Mēs sniedzam pro bono juridisko palīdzību žurnālistei Ingai Spriņģei, kas cietusi no Jāņa Sondara īstenotas ilgstošas un vairākkārtējas vajāšanas, kas ietvēra iebiedēšanu, draudu izteikšanu un nevēlamu saziņu.
Šā gada 30. martā Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, stājoties spēkā apgabaltiesas lēmumam. Rezultātā Jānim Sondaram nospriests divu mēnešu brīvības atņemšanas sods par pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” žurnālistes Ingas Spriņģes vajāšanu.
Ceļš līdz procesa atjaunošanai
Kriminālprocesu par J. Sondara darbībām uzsāka jau 2019. gadā, taču neilgi pēc tam to izbeidza un arī pēc pārsūdzības kriminālprocesu neatjaunoja, jo policija nekonstatēja viņa nodomu iebiedēt un tiešu draudu izteikšanu. Diemžēl nevēlamās darbības turpinājās, par ko nācās atkārtoti vērsties policijā. Kad procesu izdevās atjaunot, prokurors lietu raiti aizvirzīja uz tiesu, uzturēja apsūdzību un lieta tika iztiesāta visās trīs tiesu instancēs tikai mazliet vairāk nekā gada laikā.
Kad viedokļa paušana kļūst jau par vajāšanu?
Sondaram bija zināms, ka I. Spriņģe nevēlas ar viņu sazināties. Neskatoties uz minēto, ilgstoši gandrīz divu gadu garumā tika uzturēta nevēlama saziņa ar žurnālisti. Kā norādīja tiesa, saziņa veikta, rupji ignorējot un pārkāpjot sabiedrībā vispārpieņemtās morāles normas par to, kāda ir cieņpilna savstarpēji nepazīstamu personu komunikācija, tostarp par jautājumiem, par kuriem pastāv krasi atšķirīgi viedokļi. Turklāt būtiski ir visas veiktās darbības vērtēt to kopumā un savstarpējā sakarā, jo visas darbības tikai to kopumā panāca vēlamo efektu – cietušās bailes. Rezultātā tiesa secināja, ka cietušajai bija objektīvs pamats izteiktos draudus un rīcību uztvert kā savu drošību apdraudošus.
Žurnālistu aizstāvība
Jau vairākus gadus Eiropā uzbrukumi žurnālistiem un dažādu izdevumu redakcijām aizsākušies līdzīgā veidā ar šķietami nevainīgiem, bet uzmācīgiem saziņas mēģinājumiem, negatīviem komentāriem un vajāšanu. Tikai ar cietušās personas neatlaidību aizsargāt savas aizskartās tiesības, vairākkārt saucot tiesībsargājošās iestādes pēc palīdzības, ar šajā lietā spēkā stājušos tiesas spriedumu nostiprināts, ka ilgstoša nevēlama citas personas vajāšana Latvijas sabiedrībā nav pieņemama un tiek atbilstoši sodīta.
Ar lietas gaitu iepriekš iespējams iepazīties šeit.
Mūsu komanda
Cietušajai kriminālprocesā pro bono juridisko palīdzību sniedza partneris, zvērināts advokāts Andris Tauriņš. Vērtīgu ieguldījumu arī sniedza zvērinātas advokātes Dr.iur. Violeta Zeppa-Priedīte un Katrīna Salmgrieze, un zvērināta advokāta palīdze Krista Niklase.
