Arī Latvijas Banka spers vairākus soļus, kas pilnveidos FinTech vidi un finanšu sektora sadarbību ar inovatīviem finanšu pakalpojumu sniedzējiem.
Latvijas Bankas plānotās aktivitātes FinTech vides attīstības veicināšanai
AML rokasgrāmatas papildināšana
Lai veidotu vienotu izpratni gan banku, gan uzrauga pusē par normatīvo aktu piemērošanu saistībā ar finanšu noziegumu novēršanu, kā arī veicinātu uz risku izvērtējumu balstītu pieeju, Latvijas Banka apņēmusies līdz 31.12.2023. papildināt AML rokasgrāmatu[1] par maksājumu pakalpojumu sniedzēju, virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju un citu aktuālo FinTech modeļu riskiem un to pārvaldību. Nozaru asociāciju pārstāvji ir aicināti sniegt Latvijas Bankai praktiskus piemērus iekļaušanai rokasgrāmatā.
Tuvākajā laikā tiks publicēts rokasgrāmatas grozījumu projekts, kurā jau ir iekļauti ar nozaru pārstāvjiem saskaņoti piemēri par risku pārvaldības īpatnībām ieguldījumu brokeru sabiedrībās, kas uztur ieguldījumu platformas, kuru komercdarbība ir saistīta ar kredītprasību tirdzniecību tīmekļa platformās (t.i., ieguldījumu platformām), atvērto un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, maksājumu ierosināšanas un kontu informācijas pakalpojumu sniedzējiem u.c.
Regulārs nebanku finanšu sektora risku vērtējums
Latvijas Banka reizi gadā plāno prezentēt kredītiestādēm nebanku finanšu sektora riska vērtējumu, kas palīdzētu kredītiestādēm stiprināt riskos balstītas pieejas piemērošanu, tostarp izprast nebanku sektora specifiskos esošos un jaunos (emerging) riskus. Līdz šim Latvijas Banka jau pašam nebanku finanšu sektoram ir prezentējusi sektora riska novērtējumu un plāno to darīt arī turpmāk.
Informācijas apmaiņas sadarbības ietvars FinTech sākotnējai izvērtēšanai
Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju apņēmusies izvērtēt iespēju izstrādāt sadarbības ietvaru starp kredītiestādēm un Latvijas Banku par informācijas apmaiņu FinTech uzņēmumu sākotnējā izvērtēšanas procesā, lai veicinātu kredītiestāžu un FinTech uzņēmumu savstarpējo sadarbību.
Apmācības par nebanku sektora biznesa modeļiem un risku pārvaldību
Ņemot vērā FinTech sektora specifiku, Latvijas Banka apņēmusies organizēt apmācību semināru kredītiestāžu darbiniekiem un auditoriem ar mērķi veicināt vienotu izpratni par nebanku iestādēm, to biznesa modeļiem, riskiem un ieteikumiem risku pārvaldībai. Latvijas Banka jau līdz šim organizējusi un turpinās organizēt apmācību seminārus arī nebanku sektora pārstāvjiem, balstoties uz katra sektora specifiskiem riskiem, to pārvaldību un identificētajiem problēmjautājumiem.
Trīspušu sadarbības modelis inovatīviem FinTechbiznesa modeļiem
Lai veicinātu FinTech uzņēmumu izpratni par regulējošo prasību piemērošanu un inovatīvu pakalpojumu atbilstību šīm prasībām, lai FinTech uzņēmumi nodrošinātu tādu iekšējo kontroles sistēmu izveidi un dokumentāciju, kas atbilst konkrētā uzņēmuma specifikai, Latvijas Banka sadarbībā ar nozaru asociācijām plāno izstrādāt sadarbības modeli starp FinTech uzņēmumu, kredītiestādi un Latvijas Banku, izmantojot Latvijas Bankas Regulatīvās smilškastes ietvaru. Šādu sadarbības ietvaru atļauj Latvijas Bankas Regulatīvās smilškastes esošās prasības, līdz ar to svarīgi būtu vienoties ar nozaru pārstāvjiem par veiksmīgāko sadarbības modeli, iesaistot tajā arī kredītiestādes. Sadarbības modelis dotu iespēju gan uzraugam, gan kredītiestādēm, gan FinTech uzņēmumiem iepazīt jaunus biznesa modeļus un identificēt iespējamās barjeras savstarpējai sadarbībai un inovāciju attīstībai kopumā. Šāds sadarbības modelis būtu paredzēts jauniem un īpaši inovatīviem FinTech biznesa modeļiem.
