Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika un jurista palīdze Andīna Brīvule.

Tiesiskais regulējums

Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā

Likumprojekts Nr.: 523/Lp14. Izsludināts: 06.11.2024.

Valsts prezidents iesniedza likumprojektu, kurš papildina Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma mērķi, kas noteic, ka sabiedrībai ir jāsaņem patiesa informācija priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. Valsts prezidents piedāvāja regulējumu, atbilstoši kuram priekšvēlēšanu aģitācijas autoram nepārprotami ir jādara zināms vēlētājiem, ka tiek izmantota mākslīgā intelekta sistēma neatkarīgi no priekšvēlēšanu aģitācijas formas. Tam ir jābūt norādītam skaidri un nepārprotami. Likumprojekts arī nosaka KNAB priekšnieka tiesības pieņemt lēmumu par aizliegumu veikt priekšvēlēšanu aģitāciju, ja šāda prasība netiek ievērota.

Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā

Likumprojekts Nr.: 525/Lp14. Izsludināts: 26.11.2024.

Ar likumprojektu paredzēts precizēt un vienkāršot iestāžu sadarbības noteikumus:

  1. a) attiecinot starpresoru vienošanās kā sadarbības juridisku formu sadarbībai ne tikai starp dažādu Ministru kabineta locekļu padotībā esošajām iestādēm, bet arī starp jebkurām vienas publiskās personas iestādēm – kas nav padotas Ministru kabinetam vai ir viena Ministru kabineta locekļa padotībā;
  2. b) atsakoties no vispārēja pienākuma saskaņot starpresoru vienošanās ar augstāku iestādi, tā vietā piešķirot augstākai iestādei rīcības brīvību noteikt šādas saskaņošanas nepieciešamību;
  3. c) skaidrāk nodalot sadarbību starp publiskām personām (sadarbības līgums) no sadarbības starp vienas publiskas personas iestādēm (starpresoru vienošanās).

Atsakoties no obligātas starpresoru vienošanās saskaņošanas ar augstāku iestādi, tiks paātrināta iestāžu sadarbības uzsākšana un, secīgi, valsts pārvaldes pakalpojumu kvalitatīvāka sniegšana.

Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

Likumprojekts Nr.: 591/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 10.10.2024.

Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā Valsts kancelejai iekļauto ieteikumu un novērstu riskus, ka kādā no savienojamiem amatiem pienākumi tiek pildīti ar nepietiekamu darba ieguldījumu, mazinātu interešu konflikta veidošanās riskus un iespēju, ka amatu savienošanas rezultātā saņemtais atalgojums kalpo kā papildinājums atalgojumam pamata darba vietā.

Likumprojekts paredz noteikt, ka valsts amatpersonai, ievērojot likuma 7. panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktos speciālos amatu savienošanas ierobežojumus, joprojām ir atļauts savienot valsts amatpersonas pilnas slodzes amatu ne vairāk kā 2 citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem valsts amatpersonas amatiem vai amatiem citās publiskas personas institūcijās, bet starp tiem nebūs kapitālsabiedrības valdes locekļa amats, kas uzskatāms par pilnam normālajam darbalaikam atbilstošas slodzes amatu.

Likumprojekts paredz arī noteikt, ka turpmāk likuma 7.panta ceturtajā daļā noteiktās valsts un pašvaldību amatpersonas drīkstēs savienot savu amatu tikai ar vienu citu atalgotu vai citādi atlīdzinātu amatu publiskas personas institūcijā, bet, ja amatpersona tiek ievēlēta padomes locekļa amatā, tad tā var savienot savu amatu ar ne vairāk kā vienu padomes locekļa amatu un tikai uz pagaidu termiņu, turklāt valsts amatpersonu padomes locekļa amatā iecelt atkārtoti varēs tikai pēc viena gada, kopš valsts amatpersona beigusi pildīt pagaidu padomes locekļa amatu.

Vienlaikus likumprojekts paredz noteikt atsevišķu regulējumu attiecībā uz valdes locekļiem likuma 1. panta 8. punkta “b”, c” un “d” apakšpunktā minētajā kapitālsabiedrībā un kapitālsabiedrībā, nosakot, ka valdes loceklim savienot savu amatu ar ne vairāk kā vienu padomes locekļa amatu šādās kapitālsabiedrībās, kā arī likumprojekts paredz, ka padomes locekļa amatu savienošanas un attiecīgas atļaujas izsniegšanas gadījumā nepieciešams vērtēt arī to, vai amatu savienošana nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums

Likumprojekts Nr.: 625/Lp14. Izsludināts: 03.10.2024.

2024. gada 17. oktobrī ir stājies spēkā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums. Šis likums kopā ar grozījumiem citos likumos, ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (Direktīvas 2022/2464/ES) prasības. Savukārt pirmie uzņēmumi, kam būs jāziņo saskaņā ar jauno likumu, to darīs jau 2025. gadā. Likuma mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, lai izprastu konkrētā likuma subjekta darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un informāciju, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē tā attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.

