Kriminālatbildības noteikšana uzņēmumu aizliegtu vienošanos īstenotājiem
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sadarbībā ar nevalstisko organizāciju “Sabiedrība par atklātību – Delna” aicināja Saeimas deputātus, uzņēmējus un citus interesentus piektdien, 11. oktobrī, no plkst. 10.00 līdz 11.30 piedalīties tiešsaistes diskusijā, kurā iesaistītās puses sprieda par nepieciešamību paredzēt kriminālatbildību par karteļu jeb aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos.
Pirms aptuveni mēneša Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Krimināllikumā, ar kuriem bija rosināts noteikt kriminālatbildību par uzņēmumu aizliegtām vienošanām, tostarp cenu sarunāšanu, publiskajos iepirkumos. KNAB un vairākas citas atbildīgās institūcijas uzskata, ka par šo smagāko konkurences tiesību pārkāpumu publiskajos iepirkumos būtu jāparedz kriminālatbildība, jo karteļu gadījumā tiek neefektīvi ieguldīti valsts un pašvaldību līdzekļi, kā arī iedzīvotāji nesaņem preces un pakalpojumus par tirgus situācijai atbilstošām cenām.
Lai publiskajā telpā aktualizētu šādu grozījumu nepieciešamību, KNAB kopīgi ar “Sabiedrība par atklātību – Delna” rīko tiešsaistes diskusiju. Tās laikā iesaistītās puses apskatīs esošo situāciju aizliegtu vienošanos apkarošanas jomā un spriedīs, vai administratīvais sods ir pietiekams instruments, lai atturētu likumpārkāpējus un citas personas no šāda veida pārkāpumu izdarīšanas. Tāpat diskusijā pārrunās, kādi varētu būt ieguvumi, ja tiktu noteikta kriminālatbildība par aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos.
Pasākumā piedalījās KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule, “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis, ģenerālprokurors Juris Stukāns, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) Godīgas konkurences un publiskā iepirkuma apakšgrupas vadītājs Māris Butāns un mūsu kolēģe – Valststiesību, interešu pārstāvības un publisko iepirkumu prakses grupas vadītāja Katrīne Pļaviņa-Mika. Pasākumu vadīja I. Tauriņa.
Mūsu kolēģe Katrīne Pļaviņa-Mika diskusijā izcēla vairākus mītus un problēmas saistībā ar aizliegtām vienošanām Latvijas iepirkumos. Viens no tiem ir par to, ka karteļa atklāšanas gadījumā pietiek nomaksāt sodu, lai problēma tiktu atrisināta. Patiesībā uzņēmumi tiek izslēgti no turpmākiem iepirkumiem Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs. Mērķis ir veicināt tiesisku un sabiedrības interesēm atbilstošu konkurētspējīgu vidi, kurā uzņēmumi attīrās no nelikumīgām praksēm, tāpēc Publisko iepirkumu likumā ir regulējums, kas nosaka šo attīrīšanās procesu un nokļūšanu atpakaļ vidē. Vēl viens mīts pastāv par to, ka sodus var iekļaut piedāvājumā un samaksāt pēc iepirkuma iegūšanas. Lai arī tirgus sadales gadījumos tas notiek, piemēram, autobusu karteļa gadījumā, kur sākotnēji piedāvāja zemāko cenu un pēc līguma iegūšanas to paaugstināja, tā nav izplatīta tendence visos iepirkumos.
K. Pļaviņa-Mika akcentēja, ka Latvijā trūkst datu par iepirkumiem, un liela daļa izdevumu korekciju tiek veiktas ārpus iepirkuma procedūrām, kā norādījusi Eiropas Revīzijas palāta. Pastāv arī jautājums par politisko gribu ne tikai sodīt fiziskās personas par karteļiem, bet arī novērst to radītās sekas. Piemēram, Latvija vēl joprojām maksā 6 miljonus eiro gadā autobusu pārvadātājiem, kuri šos līgumus ieguva karteļa rezultātā.
To, ka karteļu darbības būtiski kropļo publiskos iepirkumus, apliecina arī Eiropas Komisijas 2024. gada ikgadējais ziņojums par tiesiskumu Latvijā. Eiropas Komisija (EK) uzsver jaunatklāto aizliegto vienošanos par pakalpojumu sniegšanu reģionālajos maršrutos starp autobusu pārvadājumu uzņēmumiem un 2024. gada Eirobarometra aptaujas datus par uzņēmumu attieksmi pret korupciju ES, kuros norādīts, ka 29% uzņēmumu dalībvalstīs uzskata, ka korupcija Latvijā pēdējo trīs gadu laikā ir kavējusi viņus uzvarēt publiskā iepirkuma konkursā vai iegūt publiskā iepirkuma līgumu. Rādītājs ir divus procentpunktus augstāks nekā vidēji ES.
Vairāk par diskusijā pārrunāto var lasīt “Sabiedrības par atklātību – Delna” mājaslapā.
Diskusijas ieraksts pieejams “Sabiedrības par atklātību – Delna” sociālā tīkla Facebook kontā.
