiskais regulējums par atskaitāmajiem autoru un izpildītāju izdevumiem.

Kā tika norādīts, apgabaltiesa pamatoti konstatēja saimnieciskās darbības pazīmju esību. Tiešā saikne starp pieteicēja veiktajām darbībām un skatītāju veiktajiem maksājumiem, ļauj secināt, ka pieteicējs personām sniedz pakalpojumu par atlīdzību. Patstāvīga un regulāra satura veidošana un straumēšana virtuālajā vidē apvienojumā ar atlīdzības saņemšanu norāda uz nepārprotamu nodomu gūt ienākumus. Tāpat ņemama vērā pieteicēja profesionālā pieeja no skatītājiem saņemto maksājumu pārvaldībai un optimizācijai, izmantojot Streamlabs.com piedāvātos produktus. Līdz ar to nav šaubu, ka pieteicēja saņemtie maksājumi no skatītājiem ir uzskatāmi par tādiem ienākumiem, kas saņemti saimnieciskās darbības rezultātā.

Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu – atvasinātu audiovizuālu darbu –, ja to radījusi fiziskā persona un tajā ieguldīta jaunrade. Tas, vai konkrētie video atzīstami par autortiesību objektiem, pārbaudāms, izskatot lietu pēc būtības. Ja tiks atzīts, ka pieteicējs ir radījis aizsargājamus autortiesību objektus un saistībā ar tiem saņēmis autoratlīdzību, lietā būs pamats vērtēt attaisnoto izdevumu attiecināšanu uz pieteicēja gūtajiem ienākumiem.

Raksta autore: Natālija Ķīse

Tiesa norāda uz tīšu izvairīšanos no nodokļu samaksas kā ļaunprātību (SKK-0343-24)

Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā persona apsūdzēta par tīšu izvairīšanos no pienākuma nomaksāt nodokļus, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā. Kasācijas sūdzībā apsūdzētais argumentējis, ka uzņēmuma ienākumus un citu informāciju par uzņēmumu nav slēpis, bet kļūdaini rīkojies, par prioritāti izvēloties uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanu nevis nodokļu nomaksu. Uzņēmuma kontos esošā nauda tika izmantota uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kā arī daļējai nodokļu iemaksai valsts budžetā, tādējādi tiesa nepamatoti konstatējusi apsūdzētā ļaunprātību viņa darbībās.

Senāts, piekrītot Apgabaltiesai, šajā krimināllietā uzsver, ka, ja uzņēmuma bankas kontos ir pietiekami naudas līdzekļi, lai pilnībā samaksātu normatīvajos aktos noteiktos nodokļu maksājumus, un ar šiem līdzekļiem ir iespējams rīkoties, taču persona izvēlas šo naudu izmantot citiem mērķiem, tiesai ir pamats konstatēt ļaunprātību personai inkriminētajā noziedzīgā nodarījumā un saukt to pie atbildības saskaņā ar Krimināllikuma 218. pantu.

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Dokumenti jāglabā pat ja likums to neprasa (A420236823)

Šī gada jūnija otrajā pusē Administratīvā rajona tiesa izskatīja nodokļu strīdu par personas (pieteicējs) pienākumu samaksāt budžetā kapitāla pieauguma nodokli par ienākumu no pārdotā nekustamā īpašuma.

Strīda pamatā ir fakts, ka pieteicējs nevarēja dokumentāri pierādīt pārdotajā nekustamajā īpašumā (Īpašums) tā veiktos ieguldījumus. Minēto faktu pieteicējs skaidroja ar to, ka Īpašuma iegādes laikā – 2007.gada 15.maijā, atbrīvojumam no kapitāla pieauguma nodokļa samaksas, tiesiskais regulējums neparedzēja tādu kritēriju kā veikto ieguldījumu dokumentāro pierādījumu esību. Proti, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” vēsturiskā redakcija, atbrīvojumam no  kapitāla pieauguma nodokļa samaksas, paredzēja tikai vienu kritēriju – lai nekustamais īpašums būtu personas īpašumā ne mazāk par 12 mēnešiem. Uz šo regulējumu pieteicējs bija paļāvies, kā rezultātā nebija saglabājis čekus un citus dokumentārus pierādījumus par ieguldījumiem Īpašumā.

Izvērtējot pieteicēja argumentu, atsaucoties uz Senāta praksi, tiesa norādīja, ka Nodokļu jomā tiek izšķirts tā saucamais likuma īstais atpakaļvērstais spēks un neīstais atpakaļvērstais spēks. Īstais atpakaļvērstais spēks skar tiesiskās attiecības, kuras jau izbeigušās pirms attiecīgās normas spēkā stāšanās, bet neīstais – tiesiskās attiecības, kuras vēl turpinās.