Mūsu kolēģe, zvērināta advokāte Agita Sprūde 15. oktobrī piedalījās ESG sarunās, kurās stāstīja par jauno Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu, par to, uz kādiem uzņēmumiem tas attiecas un kā sagatavot ilgtspējas ziņojumu.

Ieraksts pieejams šeit.

Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā

Likumprojekts Nr.: 635/Lp14. Izsludināts: 03.10.2024.

Grozījumu mērķis ir noteikt kārtību, kādā Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma subjekti izpildīs Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma prasības un sniegts ilgtspējas informāciju, kā arī novērst iespējamu vispārīgā ziņu sniegšanas pienākuma dublēšanu speciālajās normās, kā arī precizēt speciālo subjektu loku – publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, uz kurām attiecināms ilgtspējas informācijas sniegšanas pienākums, un precizēt padomes veidošanas kritērijus publisku personu sabiedrībās ar ierobežotu atbildību.

Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā

Likumprojekts Nr.: 683/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 28.11.2024.

Likumprojekts paredz izslēgt likuma 13. panta trešo daļu, kurā šobrīd ir paredzēti ierobežojumi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanai, ja aprēķinātā summa pārsniedz 145 000 euro. Tādējādi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanas apmērs turpmāk netiks ierobežots.

Likums tiks papildināts ar 12.panta 3.1 daļu šādā redakcijā: „Izmaksas par juridisko palīdzību atlīdzina atbilstoši normatīvajos aktos par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksu administratīvajās lietās noteiktajiem veidiem un apmēram. Izņēmuma gadījumā iestāde vai tiesa var noteikt atlīdzināmo izdevumu apmēru, kas pārsniedz normatīvajos aktos par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksu administratīvajās lietās noteikto apmēru, ja šie izdevumi ir bijuši objektīvi nepieciešami.’’

Pēc likumprojekta spēkā stāšanās MK noteikumi Nr.859 “Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru” zaudēs spēku un likuma 7.panta trešajā daļā noteiktā regulējuma piemērošanā un juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanai tiks izmantoti MK noteikumi Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”.

Tātad, tas nozīmē, ka juridiskās palīdzības izmaksas tiks aprēķinātas pēc MK noteikumiem Nr. 1493, bet izņēmuma gadījumā tiesa vai iestāde varēs noteikt apmēru, ja būs objektīva nepieciešamība atlīdzināt vairāk.

Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā

Likumprojekts Nr.: 698/Lp14. Izsludināts: 15.11.2024.

Likumprojekta mērķis ir veicināt samērīgu un valsts budžeta iespējām atbilstošu atlīdzības noteikšanu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem. Lai sasniegtu šo mērķi, likumprojektā tiek piedāvāti divi elementi.

Pirmkārt, likumprojektā tiek paredzēts uz laiku – diviem gadiem – apturēt publisko personu kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības pieaugumu, nepārsniedzot uz 2024. gada 31. augustu noteikto apmēru. Ministru kabinets jau ir lēmis noteikt 2025. gada ierobežojumu atlīdzības fonda pieaugumam publiskajā pārvaldē (tajā skaitā pašvaldībās, valsts un pašvaldību finansētās kapitālsabiedrībās) ne vairāk kā 2,6% apmērā pret 2024.  gadu. Proti, šis Ministru kabineta lēmums attiecas uz visiem valsts un pašvaldību finansēto kapitālsabiedrību darbiniekiem. Savukārt likumprojekts paredzētu stingrākus ierobežojumus un attiektos tikai uz kapitālsabiedrību vadību.

Otrkārt, šajā periodā obligāti būtu jāpiemēro līdz šim tikai ieteikuma formā vadlīnijās noteiktais, ka tajās publisko personu kapitālsabiedrībās un publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kurām gada ieņēmumos vairāk nekā 80% veido publiskais finansējums, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības apmērs jānosaka ne vairāk kā 80% apmērā no atlīdzības valdes un padomes locekļiem līdzīga lieluma kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai – atsevišķos gadījumos – nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas. Likumprojekts neparedz iespēju šajā periodā izmantot citas vadlīnijās minētās atlīdzības palielināšanas iespējas. Likumprojekta piedāvātais regulējums tiek ieviests uz terminētu laika periodu, lai samērotu valsts budžeta iespējas un sabiedrības intereses. Papildus ir būtiski izvērtēt, vai kapitālsabiedrības juridiskā forma ir piemērotākā katrā individuālā gadījumā. Līdz 2025. gada 31. decembrim Ministru kabinetam būtu jāveic visaptverošs izvērtējums.

