Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīgs Krišjānis Knodze.
Konkurence un regulētās jomas
Biobanku likums
Likumprojekta Nr.: 874/Lp14. Iesniegts Saeimas Prezidijam: 03.03.2025.
Likumprojekta mērķis ir veicināt biobanku izveidi un to darbības nodrošināšanu, noteikt cilvēka izcelsmes bioloģisko paraugu un to paraugsaistīto datu, tai skaitā ģenētisko un citu lielapjoma molekulāro datu apstrādi pētniecībai vai personalizētas ārstniecības mērķu sasniegšanai, lai veicinātu inovatīvu risinājumu izstrādi un sniegtu ieguldījumu zinātnes, veselības aprūpes, sabiedrības veselības attīstībā, vienlaikus aizsargājot cilvēka cieņu, identitāti un tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums
Likumprojekta Nr.: 875/Lp14. Iesniegts Saeimas Prezidijam: 03.03.2025.
Likums paredz Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda izveidi. Tā mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, lai veicinātu labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu un tā efektīvu izlietojumu, tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos, kā arī efektīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu pieejamo līdzekļu ietvaros, iesaistot sabiedrības pārstāvjus lēmumu pieņemšanā.
Nodokļi
Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā
Likumprojekta Nr.: 863/Lp14. Nodots atbildīgajai komisijai: 27.02.2025.
Likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu Nodokļu un muitas policijas kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā par pārkāpumiem pārvaldes jomā. Ar 2026. gada 1. janvāri Valsts ieņēmumu dienesta sastāvā vairs nebūs nodokļu un muitas policija, jo saskaņā ar Nodokļu un muitas policijas likumu tiks izveidota atsevišķa tiešās pārvaldes iestāde – Nodokļu un muitas policija, kuras amatpersonām būs tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Tādējādi ir nepieciešami grozījumi Likumā, lai papildinātu kompetento iestāžu uzskaitījumu arī ar Nodokļu un muitas policiju.
Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli
Likumprojekta Nr.: 801/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 20.02.2025.
Likumprojekta mērķis ir sekmēt darba devēju brīvprātīgu iesaistīšanos dārgu zāļu, tai skaitā inovatīvo medikamentu, kā arī citu medicīnisko tehnoloģiju pieejamības nodrošināšanā atbilstoši starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām saviem darbiniekiem vai viņu apgādībā esošajām personām gadījumos, kad valsts nekompensē vai tikai daļēji kompensē medikamentu vai citu medicīnisko tehnoloģiju iegādes izdevumus.
Aizsardzība
Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums
Likumprojekta Nr.: 830/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 20.02.2025.
Ar likumprojektu plānots aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iegādāties nekustamos īpašumus Latvijā. Šādu aizliegumu plānots noteikt arī juridiskām personām, kas reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā. To paredzēts attiecināt arī uz juridiskām personām, kurās šo valstu pilsoņiem pieder vismaz 25 procenti no pamatkapitāla daļām (akcijām), kurās Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi ir patiesie labuma guvēji, kā arī juridiskajiem veidojumiem, kuri izveidoti Krievijā vai Baltkrievijā. Aizliegums attieksies uz tiem darījumiem, kas noslēgti pēc šī likuma spēkā stāšanās.
Grozījumi Nacionālās drošības likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-2976. Iesniegts saskaņošanai: 19.02.2025.
Likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvu 2022/2557 ar mērķi stiprināt kritisko vienību noturību un nodrošināt piekļuves ierobežošanu kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai un tehnoloģijām personām, kuras tiek atzītas par nelojālām Latvijas Republikai.
Finanses un apdrošināšana
Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Likumprojekta Nr.: 868/Lp14. Iesniegts Saeimas Prezidijam: 03.03.2025.
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot subjektu loku, kuram sniedzamas neizpaužamās ziņas par ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu portfeli
Grozījumi Komercķīlas likumā
Likumprojekta Nr.: 842/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 20.02.2025.
Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi samazināt administratīvo slogu. Komercķīlas reģistrācijas pieteikumam vairs netiek paredzēta prasība pievienot dokumentu, no kura izriet nodrošinātais prasījums, ja komercķīlas līgums satur būtiskos noteikumus par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esību.
Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli
Likumprojekta Nr.: 841/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 20.02.2025.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar MiCA regulu visi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas vēlas darboties jebkurā ES valstī, būs jāsaņem atļauja kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, likumprojekts izstrādāts, lai padarītu uzņēmējdarbības vidi kriptoaktīvu nozarei pievilcīgāku. Tā mērķis ir nepiemērot ārvalstu nodokļu maksātājiem 3% nodokļa likmi no kriptoaktīvu atsavināšanas ienākuma.
Komerctiesības
Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”
Likumprojekta Nr.: 855/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 27.02.2025.
Ar Likumprojektu tiks panākts, ka likums “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” būs saskanīgs ar likumu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (turpmāk – Saistītais likumprojekts), tādējādi nodrošinot tā viennozīmīgu un skaidru piemērošanu.
Ar Saistīto likumu paredzēts pienākums juridiskajai personai un juridiskajam veidojumam neatkarīgi no reģistrācijas vai izveides vietas atklāt patieso labuma guvēju pirms tiesību nostiprināšanas uz nekustamo īpašumu. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt noteiktu kārtību patieso labuma guvēju reģistrācijai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā tiesību subjektiem, kas nav reģistrēti Reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas dalībvalsts reģistrā.
