Jāņa Taukača nodokļu blogs: Latvijas PVN plaisas samazinājums – Eiropas veiksmes stāsts?

PVN plaisa Latvijā EK ziņojumā

Latvija svaigi publicētajā EK pārskatā (par 2022.g.) minēta kā viens no spilgtākajiem veiksmes stāstiem – no 2013. līdz 2022. gadam Latvijai ir izdevies samazināt PVN plaisas rādītāju no 25% līdz 5,1%, bet 21.-22.g. – no 10,2% uz 5,1%. ES vidējais rādītājs ir 7%. Vienīgi, pirms sajūsmā sitam plaukstas, atcerēsimies, ka 5,1% naudas izteiksmē nozīmē ap EUR 193 miljoniem gadā. Ja pareizi atceros, tā ir aptuveni tāda pat summa, ko FM rēķināja kā potenciālos PVN budžeta ieņēmumus, ja paceltu PVN likmi par 1%. Interesanti, ka EK prognoze PVN plaisai Latvijā 2023.g. ir būtiski lielāka – 8,9% (ap 337 milj.).

Kādi faktori ietekmēja PVN plaisas sarukumu?

Kā Eiropas komisijas dokumentā skaidroti šie Latvijas panākumi? 2016.g. ieviests vietējais reversais PVN elektronikai (te – intervija ar vienu no galvenajiem šīs idejas virzītājspēkiem – Ivaru Putniņu). 2018.g. Pasaules Banka palīdzējusi uzlabot PVN atskaišu un audita sistēmas, paplašinoties VID tiesībām. Turklāt 2021. gadā Latvijas iestādes paziņoja, ka no 2025. gada noteiktiem darījumiem būs obligāti jāizraksta e-rēķini saskaņā ar Eiropas publiskā iepirkuma tiešsaistes (Peppol) standartu, bet no 2026.g. – B2B darījumiem.

Kur slēpjas lielākie PVN izkrāpšanas riski ES?

Toties lielākais risks uztrāpīties uz PVN izkrāpšanas darījumiem ES ir Rumānijā, Maltā, Slovākijā un Lietuvā (14,6%, bet šo kaimiņu ciparu pārvēršot naudā sanāk nepilns 1 miljards). ES rūpju bērnam Rumānijai ir arī sliktākie rādītāji EDS (internets saziņai ar administrāciju) lietošanā – vien 17% to lieto, bet Latvijā – augstākais rādītājs starp analizētajām valstīm (84%).

Ar visu rakstu aicinām iepazīties  Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!