Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Andīna Brīvule.

Konkurence un regulētās jomas

Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

Likumprojekts Nr.: 213/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 26.09.2024

Likumprojekta mērķis ir aizliegt cenu un atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio, kas šobrīd nav aizliegta, tādējādi samazinot gan kopējo alkoholisko dzērienu patēriņu, gan riskantu alkoholisko dzērienu patēriņu sabiedrībā, vienlaikus pasargājot arī jauniešus no reklāmas negatīvās ietekmes.

Grozījumi Konkurences likumā

Likumprojekts Nr.: 642/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 26.09.2024

Likumprojekta mērķis ir veicināt publisko pasūtītāju aktīvāku iesaisti zaudējumu atgūšanā, kas tiem radušies organizētajos iepirkumos tirgus dalībnieku īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu dēļ.

Likumprojekts paredz:
1) noteikt Konkurences padomei jaunu funkciju – sniegt metodisko atbalstu publiskajiem pasūtītājiem konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu apzināšanā, kā arī to novērtēšanā un aprēķināšanā;
2) noregulēt atsevišķus jaunās funkcijas īstenošanas nosacījumus – funkcionāla nodalīšana no citiem konkurences uzraudzības iestādes veiktajiem uzdevumiem; analizēta tiek tikai publiskā pasūtītāja iesniegtā informācija; sniegtajiem atzinumiem, aprēķiniem un konsultācijām ir ieteikuma raksturs; padomes priekšsēdētājs īsteno institucionālo padotību pārraudzības formā pār jauno struktūrvienību, neiesaistoties atzinuma sniegšanā un tā saturā pēc būtības.

Grozījums Reklāmas likumā

Likumprojekts Nr.: 706/Lp14. Nodots komisijai: 26.09.2024

Likumprojekts paredz noteikt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju kā atbildīgo iestādi par reklāmas aizlieguma kontroli azartspēļu un izložu jomā. Minētā uzdevuma darbības rezultāts – mainīta atbildīgā iestāde, kas uzraudzīs reklāmas tirgu azartspēļu un izložu jomā, nodrošinot savlaicīgu un profesionālu rīcību, novēršot azartspēļu un izložu reklāmas izplatīšanu publiskajā telpā. Likumprojekts veicinās nelikumīgas azartspēļu reklāmas, kā arī normatīvajiem aktiem neatbilstošas izložu reklāmas izplatīšanas ierobežošanu.

Enerģētika

Transporta enerģijas likums

Likumprojekts Nr.: 660/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 26.09.2024

Mērķis ir veicināt cilvēku veselībai un apkārtējai videi drošu transporta enerģijas apriti, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ar transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanu veicinātu emisiju samazināšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanu. Likumprojekts definē prasības, kas jāievēro veicot transporta enerģijas apriti, par šo prasību ievērošanu atbildīgās personas, par uzraudzību atbildīgās institūcijas un to kompetenci, sankcijas par prasību pārkāpšanu, kā arī dod deleģējumu detalizētāku nosacījumu noteikšanai.

Grozījumi Enerģētikas likumā

Likumprojekts Nr.: 701/Lp14. Nodots komisijai: 26.09.2024

Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka līgumus par valsts naftas produktu drošības rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju slēdz, nepiemērojot publisko iepirkumu regulējumu.

Valsts pārvalde

Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā

Likumprojekts Nr.: 525/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 26.09.2024

Ar likumprojektu paredzēts precizēt un vienkāršot iestāžu sadarbības noteikumus:

  • 1) attiecinot starpresoru vienošanās kā sadarbības juridisku formu uz sadarbību ne tikai starp dažādu Ministru kabineta locekļu padotībā esošajām iestādēm, bet uz sadarbību starp jebkurām vienas publiskās personas iestādēm, tostarp starp tām, kas nav padotas Ministru kabinetam, kā arī starp iestādēm, kuras ir viena Ministru kabineta locekļa padotībā;
  • 2) atsakoties no vispārēja pienākuma saskaņot starpresoru vienošanās ar augstāku iestādi, tā vietā piešķirot augstākai iestādei rīcības brīvību noteikt šādas saskaņošanas nepieciešamību;
  • 3) skaidrāk nodalot sadarbību starp publiskām personām (sadarbības līgums) no sadarbības starp vienas publiskas personas iestādēm (starpresoru vienošanās).

Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā

Likumprojekts Nr.: 683/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 19.09.2024

Likumprojekts paredz izslēgt likuma 13. panta trešo daļu, kurā šobrīd ir paredzēti ierobežojumi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanai, ja aprēķinātā summa pārsniedz 145 000 euro. Tādējādi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanas apmērs turpmāk netiks ierobežots. Likuma 7. panta trešā daļā tiks izteikta jaunā redakcijā ar vispārēju atsauci uz valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jomas normatīvajiem aktiem, lai ar vieniem Ministru kabineta noteikumiem ieviestu vienotu apmēru un kārtību administratīvā procesa jomā sniegtajai juridiskajai palīdzībai.

Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā

Likumprojekts Nr.: 698/Lp14. Nodots komisijai: 19.09.2024

Likumprojekta mērķis ir veicināt samērīgu un valsts budžeta iespējām atbilstošu atlīdzības noteikšanu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem. Lai sasniegtu šo mērķi, likumprojektā tiek piedāvāti divi elementi.

Pirmkārt, likumprojektā tiek paredzēts uz laiku – diviem gadiem – apturēt publisko personu kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības pieaugumu, nepārsniedzot uz 2024. gada 31. augustu noteikto apmēru. Ministru kabinets jau ir lēmis noteikt 2025. gada ierobežojumu atlīdzības fonda pieaugumam publiskajā pārvaldē (tajā skaitā pašvaldībās, valsts un pašvaldību finansētās kapitālsabiedrībās) ne vairāk kā 2,6% apmērā pret 2024.  gadu. Proti, šis Ministru kabineta lēmums attiecas uz visiem valsts un pašvaldību finansēto kapitālsabiedrību darbiniekiem. Savukārt likumprojekts paredzētu stingrākus ierobežojumus un attiektos tikai uz kapitālsabiedrību vadību.

Otrkārt, šajā periodā obligāti būtu jāpiemēro līdz šim tikai ieteikuma formā vadlīnijās noteiktais, ka tajās publisko personu kapitālsabiedrībās un publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kurām gada ieņēmumos vairāk nekā 80% veido publiskais finansējums, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības apmērs jānosaka ne vairāk kā 80% apmērā no atlīdzības valdes un padomes locekļiem līdzīga lieluma kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai – atsevišķos gadījumos – nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas. Likumprojekts neparedz iespēju šajā periodā izmantot citas vadlīnijās minētās atlīdzības palielināšanas iespējas. Likumprojekta piedāvātais regulējums tiek ieviests uz terminētu laika periodu, lai samērotu valsts budžeta iespējas un sabiedrības intereses. Papildus ir būtiski izvērtēt, vai kapitālsabiedrības juridiskā forma ir piemērotākā katrā individuālā gadījumā. Līdz 2025. gada 31. decembrim Ministru kabinetam būtu jāveic visaptverošs izvērtējums.

Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā

Likumprojekts Nr.: 703/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 19.09.2024

Likumprojekts nosaka tostarp šādus likuma grozījumus:

  • Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 19 dienas pirms vēlēšanu dienas savā tīmekļvietnē un oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicē šādu informāciju:

1) visus kandidātu sarakstus un citas šā likuma 17. panta pirmās daļas 3. punktā paredzētās ziņas par ikvienu kandidātu, izņemot kandidāta personas kodu;

2) priekšvēlēšanu programmas.

