Pēdējā laikā no dažādiem avotiem sakritušas vairākas interesantas (at)ziņas par mākslas galeriju tēmu. Kā parasti, arī šajā gadījumā neiztikt bez saskares ar nodokļiem.
Skaidras naudas darījumi?
Īsi pirms Ziemassvētkiem galerijas Kim? rīkotā un mūsu atbalstītā izsolē iegādājos brīnišķīgu mākslinieces Kristas Dzidzulo darbu, kas veidots ar ogli. Kad par šo notikumu padalījos ar kādu draugu, viņš tik pavīpsnāja un teica, ka jābūt uzmanīgam, jo šajā industrijā nav laba slava, jo par darbiem mēdz maksāt skaidrā naudā. Tādējādi starp darījuma pusēm pat mēdzot būt pat miljonos mērāmi konflikti. Nolēmu iedziļināties – par ko tur stāsts. Rakstā minēts, ka pirkti pat ap 2000 dažādi mākslas darbi.. t.sk. skaidrā, it kā miljonos. (Skaidrucis – it kā iegūts dividendēs?) OMG!
Ja pārkāpts skaidras naudas ierobežojums
Mūsdienu AML uzraudzības un skaidrās naudas aprites ierobežojumu apstākļos šādi skaidras naudas darījumi šķiet šobrīd teju neiespējami. Kādas ir sankcijas par ierobežojuma neievērošanu? Likumā paredzēti 15% no darījuma summas. Pats skaidruča cienītājs Re:Baltica stāstījis, ka saprot, ka togad pārkāpis likumu, un, “kā jau norādīju arī tiesvedības laikā, esmu gatavs par to uzņemties atbildību.” Tikai atbildību neviens no viņa līdz šim neesot prasījis. Tātad, it kā aizliegts, bet pie mums tā var? Re:Baltica rakstā minēts, ka diez vai – VID šo informāciju pievienoja jau kādai esošai lietai, kurā joprojām izmeklē cita mākslas kolekcionāra darījumus. “VID “Re:Baltica” informējis, ka kopš 2017.gada par skaidras naudas darījumiem virs 7200 eiro sodītas 72 privātpersonas, kas sodos samaksājušas vidēji 5000 eiro.”
Darījuma sekas
Mediju materiālos parādās arī vēl viena acīmredzama problēma – kā darījumos bez papīriem un skaidrā pierādīt īpašuma tiesības, darījuma cenu, utt? Attiecīgajā 2021.g. De Facto sižetā redzams, ka strīda tiesā būtība ir ‘mākslas priekšmetu atdošana’.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!
