Lai arī Latvijā nav tradicionālo fosilo energoresursu (ogļu, naftas) ieguves vietu, valsts ir bagāta ar citiem izrakteņiem, kurus izmanto, piemēram, kā izejvielu būvmateriālu ražošanā (ģipšakmens, kaļķakmens, saldūdens kaļķiezis, šūnakmens, dolomīts, laukakmeņi, smilts, māls, kvarca smilts, aleirīts, smilšmāls, smilts-grants, mālsmilts). Kāds ir derīgo izrakteņu ieguves tiesiskais regulējums Latvijā, un kādas sekas var iestāties, ja netiek ievērotas tā prasības?
Raksta autore: Diāna Adamoviča, SIA “Sorainen ZAB”, juriste
Par derīgo izrakteņu ieguves nozīmīgumu liecina dažādi ekonomiskie rādītāji. Turklāt Vides politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam kā piektais rīcības virziens ir norādīts tieši “derīgo izrakteņu izmantošana aprites ekonomikas kontekstā un materiālu racionāla izmantošana”. Līdz ar to derīgo izrakteņu ieguves regulējuma analīze ir ļoti aktuāla.
Derīgo izrakteņu ieguves tiesiskais regulējums
Saskaņā ar likuma “Par zemes dzīlēm” 1.panta 3.punktu derīgie izrakteņi ir neorganiskas vai organiskas izcelsmes veidojumi (arī pazemes ūdeņi), kuru izmantošana ir praktiski iespējama un ekonomiski izdevīga. Ģeoloģijas zinātnē tie tiek definēti līdzīgi – derīgie izrakteņi ir dabiski minerālu un iežu sakopojumi, ko izmanto ražošanā. Kopumā derīgo izrakteņu ieguves regulējumu var analizēt no vairākiem aspektiem – īpašumtiesībām, ieguves kārtības un uzraudzības.
Īpašumtiesības
Valsts kontrole 2023.gada ziņojumā “Derīgo izrakteņu pārvaldība Latvijā” ir norādījusi, ka valstī joprojām nav atrisināti īpašumtiesību problēmjautājumi zemes dzīļu izpētē. Tā rezultātā ir ierobežota jaunu derīgo izrakteņu un citu zemes dzīļu resursu (piemēram, zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanas) plānveidīga un sistemātiska meklēšana un izpēte, kā arī zināmo izrakteņu atradņu papildu izpēte, lai nodrošinātu to racionālāku izmantošanu.
Civillikuma 1042.pantā noteikts, ka zemes īpašniekam pieder ne vien tās virsa, bet arī gaisa telpa virs tās, kā arī zemes slāņi zem tās un visi izrakteņi, kas tajos atrodas. Tas nozīmē, ka Latvijā ir ieviests īpašumtiesību modelis, kurā zemes dzīlēs esošie energoresursi pieder zemes virskārtas īpašniekam. Šāds modelis Eiropas Savienībā ir ļoti reti sastopams.
Ieguves kārtība
Derīgo izrakteņu ieguve sastāv no vairākiem regulētiem posmiem.
Atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” vispirms jāpārbauda, vai konkrētajā iegādātajā teritorijā atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam ir atļauta derīgo izrakteņu ieguve. Tāpat jāiegūst informācija no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) par to, vai konkrētais īpašums jau ir ģeoloģiski izpētīts un vai ir pieejama kāda ģeoloģiskā informācija.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
