Apskatu sagatavoja jurista palīdze Jūlija Triščuka.

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”

Likumprojekta Nr.: 1603/Lp13. Pieņemts 3. lasījumā: 16.02.2023.

Likumprojekts pieņemts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (turpmāk – Regula (ES) 2019/1020) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regulu (ES) 2019/515 par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un Regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu.

Likumprojekts paredz normas par tirgus uzraudzību, lai veicinātu šīs jomas Eiropas Savienības tieši piemērojamā regulējuma un tirgus uzraudzības iestāžu pilnvaru koordinētu piemērošanu.

Likumprojektā tiek precizētas atsauces uz spēku zaudējušas Eiropas Savienības regulas normām par preču savstarpējo atzīšanu, tās aizstājot ar atsaucēm uz spēkā esošas regulas normām.

Tāpat Likumprojektā tiek paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt atbilstības novērtēšanas institūciju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo limitu un atlīdzināmo zaudējumu veidus, lai veicinātu to, ka atbilstības novērtēšanas nozarē darbotos uzticami pakalpojuma sniedzēji, kas var atļauties savus pakalpojumus apdrošināt un ir paredzējuši savas darbības iespējamos riskus.

Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā

Likumprojekta Nr.: 31/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 16.02.2023.

Likumprojekts izstrādāts, lai realizētu Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021. – 2028. gadam paredzētos pasākumus.

Likumprojektā tiek noteikta reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru izveidošanas kārtība un funkcijas, precizēta kārtībā, kādā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības izstrādā reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, precizētas prasības finanšu nodrošinājuma piemērošanai atkritumu apsaimniekošanas darbībām, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas efektivitātes uzlabošanai un atkritumu apsaimniekošanas uzraudzības kārtībai.

Grozījumi likumā „Par piesārņojumu“

Likumprojekta Nr.: 122/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 17.02.2023. (steidzams)

Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka Klimata un enerģētikas ministrija ir emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu budžeta programmas izpildītāja, kā arī papildināt (pilnveidot) izsoļu ieņēmumu izmantošanas jomas un funkcijas attiecībā uz Klimata un enerģētikas ministrijas funkciju nodrošināšanu.

Grozījumi Muitas likumā

Likumprojekta Nr.: 117/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 16.02.2023.

Finanšu ministrijā notiek Konsultatīvās padomes muitas politikas jomā sēdes, kuru ietvaros nozares pārstāvji nāk klajā ar dažādiem ierosinājumiem normatīvā regulējuma pilnveidošanai. Likumprojektā ietverti nozares pārstāvju rosinātie jautājumi saistībā ar muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču pieļaujamām masas atšķirībām, kā arī par rīcību ar naftas vai spirta produktus saturošiem atkritumiem un citiem blakusproduktiem, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā.

Par grozījumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1998. gada 24. jūnija Protokolā par smagajiem metāliem

Likumprojekta Nr.: 149/Lp14. Nodots komisijai: 16.02.2023.

Likumprojekta mērķis ir sekmēt Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos Izpildinstitūcijas 31. sanāksmē, kas norisinājās 2012. gada 11.-13. decembrī, ar lēmumu Nr. 2012/5 pieņemto grozījumu 1998. gada 24. jūnija Protokolā par smagajiem metāliem grozījumu (turpmāk – Protokola grozījumi) spēkā stāšanos attiecībā uz Protokola grozījumus neratificējušajām valstīm un reģionālām organizācijām.

Protokola grozījumi, galvenokārt, paredz stingrākas smago metālu emisiju robežvērtības putekļu emisijām no konkrētiem lielajiem stacionāriem piesārņojuma avotiem.

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-91. Publiskā apspriešana: 15.02.2023. – 02.03.2023.

Likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu EML starojuma novērtēšanu un ierobežošanu no elektronisko sakaru tīkliem.