Konkrētajā gadījumā tiesību normai (11.9 panta otrās daļas 4.punkts un panta 5.1 daļa) ir neīstais atpakaļvērstais spēks, proti, piederības ilguma, dzīvesvietas deklarēšanas un izdevumu apmēra noteikšanai izmantojami tie faktiskie apstākļi, kuri aizsākušies pirms tiesību normas spēkā stāšanās un kas turpinās. Šāda likumdevēja rīcība ir pieļaujama un atbilstoša tiesiskas valsts principam. Personām ir jārēķinās ar to, ka gadījumā, ja valsts ekonomiskā situācija un vajadzības mainīsies, var mainīties arī nodokļa likmes un atvieglojumi. Līdz ar to personām, tostarp atsavinot nekustamo īpašumu, nebija objektīva pamata paļauties uz to, ka iepriekš pastāvošais regulējums attiecībā uz nodokļa atvieglojumiem nemainīsies.

Ievērojot minēto tiesa secināja, ka pieteicēja atsaukšanās uz tiesisko paļāvību nav pamatota.

Tā kā ieguldījumu veikšanai kapitāla aktīvā ir jābūt pierādītai konkrētas summas apmērā, lai to varētu izmantot kapitāla pieauguma aprēķināšanas formulā, bet nekādus ticamus pierādījumus pieteicējs uzrādīt nevarēja, VID lēmumu tiesa atzina par pamatotu un tiesisku, savukārt pieteikumu noraidīja.

ES tiesību akti

Rakstu autore: Elza Gusāre

Ar 2024.gada 1.septembri prejudiciālos nolēmumus PVN, akcīzes nodokļu, muitas, transporta un siltumnīcefekta gāzu emisiju jomā pieņems Vispārējā tiesa

2024. gada 12. augustā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta Eiropas Savienības Padomes 2024. gada 19. martā pieņemtā Regula 2024/2019, ar ko groza Protokolu Nr. 3 par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem.

Regulas mērķis ir nodot ES tiesas prejudiciālo nolēmumu jurisdikciju Vispārējai tiesai PVN, akcīzes nodokļu, muitas, transporta un siltumnīcefekta gāzu emisiju jomā, grozot Eiropas Savienības Tiesas statūtu 3. protokolu.

Regula nosaka, Vispārējās tiesas kompetencē ir izskatīt un izlemt lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas iesniegti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantu un kas attiecas tikai uz vienu vai vairākām šādām īpašām jomām:

  1. kopējā pievienotās vērtības nodokļa sistēma;
  2. akcīzes nodokļi;
  3. Muitas kodekss;
  4. preču tarifa klasifikācija kombinētajā nomenklatūrā;
  5. kompensācija un atbalsts pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu, transporta pakalpojumu atcelšanu vai kavēšanos;
  6. siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma.

Neatkarīgi no uzskaitījuma tiek saglabāta ES Tiesai noteiktā jurisdikcija izskatīt un izlemt lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu, kuros rodas patstāvīgi jautājumi par primāro tiesību, starptautisko publisko tiesību, vispārējo Savienības tiesību principu vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas interpretāciju.

Visus lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantam iesniedz ES Tiesā. Pēc tam, kad ES Tiesa cik vien drīz iespējams un saskaņā ar savā Reglamentā precizēto kārtību ir pārliecinājusies, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas tikai uz vienu vai vairākām šā panta pirmajā daļā minētajām jomām, ES Tiesa nodod minēto lūgumu Vispārējai tiesai.

Regula tieši piemērojama visās ES dalībvalstīs no 2024. gada 1. septembra.

Samazinātas vai atceltas importa muitas likmes produktiem, kas saistīti tajā skaitā ar akumulatoru/bateriju ražošanu

Regula 2024/1851 ar kuru groza Regulu (ES) 2021/2278, attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem, paredz uz laiku samazināt vai atcelt kopējo muitas tarifa nodokļa likmi Regulā 2024/1851 uzskaitītajiem produktiem. Grozījumi nepieciešami, jo konkrētu lauksaimniecības un rūpniecības ražojumu ražošana Eiropas Savienībā šobrīd ir vai nu neatbilstoša, lai apmierinātu lietotāju nozaru īpašās vajadzības, vai tā nenotiek. Tādēļ minēto ražojumu piegāde Eiropas Savienībā ir atkarīga no importa no trešām valstīm.

Jaunie grozījumi galvenokārt ietver konkrētus produktus, kas saistīti ar akumulatoru/bateriju ražošanu, kā arī atsevišķus neorganiskās ķīmijas produktus, jauktos ķīmiskos produktus, kokšķiedru plāksnes, augu eļļas, u.c.

Regula stājusies spēkā steidzamības kārtā ar 2024.gada 1.jūliju.

Lai ņemtu vērā akumulatoru ražošanas nozares īstermiņa attīstību Eiropas Savienībā, minētā apturēšana tiks pārskatīta 2024. gada 31. decembrī.

