Darba vide tā sauktajās trešajās valstīs, acīmredzamās klimata pārmaiņas, ģeopolitiskā nestabilitāte, Covid-19 pandēmijas sekas un citi apstākļi ir likuši pārvērtēt skatu uz piegādes jeb vērtības ķēdēm. Mums aizvien vairāk nākas iedziļināties tajā, kas ir mūsu sadarbības partneri un kā tie var ietekmēt mūsu biznesa noturību, ilgtspēju un reputāciju, atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā vebināra “Ja tava ķēde ir garāka par Eiropas Savienību jeb ilgtspēja piegāžu ķēdēs” dalībnieki.
“Direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (Pienācīgas rūpības direktīva) ir pavisam jauns normatīvais akts, kas lielajiem uzņēmumiem liek apzināt savas darbības negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi, mazinot vai izbeidzot to. Lai to paveiktu, ir jāvērtē arī atbilstošie ilgtspējas riski piegādes ķēdēs un ESG stratēģijā jāiekļauj sadarbības partneru izvērtēšanas principi. Rūpības pienākums attiecas arī uz piegādes ķēdēm ārpus Eiropas Savienības,” skaidro biroja “” Latvijas biroja vadošā partnere zvērināta . Dalībvalstīm pienācīgas rūpības direktīva ir jāievieš līdz 2026. gada 26. jūlijam.
“Uzņēmums sava rūpības pienākuma izpildi nedrīkst uzvelt citiem, īpaši mazajam un vidējam biznesam. Ja ir jāpārbauda partneris, tad visi ar pārbaudi saistītie izdevumi ir jāapmaksā pašam uzņēmumam. Tāpat mazais vai vidējais uzņēmums var prasīt lielā partnera atbalstu direktīvas principu ieviešanā,” uzsver zvērināta .
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
