Termins “balto apkaklīšu noziegumi” ir ne vien bieži dzirdams filmās un juristu sarunās, bet arī lietots biznesa dzīvē. Tomēr nereti, tiekoties ar klientiem un sadarbības partneriem, ir nācies saskarties ar to, ka izpratne par to, kas tas īsti ir un kā šajos jautājumos var palīdzēt juristi, nav pilnīga.

Raksta autore: Dr. iur. Violeta Zeppa-Priedīte, SIA “Sorainen ZAB”, korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses Latvijā vadītāja, zvērināta advokāte

Raksta līdzautori: Norman Aas, “Sorainen” Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses Igaunijā vadītājs, un Darius Raulušaitis, “Sorainen” Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses Lietuvā vadītājs.

Ar šo rakstu “Sorainen” eksperti krimināltiesību jomā vēlas sniegt ieskatu šī jēdziena izpratnē, vēsturiskajā evolūcijā un visbeidzot arī tā materializācijā “Sorainen” krimināltiesību advokātu praksē.

Vēsturiskā “balto apkaklīšu noziegumu” izpratne

“Balto apkaklīšu noziegumi” jeb angļu valodā lietotais jēdziens “white collar crime” apzīmē noziegumus ekonomisko, finanšu, korporatīvās pārvaldes un korupcijas jomās, kas tiek veikti, lai gūtu kādu finansiālu labumu, kas var izpausties, piemēram, naudas gūšanā vai mantas un pakalpojumu saņemšanā, vai izvairītos no naudas, mantas un pakalpojumu zaudēšanas.

Jēdziena “balto apkaklīšu noziegumi” izcelsme meklējama 20.gadsimta pirmajā pusē Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Precīzāk, termins “balto apkaklīšu noziegumi” radies 1939.gadā, kad to pirmo reizi publiski paudis amerikāņu sociologs un viens no ietekmīgākajiem 20.gadsimta kriminologiem Edvīns Hardins Sazerlends (Edwin Hardin Sutherland), par attiecīgo tēmu publicējot grāmatu. Grāmatā E. H. Sazerlends šos noziegumus aprakstījis kā tādus, kas attiecināmi uz respektējamām un augstas sociālās klases personām, kuras veic šos nodarījumus, pamatojoties uz savu profesiju vai nodarbošanos. E. H. Sazerlenda mērķis bija novirzīt uzmanību no nelikumīgā priekšmeta (proti, naudas) uz personām, kas ir atbildīgas par to izdarīšanu.

Pēc jēdziena “balto apkaklīšu noziegumi” definēšanas un jēdzienā ietilpstošo nodarījumu nelabvēlīgās ietekmes secīgas apzināšanas radās nepieciešamība tos apkarot un mazināt radītās kaitīgās sekas. Tādēļ 20.gadsimta otrajā pusē, proti, 70. un 80.gados, nacionālie likumdevēji sāka pakāpeniski pieņemt dažādus tiesību aktus ar mērķi apkarot šos noziedzīgos nodarījumus. Piemēram, ASV tajā laikā tika pieņemts Likums par reketieru ietekmētām un korumpētām organizācijām (Racketeer Influenced and Corrupt Organizations Act) un Likums par banku slepenību (Bank Secrecy Act), kura mērķis bija uzlabot banku caurredzamību.

Baltās un zilās “apkaklītes”

Lai nejauši nerastos sajukums terminos un izpratnē, jāpiemin, ka “balto apkaklīšu noziegumus” var salīdzināt arī ar tā sauktajiem “zilo apkaklīšu noziegumiem”. Ja “balto apkaklīšu noziegumi” tiek veikti bez vardarbības pielietošanas, tad “zilo apkaklīšu noziegumos” var tikt izmantota arī vardarbība. Daži no “zilo apkaklīšu” noziegumu piemēriem ir slepkavība, seksuāla vardarbība vai apbruņota zādzība. Tomēr ir noziedzīgi nodarījumi, kas, lai arī tiek uzskatīti par “zilo apkaklīšu” noziegumiem, tiek veikti bez vardarbības izmantošanas. Tādi var būt, piemēram, piespiedu prostitūcija, nelegālas azartspēles u.c.

“Zilo apkaklīšu” noziegumus parasti ir vieglāk noteikt un atrast vainīgo personu, kas būtu sodāma par noziedzīgā nodarījuma veikšanu. Savukārt, “balto apkaklīšu” noziegumos ir daudz grūtāk noteikt, kas ir vainīgā persona, jo atšķirībā no “zilo apkaklīšu” noziegumiem, kurus bieži vien veic, izmantojot dažādus noziedzīga nodarījuma priekšmetus, tiek izmantots interneta pārlūks, grāmatvedības pārlūka programmas, kas padara daudz sarežģītāku nozieguma konstatēšanu un tā apjoma noteikšanu. “Balto apkaklīšu noziegumu” gadījumā bieži vien nav tieša cietušā (piemēram, korupcijas gadījumā), kas vērstos policijā, tāpēc ir vēl grūtāk atklāt šos noziegumus.

Kā arī, ja “zilo apkaklīšu” noziegumiem raksturīgi ir veikt noziedzīgu nodarījumu kādā valstī, tad šis noziedzīgais nodarījums arī aptver tikai vienu jurisdikciju. Savukārt, “balto apkaklīšu” noziegumu gadījumos tās var būt vairākas jurisdikcijas. Līdz ar to “balto apkaklīšu” noziegumi ir daudz komplicētāki nekā “zilo apkaklīšu” noziegumi.