 

ES tiesu prakse

Rakstu autore: Kristīne Erele

EKT ģenerāladvokāts viedoklis par pagarinātā priekšnodokļa korekcijas perioda neattiecināšanu uz ēkas renovācijas darbiem

Eiropas Savienības Tiesas (EKT) ģenerāladvokāts ir sniedzis savu viedokli, ka nekustamā īpašuma renovācijas darbi nav kvalificējami kā nekustamais īpašums, kas iegādāts kā ražošanas līdzeklis, un tāpēc uz tiem neattiecas pagarinātais priekšnodokļa korekcijas periods.

Konkrētajā lietā Beļģijā reģistrēts advokātu birojs (AB), kam pieder nekustamais īpašums, 60% no nekustamā īpašuma izmantoja advokātu biroja profesionālajām vajadzībām, bet atlikušos 40% – advokātu biroja īpašnieka privātām vajadzībām. AB veica apjomīgus ēkas renovācijas darbus. Pēc tam AB atskaitīja priekšnodokli, ko tā bija samaksājusi par īpašumā veiktajiem darbiem, pamatojoties uz pagarināto 15 gadu termiņu, kas saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem piemērojams “nekustamajam īpašumam, kas iegādāts kā kapitālieguldījumu prece”.

Saskaņā ar Beļģijas normatīvo regulējumu 15 gadu koriģēšanas laikposmu piemēro jaunu ēku iegādei vai būvniecībai un 5 gadu koriģēšanas laikposmu visām pārējām kapitālieguldījumu precēm. Šajā nolūkā par jaunām ēkām uzskata arī ēkas pārbūves darbus, kuru rezultātā tā tiek pārveidota tādā apmērā, ka iegūst “jaunas ēkas” īpašības. Ja nav, tad šādus darbus uzskata par kapitālieguldījumu precēm un uz tiem attiecina 5 gadu koriģēšanas laikposmu.

Beļģijas nodokļu iestāde veicot pārbaudi, uzskatīja, ka AB ir nepamatoti piemērojusi 15 gadu korekcijas periodu priekšnodokļa atskaitīšanai. Nodokļu iestāde pamatoja, ka uz ēku pārbūves darbiem var attiecināt 15 gadu koriģēšanas laikposmu, ja darbi rada jauna īpašuma pirmreizēju izmantošanu, bet AB gadījumā tas neatbilst šai prasībai. Tādēļ šie darbi ir jāuzskata par kapitālieguldījumu precēm, kam piemērojama 5 gadu koriģēšanas periods.

Šajā lietā nav strīds par to, ka veiktie būvdarbi ir “kapitālieguldījumu preces”, bet gan par to, vai šie būvdarbi ir “nekustamais īpašums, kas iegādāts kā kapitālieguldījumu prece”, tādējādi iegūstot ilgāka koriģēšanas laikposma priekšrocības. Parasti nodokļu maksātāji cenšas koriģēt atskaitīto priekšnodokli pēc iespējas īsākā laikposmā, bet šīs lietas īpatnība ir tāda, ka AB lūdz piemērot ilgāku koriģēšanas laikposmu.

EKT ģenerādvokāts savā analīzē norāda, ka PVN direktīvā nav definēts ne “nekustamais īpašums”, ne “nekustamais īpašums, kas iegādāts kā kapitālieguldījumu prece”. Tā arī nepiešķir dalībvalstīm iespēju definēt šos jēdzienus kā to pieļauj attiecībā uz kapitālieguldījumu precēm. “Nekustamā īpašuma” piemēri EKT judikatūrā par PVN direktīvas interpretāciju norāda, ka šā jēdziena pamatā ir taustāmības jēdziens – attiecīgo priekšmetu var redzēt un aptaustīt – un tā nostiprinājuma uz zemes jēdziens. Tāpat tas attiecas  uz uzstādītām iekārtām, kas veido ēkas vai būves neatņemamu sastāvdaļu, bez kuras ēka vai būve nav pabeigta, bet tas neattiecas uz procesiem vai pakalpojumiem, ar kuriem minētās iekārtas tiek uzstādītas ēkā vai veido tās daļu.

Līdz ar to ģenerāladvokāts secina, ka darbi, par kuriem AB atskaitīja samaksāto PVN priekšnodokli, nav “nekustamais īpašums, kas iegādāts kā kapitālieguldījumu preces”, bet gan ar nekustamo īpašumu saistīti pakalpojumi, ko Beļģija uzskata par kapitālieguldījumu precēm, nevis “nekustamo īpašumu, kas iegādāts kā kapitālieguldījumu prece”. Tādējādi, uz darbiem, par ko AB veicis priekšnodokļa atskaitījumu, attiecas 5 gadu korekcijas periods.

Jānorāda, ka Latvijas PVN likums paredz vienādu pagarināto priekšnodokļa korekcijas periodu (10 gadi) gan par nekustamā īpašuma iegādi, gan par nekustamā īpašuma pārbūvi, atjaunošanu vai restaurāciju.

