Baltijas “neatkarības dienā”, kad reģions atslēdzās no elektrotīkla BRELL, kas Baltijas valstīm bija kopīgs ar Krieviju un Baltkrieviju, un pieslēdzās Eiropas energosistēmai, Lietuvā vairāk nekā 1/3 no tās elektroenerģijas patēriņa saražoja vējš. Lietuva starp Baltijas valstīm vēja enerģijas jomā ir tikusi vistālāk, tur jau šobrīd ir uzstādītas lielas jaudas. Savukārt Latvija galvenokārt balstās uz hidroelektrostacijām (HES), darbojas termoelektrocentrāles (TEC), tomēr ar tām vien nepietiek.
Kopumā Baltijā jaudu trūkst, proti, reģionā importējam 40% no nepieciešamās enerģijas, turklāt Igaunijai tās degslānekļa stacijas drīz vien būs jāslēdz. Attiecīgi reģionā ir jākāpina ģenerējošās jaudas. Latvijā līdz šim populārs virziens bijis saules elektrostacijas, taču pamazām parādās apjomīgāki vēja parki, tostarp sagaidāms, ka šogad varētu tikt sākti vismaz daži lielie projekti. Protams, novados tie ne vienmēr tiek gaidīti atplestām rokām.
Sāks būvēt šogad
Vēl pirms pāris gadiem “Delfi Bizness” vēstīja, ka enerģētikas sektors ir “karsts”, tostarp notiek daudz darījumu ar – kā tos dēvēja zvērinātu advokātu birojs “” – papīra projektiem, kas ietver saules vai vēja parku attīstību. Tagad šī biroja zvērināts advokāts teic, ka šie projekti vairs “neklejo”, ir liels uzsvars uz to realizējamību.
Līdz ar to viņš saskata potenciālu augt gan enerģētikas nozarei, gan arī būvniecībai, proti, joprojām turpināsies saules parku attīstība, tostarp būšot arī patiešām milzīgi projekti. Aktīvāk varētu tikt īstenoti arī vēja parki, līdz šim šajā jomā ir bijuši salīdzinoši mazāki objekti. Viņš arī lēš, ka šogad, visticamāk, reālākas aprises iegūs divi lielāki vēja parki Latvijā. Arī kaimiņvalstīs šis sektors ir rosīgs. Lietuvā enerģētikas sektors ir bijis sliktākā situācijā, attiecīgi tur jau iepriekš bijusi lielāka aktivitāte, tagad kaimiņi vērtē atkrastes projektu īstenošanas iespējas, savukārt, piemēram, Igaunija ir vienīgā valsts, kur ir valsts atbalsts (subsīdijas) vēja parkiem.
“Tā ir problēma attīstībai – nav nekādas garantijas par to, kurš saražoto enerģiju pirks. Pat ja biržā varēs pārdot labi, plāns nav finanšu piesaistes noturīgs – ja nav garantēta pircēja un ir daudz risku, nav mehānisma, kā to mīkstināt,” pauž Jaunozols. Proti, vēja parki Latvijā darbojas bez jebkāda obligātā iepirkuma mehānisma un balstās uz tirgus nosacījumiem.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