  • Kandidātu sarakstus ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanu dienas izliek attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.
  • Kandidātu sarakstus ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanu dienas izliek attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.
  • Vēlētājiem, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, balsošana tiek organizēta šo personu atrašanās vietā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Balsošanai var pieteikties ne vēlāk kā otrajā dienā pirms vēlēšanu dienas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ieslodzījuma vietas administrācijai nodrošina piekļuvi vēlētāju reģistram. Valsts digitālās attīstības aģentūra ieslodzījuma vietas administrācijai nodrošina piekļuvi Elektroniskajam tiešsaistes vēlētāju reģistram.
  • Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot vai parakstīties balsotāju sarakstā, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa norādījumiem atzīmes vēlēšanu zīmē izdara vai balsotāju sarakstā parakstās vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas vai kuru vēlētājs ir pilnvarojis. Par to balsotāju sarakstā tiek izdarīta attiecīga atzīme. Šāda persona var būt attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, ja tā ir apmācīta Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā un rakstveidā apliecinājusi, ka neietekmēs un neizpaudīs vēlētāja balsojumu.

Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā

Likumprojekts Nr.: 707/Lp14. Nodots komisijai: 26.09.2024

Likumprojekts paredz likuma pārejas noteikumus papildināt ar jaunu normu, no kuras izriet:

  • 1) Uzdevums MK un attiecīgo pašvaldību domēm līdz 2024. gada 31. decembrim izvērtēt to atbildībā esošo publisko kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību darbību;
  • 2) Izvērtējuma ietvaros izlemt, vai attiecīgajā publiskajā kapitālsabiedrībā vai publiski privātajā kapitālsabiedrībā ir nepieciešamība saglabāt padomes un, neesot šādai vajadzībai, tās likvidēt;
  • 3) Pieņemot lēmumu saglabāt attiecīgajā kapitālsabiedrībā padomes institūciju, katrā šādā gadījumā gan MK, gan pašvaldības domei nolemt par iespējamo padomes locekļu skaita un to atlīdzības apmēra samazināšanu.

Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā

Likumprojekts Nr.: 708/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 26.09.2024

Likumprojekts nosaka to, ka 2025. gadā valsts budžeta finansējumu politiskajai organizācijai (partijai) aprēķina un piešķir, ņemot vērā 2024. gada minimālo mēnešalgu.

Darba tiesības

Grozījumi Darba likumā

Likumprojekts Nr.: 354/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 19.09.2024

Likumprojekts paredz nodrošināt, ka Latvijā nevar darbiniekiem pieprasīt darba tirgū krievu valodu, izņemot atsevišķas specifiskas profesijas – universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls, bibliotekāri, arhīvisti un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti, rakstnieki, žurnālisti un lingvisti. Likumprojekts izstrādāts, lai krievu valodu nevarētu darbiniekiem pieprasīt ne sludinājumos, ne darba intervijās, ne darba līgumā, ne darba pienākumu veikšanas laikā, izņemot atsevišķas likumdevēja noteiktas specifiskas profesijas.

Krimināltiesības

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Likumprojekts Nr.: 507/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 19.09.2024

Likumprojekta mērķis ir paplašināt apelācijas instances tiesas iespējas izskatīt krimināllietas rakstveida procesā, atteikties no drošības līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē un nodrošināt ātrāku un efektīvāku kriminālprocesa norisi. Likumprojekts atbilstoši pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā 3. panta 1. un 2. punkta prasības, proti, dalībvalstis nodrošina, lai aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām, kuras nesaprot attiecīgajā kriminālprocesā lietoto valodu, pieņemamā termiņā tiktu sniegts visu tādu dokumentu rakstiskais tulkojums, kuri ir būtiski, lai nodrošinātu, ka tās spēj īstenot savas tiesības uz aizstāvību, un lai nodrošinātu taisnīgu procesu. Būtiskie dokumenti ietver jebkuru lēmumu par brīvības atņemšanu personai, jebkuru apsūdzību vai apsūdzības rakstu un jebkuru spriedumu.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Likumprojekts Nr.: 562/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 26.09.2024

Likumprojekts paredz papildināt Kriminālprocesa likuma 243. pantu ar piekto daļu un noteikt, ka tādu drošības līdzekļu kā aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā un mājas arests ietvaros paredzēto ierobežojumu ievērošanas kontrolei aizdomās turētai vai apsūdzētai personai var piemērot nepārtrauktu elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisku ierīci (drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība). Tāpat šī norma noteic, ka drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība piemērojama vienīgi, ja ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā persona rada augstu vardarbības risku citai personai.

Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos

Likumprojekts Nr.: 702/Lp14. Nodots komisijai: 26.09.2024

Likumprojekts “Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos” (turpmāk – likumprojekts) ir izstrādāts, lai ratificētu 2019. gada 6. decembrī Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtu Dalībvalstu Asamblejas 9. plenārsēdē pieņemtos grozījumus Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos. Rezolūcija ICC-ASP/18/Res.5 paredz papildināt Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtu 8. panta 2. punkta e) apakšpunkta ar xix) daļu, kas nosaka, ka kara noziegums ir “bada apzināta pielietošana pret civiliedzīvotājiem kā karadarbības metode, atņemot viņiem lietas, kas nepieciešamas izdzīvošanai, ieskaitot tīšu plānotās palīdzības piegādes kavēšanu.“

Finanses un apdrošināšana

Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā

Likumprojekts Nr.: 559/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 19.09.2024

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu saistībā ar citai personai pienākošos līdzekļu pārvaldību noguldījumu piesaistītājā, kopīgo noguldījumu, noguldījumu garantiju fonda dalībnieku veicamajiem maksājumiem noguldījumu garantiju fondā, izņēmumiem garantētās atlīdzības izmaksai un likuma 31. panta pirmajā daļā paredzēto iesniegumu izskatīšanu.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Likumprojekts Nr.: 568/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 19.09.2024

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē. Likumprojekts paredz noteikt kredītiestādei par pienākumu Latvijas Bankas noteiktā attālumā no jebkuras vietas Latvijas teritorijā nodrošināt vismaz vienu bankomātu. Likumprojekts paredz papildināt Kredītiestāžu likumu ar 74.4 pantu, kura pirmajā daļā tiek noteikti kritēriji to kredītiestāžu noteikšanai, kurām ir būtiska nozīme skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanā Latvijā un uz kurām tiek attiecināts likumprojektā noteiktais pienākums nodrošināt klientam sniegtā skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma atbilstību noteiktām prasībām.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā

Likumprojekts Nr.: 586/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 19.09.2024

Likumprojekta mērķis ir noteikt pārejas posma režīmu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kuri uzsākuši sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus pirms 2024. gada 30. decembra un kurus atbilstoši Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta “e” apakšpunktam uzrauga VID, darbībai un minēto subjektu uzraudzības un kontroles institūciju maiņu pēc Regulas Nr. 2023/1114 piemērošanas datuma. Likumprojekts arī paredz noteikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja iekļaušanu finanšu iestāžu kategorijā atbilstoši Regulas Nr. 2023/1113 prasībām.

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi Zemesgrāmatu likumā

Likumprojekts Nr.: 349/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 26.09.2024

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot zemesgrāmatu darbību, tādējādi atvieglojot sankciju piemērošanu, tajā skaitā, uzlabojot datu apstrādes procesus, kā arī nodrošināt minimāli nepieciešamās informācijas par nekustamā īpašuma ieguvējiem – ārzemniekiem kā fiziskām personām un ārvalsts juridiskām personām – iegūšanu. Šā iemesla dēļ plānots noteikt, ka nekustamā īpašuma ierakstīšana un tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā attiecībā uz fizisku personu ir iespējama tikai tad, ja tā ir reģistrēta Fizisko personu reģistrā, bet attiecībā uz ārvalstī reģistrētu juridisko personu – ja ir iespējams identificēt tās patiesos labuma guvējus. Turklāt paredzēts noteikt, ka zemesgrāmatu personu rādītājā tiek uzturēta minimāla informācija par ārvalsts juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem, kā arī pārstāvjiem un ārvalsts juridisko personu.

Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā

Likumprojekts Nr.: 607/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 19.09.2024

Likumprojekta mērķis ir aizstāt divu mēnešu termiņu ar vienu mēnesi, kura laikā pēc tam, kad stājušies spēkā saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums vai lokālplānojums, persona atbildīgajai ministrijai var iesniegt iesniegumu par teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu.

Transports

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā

Likumprojekts Nr.: 608/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 19.09.2024

Likumprojekta mērķi ir:

  • 1) nodrošināt trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanas ceļu satiksmē Latvijā deklarēšanu;
  • 2) nodrošināt transportlīdzekļa vadītājam pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas tiesības savas valsts teritorijā vadīt pasažieru pārvadāšanai paredzēto D un D1 kategorijas transportlīdzekli, lai veiktu regulārus pasažieru pārvadājumus savas valsts teritorijā, ja maršruta garums nepārsniedz 50 kilometrus;
  • 3) atteikties no transportlīdzekļa tehniskās apskates derīguma termiņa uzlīmes;
  • 4) precizēt transportlīdzekļa evakuāciju no ātrgaitas ceļiem;
  • 5) noteikt administratīvo atbildību par noteiktajā kārtībā nereģistrēta elektroskrejriteņa dalību ceļu satiksmē.

Transporta enerģijas likums

Likumprojekts Nr.: 660/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 26.09.2024

Mērķis ir veicināt cilvēku veselībai un apkārtējai videi drošu transporta enerģijas apriti, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ar transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanu veicinātu emisiju samazināšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanu. Likumprojekts definē prasības, kas jāievēro veicot transporta enerģijas apriti, par šo prasību ievērošanu atbildīgās personas, par uzraudzību atbildīgās institūcijas un to kompetenci, sankcijas par prasību pārkāpšanu, kā arī dod deleģējumu detalizētāku nosacījumu noteikšanai.

Dažādi

Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā

Likumprojekts Nr.: 697/Lp14. Nodots komisijai: 19.09.2024

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi noteikt dažādus izņēmumus stratēģiskas nozīmes preču apritē, kas precizē prasības stratēģiskas nozīmes preču pārvadātājiem, akadēmiskajam sektoram, iesaistoties stratēģiskas nozīmes preču pētniecībā/izstrādē, kā arī divējāda lietojuma preču ražotājiem un komersantiem, kas nodarbojas ar civilo šaujamieroču tirdzniecību Eiropas Savienības ietvaros.

Grozījumi Grāmatvedības likumā

Likumprojekts Nr.: 711/Lp14. Iesniegts prezidijā: 30.09.2024

Grozījumi izstrādāti, lai precizētu un noteiktu tiesisko regulējumu attaisnojuma dokumenta, kuru izsniedz preces vai pakalpojuma saņēmējam − samaksāšanai (rēķinu) noformēšanā, nosakot, ka rēķins noformējams kā strukturēts elektroniskais rēķins.

Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Likumprojekts Nr.: 709/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 26.09.2024

Likumprojekts paredz tostarp papildināt likumu ar jauniem terminiem, noteikt tiesības Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) izdot vispārīgo administratīvo aktu izņēmumu piemērošanā sankciju izpildē, noteikt FID tiesības pieprasīt un saņemt tā funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no ikvienas personas, kurai pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. FID būs tiesības arī pieņemt personām saistošus lēmumus par sankciju izpildi. Likumprojekts papildinās likuma 13.5 pantu ar trešo daļu, nosakot, ka līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana vai atteikšanās līdzekļus vai saimnieciskos resursus darīt pieejamus, ja tā veikta labticīgi, pamatojot ar to, ka šāda rīcība ir saskaņā ar šī likuma vai citu normatīvo aktu prasībām sankciju jomā, nerada nekādu atbildību attiecīgajai personai vai tās vadībai un darbiniekiem, ja vien nav pierādīts, ka līdzekļi un saimnieciskie resursi iesaldēti vai aizturēti nolaidības dēļ.