Atbalsts problēmsituācijās
Problēmjautājumu risināšanā būtiska nozīme ir pušu dialogam. Latvijas Banka iesaistās problēmjautājumu risināšanā, tostarp izskata sūdzības par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību un reaģē atbilstoši sūdzības izskatīšanas laikā konstatētajam. Latvijas Banka aicina gan kredītiestādes, gan FinTech uzņēmumus vērsties pie regulatora, ja pirms sadarbības sākšanas vai sadarbības laikā rodas problēmjautājumi, tādā veidā veicinot Latvijas Bankas iesaisti FinTech uzņēmumu un kredītiestāžu attiecību veidošanā. Latvijas Banka ir atvērta skaidrot jautājumus par regulējošo prasību piemērošanu.
Attīstība
Latvijas Banka veicina Latvijas atpazīstamību kā FinTech videi draudzīgu un jauniem un esošiem FinTech spēlētājiem atvērtu valsti. Viena no aktivitātēm ir starptautiska foruma organizēšana – arī šoruden Rīgā notiks FinTech forums, kura apmeklētāji tiks iepazīstināti ar Latvijas FinTech stratēģijas izpildi un tās attīstībai paveikto, varēs saņemt Latvijas Bankas un citu organizāciju konsultācijas un uzzināt par aktuālajām tendencēm FinTech jomā. Latvijas Bankas eksperti piedalās arī citos publiskos finanšu nozares pasākumus gan Latvijā, gan ārvalstīs un iepazīstina ar FinTech uzņēmumu iespējām saņemt darbības atļauju un attīstīt uzņēmējdarbību Latvijā.
Aktivitāšu plāns veidots, balstoties uz Latvijas Bankas šī gada sākumā veikto tirgus dalībnieku (kredītiestāžu, FinTech uzņēmumu un valūtu tirdzniecības sabiedrību) aptauju un pēc tās rezultātu apkopošanas notikušajām diskusijām ar nozares pārstāvjiem. Aptaujas rezultāti FinTech jomas pārstāvjiem tika prezentēti FinTech Latvija asociācijas organizētajās FinTech brokastīs 16. maijā, savukārt plašāku dialogu starp nozaru pārstāvjiem Latvijas Banka organizēja 14. jūnijā.
Latvijas Bankas, FinTech un komercbanku diskusija
Latvijas Banka 14. jūnijā aicināja FinTech un komercbanku pārstāvjus uz plašu diskusiju par pušu sadarbību.
Latvijas Banka nozares pārstāvjus iepazīstināja ar Latvijas Bankas veiktās aptaujas “FinTech uzņēmumu/valūtu tirdzniecības sabiedrību un banku sadarbība” rezultātiem un pastāstīja par maksājumu un elektroniskās naudas iestāžu ikgadējo riska novērtējumu un prudenciālās uzraudzības ietvaru. Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis iepazīstināja ar galvenajiem naudas atmazgāšanas novēršanas pamatprincipiem darbības atļaujas saņemšanā (entry controls), naudas atmazgāšanas novēršanas uzraudzības ietvaru un ar Latvijas Bankas priekšlikumiem kredītiestāžu un FinTech uzņēmumu sadarbības veicināšanai.
Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa runāja par FinTech uzņēmumu un kredītiestāžu sadarbības uzlabošanas iespējām. Asociācija aicina FinTech uzņēmumus nodrošināt iekšējās kontroles sistēmu izveidi un dokumentāciju, kas atbilst konkrētā FinTech biznesa specifikai. Savukārt kredītiestādes aicinātas gadījumos, kuros atbilstoši kredītiestādes riska apetītei ir skaidrs, ka sadarbība ar FinTech uzņēmumu nebūs iespējama, nodrošināt iespējamu ātrāku atbildi. Tomēr FinTech uzņēmumiem jāņem vērā, ka būs gadījumi, kad jāveic izvērtējums, lai izdarītu secinājumus par sadarbību. Kredītiestādes, kuras ir īpaši ieinteresētas sadarbībā ar FinTech uzņēmumiem, aicinātas veikt atbilstošu komunikāciju un konsultācijas par konta atvēršanas iespējām un nosacījumiem.
