2024. gada septembra sākumā Administratīvā rajona tiesa izskatīja visai interesantu, neikdienišķu muitas nodokļa strīda lietu. Apskatām lietu un tajā paustās atziņas.

Oļegs Spundiņš, SIA “Sorainen ZAB”, vecākais jurists

Lietas apstākļi

Vācijas uzņēmums Daugavpils preču stacijas muitas kontroles punktā noformēja tranzīta procedūru precei “dīzeļdegviela”, kā galamērķa muitas iestādes tika norādīti Vācijas muitas kontroles punkti, veicot vairākus preču pārvadājumus (172 tranzīta deklarācijas). Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica pārbaudi saistībā ar minēto tranzīta procedūru pareizu pabeigšanu. Pārbaudes rezultātā Vācijas uzņēmumam kā tranzīta procedūras izmantotājam, kā arī transporta uzņēmumam kā tranzīta preču pārvadātājam solidārai nomaksai budžetā noteica apmēram 4,28 milj. eiro, tostarp akcīzes nodokli, pievienotās vērtības nodokli un nokavējuma naudu.

Uzņēmums apstrīdēja VID lēmumu. Ģenerāldirektore daļēji atcēla lēmumu, atstājot to spēkā daļā par aptuveni 3,98 milj. eiro.

Atbrīvojums no muitas parāda – VID pozīcija

Savu lēmumu VID pamatoja ar to, ka tranzītam pakļautā dīzeļdegviela faktiski netika uzrādīta galamērķa muitas iestādēs, jo tika aizstāta ar citu preci (mazuts ar pievienotām krāsvielām), ko lietā apstiprina kompetento iestāžu no Vācijas un Polijas saņemtā informācija. Līdz ar to Vācijas uzņēmuma uzsāktās tranzīta procedūras nav atzīstamas par pareizi pabeigtām.

Uzņēmuma VID iesniegtajām Vācijas muitas administrācijas vēstulēm, kurās norādīts, ka tam uzsāktās tranzīta procedūras tika noslēgtas, VID nepiešķīra nozīmi, jo dīzeļdegviela faktiski netika uzrādīta Vācijas galamērķa muitas iestādēs.

Tāpat VID norādīja, ka apstāklis, ka tranzīta muitas deklarācijas sākotnēji tika noslēgtas, nenozīmē, ka tranzīta procedūras pabeigšanas pareizība vairs nevar tikt apšaubīta, ja vēlāk tiek atklāti fakti vai iegūta informācija, kas norāda uz iespējamiem pārkāpumiem.

VID uzskatīja, ka arī gadījumos, kad galvenais atbildīgais (šajā gadījumā – Vācijas uzņēmums) nav vainojams tranzīta procedūras pārkāpumā, tostarp krāpšanā, kas faktiski ir ārpus tranzīta procedūras izmantotāja ietekmes sfēras, tas tik un tā ir atzīstams par galveno atbildīgo, jo nav izpildījis Muitas kodeksā minētos pienākumus un atbilstoši konkrētajā normā paredzētajam ir atbildīgs par muitas parāda samaksu.

Uzņēmuma argumenti

Nepiekrītot VID lēmumam, Vācijas uzņēmums pārsūdzēja to tiesā. Tas nezināja un nevarēja zināt, ka informācija,  uz kuru balstoties tika noslēgtas tranzīta procedūras, ir nepatiesa, kā arī nav pieļāvis acīmredzamu nolaidību vai izdarījis krāpšanu. Turklāt Vācijas muitas iestāde neinformēja uzņēmumu par to, ka galamērķa muitas iestādē uzrādītas citas preces, kas neatbilst pavaddokumentos norādītajām, līdz ar to uzņēmumam tika liegta iespēja veikt pasākumus, lai turpmākās tranzīta procedūras tiktu pienācīgi noslēgtas.

Uzņēmums uzskatīja, ka uz to attiecas Muitas kodeksā minētie īpašie apstākļi, kad pienākas atbrīvojums no muitas parāda nomaksas, jo informācija par preču neatbilstību galamērķa muitas iestādēs Vācijā ilgstoši netika nodota uzņēmumam.

Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.