Ģenerāladvokātes Juliannas Kokotes secinājumi SIA “BALTIC CONTAINER TERMINAL” lietā pret Valsts ieņēmumu dienestu

Sniegti 2024. gada 11. jūlijā

Lieta C‑376/23 

SIA “BALTIC CONTAINER TERMINAL” (pieteicēja) ir atļauja iekraut, izkraut un uzglabāt kravas Rīgas brīvostas brīvajā zonā, un tai ir pienākums veikt šajā zonā esošo preču uzskaiti.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica pieteicējas brīvajā zonā novietoto preču pārbaudi un konstatēja, ka 2018. un 2019. gadā trīs gadījumos preces ir izvestas no tās bez nākamās muitas procedūras piemērošanas.

Attiecīgās preces tika izsniegtas izvešanai no brīvās zonas, pamatojoties uz CMR pavadzīmēm, kurās preču muitas statuss bija norādīts kā “Savienības preces” (“C”). To bija apliecinājusi muitas dienesta amatpersona ar muitas zīmoga nospiedumu un savu parakstu, un tas atbilda pastāvošajai praksei, kas gan tiesību aktos nav skaidri noteikta.

Ar VID 2019. gada 19. jūlija lēmumu pieteicējai tika noteikts pienākums samaksāt budžetā ievedmuitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli, kā arī attiecīgo nokavējuma naudu. Pieteicēja šo lēmumu pārsūdzēja tiesā.

Administratīvā apgabaltiesa prasību noraidīja. Tā uzskatīja, ka tikai ar zīmoga nospiedumu un parakstu uz CMR pavadzīmes nevar apliecināt Savienības preču muitas statusu precēm, kuras ievestas kā ārpussavienības preces. Tas tā ir tādēļ, ka tikai no CMR pavadzīmes nebija iespējams secināt, kāda nākamā muitas procedūra tikusi piemērota precēm. Preču statusa maiņai esot nepieciešama deklarācija ar galveno atsauces numuru (Master Reference Number; turpmāk tekstā un arī līdz šim – “MRN”) vai CMR pavadzīme ar muitas zīmoga nospiedumu un MRN numuru. Tomēr tā tas nebija.

Paralēli pieteicēja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijā apstrīdēja tai par šiem pašiem faktiem piemēroto administratīvo sodu. Ar 2021. gada 5. februāra spriedumu šī tiesa atcēla pieteicējai piemēroto administratīvo sodu, atzīstot, ka pieteicēja nav pārkāpusi muitas procedūras noteikumus un ka tā rīkojās atbilstoši muitas dienesta iedibinātajai praksei.

Augstākā tiesa apturēja tiesvedību un saskaņā ar LESD 267. pantu prejudiciāla nolēmuma tiesvedībā uzdeva Tiesai šādus piecus jautājumus:

1)      Vai [..] īpašā procedūra “uzglabāšana brīvajā zonā” tiek pabeigta, elektroniskajā uzskaites sistēmā neietverot galveno atsauces numuru (MRN), kas identificē muitas deklarāciju, ar kuru piemērota nākamā muitas procedūra?

ĢA viedoklis: ar minēto regulējumu netiek prasīts, lai brīvās zonas turētājs katrā gadījumā uzskaitē iekļauj galveno atsauces numuru [Master Reference Number] savu uzskaites pienākumu izpildei un īpašās procedūras “uzglabāšana brīvajā zonā” pabeigšanai.

2)      Vai [..] īpašās procedūras “uzglabāšana brīvajā zonā” piemērotājs šo procedūru pabeidz, pamatojoties vienīgi uz muitas dienesta amatpersonas atzīmi par preču muitas statusu uz preču pārvadājuma dokumenta (CMR), pašam neveicot pārbaudi par šāda preču muitas statusa piemērošanas pamatotību?

ĢA viedoklis: [..] To var izvērtēt tikai iesniedzējtiesa.

3)      Ja atbilde uz otro jautājumu ir noraidoša: tad kāds pārbaudes apjoms [..] ir pietiekams, lai atzītu, ka īpašā procedūra “uzglabāšana brīvajā zonā” ir pabeigta pareizi?

ĢA viedoklis: Īpašās muitas procedūras “uzglabāšana brīvajā zonā” pabeigšanai nav nepieciešams, lai brīvās zonas turētājs patstāvīgi pārbaudītu VID apliecinātā preču statusa pamatotību, ja nav norāžu, ka attiecīgais apliecinājums ir viltots. [..].

4)      Vai īpašās procedūras “uzglabāšana brīvajā zonā” piemērotājam varēja rasties aizsargājama tiesiskā paļāvība uz muitas dienesta apstiprinājumu, ka precēm ir mainīts muitas statuss no “ārpussavienības preces” uz “Savienības preces”, kaut arī šajā apstiprinājumā nav norādīts ne preču statusa maiņas pamats, ne dati, kas ļautu pārliecināties par preču statusa maiņas pamatu?

