Mēs pārstāvējām “YIT LATVIJA” (“YIT”), kas ir daļa no YIT grupas – viena no galvenajiem ēku būvniecības uzņēmumiem Ziemeļeiropā un lielākā nozares uzņēmuma Somijā –  strīdā par YIT izsniegtas būvatļaujas tiesiskumu.

Strīda būtība

Lietā vairāk kā 40 pieteicēji apstrīdēja YIT izsniegtu būvatļauju daudzdzīvokļu ēkas būvniecībai. Plānotā ēka atradīsies vienā no Rīgas apkaimēm ar salīdzinoši blīvu dzīvojamo ēku apbūvi.

Lietas svarīgums & YIT labvēlīgs iznākums

Lieta ir nozīmīga ar to, ka tajā tika skarts plašs būvniecības jomai būtisku jautājumu loks: sabiedrības līdzdalība būvniecības procesos, kaimiņu tiesības iepretim attīstītāja tiesībām apbūvēt savu īpašumu, satiksmes organizācijas jautājumi, t.ml.

Lai arī būvatļaujas apstrīdēšanas iesniegumā tika norādīts uz vairākām it kā pastāvošām konkrētās būvniecības ieceres tehniskām nepilnībām (kas visas tiesā tika noraidītas kā nepierādītas un nepamatotas), lietas gaitā izkristalizējās, ka pieteicēju pamata iebildumi bija vērsti uz konkrēto būvniecības ieceri kā tādu. Proti, pieteicēji nevēlējās, ka konkrētais zemesgabals vispār tiek apbūvēts.

Apgabaltiesa atbalstīja YIT pozīciju tiesā, atzīstot YIT izsniegto būvatļauju par tiesisku. Latvijas Republikas Senāts, izskatot pieteicēju kasācijas sūdzību, atstāja apgabaltiesas spriedumu negrozītu.

Vienlaikus Senāts pauda vairākas nozīmīgas tēzes saistībā ar sabiedrības iesaisti būvniecības un teritorijas plānošanas procesos, kas nākotnē, cerams, mazinās nepamatotus būvatļauju apstrīdēšanas gadījumus:

  • “[..] nekustamā īpašuma apbūve ir viens no īpašnieka īpašuma tiesību īstenošanas veidiem. Tāpēc situācijā, kurā jautājums par zemesgabala izmantošanu, ievērojot teritorijas plānošanas principus, atrisināts jau teritorijas plānošanas stadijā, īpašuma tiesību izmantošana attiecīgajā veidā ierobežojama vien konkrētu, ar tiesību normām aizsargāto tiesību nodrošināšanai. Vispārīgi iebildumi, kas pauž apkārtnes iedzīvotāju nepatiku pret jaunbūvējamo objektu, šādu aizsargājamu interesi nepamato.”
  • “Tiesas kontroles mērķis ir personas norādītā aizskāruma novēršana, nevis jebkādu šaubu par būvniecības neatbilstību tiesību normu prasībām izslēgšana.”

Tāpat Senāts arī noraidīja pieteicēju argumentus par to, ka apbūve YIT zemesgabalā neesot vispār pieļaujama, jo zemesgabals esot nepieciešams apkārtnes iedzīvotājiem, t.sk., automašīnu novietošanai:

  • “Tiesību normas neaizsargā vispārīgu interesi izmantot citai personai piederošu zemesgabalu savām interesēm.”
  • “[..] kaimiņu bažas par to, ka plānotās būvniecības rezultātā radīsies apgrūtinājumi, kas saistīti ar automašīnu izvietošanu plānotās būves apkaimē, paši par sevi nav uzskatāmi par tādiem, kas pamato plānotās būvniecības prettiesiskumu un kaimiņiem radīto aizskārumu. Jautājums par automašīnu novietošanu primāri ir risināms, izmantojot satiksmes organizēšanas līdzekļus.”

Ar pilnu Senāta spriedumu konkrētajā lietā iespējams iepazīties šeit.

Tiesvedības ilgums

Esošajā lietā pieminēšanas vērts ir tiesvedības ilgums. Proti, kopš būvatļaujas izsniegšanas (kas tika izsniegta pēc iepriekš spēkā esošā regulējuma, t.i., ar tiesībām tūlīt veikt būvdarbus) līdz Senāta spriedumam pagāja vairāk kā seši gadi (no kuriem vairāk kā trīs gadus lieta atradās Senātā).

Tādējādi, lai arī lietas iznākums YIT bija pozitīvs un plānotā būvniecības iecere tiks realizēta, lieta kalpo kā uzskatāms pierādījums tam, ka pat ar nepamatotām sūdzībām ir iespējams panākt būvniecības procesa iesaldēšanu uz ievērojamu laika periodu, kas citos gadījumos var nozīmēt projekta beigas. Tāpēc grozījumi normatīvajā regulējumā, kas būvatļaujas apstrīdēšanas gadījumā automātiski neapturētu tās darbību, ir ļoti vēlami.

Mūsu konsultācijas un komanda

Šajā lietā juridisko palīdzību un klienta pārstāvību tiesā nodrošināja partnere, zvērināta advokāte Lelde Laviņa un vecākais jurists Jorens Jaunozols.