Krimināltiesības
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekta Nr.: 832/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 20.02.2025.
Likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu “Grozījumi likumā Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību“ un “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” un ir izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvu (ES) 2024/1226. Direktīva nodrošina harmonizāciju ES ierobežojošo pasākumu pārkāpumu jomā, paredzot minimālos noteikumus attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu par Eiropas Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem, t.i. noziedzīgu nodarījumu definīciju tuvināšana, efektīvu, atturošu un samērīgu soda veidu un apmēru nodrošināšana, kā arī nacionālās un pārrobežu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas veicināšana.
Citi
Par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolu
Likumprojekta Nr.: 24-TA-1954. Iesniegts saskaņošanai: 28.02.2025.
Likumprojekta mērķis ir Protokola ratificēšana. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokola ratificēšana radīs jaunu mehānismu cilvēktiesību proaktīvai aizsardzībai nacionālās tiesvedības ietvaros, proti, ļaus noteiktām tiesām lūgt konsultatīvo atzinumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai par Konvencijas normu interpretāciju vai piemērošanu, tādējādi veicinot dialogu ar Tiesu un ļaujot augstākajām tiesu institūcijām nodrošināt efektīvāku būtisku cilvēktiesību jautājumu kvalitatīvu izlemšanu.
Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā
Likumprojekta Nr.: 869/Lp14. Iesniegts Saeimas Prezidijam: 03.03.2025.
Likumprojekta mērķis ir precizēt/papildināt Likuma normas, lai novērstu praksē identificētās problēmas jautājumos par zvērinātu revidentu profesionālo darbību, kura izpaužas kā revīzijas pakalpojumu sniegšana, un tās uzraudzību, un lai precizētu Likumā jau pārņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/43/EK (Revīzijas direktīva) atsevišķas prasības.
Satversmes tiesa
Satversmei atbilst regulējums, kas noteica kārtību pieejai lietas materiāliem procesā par noziedzīgi iegūtu mantu
Trešdien, 19. februārī, Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022-01-01. Satversmes tiesa atzina, ka Kriminālprocesa likuma normas, kas noteica kārtību, kādā ar mantu saistītā persona ir tiesīga iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem un pārsūdzēt ar šīm tiesībām saistīto procesa virzītāja lēmumu, atbilst Satversmei. Tiesa uzsvēra, ka procesa par noziedzīgi iegūtu mantu tiesiskajam regulējumam jāsasniedz taisnīgs līdzsvars starp pušu līdzvērtīgu iespēju principu un izmeklēšanas noslēpuma aizsardzību, lai tas nodrošinātu taisnīgu tiesu.
Satversmei neatbilst ierobežojums iesniegt pierādījumus apgabaltiesai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu
Pirmdien, 24. februārī, Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2023-40-01. Satversmes tiesa atzina, ka Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtā daļa, kas līdz 2024. gada 22. oktobrim nenodrošināja personai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiesības objektīvu iemeslu dēļ iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, neatbilst Satversmei. Satversmes tiesa uzsvēra, ka, ierobežojot lietas dalībnieku tiesības iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, ir jālīdzsvaro pušu līdzvērtīgu iespēju principa nodrošināšana un efektīva, savlaicīga procesa par noziedzīgi iegūtu mantu norise.
Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem noteikto pienākumu veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu
Trešdien, 26. februārī, Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu “Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas, 17. panta 7.1 daļas un pārejas noteikumu 52. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”.
Apstrīdētās Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas citastarp noteic patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja pienākumu taksācijas gadā veikt nodokļa piemaksu 20 procentu apmērā, arī tad, ja netiek veikta peļņas sadale, kā arī noteic uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķināšanas un samaksas kārtību.
Augstākā tiesa
Tiesai no jauna jāvērtē jautājums par kaitējuma kompensāciju ceļu satiksmes negadījumā bojā gājuša velosipēdista tuviniecei
Senāta Krimināllietu departaments krimināllietā par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu atcēla apelācijas instances tiesas lēmumu daļā par kaitējuma kompensācijas nenoteikšanu bojā gājuša velosipēdista tuviniecei. Atceltajā daļā lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā. Daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā, spriedums atstāts negrozīts un stājies spēkā.
Senāta 2025.gada 21.februāra lēmums lietā Nr. SKK-12/2025
Lietā par ūdens patēriņa starpības parāda atmaksu Senāts vēršas Satversmes tiesā
Secinot, ka Ministru kabineta noteikumi, kas laikā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim regulēja kārtību, kādā tika sadalīta daudzdzīvokļu mājas kopējā ūdens patēriņa starpība starp tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru atsevišķajos īpašumos nav ierīkoti ūdens patēriņa skaitītāji, neatbilst Satversmei, Senāts iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā.
Senāta 2025. gada 25. februāra lēmums lietā Nr. SKC-17/2025
Apgabaltiesai atkārtoti jāskata vecvecmātes apsūdzība jaundzimušā mazmazbērna nogalināšanā
Senāta Krimināllietu departaments atcēlis apelācijas instances spriedumu krimināllietā, kurā kāda sieviete apsūdzēta savas mazmeitas jaundzimušā bērna nolaupīšanā, noslepkavošanā, kā arī līķa apgānīšanā, jo apelācijas instances tiesas spriedumā nav pierādīts, ka jaundzimušā līķis ticis apgānīts tā iznīcināšanas laikā.
Senāta lēmums lietā SKK-[A]/2025 (lieta skatīta slēgtā sēdē).