Klimata likums

Likumprojekts Nr.: 718/Lp14. Nodots komisijai: 10.10.2024.

Likuma mērķis ir nodrošināt virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti un nacionālos klimata mērķus saskaņā ar Eiropas Savienības un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā vides, sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Likums pamatots ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Parīzes nolīguma saistībām.

Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā

Likumprojekts Nr.: 719/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 30.10.2024. (steidzams)

Likumprojekts paredz palielināt maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu no 0,5 % no IKP uz 1,0 % no IKP, kā arī aktualizēt atsauces uz Padomes 1997. gada 7. jūlija regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu.

Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”

Likumprojekts Nr.: 718/Lp14. Nodots komisijai: 24.10.2024.

Likums tiek pielāgots jaunajai Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 2019/788, svītrojot novecojušo regulējumu, kas attiecās uz regulu Nr. 211/2011. Precizēta terminoloģija un atcelta individuālās tiešsaistes sistēmas sertificēšana.

  • Tautas nobalsošanas ierosināšanas process tiek pielīdzināts likumu ierosināšanai, ieviešot iespēju parakstīties elektroniski vai pie noteiktām amatpersonām. Precizētas pašvaldību un Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) funkcijas, kā arī noteikta plašāka iedzīvotāju informēšana gan elektroniskā, gan papīra formā.
  • Vēlēšanu un tautas nobalsošanas iecirkņiem vienots darba laiks – no 8:00 līdz 20:00.
  • Likumprojektā precizēts arī regulējums balsotājiem, kuri fizisku trūkumu dēļ nevar parakstīties vai balsot.
  • Balsošanas zīmju aizpildīšanai būs vienkāršota kārtība, ieviešot “par un pret” pieeju un atsakoties no detalizēta procesu apraksta.
  • Vēlēšanu iecirkņu izveidi ārvalstīs nevajadzēs saskaņot ar Ārlietu ministriju.
  • Precizēts materiālu uzskaitījums, ko CVK nodod karavīriem un zemessargiem.
  • CVK informācijas sistēmas pārvaldību nodod Valsts digitālās attīstības aģentūrai, kas turpmāk uzturēs tiešsaistes parakstu vākšanas sistēmu.
  • Noteikts 3 darba dienu termiņš parakstu vākšanas uzsākšanai pēc CVK lēmuma.
  • Ja reģistrēts identisks projekts, tas tiek pievienots jau esošajai parakstu vākšanai.

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību

Likumprojekts Nr.: 734/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 30.10.2024. (steidzams)

Šis likumprojekts paredz šādas izmaiņas Likumā par budžetu un finanšu vadību:

Terminoloģija:

  • Definēt terminu “Politikas un darbības joma”, kas attiecas uz ministriju un citu centrālo iestāžu politikām, darbībām un mērķiem.
  • Ņemot vērā jaunā ES fiskālās politikas ietvara prasību turpmāk sagatavot vidēja termiņa plānošanas dokumentu – vidēja termiņa Fiskāli strukturālo plānu – četriem gadiem, likumprojekts paredz atrunāt likuma I nodaļā, ka vidējs termiņš ir četru gadu periods, ko veido saimnieciskais gads, kuram plāno valsts budžetu, un tam sekojošie trīs saimnieciskie gadi.
  • Aizstāt visā likumā vārdu “atzinums” ar “revīzijas ziņojums”.

Budžeta struktūras maiņa:

  • Apropriācijas iedalīt atbilstoši ministriju un citu centrālo iestāžu politikām un darbības jomām.
  • Budžeta klasifikāciju pielāgot politikas un darbības jomu realizācijai, sadalot to valsts pamatfunkcijās un ES instrumentu līdzfinansētajos projektos.

Apropriāciju pārdales kārtības precizēšana:

  • Ministrijām un citām iestādēm būs tiesības sadalīt apropriācijas pa budžeta programmām, apakšprogrammām un ekonomiskajām kategorijām.
  • Finanšu ministram būs tiesības veikt apropriāciju pārdales un izmaiņas noteiktos gadījumos, piemēram, starp ministrijām vai starp valsts pamatfunkcijām un ES projektiem.

Revīzijas un pārskatu sagatavošana:

  • Noteikt jaunu kārtību gada, ceturkšņa un mēneša pārskatu iesniegšanai un konsolidēšanai.
  • Valsts kasei līdz katra mēneša 10. datumam publicēt dinamiskos budžeta pārskatus par izpildes procesā veiktajām apropriācijām.

Pašvaldību finanšu stabilizācija:

  • Iekļaut jaunu normu par finanšu stabilizācijas procesu pašvaldībām, kuras nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās.
  • Nodrošināt valsts budžeta aizdevumus finanšu situācijas stabilizēšanai pēc Ministru kabineta lēmuma.