Saistītie grozījumi:

Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 “Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-269. Publiskā apspriešana: 20.02.2023. – 06.03.2023.

MK noteikumu grozījumi paredz iekļaujot noteikumos jaunu lauksaimniecības dzīvnieku grupu “jaunputni”.

Likumprojekta Nr.: 23-TA-407 . Sagatavošanā

 

Strīdu risināšana

Grozījumi Maksātnespējas likumā

Likumprojekta Nr.: 25/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 23.02.2023.

Likumprojekts nodrošinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju, paredzot būtiskākos nepieciešamos grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, vienlaikus risinot atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus.

Saistītie grozījumi:

1) Grozījumi Civilprocesa likumā

 

Korporatīvās tiesības

Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā

Likumprojekta Nr.: 128/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 17.02.2023.

Likumprojekta mērķis ir precizēt GPKGPL normu, kura nosaka gada pārskata iesniegšanas termiņu mazām sabiedrībām, ņemot vērā saņemto Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas priekšlikumu. Līdz ar to mazām sabiedrībām, kas noteiktas GPKGPL 5. panta trešajā daļā, būs iespēja iesniegt gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā vienu mēnesi vēlāk.

Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā

Likumprojekta Nr.: 145/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 23.02.2023.

Likumprojekta mērķis ir Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2019/2121, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu ieviešana attiecībā uz darbinieku līdzdalību, kas piemērojama Pārrobežu reorganizācijas direktīvas noteiktajos gadījumos.

Grozījumi Komerclikumā

Likumprojekta Nr.: 143/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 23.02.2023.

Likumprojekta mērķi ir:

1) pārskatīt pārrobežu apvienošanas kārtību un ieviest divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus: pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana

2) uzlabot un vienkāršot nacionālo reorganizācijas procesu;

3) izslēgt no komercdarbības vides citās ES dalībvalstīs sodītas personas;

4) pārskatīt padomes lomu un funkcijas;

5) pilnveidot dividenžu sadales kārtību;

6) mazināt slogu biržā kotētajām sabiedrībām.

Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”

Likumprojekta Nr.: 144/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 23.02.2023.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstu reģistriem:

1) par dalībvalstīs piemērotiem komercdarbības ierobežojumiem (liegumiem ieņemt amatus) un nodrošināt gan Latvijā, gan dalībvalstīs noteikto komercdarbības ierobežojumu izpildi Latvijā un atbalsta sniegšanu citām dalībvalstīm Latvijā noteikto komercdarbības ierobežojumu izpildei tajās;

2) par dalībvalstīs reģistrēto komercsabiedrību pārrobežu reorganizāciju un nodrošināt pienācīgu pārredzamību un digitālo rīku un procesu izmantošanu informācijas apmaiņā.

 

Banku un finanšu tiesības

Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-172. Publiskā apspriešana: 25.01.2023. – 07.02.2023.

Likumprojekta mērķis ir Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā minēto summu pielāgošana inflācijai.

Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumos Nr. 1065 “Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-377. Publiskā apspriešana: 16.02.2023. – 02.03.2023.

MK Noteikumu projekts izstrādāts, lai iestrādātu normas, lai atbilstoši šiem noteikumiem aizdevumus varētu sniegt arī Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tai skaitā ar produktīvām investīcijām” 1.2.3.5. pasākumu “Aizdevumi, produktivitātes kāpināšanai (investīcijas un apgrozāmie līdzekļi)” ietvaros.

Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra noteikumos Nr. 537 “Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju – juridisko personu – kreditēšanas veicināšanai”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-337. Publiskā apspriešana: 16.02.2023. – 02.03.2023.

MK Noteikumu projekts izstrādāts, lai Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra noteikumos Nr. 537 “Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju – juridisko personu – kreditēšanas veicināšanai” iestrādātu normas, lai atbilstoši šiem noteikumiem komersantu garantijas varētu sniegt arī Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam.

Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumos Nr. 328 “Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-332. Publiskā apspriešana: 16.02.2023. – 02.03.2023.

MK Noteikumu projekts izstrādāts, lai Ministru kabineta 2016. gada 31.maijā noteikumos Nr. 328 “Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem” iestrādātu normas, lai atbilstoši šiem noteikumiem aizdevumus varētu sniegt arī Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām” 1.2.3.3. pasākuma “Starta, izaugsmes aizdevumi” ietvaros.

Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 383 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-330. Publiskā apspriešana: 16.02.2023. – 02.03.2023.

MK Noteikumu projekts izstrādāts, lai Ministru kabineta 2020. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 383 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai”” iestrādātu normas, lai atbilstoši šiem noteikumiem komersantu garantijas varētu sniegt arī Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam.

 

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi Dzelzceļa likumā

Likumprojekta Nr.: 105/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 23.02.2023.

Dzelzceļa likums papildināts ar 18.1 pantu, kas noregulē aizsargjoslu izveidošanu un atlīdzību par zemes lietošanas tiesību aprobežojumu, ja šai dzelzceļa infrastruktūrai un ar to saistītajiem objektiem ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Saskaņā ar minētā panta otro daļu par tādu jauna nekustamā īpašuma lietošanas aprobežojumu (aizsargjoslas) noteikšanu, ja tas saistīts ar dzelzceļa infrastruktūru (un ar to saistītajiem objektiem), kurai ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss, nekustamā īpašuma īpašniekam pienākas vienreizēja atlīdzība, kuras aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2025.gada 31.decembrim izstrādā Dzelzceļa likuma 18.1 panta otrajā daļā paredzētos noteikumus.

Grozījumi aizsargjoslu likumā

Likumprojekta Nr.: 177/Lp14. Nodots komisijām: 23.02.2023.

Likumprojekts paredz precizēt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas un ķīmiskās aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām regulējumu.

Saistītie grozījumi:

1) Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā

Likumprojekta Nr.: 150/Lp14. Nodots komisijai: 16.02.2023.

Ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt papildu mehānismus to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības ierobežošanai, kuri kalendārā gadā nav cēluši kvalifikāciju, kā arī piemērot administratīvo sodu tiem, kuri pakalpojumus sniedz bez reģistrācijas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-225. Publiskā apspriešana: 10.02.2023. – 10.03.2023.

Likumprojekts paredz papildināt Aizsargjoslas likumu ar naftas un naftas produktu cauruļvadu ekspluatācijas aizsargjoslām, lai nodrošinātu efektīvu un drošu ekspluatācijas procesu. Likumprojektā precizētas ekspluatācijas aizsargjoslas dabasgāzes apgādes iekārtām un būvēm. Papildus precizēta aizsargjoslu noteikšana elektrisko tīklu aizsargjoslām.

Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumos Nr. 982 “Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-340. Publiskā apspriešana: 20.02.2023. – 06.03.2023.

Grozījumu MK noteikumos Nr. 982 mērķis ir precizēt kārtību, kādā elektroenerģijas sistēmas operators informē zemes īpašnieku par elektrolīniju aizsargjoslā esošo potenciāli apdraudošo koku ciršanu, saziņai paredzot arī elektroniskās saziņas formātu, tādejādi nodrošinot operatīvāku komunikāciju un zemākas informēšanas izmaksas.

Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-149. Saskaņošana

Grozījumu mērķis ir precizēt būvatļaujas pagarināšanas nosacījumu par ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietas nepieciešamību, to salāgojot ar kadastra jomas normatīvajos aktos noteiktajiem gadījumiem kadastra datu reģistrēšanai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā bez kadastrālās uzmērīšanas.