Satversmes tiesa

Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par aizstāvja tiesībām administratīvo pārkāpumu lietās

Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par Administratīvās atbildības likuma 185. panta ceturtās daļas atbilstību Satversmes 92. panta ceturtajam teikumam. Apstrīdētā norma noteic, ka tiesai adresētu sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā paraksta iesniedzējs. Ja sūdzību iesniedzēja vārdā iesniedz pārstāvis, viņš sūdzībai pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu iesniegt sūdzību.

Satversmes tiesā ar pieteikumiem vērsušās divas fiziskas personas, kuras sauktas pie administratīvās atbildības. No apvienotās lietas materiāliem izriet, ka pieteikumu iesniedzēji juridiskās palīdzības sniegšanai administratīvo pārkāpumu lietās pilnvarojuši aizstāvjus. Aizstāvji pieteikumu iesniedzēju vārdā iesnieguši tiesām sūdzības par iestādes pieņemtajiem lēmumiem, taču tiesas atteikušās sūdzības pieņemt, pamatojot, ka pilngadīgas fiziskas personas aizstāvim nav tiesību parakstīt un iesniegt sūdzību tiesā.

Pieteikumu iesniedzēju ieskatā apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz tiesības pie administratīvās atbildības sauktās personas aizstāvim parakstīt un iesniegt sūdzību tiesā, neatbilst Satversmes 92. panta ceturtajā teikumā ietvertajām tiesībām uz advokāta palīdzību.

Satversmes tiesa lietu izskata rakstveida procesā. Nolēmums jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc Satversmes tiesas sēdes.

Satversmes tiesas lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.

Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par normu, kas personai liedz tiesības ieņemt maksātnespējas administratora amatu

Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par Maksātnespējas likuma 13. panta otrās daļas 3. punkta, ciktāl tas nosaka aizliegumu personai, attiecībā uz kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, būt par maksātnespējas administratoru, atbilstību Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam.

Apstrīdētā norma noteic, ka par maksātnespējas administratoru nevar būt persona, pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata.

Satversmes tiesā lieta ierosināta pēc Senāta pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā kasācijas kārtībā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc personas pieteikuma par administratīvā akta atcelšanu. Ar Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumu persona ir atcelta no maksātnespējas administratora amata, pamatojoties uz apstrīdēto normu. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam, jo tajā ietvertais pamattiesību ierobežojums neesot samērīgs. Senāta ieskatā pamattiesību ierobežojuma mērķi varot sasniegt ar personas pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, pieļaujot katra individuālā gadījuma izvērtēšanu

Satversmes tiesa lietu izskata rakstveida procesā. Nolēmums jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc Satversmes tiesas sēdes.

Satversmes tiesas lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.

Ierosināta lieta par normām, ar kurām atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības

Satversmes tiesā ierosināta lieta par Elektroenerģijas tirgus likuma 31.2 panta trešās daļas atbilstību Satversmes 92. pantam un Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību” 48.5., 48.8. un 60.1. apakšpunkta, (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam), atbilstību Satversmes 105. pantam.

Apstrīdētās normas noteic gadījumus, kuros Būvniecības valsts kontroles birojam ir jālemj par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un pienākuma uzlikšanu komersantam atmaksāt saņemto valsts atbalstu, kā arī noteic pierādīšanas pienākuma sadali, ja par minētajiem apstākļiem ir radies strīds.

No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka pieteikuma iesniedzēja piedalījās obligātajā iepirkumā un tā ietvaros pārdeva no atjaunīgajiem energoresursiem – biomasas – ražotu elektroenerģiju. Būvniecības valsts kontroles birojs, pamatojoties uz apstrīdētajām normām, esot pieņēmis lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un pienākuma uzlikšanu pieteikuma iesniedzējai atmaksāt saņemto valsts atbalstu.