Pārejas noteikumi:

  • Grozījumi piemērojami pakāpeniski, piemēram, termins “Politikas un darbības joma” stāsies spēkā 2026. gadā, bet atsevišķi apropriāciju pārdales noteikumi – 2027. gadā.

Grozījums Publisko iepirkumu likumā

Likumprojekts Nr.: 760/Lp14. Izsludināts: 21.11.2024.

Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka līgumus par valsts naftas produktu drošības rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju slēdz, nepiemērojot publisko iepirkumu regulējumu.

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē

Likumprojekts Nr.: 791/Lp14. Nodots komisijai: 21.11.2024.

Likumprojekts paredz papildināt Satversmes 113. pantu ar sekojošu teikumu: “Valsts aizsargā mākslas, vēstures un dabas pieminekļus, kā arī rūpējas par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.”

Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumi

Senāts lietā par atvaļināšanu no dienesta vēršas Satversmes tiesā

Senāts nolēma iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, jo, izskatot administratīvo lietu, secināja, ka absolūts aizliegums par tīšu noziedzīgu nodarījumu sodītai personai pildīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu neatbilst Satversmei.

Saskaņā ar apstrīdētajā normā noteikto dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs var atrasties tikai tāda persona, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Norma balstās uz likumdevēja pieņēmumu, ka par tīšu noziedzīgu nodarījumu sodīta persona, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, kaitē valsts dienesta autoritātei. Ciktāl pieņēmums ir pareizs, norma ietver piemērotu līdzekli, lai nodrošinātu demokrātiskās iekārtas aizsardzību. Taču šādā veidā no dienesta amatpersonu loka var tikt izslēgtas arī tādas personas, kas minētos leģitīmos mērķus nemaz neapdraud.

Pieteicējs tika sodīts agrā jaunībā par mazāk smagu noziegumu. Nav ziņu, ka viņš būtu pieļāvis jaunus pārkāpumus. Kopš nodarījuma izdarīšanas ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi. Turklāt jau pirms vairāk nekā 10 gadiem, stājoties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, pieteicējs bija norādījis uz sodīšanas faktu, nevis to slēpis. Tādējādi pieteicējam būtu jābūt tiesībām uz pienācīgu individuālo izvērtējumu.

Senāts uzskata, apstrīdētās normas leģitīmie mērķi var tikt sasniegti arī tad, ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā strādātu persona, kura ar savu attieksmi pret nodarījumu, kā arī uzvedību un darbību laikā pēc nolēmuma pieņemšanas krimināllietā, apliecinātu to, ka nerada kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm. Individuāla izvērtēšana izskatāmajā gadījumā ļautu pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi sasniegt līdzvērtīgā kvalitātē. Attiecīgi ar absolūto aizliegumu pieteicējam tiek nesamērīgi ierobežotas Satversmē ietvertās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un atrasties valsts dienestā.

Tiesvedība administratīvajā lietā ir apturēta līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai.

Senāta lēmums pieejams šeit.

Senāts ir apturējis tiesvedību divās administratīvajās lietās un uzdevis prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai, lai tās sniegto Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju izmantotu, izskatot strīdu par tiesībām izbūvēt elektroenerģijas tiešo līniju

Privātpersonas vēlējās ierīkot elektroenerģijas tiešo līniju un lūdza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju izsniegt atbilstošu atļauju. Komisija atļaujas izsniegšanu atteica. Privātpersonas vērsās tiesā. Abās lietās ir izšķirams strīds, vai privātpersonu iecerētā elektrolīnija atzīstama par tiešo līniju Elektroenerģijas tirgus likuma izpratnē.

Senāts ņēma vērā, ka Elektroenerģijas tirgus likumā ir transponēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 5.jūnija Direktīvas (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (pārstrādāta redakcija) regulējums par tiešajām līnijām un tiešās līnijas ir autonoms Eiropas Savienības tiesību jēdziens. Līdz ar to Senāts vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem par to, vai tāda elektrolīnija, kādu iecerējušas ierīkot pieteicējas, atbilst tiešās līnijas jēdzienam direktīvas izpratnē.

Lai gan abās lietās uzdotie jautājumi ir saistīti ar tiešās līnijas jēdziena interpretāciju, faktiskie apstākļi atšķiras, tāpēc atšķiras arī Senāta uzdotie jautājumi.

Senāta lēmums lietā Nr. SKA-124/2024 ir pieejams šeit. Senāta lēmums lietā Nr. SKA-126/2024 ir pieejams šeit.

Strīds par Masu mediju grupai piešķirtā atbalsta atcelšanu nodots jaunai izskatīšanai

Senāts atcēla Administratīvas apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai SIA „Masu mediju grupa” un Sabiedrības integrācijas fonda strīdu, kas saistīts ar konkursā piešķirtā atbalsta atcelšanu.