ĢA viedoklis: Pastāvīga administratīvā prakse, kurā pēc nodokļu iestāžu pārbaudes ar zīmoga nospiedumu un parakstu uz CMR pavadzīmes tiek atzīmēts preču statuss un kura agrāk vienmēr ļāvusi efektīvi pabeigt procedūru “uzglabāšana brīvajā zonā”, var pamatot tiesiskās paļāvības aizsardzību, pat ja uz dokumenta nav precizēts preču statusa maiņas pamats. Katrā ziņā tādējādi acīmredzami netiek pārkāptas skaidras Muitas kodeksa tiesību normas, jo tajā ir pieļautas atšķirīgas apliecināšanas prasības.

5)      Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir noraidoša, vai, ievērojot valsts un Eiropas Savienības tiesībās atzīto res judicata principu, pamats atbrīvošanai no muitas parāda, kas radies [..], var būt tas, ka citā valsts tiesas lietā ar spēkā stājušos spriedumu ir atzīts, ka muitas procedūras piemērotājs, ievērojot muitas dienesta iedibināto kārtību, nav pieļāvis muitas procedūras “uzglabāšana brīvajā zonā” pārkāpumu?

ĢA viedoklis: Savienības tiesībām nav pretrunā tas, ka valsts tiesībās noteiktais res judicata princips liedz noteikt muitas parādu, pamatojoties uz pienākumu neizpildi [..], ja valsts tiesa soda piemērošanas procesā jau ar spēkā stājušos nolēmumu ir noraidījusi pienākumu muitas jomā neizpildi tajā pašā laikposmā par to pašu darbību.

 

Ārzemēs

EK pārskatīs antidempinga pasākumus Ķīnas stikla šķiedras izstrādājumu importam

Eiropas Komisija 2024. gada 30. augustā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumus par daļēju starpposma pārskatīšanu pretsubsidēšanas pasākumiem, kas piemērojami Ķīnas izcelsmes stikla šķiedras izstrādājumu – continuous filament glass fibre products –  importam. Šī procedūra tiek veikta saistībā ar apgalvojumiem, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, ES stikla šķiedras ražošanas nozarei nodarītais kaitējums ir palielinājies. Ķīnas importa apjoms ir palielinājies, un to pārdod par cenām, kas ir zemākas par ES ražotāju cenām, tādējādi kaitējot to tirgus daļai un finanšu rezultātiem.

Sūdzībā, ko Glass Fibre Europe iesniedza 2024. gada 3. jūnijā, apgalvots, ka izmaiņas ietver ražošanas jaudas palielināšanos un jaudas pārpalikumu, kā rezultātā samazinās eksporta cenas. Tā arī apgalvo, ka šo izmaiņu dēļ spēkā esošie antidempinga pasākumi ir kļuvuši nepietiekami, lai neitralizētu dempingu.

Ieinteresētās personas, piemēram, eksportētāji un importētāji, tiek aicinātas noteiktajā termiņā iesniegt Eiropas Komisijas izmeklēšanai informāciju. Ja Eiropas Komisija konstatēs pierādījumus par dempingu un kaitējumu, tā var noteikt antidempinga maksājumus šim importam, lai aizsargātu ES stikla šķiedras ražošanas nozari. Paredzams, ka izmeklēšana tiks pabeigta 15 mēnešu laikā.

EK sāk antidempinga izmeklēšanu par velosipēdu importu no Ķīnas

Eiropas Komisija veiks antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas izcelsmes velosipēdu importu. Izmeklēšana notiek pēc tam, kad Eiropas Velosipēdu ražotāju asociācija (EBMA) iesniedza sūdzību, kurā apgalvots, ka šis imports tiek veikts par dempinga cenām un rada kaitējumu ES ražošanas nozarei.

EMBA apgalvo, ka antidempinga pasākumu atcelšana, iespējams, izraisītu Ķīnas eksportētāju dempinga prakses turpināšanos. Turklāt EMBA apgalvo, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas ražošanas nozares eksporta stratēģijas, ko atbalsta valsts politika, radīs kaitējumu ES ražošanas nozarei. Turklāt ir pierādījumi, ka velosipēdu imports no Ķīnas joprojām ir ievērojams un var radīt kaitējumu ES ražošanas nozarei, jo tā zaudē tirgus daļu, pārdošanas apjomu un finanšu rezultātus.

Eiropas Komisija izmeklēs, vai notiek dempings un vai tas rada kaitējumu ES ražošanas nozarei. Izmeklēšanā tiks pārbaudīts, vai dempings un kaitējums turpināsies, ja pasākumi attiecībā uz velosipēdu importu no Ķīnas tiks atcelti. Izmeklēšanu plānots noslēgt tuvāko 15 mēnešu laikā.

