Attīstoties mākslīgajam intelektam, MI rīki aizvien vairāk tiek izmantoti dažādu nozaru funkciju efektivizēšanā. Audiovizuālie mediji kā kino, televīzija un radio nav izņēmums. MI ienākšana audiovizuālajos medijos rada ne tikai iespējas, bet arī virkni dažādu jautājumu un risku, kas saistīti ar autoru un izpildītāju aizsardzību, personas datu apstrādi un privātumu. Savukārt audiovizuālo mediju auditorija var tikt pakļauta riskiem, kas saistīti ar dezinformāciju un satura pieejamību. 2024. gada oktobrī Eiropas Audiovizuālā observatorija (EAO) publicēja apjomīgu un visaptverošu ziņojumu “MI un audiovizuālais sektors: virzoties pa pašreizējo juridisko ainu”, kurā autoru kolektīvs analizējis galvenos industrijas izaicinājumus.

Raksta autore: Lūcija Strauta, zvērināta advokāta palīdze

Mākslīgā intelekta radītās iespējas audiovizuālajos medijos

MI[1] radītās iespējas audiovizuālo mediju[2] nozarē ir plašas – sākot ar ikdienas uzdevumu efektivizēšanu, beidzot ar iespējām radīt audiovizuālu saturu un pat kopēt slavenu aktieru balsis un ārējo tēlu. EAO[3] ziņojumā “MI un audiovizuālais sektors: virzoties pa pašreizējo juridisko ainu” (angļu val. „AI in the Audiovisual Sector: Navigating the Current Legal Landscape“)[4] (Ziņojums) apkopojusi iespējamos virzienus, kā MI varētu labvēlīgi ietekmēt audiovizuālo mediju industriju. Proti, ģeneratīvā MI[5] sistēmas var veicināt radošumu, palīdzot satura veidošanā un ražošanā. MI var arī automatizēt laikietilpīgus uzdevumus ar nelielu radošo pievienoto vērtību, piemēram, analizēt auditorijas datus.

Turklāt MI var ietaupīt laiku, veicot administratīvos uzdevumus, kā izveidojot un pārvaldot filmēšanas grafiku un koordinējot komandas loģistikas jautājumus. MI rīki var veicināt satura atlasi, automātiski filtrējot, kategorizējot un ranžējot to atbilstoši auditorijas interesēm. Mākslīgais intelekts var būtiski veicināt tulkošanu un nodrošināt valodu daudzveidība, tai skaitā zīmju valodu, padarot saturu pieejamu daudzām auditorijām. MI rīki arī izmantojami satura aizsardzībā. Tie var izsekot ar autortiesībām aizsargātu darbu izmantošanu, nodrošinot autoriem pienācīgu atlīdzību, un atklāt prettiesisku darbu izmantošanu. Papildus tam, MI rīki var atvieglot senu filmu atjaunošanu un uzlabot to attēla kvalitāti, palielinot pikseļu skaitu vai uzlabojot krāsas.[6]

Mākslīgā intelekta riski

No otras puses, neskatoties uz praktiskajiem ieguvumiem, ģeneratīvais MI līdzi nes arī riskus. Ziņojumā visaptveroši analizēta MI ietekme uz autortiesībām, privātumu un datu apstrādi, aktieru tiesībām uz savu ārējo izskatu, balsi un citām personiskajām tiesībām, atbildību un pārredzamību, dezinformāciju, mediju plurālismu un kultūras daudzveidību. Kā secina Ziņojuma autori, Eiropas normatīvie akti, kas regulē MI, veido sarežģītu un savstarpēji saistītu ietvaru, kas ataino MI starpdisciplināro dabu.[7] Pētot inovācijas, radošuma un efektivitātes iespējas, ko MI piedāvā audiovizuālajām nozarēm, ziņojumā secināts, ka pašreizējais tiesiskais regulējums attiecībā uz MI ietver dažādus tiesību aktus, no kuriem daļa joprojām ir attīstības stadijā. Savukārt tiesiskā regulējuma efektivitāte, nodrošinot MI labvēlīgu un ilgtspējīgu integrāciju audiovizuālajā nozarē, šobrīd nav novērtējama.[8]

Autortiesību regulējuma izaicinājumi

Ņemot vērā, ka autora darba radīšanā liela loma ir autora personībai, tad tikai cilvēks var tikt atzīts par autoru, un tikai cilvēka radīts darbs tiek aizsargāts ar autortiesībām. Galvenā uzmanība tiek pievērsta cilvēka izvēlēm darba radīšanā. Estētisks efekts, kas nav personiskas, radošas izvēles rezultāts, nav pietiekams, lai rezultātu atzītu par autordarbu.[9] Saskaņā ar ES tiesību aktiem uz MI ģenerētu darbu neattiecas tāda aizsardzība kā uz cilvēka radītu darbu. Līdz ar to, MI ģenerāts rezultāts var tikt aizsargāts tikai tad, ja tā pēcapstrādē ir bijusi klātesoša cilvēka ietekme.[10] Līdz ar to MI ir tikai līdzeklis autordarbu radīšanā.

Šajā saistībā ģeneratīvais MI ir aktualizējis jautājumus autortiesību jomā  par autordarbu izmantošanu MI apmācīšanā, kā arī par pašu uzvedņu (angļu val. – „prompts“) un MI radīto darbu rezultātu statusu.

Visupirms, lai ar ģeneratīvo MI varētu radīt audiovizuālu darbu, nepieciešams to apmācīt. Modeļu apmācībā tiek izmantoti jau esošu autoru radīti darbi, no kuriem ģeneratīvais MI cenšas mācīties un līdzināties. Uz to bāzes tiek radīti rezultāti: jauni darbi, kas ir izveidoti uz statistikas modeļu apmācības datu kopām, kas ir apvienotas jaunos veidos, kas atkarīgi no lietotāja uzvednēm, kas apraksta nepieciešamo rezultātu. Viens no autortiesību riskiem ir saistīts ar autoru iespējām kontrolēt savu darbu izmantošanu MI modeļu apmācībā un to, vai MI rīku lietotājs var būt drošs, ka MI izmantotie dati nepārkāpj autortiesības.[11]

Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.