Fonds izsludināja projektu iesniegumu konkursu programmā „Atbalsts medijiem Covid-19 radīto negatīvo seku mazināšanai”. Sākotnēji SIA „Masu mediju grupa” pieteikums finansējuma saņemšanai tika apstiprināts. Kad fonda rīcībā nonāca ziņas par dezinformāciju, atbalsts tika atcelts. SIA „Masu mediju grupa” vērsās tiesā. Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja, savukārt Administratīvā apgabaltiesa to apmierināja.

Senāts vērtēja, vai apgabaltiesa ir pareizi interpretējusi un piemērojusi nosacījumus administratīvā akta atcelšanai.

Izskatot lietu, Senāts uzsvēra, ka valsts budžeta līdzekļu izlietojums komerciālo mediju atbalstam ir pieļaujams tikai visas sabiedrības kopējās interesēs, stiprinot Latvijas informatīvo telpu un veicinot kvalitatīvu un uzticamu saturu. Krievijas propagandas naratīvu, dezinformācijas un viltus ziņu uzturēšana un pavairošana Latvijas informatīvajā telpā ar valsts budžeta līdzekļu atbalstu nav pieļaujama un ir pretēja sabiedrības interesēm.

Senāts piekrita apgabaltiesai, ka fonds ir nepamatoti atcēlis savu sākotnējo lēmumu kā adresātam labvēlīgu tiesisku administratīvo aktu, jo lietas faktiskie apstākļi nav mainījušies. Tālākie apgabaltiesas secinājumi tika atzīti par pārsteidzīgiem. Apgabaltiesa pati fonda sākotnējo lēmumu bija novērtējusi kā adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu. Līdz ar to apgabaltiesa nav pienācīgi pārbaudījusi, uz kuru Administratīvā procesa likuma normu fonds faktiski balstījies, atceļot sākotnējo administratīvo aktu par atbalsta piešķiršanu pieteicējai, proti, ka sākotnējais fonda lēmums uzskatāms par adresātam labvēlīgu, bet prettiesisku, ne tiesisku administratīvo aktu.

Izskatot lietu no jauna, apgabaltiesai īpaša uzmanība jāpievērš tam, vai fonds ir izpildījis priekšnoteikumus pieteicējai labvēlīga, bet prettiesiska administratīvā akta atcelšanai, kā arī jāpatur prātā fondam piešķirtā kompetence konkursa pieteikumu vērtēšanā.

Senāts norādīja, ka jau konkursa pieteikumu vērtēšanas stadijā tieši fonda kompetencē ir apzināt visu nepieciešamo un būtisko informāciju pretendenta atbilstības novērtēšanai, kā arī pašam šo informāciju pienācīgi izvērtēt.

Senāta spriedums pieejams šeit.

Kad pasniedzēja asie vārdi studentam kļūst par pamatu tiesvedībai administratīvajā procesā?

Students administratīvajā tiesā iesniedza pieteikumu par pasniedzēja nievājošo attieksmi e-pasta sarakstē un lūdza atlīdzināt radīto kaitējumu. Tiesnesis atteicās pieņemt pieteikumu. Senāts šo lēmumu atstāja negrozītu, skaidrojot, ka strīds ietilpst publisko tiesību jomā, taču ne katrs asāks izteiciens studentam rada pamatu vērsties tiesā administratīvā procesa kārtībā. Rīcība būtu pārbaudāma tikai tad, ja tā būtiski ierobežotu studenta cilvēktiesības, bet konkrētajā gadījumā tas netika konstatēts.

Senāts atzina, ka augstskola, īstenojot valsts akreditētu studiju programmu, darbojas publisko tiesību jomā. Students vērsās tiesā saistībā ar saraksti par studiju kursa prasību izpildi. Tādējādi strīds attiecas uz iestādes rīcību publisko, nevis privāto tiesību jomā. Tas, ka pieteicēja ieskatā ir aizskarts gods un cieņa jeb personas privātās tiesības, nepadara iestādes rīcību par tādu, kas nepieder publisko tiesību jomai. Lai tiesību aktu vai rīcību pārbaudītu administratīvā procesa kārtībā, ir būtiski, kādā jomā ir pieņemts šis tiesību akts vai veikta rīcība, nevis tas, kādas tiesības tas aizskar. Augstskolas rīcība pret studentu kā valstij īpaši pakļautu personu ir pārbaudāma tiesā, ja tā būtiski ierobežo šīs personas cilvēktiesības.

