Nodokļu administrācija turpmāk tiks informēta par skaidras naudas darījumiem bankomātos vai kredītiestādēs, kas pārsniedz 750 eiro, tādējādi skaidras naudas iemaksu veicēji bankomātos un skaidras naudas izņēmēji no tiem nonāks zem nodokļu administrācijas lupas.
To paredz sagatavotais grozījumu projekts likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Vienlaikus šis izmaiņu piedāvājums izraisījis gana daudz jautājumu un arī spekulāciju par kārtējo mēģinājumu skaidras naudas norēķinus apriori padarīt par neiespējamiem un pašu skaidro naudu – par aizdomīgu maksāšanas līdzekli.
Sekos skaidrās naudas kustībai
“Skaidrās naudas aprite bija, ir un būs viens no ēnu ekonomikas dzinējspēkiem, tāpēc loģiski, ka tās kustībai bankomātos tiek plānots ieviest ziņošanas pienākumu bankām, taču tas pats par sevi ne samazinās, ne arī palielinās skaidras naudas apriti Latvijā,” skaidro partneris nodokļu un muitas jautājumos . Var jau neiemaksāt skaidro naudu bankas kontā un tērēt skaidrā, taču viss atkarīgs no summām. “Jāņem gan vērā, ka apmaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus, kā arī pirkumus interneta veikalā ar skaidru naudu arī vairs nav ērti, turklāt daudzos interneta veikalos šādas iespējas pircējiem nemaz nav,” norāda J. Taukačs. Viņš secina, ka ar skaidrās naudas pirkumiem aizrauties nevajadzētu, jo uz radara nonākušajiem VID var palūgt pierādīt līdzekļu izcelsmi.
“Ja to nevarēs pierādīt, labākā gadījumā būs jāmaksā attiecīgi nodokļi,” brīdina J. Taukačs.
“Bankas konta apgrozījuma nesakritība ar IIN gada deklarācijas datiem (kas ir otrs VID izziņotais jaunums) gan nebūt nenozīmē, ka noticis kāds pārkāpums.
VID automātiski nav pieejamas bankas kontu izdrukas. Pat pārskaitījumi starp cilvēkam piederošiem vairākiem banku kontiem VID acīs izskatīsies kā konta apgrozījums,” skaidro J. Taukačs.
Viņu priecē, ka jaunā Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja un arīdzan ēnu ekonomikas apkarošanas plāns paredz uz aplokšņu algām raudzīties caur aplokšņu saņēmēju dzīvesveidu. “Neiekasētos nodokļos vismaz statistiski slēpjas baisas summas, jo ēnu ekonomikā ir ap 23% no IKP jeb ap 9 miljardiem eiro. Sakritība, bet arī pēc Latvijas Bankas datiem ap 23% no visiem norēķiniem cilvēki Latvijā joprojām veic skaidrā naudā.
Jāidentificē avoti
Aplokšņu algas veidojot ap 1/2 no ēnu ekonomikas Latvijā. Jācer tikai uz saprātīgiem sietiem VID tīklos, kas ļaus sākt ar lielajām zivīm, nevis pensionāriem, kuri savu pensiju saņem skaidrā naudā, izmantojot Latvijas Pasta pakalpojumu,” uzsver J. Taukačs. Viņš norāda, ka cilvēki pie lielākām summām rūpīgi plāno savas darbības, jo vēlas iegādāties nekustamo īpašumu (māju vai dzīvokli), auto, braukt ceļojumos, bet nodokļu administrācijai ir iespēja pajautāt, no kurienes nauda.
Nodokļu eksperta ieskatā būtiskākais jautājums: kur rodas nelegāla skaidra nauda. “Saprotams, ka skaidra nauda uzņēmumu rīcībā var būt, ja tam ir mazumtirdzniecība, kurā tiek pieņemti skaidras naudas norēķini, taču pavisam citādi, ja uzņēmumam tādu nav, tad atliek tikai darījumi, kuri nekur nav atspoguļoti un par tiem ir veikts norēķins skaidrā naudā, kas jau pie nodokļos nenomaksātiem 35 000 eiro ir krimināli sodāms nodarījums,” norāda J. Taukačs. Viņš atgādina, ka šādiem apsviedīgiem cilvēkiem ir vērts iepazīties ar tā dēvēto noilguma termiņu nodokļu krimināllietās, kas ir 10 gadi, bet, ja tas veikts grupā – tad 15 gadi. “Bet tikai 5% Latvijas uzņēmēju uzskatot, ka iespējamība tikt pieķertam, maksājot aplokšņu algas, ir 0%.
Minētajā pētījumā secināts: jo augstāka ir pieķeršanas varbūtība komplektā ar adekvātiem sodiem, jo mazāka ir uzņēmēju vēlme iesaistīties ēnu ekonomikā,” atgādina J. Taukačs.
Ar pilno rakstu varat iepazīties žurnāla “Dienas Bizness” 3.septembra numurā.
Plašāk par plānoto grozījum tēmu lasiet arī Jāņa Taukača Tax Stories bloga ierakstā.