Pēc pieteikuma iesniedzējas ieskata, apstrīdētās noteikumu normas neļaujot sniegt Būvniecības valsts kontroles birojam individuālu vērtējumu par pieteikuma iesniedzējas pieļautā pārkāpuma ietekmi uz valsts atbalsta aprēķinu, kā to paredz samērīguma princips. Tādējādi esot aizskartas pieteikuma iesniedzējas tiesības uz īpašumu, kas nostiprinātas Satversmes 105. pantā.

Savukārt apstrīdētā Elektroenerģijas tirgus likuma norma uzliekot pieteikuma iesniedzējai nesamērīgu un pārlieku vispārīgu pierādīšanas nastu, lai tā pierādītu, ka valsts atbalsts ir saņemts, ievērojot normatīvo aktu prasības. Tādējādi esot aizskartas pieteikuma iesniedzējas Satversmes 92. pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu.

Satversmes tiesa uzaicināja institūcijas, kas izdevušas apstrīdētos aktus, – Saeimu un Ministru kabinetu – līdz 2024. gada 25. novembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2025. gada 25. februāris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Satversmes tiesas lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.

Augstākā tiesa

Senāta Civillietu departaments atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, un tādējādi stājās spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu starp teātri un aktieri

Apgabaltiesa apmierināja teātra prasību pret aktieri par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, atzīstot par pierādītu, ka darba devējam ir svarīgs iemesls prasības celšanai – pastāv apstākļi, kas, pamatojoties uz tikumības un savstarpējas taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības.

No apgabaltiesas sprieduma izriet, ka darba tiesisko attiecību izbeigšanu pamato ilgstošu laiku pastāvējis apstākļu kopums – aktiera publikācijas sociālajā tīklā, rīcība izrādē, ikdienas komunikācija un pretdarbība centieniem konfliktu atrisināt. Publikācijas pazemoja kolēģus un noniecināja teātra darbību, graujot tā reputāciju, kā arī nelabvēlīgi ietekmējot skatītāju un potenciālo skatītāju lēmumus. Vienā no izrādēm aktieris mainīja tekstu un uzvedību, aizskarot skatuves partneri. Teātris jautājumu risināja pārrunu ceļā, bet konflikts pastiprinājās. Aktieris nesadarbojās, rīkojās pretēji taisnprātībai un ētikas normām. Viņa rīcība aizskāra citu darbinieku intereses – radīja neveselīgu psihoemocionālo darba vidi un spriedzi teātra kolektīvā, apdraudēja konkrētas izrādes norisi un negatīvi ietekmēja teātra darbību.

Aktiera prasība pret teātri par rīkojumu apstrīdēšanu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpuma konstatēšanu, materiālā un morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu tika noraidīta. Tas tostarp pamatots ar to, ka teātra izdotie rīkojumi, pieprasījumi sniegt paskaidrojumus, informācijas izprasīšana no citiem darba devējiem ir bijuši tiesiski līdzekļi, kas vērsti uz reputācijas saglabāšanu.

Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību. Izvērtējot kasācijas sūdzībā un pretsūdzībā minētos argumentus, netika konstatēts acīmredzams pamats uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.

Senāta lēmums pieejams šeit.

Senāta Krimināllietu departaments atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, un tādējādi stājās spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru apsūdzētajam par apzināti nepatiesu ziņojumu sniegšanu piespriests sabiedriskais darbs uz 150 stundām

Apgabaltiesa atzina, ka apsūdzētais ir sniedzis apzināti nepatiesu ziņojumu par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktām personām. Lai atriebtos, apsūdzētais Latvijas Republikas Ministru prezidentam, Latvijas Republikas ģenerālprokuroram, Latvijas Republikas tiesībsargam, Valsts kontrolierei un SIA “Latvijas Televīzija” žurnālistam nosūtīja iesniegumu, kurā apzināti norādīja nepatiesas ziņas par to, ka vairākas amatpersonas izmantojušas citu kriminālprocesu personiskiem mērķiem un organizētā grupā no muitas amatpersonām izspieda naudu.