 

Enerģētika

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

Likumprojekta Nr.: 89/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 16.02.2023. (steidzams)

Ar likumprojektu tiek grozītas Elektroenerģijas tirgus likuma normas, kas noteic pienākumu visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem segt obligātā iepirkuma komponentes maksājumu radītās izmaksas. Likumprojekta mērķis ir samazināt elektroenerģijas izmaksas visiem elektroenerģijas galalietotājiem, obligātā iepirkuma izmaksas turpmāk sedzot no valsts budžeta.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-217. Saskaņošana

Noteikumu projekts noteic kārtību, kādā komersanti, kam izsniegta speciāla atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai, sniedz informāciju Energoresursu informācijas sistēmā par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām. Ar noteikumu projektu spēku zaudē Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 248 “Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par degvielas mazumtirdzniecības cenām”.

Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumos Nr. 686 “Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-161. Saskaņošana

Ņemot vērā, ka 2022.gada 2.novembra Ministru kabineta sēdē tika nolemts Noteikumos Nr.686 iekļaut arī iespēju atbilstību pamatot arī komersanta shēmas ietvaros (ne tikai Eiropas Komisijas apstiprināto brīvprātīgo shēmu vai nacionālo shēmu ietvaros), tad Noteikumos Nr. 686 ir jāiekļauj arī minētās shēmas nacionālās procedūras, kuru ietvaros iepriekšminētie komersanti varētu pierādīt gan atbilstību kritērijiem, gan pierādīt atbilstības pamatošanas ticamību, uzticamību un pareizību.

 

Nodokļu tiesības

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Likumprojekta Nr.: 118/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 16.02.2023.

Tiesību akta mērķis ir ieviest efektīvu un pārskatāmu datu uzkrāšanu par norēķiniem apakšuzņēmēju ķēdēs būvdarbu līgumu izpildes ietvaros, lai: mazinātu ēnu ekonomikas riskus, nodokļu nenomaksāšanas riskus un nodokļu parādu uzkrāšanās riskus, kā arī uzlabotu nodokļu administrēšanas procesu, nodrošinot datus risku analīzei gan uzraudzības pasākumiem, gan nodokļu nenomaksāšanas prevencijai.

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-3801. Saskaņošana

Likumprojekta mērķis ir mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu straujo cenu kāpumu un iesaistīt uzņēmējus energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes seku mazināšanā.

Lai uzņēmēji papildus jau valsts paredzētajiem atbalsta pasākumiem varētu iesaistīties energoresursu straujā cenu pieauguma kompensēšanā un atbalstītu savus darbiniekus, tiek paredzēts:

1) nodrošināt iespēju uzņēmējam izmaksāt darbiniekam kompensāciju apkures sezonas laikā līdz 400 euro, kas nebūtu apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli;

2) nodrošināt iespēju darba devējam kompensēt darbiniekam ar attālināto darbu saistītos izdevumus par pilnas slodzes darbu 60 euro apmērā mēnesī, kas nebūtu apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

 

Imigrācija

Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu

Likumprojekta Nr.: 22-TA-185. Publiskā apspriešana: 23.01.2023. – 07.02.2023.

Likumprojekta mērķis ir samazināt apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai, ierobežojot tādu personu plūsmu uz Latvijas Republiku, kuru ieceļošana neatbilst Repatriācijas likuma preambulā ietvertajai pamatidejai – veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē.

Likumprojekts tiks izskatīts likumprojektu paketē, vienlaikus ar likumprojektiem “Grozījumi Repatriācijas likumā” (23-TA-151) un “Grozījumi Imigrācijas likumā” (23-TA-152).

 

Transports

Kravu izvietošanas, nostiprināšanas un pārvadāšanas tehniskie noteikumi

Likumprojekta Nr.: 23-TA-386. Publiskā apspriešana: 27.02.2023. – 13.03.2023.

Ministru kabineta noteikumu projekta “Kravu izvietošanas, nostiprināšanas un pārvadāšanas tehniskie noteikumi” mērķis ir aizvietot Ministru kabineta 2003. gada 2. septembra noteikumus Nr. 485 “Dzelzceļa kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehniskie noteikumi”, lai noteiktu jaunu aktuālu regulējumu par kravas iekraušanu.