Rakstu autors: Edgars Hercenbergs

Vācija stingrāki noteikumi saistītu personu finanšu darījumos

Vācijas Federālā finanšu ministrija ir publicējusi noteikumu projektu, lai ieviestu stingrākus pamatojuma un dokumentēšanas noteikumus finanšu darījumiem, ņemot vēra grozījumus transfertcenu regulējošā likumā. Lai arī šie tiesību akti būs piemērojami tikai Vācijā, Latvijas komercsabiedrībām, kuriem ir saistītās komercsabiedrības Vācijā, būtu ieteicams nodrošināt, ka to finansēšanas darījumi atbilst izstieptas rokas principam. Tas nozīmē, ka būs nepieciešama pareiza procentu likmju un finansēšanas nosacījumu dokumentācija un pamatojums. Latvijas komercsabiedrībām būs jāveic rūpīga funkcionālā un riska analīze, lai pamatotu finansēšanas kārtību, demonstrējot spēju apkalpot parādu un finansēšanas nepieciešamību uzņēmējdarbības mērķiem. Procentu likmes būs jāpielāgo grupas un konkrētā aizņēmēja kredītspējai, ņemot vērā aizdevuma mērķi, regulējošos nosacījumus un parādnieka risku.

Transfertcenu risku novēršanas starptautiskais projekts

OECD nesen publicēja atjauninājumu par Starptautisko Atbilstības Nodrošināšanas Programmu (ICAP). Šī programma palīdz starptautiskām uzņēmumu grupām koordinēti novērtēt galvenos nodokļu riskus. Līdz 2023. gada oktobrim tika pabeigti 20 ICAP gadījumi, un citi ir procesā. Vidēji no ICAP procesa sākuma līdz riska novērtējuma rezultātu izsniegšanai uzņēmumu grupai pagāja 61 nedēļa. Apmēram trešdaļā gadījumu riska novērtējuma laikā identificēto jautājumu risināja ICAP procesā, izvairoties no audita un savstarpējās saskaņošanas procedūŗas. Plašāka informācija ir pieejama OECD mājaslapā šeit.

Jauna Minimāla globālā nodokļa deklarācijas forma izstrādes procesā

OECD aicina sniegt komentārus par GloBE Rules (Pilar Two) ietvaros izstrādāto UIN deklarācijas XML formātu, kurš kalpos kā vienota forma, kuru būs jāaizpilda un jāaizsniedz  globālā minimālā nodokļa maksātājiem un ar kuru paredzēts apmainīties starp nodokļu administrācijām. Detalizēta informācija pieejam šeit.

Raksta autors: Tommy Kohu

ANO izdod visaptverošu transfertcenu rokas grāmatu efektīvai atbilstības pārbaudei

Apvienoto Nāciju Organizācijas Transfertcenu noteikšanas apakškomiteja ir izstrādājusi daudzveidīgu rokasgrāmatu “Transfertcenu noteikšana – “no gala līdz galam”, kas paredzēta nodokļu administrācijām, galvenokārt tām, kas atrodas jaunattīstības valstīs un citās valstīs ar ierobežotām spējām. Tas nodrošina visaptverošus rīkus un labas prakses piemērus, lai novērstu resursu un kapacitātes ierobežojumus transfertcenu noteikšanas atbilstības nodrošināšanā. Rokasgrāmatas galvenais mērķis ir atbalstīt efektīvu un lietderīgu transfertcenu noteikšanas atbilstības nodrošināšanu. Tāpēc tajā aprakstītais risinājumu kopums ir ļoti svarīgs arī daudznacionāliem uzņēmumiem, jo ir svarīgi izprast un īstenot pareizu transfertcenu noteikšanas praksi, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem standartiem. Rokasgrāmata ne tikai paredz vadlīnijas, lai veiktu risku pašnovērtējumu, kas varētu samazināt transfertcenu revīziju iespējamību. Rokas grāmata ir pieejama šeit.

Raksta autore: Aija Lasmane

Lietuva paaugstina standarta UIN likmi līdz 16%; Pārtrauc apdrošināšanas nozares nodokļu atvieglojumus

Lietuva pieņēmusi grozījumus likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra palielināt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) standarta likmi līdz 16% (no 15%).

Pēc Finanšu ministrijas ierosinājuma izveidot Valsts aizsardzības fondu, Lietuvas parlaments pieņēma grozījumus likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli.

Paaugstinātās UIN likmes piemērošana

Standarta 16% likme tiks piemērota dividendēm, sadalītajai peļņai, ārvalstu ar nodokli apliekamo personu ienākumiem, kas nav iegūti no pastāvīgajām pārstāvniecībām, un citiem noteiktiem ienākumiem.

Kuģniecības uzņēmumi, kas atbilst noteiktiem kritērijiem un izvēlas fiksētu nodokli starptautiskajam jūras transportam vai ar to tieši saistītām darbībām, tiks aplikti ar nodokli 16% apmērā bez atskaitījumiem.