Lemjot par apsūdzētajam nosakāmo soda veidu un mēru, apgabaltiesa ņēma vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī soda mērķi.

Atceļot pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētais atzīts par nevainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, apgabaltiesa vienlaikus izlēma cietušo pieteiktās morālā kaitējuma kompensācijas. Cietušā, kurš attaisnojošo spriedumu bija pārsūdzējis, pieteiktā kaitējuma kompensācija tika apmierināta, no apsūdzētā piedzenot 5000 eiro. Pārējo cietušo pieteiktās kaitējuma kompensācijas atstātas bez izskatīšanas, tādējādi saglabājot viņiem tiesības celt prasību pret apsūdzēto civiltiesiskā kārtībā.

Apsūdzētais un viņa aizstāvis apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēja kasācijas kārtībā. Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību. Aizstāvības argumenti, ka anonīms, neparakstīts ziņojums nevar būt pamats kriminālprocesa uzsākšanai, Senātam neradīja šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nebija būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā. Atbilstoši Senāta skaidrotajam, nav izšķirošas nozīmes faktam, vai ziņojums iesniegts parakstīts vai anonīmi, jo nepatiesās ziņas ir pamats pārbaudes uzsākšanai, kas apdraud jurisdikcijas institūciju likumam atbilstošas darbības intereses. Pārējie argumenti bija pamatoti ar aizstāves un apsūdzētā atšķirīgo viedokli par lietā iegūto pierādījumu vērtēšanu un vērsti uz to, lai panāktu pārsūdzētā sprieduma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ. Šajā daļā kasācijas sūdzības neatbilda Kriminālprocesa likuma prasībām.

Senāta lēmums pieejams šeit.

Stājas spēkā notiesājošs spriedums par cilvēku sašaušanu skolas salidojumā

Senāta Krimināllietu departaments atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, un tādējādi stājās spēkā Vidzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru vīrietim par divu cilvēku sašaušanu skolas salidojuma laikā piespriesta brīvības atņemšana uz 2 gadiem 3 mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu.

Skolas salidojumā savstarpēja konflikta laikā vīrietis raidīja trīs šāvienus viena cietušā virzienā, divas reizes trāpot viņam vēderā un vienu reizi – otra cietušā rokā. Tiesa apsūdzēto atzina par vainīgu divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā. Pirmkārt, par smaga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu vairāku personu dzīvībai vai veselībai bīstamā veidā. Otrkārt, par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Nosakot sodu, tiesa ņēma vērā apstākli, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, un sodu mīkstināja. Tika konstatēts, ka nesamērīgi ilgu laiku ir vilcies tieši pirmstiesas process. No krimināllietas materiāliem redzams, ka kriminālprocess uzsākts 2017.gada 11.martā, bet krimināllieta tiesā saņemta tikai 2020.gada 20.janvārī.

No apsūdzētā valsts labā tika piedzīta cietušajam par smagu miesas bojājumu nodarīšanu izmaksātā valsts kompensācija 1330 eiro. Savukārt otra cietušā, kas bija guvis vieglus miesas bojājumus, labā no apsūdzētā tika piedzīta morālā kaitējuma kompensācija 500 eiro.

Apsūdzētais, viņa aizstāvis un viens no cietušajiem Vidzemes apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēja Senātā. Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību. Daļa kasācijas sūdzību argumentu bija vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ. Attiecīgi šajā daļā kasācijas sūdzība neatbilda Kriminālprocesa likuma prasībām. Savukārt pārējā daļā tā neradīja šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu. Izskatāmajai lietai arī nebija būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā.

Senāta lēmums pieejams šeit.