Sorainen Latvijas biroja partneri 25.janvārī aicināja uz mediju brokastīm, lai iepazīstinātu žurnālistus ar Top 10 tēmām likumdošanā un nodokļos, kas būs politiķu un uzņēmēju dienaskārtībā 2017.gadā.
Agris Repšs, Sorainen partneris
- Sagatavošanās jaunajai Personas Datu Aizsardzības regulai. Jauni tehniski un organizatoriski pienākumi, datu apstrādes reģistri, 72 stundu ziņošanas pienākums par datu pārkāpumiem, būtiski sodi – līdz pat 4% no apgrozījuma, tie ir tikai daži no būtiskajiem jaunumiem, kas noteikti ar jauno Vispārīgo Personas Datu Aizsardzības Regulu, kas stāsies spēkā 2018.gadā un skars katru uzņēmumu, kura darbība ir saistīta ar personas datiem. Atlicis gads, lai sagatavotos. Kas uzņēmumiem jādara? Cik lielā mērā tagad esam sagatavojušies darbam ar personu datiem pēc jaunajiem noteikumiem?
- Jauni publiskie un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumi. Jau pavasarī stāsies spēkā jaunie iepirkumu likumi, kas paredz būtiskus jaunumus, lai pilnībā ieviestu 2014.gadā pieņemtās ES direktīvas iepirkumu jomā. Kas mainīsies, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem likumiem?
Eva Berlaus, Sorainen biroja vadītāja Latvijā un partnere.
- Turpinās darbs pie start-up uzņēmumu atbalsta iniciatīvām. Vai Jaunuzņēmumu atbalsta likums ir pietiekami labi izstrādāts, lai Latvija patiešām kļūtu pat vietu, kur dibināt savu start-up uzņēmumu arī uzņēmējiem no kaimiņvalstīm?
- Vai joprojām varam apgalvot, ka Latvija ir draudzīga valsts investoriem un jaunu uzņēmumu dibināšanai? Atbildīgās institūcijas gadiem ilgi strādājušas pie uzņēmumu dibināšanas procesa vienkāršošanas, kas kopumā nesis pozitīvus rezultātus. Tomēr pagājušā gada beigās steigā pieņemtie grozījumi par pirmsreģistrācijas pārbaudi diemžēl būtiski ietekmēs jauna uzņēmuma dibināšanai nepieciešamo laiku, kā arī var radīt nepatīkamas situācijas, kad jauna uzņēmuma dibināšana tiek atteikta bez pamatota un saprotama iemesla.
Lelde Laviņa, Sorainen partnere
- Vai būvniecības tirgus var sekmīgi darboties arī ārpus struktūrfondu līdzekļiem? Vai iespējams padarīt būvniecības procesu mazāk birokrātisku? Vai atbildības sadalījums būvniecības dalībnieku starpā, varētu palīdzēt investīciju piesaistē būvniecības sektoram? Komentēsim plānotos grozījumus būvniecības normatīvajā regulējumā.
- Plānotās izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa regulējumā. Joprojām notiek diskusijas par nepieciešamajām izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa jomu regulējošos normatīvos aktos. Ko darīt, lai nav trīskārši jāpārmaksā nekustamā īpašuma nodokli tikai tāpēc, ka kadastra sistēma automātiski nefiksē personai labvēlīgas normatīvo aktu izmaiņas?
Rūdolfs Eņģelis, Sorainen partneris
- Finanšu tehnoloģiju attīstību Latvijā būtiski ietekmēs regulatīvā vide. Pieaug kaimiņvalstu konkurence ārvalstu investīciju un inovatīvu uzņēmumu piesaistīšanā. Lietuvai ir izdevies pagājušajā gadā pārliecināt vairākus ārvalstu FinTech nozares uzņēmumus uzsākt darbību Lietuvā. Latvijā labs signāls ir topošais likumprojekts, kas regulēs savstarpējo aizdevumu platformas. Kāda ir aktuālā situācija un prognozes?
- Turpinās cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (AML jeb anti-money laundering). Latvija AML regulējumā starp Baltijas valstīm ir visattīstītākā, taču tas uzliek papildu slogu bankām un palielina to izmaksas, kas attiecīgi sadārdzina finanšu pakalpojumus un kavē banku konkurētspēju starptautiski. Cik labi Latvijas iestādēm izdodas atrast robežšķirtni starp nepieciešamo regulējuma apjomu un pārlieku regulatīvo slogu?
Jānis Taukačs, Sorainen partneris
- Jaunas nodokļu pret-izvairīšanās prasības. Lai samazinātu starptautisko izvairīšanos no nodokļiem, Latvijā līdz š.g. jūnijam jāievieš tā saucamo ES informācijas apmaiņas direktīvu. Rezultātā VID redzēs, vai Latvijas meitas uzņēmumu peļņa ir mākslīgi pārnesta uz citām valstīm, piemēram, – uz ārzonām. Savukārt, NVS uzņēmumu acīs globālie pret-izvairīšanās procesi padara Latviju arvien pievilcīgāku ārzonu vai tradicionālo Eiropas jurisdikciju vietā.
- Visatļautība VID auditos. Diemžēl vēl joprojām nav jūtama VID vēlme palīdzēt komersantiem maksāt nodokļus korekti, bet tikai sodīt. Vēl trakāk – klienti turpina nest stāstus, ka audita laikā kāds sazinās un pasaka kāds būs uzrēķins, ja ‘sakārtotājiem’ samaksās un kāds – ja nesamaksās. Pēdējā laikā paliek tik sliktāk ar auditu lēmumu “pamatojumiem”. Auditos VID slēpj no advokātiem informāciju, auditē pārsvarā tos, no kuriem vieglāk iekasēt. Ir pēdējais laiks reformēt gan VID auditoru atbildības, uzraudzības un atlīdzību sistēmu, gan nodokļu maksātāju tiesības kopumā.
