Advokāte: Arī mutiska vienošanās ir uzskatāma par līgumu civiltiesiskā izpratnē
“Sorainen” zvērināta advokāte Ieva Andersone gan neskatās tik nopietni uz šiem gadījumiem un par krāpniecību to neuzskata. Krāpniecība ir noziegums: “Sākotnēji to izmeklētu policija, ja šāda sūdzība būtu, un pēc tam prokuratūra lemj, vai celt apsūdzību pret šo cilvēku. Protams, ja ir aizdomas, ka cilvēks nodarbojas ar krāpniecību, mums katram ir tiesības vērsties ar iesniegumu policijā,” stāsta advokāte.
“Krāpšana, kā definēts Krimināllikumā, ir svešas mantas vai tiesības uz mantu iegūšana ļaunprātīgi, izmantojot uzticēšanos vai ar viltu, un ir svarīgs tiešs nodoms apkrāpt kādu. Krāpniecība noteikti nebūs situācijā, kad radošs projekta vadītājs ar vislabākajiem nodomiem sarunājis projekta dalībniekus un domā, ka visi darīsim, visi labi nopelnīsim, bet nesanāk,” skaidro advokāte.
Šajās situācijās atbilstošāks būtu civiltiesiskais process. Andersone stāsta, ka civiltiesiskus strīdus sākotnēji risina sarunu ceļā, ja tas neizdodas, var vērsties tiesā pēc parastās piekritības, kas ir atbildētāja jeb nemaksātāja dzīvesvieta.
Ir iespēja tomēr pierādīt savu taisnību arī tad, ja līgums nav noslēgts: “Līgumi ir saistoši, pat ja tie nav uzrakstīti. Arī mutiska vienošanās ir uzskatāma par līgumu civiltiesiskā izpratnē, ja ir notikusi vienošanās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām,” skaidro Andersone. Par būtiskām sastāvdaļām uzskata to, bez kā vienošanās nevarētu notikt. “Piemēram, ja tā ir sadarbība projektā, būtu svarīgi vienoties, ko kurš dara, jeb par darba saturu un samaksu,” viņa stāsta. Ja šīs būtiskās sastāvdaļas ir izrunātas, civiltiesiskā nozīmē līgums eksistē, pat tad, ja tas noslēgts mutiski.
Taču ko tad darīt, ja darba pasūtītājs nemaksā? Tas ir atkarīgs no pierādījumiem, ka šāds mutisks līgums noslēgts. Pierādījumi var būt, piemēram, e-pasta sarakste ar saturu par vienošanos vai sarakste sociālajos tīklos. Jebkur uzrakstīts, kaut vai uz salvetes, tas uzreiz ir pierādījums.
Ieteicams noslēgt vienkāršu līgumu
Protams, otra puse var mēģināt to apstrīdēt, bet tas būs grūtāk. “Ja vienošanās bijusi tikai mutiska, runājot pa telefonu vai klātienē, ir krietni grūtāk pierādīt. Tad var ķerties pie liecinieku liecībām,” stāsta advokāte. Piemēram, kāds, kurš stāvējis blakus un dzirdējis sarunu. Arī darbs, kurš izpildīts, var kalpot kā pierādījums. Šajā gadījumā grūtāk būs pierādīt konkrētas summas.
Ir vēl kāds variants, ja nesamaksātā summa ir salīdzinoši neliela: “Ja summa, kas nav samaksāta, ir mazāka par 2500 eiro, ir vienkāršotā procedūra naudas piedziņai, tās veidlapa atrodama internetā.” Reģistrējoties vietnē “Latvija.lv”, šo veidlapu var aizpildīt. Lai arī šajā gadījumā ir jāmaksā valsts nodeva, tā ir salīdzinoši mazāka un atkarīga no parāda summas – jo lielāka summa, jo vairāk jāmaksā. Taču, ja prasību apmierina, šo summu piedzen no parādnieka. Arī šajā procesā nepieciešami pierādījumi.
Advokāte uzskata, ka radošajā sektorā maz tiek slēgti līgumi, jo cilvēki vienkārši baidās no papīriem, īpaši, ja runa nav par lielām summām. Ir arī liela savstarpējā uzticēšanās.
Andersone skaidro, ka radošo industriju līgumi ir ļoti vienkārši izveidojami un var būt uz vienas lapas, tikai jābūt iekļautiem galvenajiem punktiem. “Ko es darīšu, cik man par to maksā. Viss,” viņa stāsta. Ja šāds vienkāršs līgums tiek noslēgts un kāds nemaksā, vieglāk var veikt vienkāršoto procedūru, kā arī vērsties tiesā. “Līgums nedaudz arī morāli ietekmē,” min advokāte, jo tad ir lielāka atbildības sajūta. Viņa aicina visus radošo industriju cilvēkus slēgt šo vienkāršo līgumu.
Ar pilnu situācijas izklāstu varat iepazīties šeit.