Noteikumi par regulāru un neregulāru gaisa pārvadājumu atļauju izsniegšanu

Likumprojekta Nr.: 23-TA-297. Publiskā apspriešana: 14.02.2023. – 28.02.2023.

Normatīvā akta mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek pieprasītas un izsniegtas regulāru un neregulāru gaisa pārvadājumu atļaujas, kā arī nosacījumus, kad nav jāsaņem gaisa pārvadājumu atļaujas.

 

Dažādi

Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā

Likumprojekta Nr.: 168/Lp14. Stājās spēkā: 24.02.2023.

Grozījumi paredz saglabāt regulējumu par personas apliecības obligātu saņemšanu personām no 15 gadu vecuma, nenosakot īpašu gala termiņu, līdz kuram šī apliecība ir jāsaņem. Tādējādi personām no 15 gadu vecuma būtu paredzams pienākums saņemt personas apliecību līdz ar pases lietošanas derīguma beigu iestāšanos. Vienlaikus, ja persona vēlētos saņemt arī pasi, šādā gadījumā pase būtu izsniedzama, ja attiecīgai personai būtu izsniegta personas apliecība.

Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā

Likumprojekta Nr.: 167/Lp14. Stājās spēkā: 21.02.2023.

Likumprojekts paredz iespēju valstij piekritīgos transportlīdzekļus realizēt, nododot bez atlīdzības Ukrainas valdības īpašumā vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai.

Lēmumu par valstij piekritīgo transportlīdzekļu nodošanu katrā konkrētā gadījumā pieņems Ministru kabinets atbilstoši 2006.gada 25.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.618 “Kārtība, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā” noteiktai kārtībai.

Valsts aizsardzības dienesta likums

Likumprojekta Nr.: 1634/Lp13. Pieņemts 2. lasījumā: 16.02.2023.

Likumprojekts sagatavots, reaģējot uz izmaiņām drošības situācijā un ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku personāla komplektēšanas izaicinājumus. Likumprojekts paredz, ka pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem no 18 līdz 27 gadu vecumam, kā arī brīvprātīgi – tām Latvijas pilsonēm, kuras to vēlēsies.

Valsts aizsardzības dienestu pildīs vienā no šādiem veidiem:

1) 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā;

2) ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katrā gadā;

3) apgūstot augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu;

4) apgūstot kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu;

5) apgūstot ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu.

 

Pirmais iesaukums ir plānots ar 2023.gada 1.janvāri, 3., 4.un 5.punktā minēto kursu ieviešana ir paredzēta ar 2024. gada 1.janvāri.

 

Saistītie grozījumi:

1) Grozījumi Militārā dienesta likumā

2) Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā

3) Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā

4) Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā

5) Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

6) Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”

7) Grozījumi Pacientu tiesību likumā

8) Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā

Likumprojekts paredz, ka Oficiālās elektroniskās adreses izmantošana būs obligāta Latvijas pilsoņiem – vīriešiem – no 15 līdz 27 gadu vecumam.

Grozījumi Pasta likumā

Likumprojekta Nr.: 121/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 17.02.2023. (steidzams)

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Satiksmes ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā “Par aktuālo situāciju attiecībā uz atbalstu abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšanai no 2023. gada” minēto attiecībā uz Latvijas Preses izdevēju asociācijas ierosinājumiem rast risinājumu jautājumā par preses piegādes pakalpojumu nodrošināšanu un tarifu piemērošanu 2023. gadā.

Likumprojekta mērķis ir noteikt preses piegādes pakalpojumu nodrošināšanas un apmaksas nosacījumus 2023.gadā.

Grozījumi ceļu satiksmes likumā

Likumprojekta Nr.: 133/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 17.02.2023.