Samazinātās UIN likmes piemērošana

Līdzšinējās samazinātās 5% likmes vietā mazajiem komersantiem, kuros vidēji strādā ne vairāk kā 10 darbinieki un gada ienākumi nepārsniedz 300 000 eiro, tiks piemērota samazināta UIN likme 6% apmērā. Šo uzņēmumu 0% nodokļa likme pirmajam taksācijas periodam paliek nemainīga.

Turklāt kooperatīviem, kuru ienākumi no lauksaimnieciskās darbības veido vairāk nekā 50% no kopējiem ienākumiem taksācijas periodā, ir noteikta samazināta likme 6% apmērā no līdzšinējiem 5%. Tas ietver ienākumus no to biedru saražotās lauksaimniecības produkcijas pārdošanas.

Samazināta likme 6% apmērā attieksies arī uz ar nodokli apliekamo peļņu, kas gūta no P&A darbībās izveidoto aktīvu komercializācijas (izmantošanas, pārdošanas vai nodošanas īpašumā), ko aprēķina pēc noteiktas formulas.

Apdrošināšanas nozares nodokļu atvieglojumu beigas

Apdrošināšanas sabiedrību saņemtās dzīvības apdrošināšanas prēmijas, kuru līguma termiņš ir vismaz 10 gadi vai apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta apdrošinājuma ņēmējam (labuma guvējam), sasniedzot pensijas vecumu saskaņā ar Arodpensiju likumu, turpmāk tiks aplikta ar vispārējo uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu. Šīm prēmijām, kas tiek uzskatītas par apdrošināšanas sabiedrības atlīdzību par dzīvības apdrošināšanas, fondu administrēšanas, ieguldījumu un citu pakalpojumu sniegšanu, vairs nevarēs piemērot nodokļu atvieglojumus.

Dzīvības apdrošināšanas prēmijas, kas ieguldītas apdrošinājuma ņēmēja vai labuma guvēja labā, joprojām tiek klasificētas kā neapliekamas.

Stingrāki noteikumi par automašīnu iegādes un nomas atskaitījumiem

Ir noteikti jauni ar vieglo transportlīdzekļu iegādi saistīto izdevumu atskaitīšanas noteikumi, kas vērsti uz Transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļa likumā noteikto vides mērķu sasniegšanu. Atskaitījumi atšķiras atkarībā no CO2 emisiju līmeņiem:

  • 75 000 euro transportlīdzekļiem, kuru CO2 emisija ir 0 g/km;
  • 50 000 euro transportlīdzekļiem, kuru CO2 emisija nepārsniedz 130 g/km;
  • 25 000 euro transportlīdzekļiem, kuru CO2 emisija ir no 130 līdz 200 g/km; un
  • 10 000 EUR transportlīdzekļiem, kuru CO2 emisija pārsniedz 200 g/km.

Grozījumi nosaka arī ierobežojumus ikmēneša atskaitāmajiem vieglo transportlīdzekļu nomas izdevumiem, saskaņojot ar iepriekš minētajiem noteikumiem.

Grozījumi Lietuvas likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.

 

Informē VID

VID paplašina iespējas pieslēgties EDS

No 2024.gada 8.augusta lietotāju ērtībām pieejama vēl viena iespēja pieslēgties elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) – ar elektroniskās autentifikācijas rīku “Smart-ID”, kas ir vienkāršs, drošs un ātrs veids, kā identificēt sevi tiešsaistē, reģistrēties e-pakalpojumu saņemšanai un parakstīt dokumentus, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Ar “Smart-ID” EDS varēja pieslēgties arī iepriekš, taču līdz šim tas notika, izmantojot vienotās pieteikšanās moduli Latvija.lv. Tas varēja radīt grūtības pieslēgties sistēmai gadījumos, kad EDS centās vienlaicīgi pieslēgties īpaši liels lietotāju skaits. Taču turpmāk pieslēgšanās EDS, izmantojot “Smart-ID”, notiks nepastarpināti un to neietekmēs citu valsts informācijas sistēmu darbība un to iespējamās tehniskās problēmas.

Pieslēgšanās EDS ar “Smart-ID” notiek tāpat kā, piemēram, pieslēdzoties savai internetbankai – EDS sākumlapā jāuzklikšķina uz ikonas “Smart-ID”, jāievada savs personas kods un pēc tam PIN 1 kods, kas uzrādās viedtālrunī.

Rēķinoties, ka cilvēku paradumi mēdz būt dažādi un ne visi izmanto “Smart-ID”, arī turpmāk varēs izmantot jau ierastos autentifikācijas līdzekļus, lai pieslēgtos VID EDS, proti, internetbanku, elektronisko identifikācijas karti vai drošu elektronisko parakstu (“eParaksts” un “eParaksts mobile”).