FinTech Latvija asociācijas vadītāja Tīna Lūse norādīja, ka aktuālie izaicinājumi industrijai ir norēķinu kontu pieejamība un savlaicīga kredītiestāžu komunikācija par (ne)apkalpojamo klientu segmentu. Viņa aicināja izskatīt iespēju nodrošināt tirgus dalībniekiem piekļuvi maksājumu infrastruktūrai caur Latvijas Banku. Asociācijas vadītāja arī uzsvēra dialoga starp FinTech uzņēmumu, Latvijas Banku un kredītiestādi veidošanas svarīgumu.
Uzņēmumu un banku savstarpējā sadarbība
Diskusijas otrajā daļā finanšu nozares pārstāvji dalījās viedoklī, pieredzē un priekšlikumos, kā attīstīt FinTech nozari Latvijā un veicināt finanšu tehonoloģiju uzņēmumu un banku savstarpējo sadarbību. Papildu iepriekšminētajā aktivitāšu plānā iekļautajiem diskusijas punktiem izskanēja arī ierosinājums izvērtēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzības konsolidāciju finanšu sektorā. Šis jautājums jau ir iekļauts Ministru kabineta rīkojumā Nr. 940 “Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023.–2025. gadam”, kur kā atbildīgā institūcija ir noteikta Finanšu ministrija un kā viena no līdzatbildīgajām institūcijām – Latvijas Banka, līdz ar to Latvijas Banka iesaistīsies šī jautājuma risināšanā. Tāpat aktuāls jautājums no FinTech nozares pārstāvjiem ir par piekļuvi Latvijas Bankas maksājumu sistēmai. Nozares pārstāvji ir vienisprātis, ka ir nepieciešams dialogs ar uzraugu, lai izvērtētu šo iespēju. Latvijas Banka ir atvērta izskatīt nozaru pārstāvju priekšlikumus un piedalīties diskusijās.
Tāpat diskusijā izskanēja arī jautājumi par banku pakalpojumu pieejamību valūtu tirdzniecību sabiedrībām. Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēju asociācijas pārstāvis Andris Arhipenko norādīja uz valūtu tirdzniecības sabiedrību grūtībām atvērt norēķinu kontus kredītiestādēs Latvijā un kredītiestāžu nevēlēšanos apkalpot šo tirgus segmentu. Viena no aktivitātēm, par ko diskusijas laikā vienojās iesaistītās puses, ir, ka nepieciešams dialogs starp Nebanku finanšu pakalpojumu asociāciju un Latvijas Finanšu nozares asociāciju. Nebanku finanšu pakalpojumu asociācija aicināta sagatavot priekšlikumus sadarbības veicināšanai.
Secinājumi
Viens no svarīgākajiem diskusijas secinājumiem – nepieciešams dialogs starp nozarēm, un būtiski, lai visas iesaistītās puses – FinTech uzņēmumi, bankas, valūtu tirdzniecību sabiedrības, uzraugošās iestādes – ir atvērtas, vēlas iesaistīties problēmjautājumu risināšanā un veicināt sadarbību un attīstību. Finanšu nozares pārstāvji atzīst, ka būtiska loma šo dialogu veidošana ir ne tikai nozaru pārstāvjiem, bet arī uzraugošām iestādēm. Latvijas Banka turpinās dialogu gan ar FinTech, gan komercbankām, gan valūtu tirdzniecību sabiedrībām, lai kopīgiem spēkiem veicinātu pušu sadarbību un inovatīvu finanšu pakalpojumu attīstību Latvijā.
Paldies par aktīvu dalību dialogu veidošanā un aktivitāšu plāna izstrādē Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomniecei Laimai Letiņai, FinTech Latvija asociācijas vadītājai Tīnai Lūsei, zvērinātam advokātam, Sorainen ZAB SIA partnerim Rūdolfam Eņģelim, kā arī liels paldies FinTech uzņēmumiem, valūtu tirdzniecības sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras aizpildīja Latvijas Bankas aptauju un piedalījās Latvijas Bankas organizētajā dialogā.
[1] Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikumi Nr.169 Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un ploriferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei jeb AML rokasgrāmata.