Senāts ņem vērā, ka ikdienas dzīvē diemžēl nevar izvairīties no tādas savstarpējas komunikācijas, kas nav ideāla, reizēm kādu vārdu vai frāzi var teikt un uztvert asāk, reizēm komunikācijā var parādīties negatīva emocionāla attieksme. Taču tas nenozīmē, ka katrs asāks vārds radītu pamatu vērsties ar kaitējuma atlīdzinājumu tiesā. Lai runātu par tiesā aizstāvamu tiesību aizskārumu, būtu jāspēj norādīt uz tā nopietno raksturu; īpaši pakļauto personu gadījumā būtu jāspēj pamatot, ka komunikācija ir sasniegusi līmeni, kas būtiski ierobežo cilvēktiesības. Pretējā gadījumā ikdienas komunikācija cilvēku starpā kļūtu par nemitīgu tiesāšanās priekšmetu un neveicinātu kopīgu sadzīvošanu vienā sabiedrībā, kas, lai arī vienmēr nav ideāla, ir cilvēkiem nepieciešama.

Senāta lēmums pieejams šeit.

Pulcēšanās brīvības ierobežojuma ģeopolitiskais konteksts

Senāts atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts privātpersonas pieteikums par aizliegumu rīkot gājienu, uzsverot ģeopolitiskā konteksta nozīmi.

Privātpersona pieteica gājienu, norādot, ka tā mērķis ir paust protestu pret Latvijas valdošo partiju rīcību, iznīcinot pieminekļus, aizliedzot tradīcijas un mazākumtautību dzimtās valodas pielietošanu izglītībā. Rīgas pilsētas izpilddirektors gājiena norisi aizliedza, atsaucoties uz nepieciešamību aizsargāt valsts demokrātisko iekārtu un sabiedrisko drošību. Privātpersona attiecīgo lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, taču pieteikums tika noraidīts. Neapmierināta ar tiesas spriedumu, privātpersona vērsās Senātā ar kasācijas sūdzību.

Senāts skaidroja, ka sapulces, gājiena un piketa galvenais mērķis ir ļaut sabiedrībai pulcēties un kopīgi publiski paust savu viedokli vai uzskatus. Šo tiesību izmantošana uzskatāma par būtisku demokrātiskas sabiedrības elementu, kas nodrošina sabiedrības iespēju ietekmēt politiskos procesus, tostarp arī kritizējot valsts varu un protestējot pret valsts rīcību. Taču pastāv gadījumi, kad demokrātiskā sabiedrībā tomēr ir pieļaujams šīs tiesības ierobežot.

Senāts atzina, ka ar mērķi aizsargāt valsts demokrātisko iekārtu un sabiedrisko drošību, kas kalpo arī kā valsts un tās demokrātiskās iekārtas pašaizsardzības instruments, vispārīgi var pamatot pulcēšanās brīvības ierobežošanu.

Pārbaudot, vai gājiena aizliegšana bija samērīgs līdzeklis leģitīmo mērķu sasniegšanai, Senāts uzsvēra ģeopolitiskā konteksta nozīmi. Apstākļos, kad Krievija realizē agresiju pret citām valstīm, Latvijai savas valsts suverenitātes, teritoriālās integritātes un demokrātiskas iekārtas saglabāšanai ir īpaši rūpīgi jāattiecas pret to, ka varētu tikt radīta augsne agresiju pamatojošiem viedokļiem vai citādi veicināta agresijas atbalstīšana.

Senāts nesaskatīja, ka rajona tiesas novērtējums par pulcēšanās brīvības ierobežojuma samērīgumu konkrētajā politiskajā un ģeopolitiskajā kontekstā būtu nepamatots. Senātam neradās šaubas, ka pieteiktais gājiens sniegtu platformu sabiedrību šķeļošu un Krievijas agresiju vai to pamatojošo naratīvu atbalstošu viedokļu paušanai. Attiecīgi Senāts piekrita rajona tiesas secinātajam, ka gājiena aizliegšana konkrētajā gadījumā bija samērīga.

Senāta spriedums pieejams šeit.

Satversmes tiesas nolēmumi

Satversmei atbilst obligātā iepirkuma uzraudzības noteikumi

Satversmes tiesa par Satversmei atbilstošām atzina normas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam), kas noteica kārtību, kādā komersantam tiek atceltas piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības un uzlikts par pienākumu atmaksāt saņemto valsts atbalstu par konkrēto periodu, ja netiek iesniegts elektroenerģijas gada pārskats. Satversmes tiesa uzsvēra, ka visiem komersantiem, kuri saņem valsts atbalstu, tiem piešķirto tiesību īstenošanā ir jārīkojas kā rūpīgiem un atbildīgiem saimniekiem un jāievēro visi tiesību normās noteiktie pienākumi.

Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējai 2009. gadā bija piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Pieteikuma iesniedzēja līdz 2021. gada 1. martam nebija iesniegusi pārskatu par elektrostacijas darbību 2020. gadā. Tādēļ Būvniecības valsts kontroles birojs, pamatojoties uz apstrīdētajām normām, bez iepriekšēja brīdinājuma pieteikuma iesniedzējai atcēla minētās tiesības un uzlika pienākumu atmaksāt saņemto valsts atbalstu par attiecīgo periodu. Pēc pieteikuma iesniedzējas ieskata, apstrīdētās normas aizskarot tai Satversmes 105. panta pirmajos trīs teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu, jo gan pirms apstrīdēto normu spēkā esības, gan šobrīd tiesiskais regulējums paredz vispirms brīdināt komersantu, ja tas ir nokavējis elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas termiņu.