VID EDS ir drošs un ērts veids, kā ikvienam, privātpersonām un uzņēmumiem, iesniegt visas nodokļu un informatīvās deklarācijas, VID adresētus iesniegumus, saņemt atbildes uz dažādiem jautājumiem nodokļu un muitas jomā. Papildus dokumentu iesniegšanai EDS pieejami arī dažādi tiešsaistes pakalpojumi – elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa, izziņas publiskajiem iepirkumiem un dažāda veida pārskati ar VID rīcībā esošajiem datiem, piemēram, informāciju par nodokļu nomaksas stāvokli. EDS ir bezmaksas sistēma, pieejama 24/7 režīmā no jebkuras viedierīces un nodrošina datu drošību un precizitāti.

Šobrīd 99,1% no VID pakalpojumiem ir pieejami elektroniski, izmantojot EDS vai ar to saistīto Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu muitas saistību izpildei un pakalpojumu saņemšanai.

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

VID sper soli pretim sadarbībai transfertcenu jomā

Līdz šim oficiālajos dokumentos (VID vadlīnijās par soda naudas piemērošanu par transfertcenu dokumentācijas pārkāpumiem) VID norādīja, ka vietējās transfertcenu dokumentācija iesniegšana svešvalodā ir būtisks pārkāpums un ka par to var piemērot soda naudu. Sorainen nodokļu komandai sadarbojoties ar “Fintech Latvija Asociāciju”, VID tika iesniegts rakstveida lūgumus izskaidrot “konsultē vispirms” principa piemērošanu transfertcenu dokumentācijas pārbaudēs. Ņemot vērā šo lūgumu, VID oficiālā vēstulē apstiprina, ka attiecībā uz transfertcenu dokumentācijas pārbaudi pastāv “konsultē vispirms” princips. Tas nozīmē, ka VID, konstatējot dokumentācijas iesniegšanu svešvalodā, aicinās nodokļu maksātāju iztulkot to latviešu valodā, automātiski nepiemērojot soda naudu.

Rakstu autore: Elza Gusāre

VID uzziņa par preču importu

09.07.2024.VID izdevis uzziņu ar kuru apstiprina nodokļu maksātāja tiesības precei piemēroto atlaidi importa deklarācijā pierādīt ar citiem līdzekļiem, ne tikai rakstiskā formā noslēgtu līgumu.

Konkrētajā situācijā nodokļu maksātājs no trešajām valstīm importēja interjera priekšmetus sava uzņēmuma pamatdarbības ietvaros. Tomēr, ņemot vērā starptautisko vidi, kurā svarīga ir efektivitāte un darījuma noslēgšanas ātrums, rakstisks līgums tā standarta izpratnē ar darījumi partneriem jeb pārdevējiem netiek slēgts.

Tādēļ nodokļu maksātājs vēlējās noskaidrot vai muitas vērtībai, piemērojot darījuma vērtības metodi saskaņā ar SMK 70.– 72. panta nosacījumiem, par darījuma vērtību var uzskatīt faktiski samaksāto vērtību par importētajām precēm, kurai piemērota atlaide, un piemēroto atlaidi var pierādīt ar citiem līdzekļiem, ne tikai standarta rakstiskā formā noslēgtu līgumu.

VID apstiprināja nodokļu maksātāja izpratni un norādīja, ka precei piemēroto atlaidi var pierādīt ar:

  • rēķinu, kurā ir norādīta cena ar atlaidi,
  • bankas maksājumiem, kas pierāda faktiski samaksāto summu,
  • jebkādiem citiem pierādījumiem, kas apliecina, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskām sastāvdaļām – preci un preces cenu.

Tomēr katrā gadījumā papildus, lai pamatotu muitas vērtību, atkarībā no darījuma apstākļiem ir izvērtējams pierādījumu apjoms un veids.

DRN objekts – tekstilizstrādājumi no 01.07.2024

VID ir publicējis savā mājas lapā informatīvo materiālu par jauno DRN objektu – tekstilizstrādājumiem.

Nodokļa maksāšanas pienākums ir par tiem tekstilizstrādājumiem, kas no 2024.gada 1.jūlija tiek pirmo reizi pārdoti vai izmantoti saimnieciskajā darbībā pēc to ievešanas Latvijā. Tekstilizstrādājumu, par kuriem ir maksājams nodoklis, ir uzskaitīti 11.06.2024 MK noteikumu Nr. 359 “Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu tekstilizstrādājumiem” 1.pielikumā.

Informatīvajā materiālā ir iekļauti vispārējie skaidrojumi par kādiem tekstilizstrādājumiem būs jāmaksā, kādā kārtībā un par to uzskaiti. Nodoklis ir maksājams par katru ceturksni, līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 23.datumam.

Publicētie un aktualizētie VID metodiskie materiāli

 

Tax Stories blogi

Regulāri nodokļu eksperta Jāņa Taukača sagatavotie svarīgākie jaunumi un analītiskas pārdomas par un ap nodokļiem. Reģistrējies un nepalaid garām!