Likumprojekta mērķis ir paplašināt atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu uz noteiktās kategorijas transportlīdzekli, ko iegādājas fiziskā persona ārvalstī (citā Eiropas Savienības dalībvalstī) un Latvijā reģistrē savā īpašumā, noteikt personām iesniegt iesniegumu ar tajā nepieciešamo ziņu apjomu (informāciju par transportlīdzekļa iegādes valsti, datumu, samaksas veidu, darījuma summu, pārdevēju, pievienojot īpašumtiesību maiņu apliecinošu dokumentu un apliecinājumu par veikto samaksu), lai nodrošinātu VID iespējas risku izvērtējumu veikšanai, sekmētu nodokļu nenomaksas risku mazināšanas pasākumu īstenošanu lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā, kuros tiek iesaistītas fiziskās personas, un novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 28. maija noteikumos Nr. 291 “Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-127. Saskaņošana

Grozījumu mērķis ir precizēt Ministru kabineta 2013. gada 28. maija noteikumos Nr. 291 “Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām” noteikto nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju un polderu atrašanās vietas atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam.

 

Satversmes tiesa

Latvijas šķīrējtiesas procesa uzraudzības regulējums ir nepilnīgs un neatbilst Satversmei

Pasludināts: 23.02.2023.

Satversmes tiesa 2023. gada 23. februārī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022‑03‑01 “Par Civilprocesa likuma 534., 534.1, 535., 536. un 537. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”.

Lieta ierosināta pēc Krievijas Federācijā reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “VZAIMNIJ KREDIT” (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikuma. Latvijas Republikā reģistrēta šķīrējtiesa taisījusi spriedumu, ar kuru uzlikusi Pieteikuma iesniedzējai pienākumu atmaksāt aizdevumu un līgumsodu. Tomēr Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka tā ar konkrēto kreditoru nekad nav slēgusi nekādus darījumus, tostarp nav slēgusi arī šķīrējtiesas līgumu, un ka konkrētajā šķīrējtiesas procesā konstatējami arī citi procesuāli pārkāpumi.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Civilprocesa likums noteiktos gadījumos paredz iespēju tiesai atteikt izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, bet ne to atcelt. Šķīrējtiesas spriedumam esot spēkā, pat ja Latvijā tā izpilde tiek atteikta, kreditors varot lūgt sprieduma izpildi citā valstī. Nepastāvot šķīrējtiesas sprieduma atcelšanas mehānismam situācijā, kurā Pieteikuma iesniedzēja nemaz neesot ar šķīrējtiesas līgumu atteikusies no konkrētās lietas izskatīšanas vispārējās jurisdikcijas tiesā, Pieteikuma iesniedzējai tiekot liegtas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz pieeju tiesai.

Satversmes tiesa secināja, ka valstij ir pienākums nodrošināt šķīrējtiesas procesa uzraudzību, paredzot personai iespēju aizsargāt savas aizskartās tiesības. Satversmes tiesa konstatēja, ka likumdevēja veiktie šķīrējtiesas procesa uzraudzības pasākumi neaptver gadījumus, kad ieinteresētā puse ilgstoši nevēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā šķīrējtiesas sprieduma izpildei, kad šķīrējtiesas spriedums atzīstams un izpildāms ārvalstīs vai kad šķīrējtiesas sprieduma izpildei nav nepieciešams vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu. Tādējādi likumdevēja veiktie pasākumi ir nepilnīgi un apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Satversmes tiesa nosprieda atzīt Civilprocesa likuma 534., 534.1, 535., 536. un 537. pantu, ciktāl tas neparedz šķīrējtiesas procesa uzraudzību gadījumos, kad ieinteresētā puse ilgstoši nevēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā šķīrējtiesas sprieduma izpildei, kad šķīrējtiesas spriedums atzīstams un izpildāms ārvalstīs vai kad šķīrējtiesas sprieduma izpildei nav nepieciešams vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2024. gada 1. marta.