Satversmes tiesa norādīja, ka valsts atbalsts sniedz komersantiem priekšrocības darboties attiecīgajā komercdarbības nozarē. Tādēļ visas sabiedrības labklājības interesēs ir tas, lai valsts atbalsts būtu mērķēts un tiktu sniegts tikai tādiem komersantiem, kuri ievēro tiesību normās noteiktās prasības un ar savu darbību palīdz sasniegt valsts atbalsta mērķi. Komersanta pienākums tam piešķirto tiesību īstenošanā rīkoties kā rūpīgam saimniekam ir jo īpaši nozīmīgs, ievērojot, ka apstrīdēto normu spēkā esības laikā par valsts atbalstu maksāja arī elektroenerģijas galapatērētāji.

Pienākums iesniegt elektroenerģijas gada pārskatu nav iepriekš nebijusi jauna prasība, kuras īstenošanai komersantam būtu īpaši jāpielāgojas. Kopējais laiks, kurā komersants var sagatavot un iesniegt elektroenerģijas gada pārskatu, – trīs pirmie gada mēneši – ir pietiekami ilgs, lai šo pienākumu varētu izpildīt tiesību normās paredzētajā termiņā un nebūtu nepieciešams par to īpaši atgādināt. Turklāt, ja komersants nepilda tiesību normās noteiktās prasības, tas nevar paļauties uz to, ka valsts joprojām tam sniegs atbalstu un neliks atmaksāt jau saņemto atbalstu par attiecīgo periodu.

Tādējādi Satversmes tiesa secināja, ka Ministru kabinets, nosakot apstrīdētajās normās ietverto pamattiesību ierobežojumu, ir rūpējies par visas sabiedrības interesēm, lai valsts atbalstu saņemtu tikai tie komersanti, kuri izpilda prasības saistībā ar obligātā iepirkuma sistēmu, un līdzsvarojis šīs intereses ar komersanta pamattiesību ierobežojumu. Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

Spriedums pieejams šeit.

Prasība pie administratīvās atbildības saucamai personai pašai parakstīt tiesai iesniedzamo sūdzību neliedz tiesības uz aizstāvību

Satversmes tiesa par Satversmei atbilstošu atzina normu, kas noteic, ka pie administratīvās atbildības saucamās fiziskās personas aizstāvim nav tiesību parakstīt tiesā iesniedzamu sūdzību. Tiesa uzsvēra, ka ar prasību personai pašai parakstīt sūdzību tiek īstenots Administratīvās atbildības likumā ietvertais personiskās dalības princips, kas sekmē tiesas procesa efektivitāti un tādejādi nodrošina demokrātiskas valsts iekārtas netraucētu funkcionēšanu.

Lieta tika ierosināta pēc divu fizisku personu pieteikumiem. Pieteikumu iesniedzēji, kuriem administratīvo pārkāpumu lietās bija piemērots sods, ar savu aizstāvju starpniecību iesniedza tiesām sūdzības par iestādes lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās. Taču tiesas atteicās sūdzības pieņemt, pamatojot, ka pilngadīgas fiziskās personas aizstāvim nav tiesību pie atbildības saucamās personas vārdā parakstīt sūdzību. Pieteikumu iesniedzēji vērsās Satversmes tiesā, uzskatot, ka apstrīdētā Administratīvās atbildības likuma norma, ciktāl tā neparedz tiesības pie administratīvās atbildības sauktās personas aizstāvim parakstīt tiesā iesniedzamu sūdzību, neatbilst Satversmes 92. panta ceturtajā teikumā ietvertajām tiesībām uz advokāta palīdzību.

Satversmes tiesa secināja, ka efektīva administratīvā pārkāpuma procesa interesēs ir nepieciešams, lai pilngadīga pie atbildības saucamā fiziskā persona pati paskaidro pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un sniedz citu lietas izlemšanai nepieciešamo informāciju, kura zināma tikai pašai personai. Rakstveida procesā, kādā pārsvarā notiek administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana tiesā, tieši pie atbildības saucamās personas paraksts nodrošina tās personisku iesaisti. Sūdzības parakstītājs ar savu parakstu apliecina dokumenta satura atbilstību personas gribai, kā arī gribu uzsākt vai turpināt administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu tiesā. Apstrīdētā norma un ar to saistītās normas, kas attiecas uz personas pienākumu personiski piedalīties lietas izskatīšanā, nodrošina to, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus apliecina tieši pati pie atbildības saucamā persona, tādejādi īstenojot Administratīvā procesa likumā ietverto personiskās dalības principu.

