Būvniecība tiek uzskatīta par vienu no tautsaimniecības dzinējspēkiem, taču pērn tā uz priekšu virzījusies klupdama krizdama, galu galā uzrādot samazinājumu ēku, bet pieaugumu inženierbūvju tapšanā. Šis gads iezīmējas ar atsevišķiem prognozējamiem pozitīviem uzplaiksnījumiem, bet, vai tas beigsies ar “plusiem” un sāksies izaugsme, savā vērtējumā nozares pārstāvji ir piesardzīgi.
Pašlaik tiek lēsts, ka, iespējams, aktīvāk taps daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, jo kā nekā aizdevumu likmes slīd uz leju, varētu sākt īstenot apjomīgus vēja parku projektus.
Būvniecības nozarē novērojama lejupslīde
Šobrīd pieejamie dati par pagājušā gada pirmajiem trim ceturkšņiem uzrāda kopējo būvniecības apjomu samazinājumu par 6,9%, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu vēl pirms gada. Lielu kritumu – par aptuveni piektdaļu – piedzīvojusi tieši ēku būvniecība. Nav noslēpums, ka pēdējos gados nekustamā īpašuma attīstītāji ir piebremzējuši savas aktivitātes, rēķinoties gan ar lēnu apriti, piemēram, dzīvojamo platību sektorā, gan piesardzību biznesā kopumā. Savukārt kopējos rādītājus uz augšu ir pavilkušas inženierbūves.
Līdzīgi novērojumi ir zvērinātu biroja “” partnerim – jaunu būvniecības projektu ir maz, ir atsākusies kustība dzīvojamā sektorā, kas ir pozitīvi, dažu komercobjektu projektēšana turpinās. “Aizdevumu likmju krituma gadījumā, piesaistot konkrētu nomnieku, tie varētu virzīties uz priekšu,” viņš akcentē.
Nozare gaida, kad tā pa īstam tiks “iestartēta” dzelzceļa “Rail Baltica” trase. Savukārt pozitīvu pienesumu varētu sniegt enerģētikas projekti. “Tur ir lielas iespējas nozarei augt,” uzskata Jaunozols, norādot, ka līdz šim Latvijā ir īstenoti salīdzinoši mazāka mēroga projekti. Turpināsies gan saules parku, gan vēja parku, gan akumulatoru/bateriju izveide. Optimistiskākajā scenārijā varētu tikt īstenoti septiņi vēja parku projekti (notiek sarunas ar turbīnu piegādātājiem, ar finansētājiem par līdzekļu piesaisti), bet reālistiskāka tuvākajā laikā šobrīd šķiet divu projektu īstenošana.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