Civilprocesa likuma regulējums, kas neparedz privāto tiesību juridiskajai personai tiesības lūgt atbrīvošanu no pienākuma samaksāt valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu, neatbilst Satversmei

Pasludināts: 17.02.2023.

Satversmes tiesa 2023. gada 17. februārī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022-05-01 “Par Civilprocesa likuma 43. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”.

Lieta ierosināta pēc ārvalsts komersanta konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzējs Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesā iesniedza prasības pieteikumu, vienlaikus lūdzot daļēju atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas. Pirmās instances tiesa piemēroja apstrīdēto normu un minēto lūgumu noraidīja, uzdodot Pieteikuma iesniedzējam samaksāt valsts nodevu pilnā apmērā. Pieteikuma iesniedzējs, nespējot samaksāt valsts nodevu noteiktajā apmērā, samazināja prasības apmēru un samaksāja valsts nodevu mazākā – samazinātajai prasībai atbilstošā – apmērā.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka tam ir ierobežotas Satversmes 92. pantā ietvertās tiesības uz pieeju tiesai, jo apstrīdētā norma neparedz, ka finansiālās grūtībās nonākusi privāto tiesību juridiskā persona var tikt atbrīvota no pienākuma maksāt valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu.

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Civilprocesa likumā noteiktais tiesiskais regulējums neparedz tiesības lūgt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no valsts nodevas tādai privāto tiesību juridiskajai personai, kurai nav pasludināts maksātnespējas process, bet kura nespēj veikt šo maksājumu, lai savu tiesību aizsardzībai vērstos tiesā. Tiesiskais regulējums neparedz arī citas alternatīvas tiesas pieejamības nodrošināšanai šādai privāto tiesību juridiskajai personai. Tādējādi nav nodrošināts tas, lai šāda privāto tiesību juridiskā persona varētu panākt savu tiesību aizsardzību tiesā. Līdz ar to apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz privāto tiesību juridiskajai personai tiesības lūgt tiesu lemt par tās atbrīvošanu no pienākuma samaksāt valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu, neatbilst Satversmei.

Ierosināta vēl viena lieta par normām, kas paredz būves īpašniekam likumiskas zemes lietošanas tiesības un nosaka šādu tiesību izmantošanas maksu

Ierosināts: 22.02.2023.

Satversmes tiesas 4. kolēģija 2023. gada 22. februārī ierosināja lietu “Par likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 38. panta pirmās un otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 42. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam”.

No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka Pieteikuma iesniedzējam pieder nekustamais īpašums – zemes gabals. Uz zemes gabala atrodoties vairākas daudzdzīvokļu mājas ar privatizētiem, citām personām piederošiem dzīvokļiem.

Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, zemes lietošanas tiesību kā reālservitūta un zemes lietošanas maksas apmēra noteikšana apstrīdētā likuma normās būtiski samazina ienākumus no īpašuma. Papildus šajās normās tiekot lietoti citos tiesību aktos neminēti termini un ieviests jauns tiesību institūts – likumiskā lietošanas tiesība, nenosakot šādas tiesības saturu. Turklāt ar šīm normām zemes īpašniekiem dalītā īpašuma gadījumā bez objektīva un saprātīga pamata esot noteikts vienāds zemes lietošanas maksas apmērs, neņemot vērā zemes īpašnieku atšķirīgos apstākļus, kas izrietot no tā, kādam mērķim uz viņiem piederošā zemes gabala esošā būve tiek izmantota. Vēl jo vairāk – minētās normas neatbilstot Satversmes tiesas judikatūrai par piespiedu dalīto īpašumu. Ar apstrīdētā likuma 42. panta trešo daļu pretēji res judicata principam un tiesiskās paļāvības principam tiekot grozīti likumīgā spēkā stājušies tiesas nolēmumi un vienošanās.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2023. gada 22. jūlijs.