Satversmes tiesa norādīja, ka ne apstrīdētā norma, ne citas Administratīvās atbildības likuma normas neliedz pilngadīgai pie atbildības saucamajai fiziskajai personai pieaicināt paša izraudzītu juridiskās palīdzības sniedzēju, lai no tā saņemtu palīdzību sūdzības sagatavošanā, noformēšanā, blakus sūdzības sagatavošanā vai sūdzības izskatīšanā tiesā. Tādējādi apstāklis, ka pilngadīgai pie atbildības saucamajai fiziskai personai pašai ir jāparaksta sūdzība, personiski iesaistoties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā, kopumā neliedz personai tiesības saņemt aizstāvja sniegto juridisko palīdzību.

Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajā normā noteiktajam, ka pie administratīvās atbildības saucamās fiziskās personas aizstāvim nav tiesību parakstīt sūdzību, lai iesniegtu to tiesā, ir objektīvs un saprātīgs pamats. Savukārt tas, kādā veidā pilngadīga pie atbildības saucamā fiziskā persona ar aizstāvja līdzdalību var īstenot tiesības uz aizstāvību administratīvā pārkāpuma lietā tiesvedības stadijā, kopumā nodrošina personai juridisko palīdzību, kas tai nepieciešama savu tiesību uz aizstāvību īstenošanai. Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta ceturtajam teikumam.

Spriedums pieejams šeit.

Satversmes tiesa vēršas Eiropas Savienības Tiesā lietā par ziņu publiskošanu par akciju sabiedrības akcionāriem

2024. gada 14. novembrī, Satversmes tiesa pieņēma lēmumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā Nr. 2024-01-01 „Par likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.15panta pirmās daļas 2. punkta „b” apakšpunkta atbilstību Satversmes 96. pantam”.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantu Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par direktīvu un regulu spēkā esību un interpretāciju. Ja lietas iznākums ir atkarīgs no Eiropas Savienības tiesību normu satura un Satversmes tiesai ir šaubas par to iztulkošanu, Satversmes tiesai ir pienākums vērsties Eiropas Savienības Tiesā, lai tā sniegtu prejudiciālu nolēmumu.

Izskatāmajā lietā Satversmes tiesai radās šaubas par to, vai akciju sabiedrību akcionāri ir uzskatāmi par personām, kas piedalās sabiedrības pārvaldē, uzraudzībā vai kontrolē Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Direktīvas 2017/1132 attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (turpmāk – Direktīva 2017/1132) izpratnē, un attiecīgi par to, vai šī direktīva pieprasa informācijas par akciju sabiedrību akcionāriem publiskošanu. Tāpat lietā ir šaubas par to, vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (turpmāk – Datu regula) ietvertie principi pieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru ikviena akciju sabiedrības akcionāra personas datus var iegūt ikviena persona un tai nav paredzēts pienākums pierādīt leģitīmu interesi šādus datus iegūt.

Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai šādus jautājumus:

  1. Vai Direktīvas 2017/1132 14. panta d) punktā lietotais jēdziens „personas, kas piedalās sabiedrības pārvaldē, uzraudzībā vai kontrolē” ir iztulkojams tādējādi, ka tas attiecas uz ikvienu akciju sabiedrības akcionāru un tādējādi dalībvalstij ir pienākums informāciju par ikvienu akciju sabiedrības akcionāru nodot atklātībā, darot to publiski pieejamu reģistrā atbilstoši Direktīvas 2017/1132 16. panta 3. punktam?
  2. Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 2017/1132 14. panta d) punkta ii) apakšpunkts, ciktāl tas paredz nodot atklātībā ziņas par ikvienu akciju sabiedrības akcionāru, ir spēkā, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantā garantētās tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un 8. pantā garantētās tiesības uz personas datu aizsardzību?
  3. Vai Datu regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir iztulkojams tādējādi, ka akciju sabiedrību akcionāru personas datu apstrādes nolūks var būt, pirmkārt, atklātas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana un trešo personu interešu aizsardzība, otrkārt, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana, un, treškārt, nacionālo, starptautisko un Eiropas Savienības sankciju izpildei nepieciešamās informācijas nodrošināšana?
  4. Vai Datu regulas 5. panta 1. punktā ietvertie principi pieļauj iepriekš minētajos nolūkos paredzēt tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru ikviena akciju sabiedrības akcionāra personas datus var iegūt ikviena persona un tai nav pienākuma pierādīt leģitīmu interesi iegūt šādus datus?

Satversmes tiesa nolēma apturēt tiesvedību lietā līdz brīdim, kad stājas spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.

Lēmums par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā Nr. 2024-01-01 pieejams šeit.