“Balto apkaklīšu noziegumi” mūsdienu juridiskajā praksē

Kā minēts, balto apkaklīšu noziegumi parasti neietver vardarbību. Tie ir noziegumi, kas bieži saistīti ar dažāda veida naudas izkrāpšanu – iegūšanu, izvairīšanos no maksāšanas, priekšrocību panākšanu vai jebkādu cita veida krāpšanu. Noziegumam pašam par sevi nav jābūt finansiāla rakstura, tas var būt, piemēram, arī konfidenciālas informācijas ļaunprātīgu izmantošana, taču tā mērķis pārsvarā vienmēr ir saistīts ar kādu finansiālu vai ar varas iegūšanu saistītu labumu.

Tipiskākie šīs kategorijas noziegumi mūsdienās sevī ietver:

  • korupcija – gan privātu uzņēmumu, gan valsts pārvaldes līmenī iespējama nelegāla darbība, kur kāda amatpersona vai darbinieks izmanto savu ietekmi vai amata priekšrocības, lai pārkāptu sev atvēlētās pilnvaras personiskā labuma gūšanai;
  • izvairīšanās no nodokļiem – dažādu shēmu izmantošana, lai samazinātu nodokļu slogu, vai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas pilnībā, norādot nepatiesu informāciju, novirzot ienākumus uz ofšoru teritorijām, vai nelegāla nodokļu atvieglojumu izmantošana;
  • naudas atmazgāšana – process, kurā nelikumīgi iegūtu līdzekļu avots tiek paslēpts vai maskēts, lai maldinātu par legālu naudas izcelsmes veidu. Tas var izpausties kā fiktīvu darījumu noslēgšana, finanšu darījumu slēpšana vai “biznesa ķēdes” radīšana;
  • konkurences tiesību pārkāpumi – nelikumīgu metožu izmantošana, lai iegūtu vai dalītos ar komercinformāciju ar mērķi slepeni vienoties par izdevīgākiem nosacījumiem vai veiktu konkurentiem kaitīgas darbības;
  • valsts līdzekļu izkrāpšana – informācijas viltošana, lai piesavinātos valsts atbalstu dažādos konkursos vai valsts finansētos projektos, it sevišķi izplatīts veids arī Eiropas Savienības (ES) fondu projektos.

Taču šis balto apkaklīšu noziegumu uzskaitījums nav izsmeļošs un var ietvert sevī daudz un dažādus noziegumu veidus, piemēram, arī sankciju pārkāpumus, muitas noziegumus, nepatiesu ziņu sniegšanu, negodīgu komercpraksi, korporatīvo piesavināšanos un citus.

Mūsdienās ļoti izplatīta tendence ir izmantot informācijas tehnoloģijas, lai veiktu kibernoziegumus, piemēram, datu un identitātes zādzību, kriptovalūtas izmantošanu naudas atmazgāšanā, izpirkuma maksu pieprasīšanu par datu bloķēšanu. Mūsdienu tehnoloģijas padara balto apkaklīšu noziegumu pastrādāšanu daudz vienkāršāku.

Ko šajā jomā dara lielie ārvalstu un starptautiskie juridiskie biroji?

Biznesa juridiskie biroji, iespējams, nav pirmā vieta, kur iedomātos lūkoties pēc palīdzības krimināllietās. Un tomēr, palīdzība šai jomā, jo īpaši lietās, kas saistītas ar “balto apkaklīšu noziegumiem”, nav nekas svešs arī lielajos starptautiskajos biznesa advokātu birojos. Vēsturiski ar šāda tipa lietām pārsvarā strādāja mazāki krimināltiesību biroji, kuri specializējās krimināllietās. Savukārt vadošie biznesa advokātu biroji no šāda veida lietām vai nu apzināti izvairījās, vai arī pie šāda tipa lietām nenonāca. Tomēr ar laiku lielie biznesa advokātu biroji sāka arvien vairāk specializēties šajos balto apkaklīšu noziegumos. Viens no galvenajiem iemesliem šim pavērsienam varētu būt izmaiņas tirgū. Saskaņā ar “Eurojust” sniegtajiem datiem balto apkaklīšu lietu skaits katru gadu palielinās. Šī tendence ir pat likumsakarīga, ņemot vērā biznesa advokātu biroju priekšrocības, jo īpaši sarežģītu vai apjomīgu lietu risināšanā.

Šobrīd lielai daļai lielo biznesa advokātu biroju ir izveidotas balto apkaklīšu noziegumu prakses grupas. Pēc ietekmīgā neatkarīgo juridisko pakalpojumu pētījumu uzņēmuma “Chambers and Partners” datiem šobrīd vadošākās šīs prakses grupas ir tādiem lieliem biznesa advokātu birojiem kā “Debevoise & Plimpton”, “Gibson, Dunn & Crutcher”, “Allen & Overy”, “Clifford Chance”.

Biežāk izplatītie “balto apkaklīšu noziegumi”

Starptautiskie biznesa advokātu biroji visbiežāk sniedz palīdzību tādās balto apkaklīšu lietās, kas ir saistītas ar korupciju privātajā un publiskajā sektorā, krāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, piesavināšanos, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesā. Iepriekš minētajās lietās pārsvarā tiek pārstāvēti uzņēmumi, finanšu iestādes un uzņēmumu vadība. Nav svarīgi, vai uzņēmums vai tā vadītāji paši ir pakļauti valdības izmeklēšanai vai ir cietuši kādā no šiem noziegumiem. Papildus juridiskajai palīdzībai jau uzsāktos kriminālprocesos vai administratīvo pārkāpumu procesos starptautiskie biznesa advokātu biroji veic arī uzņēmumu iekšējās izmeklēšanas tādās jomās kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanā, kukuļošanas novēršanā un sankciju pārkāpumu jautājumos.

Jaunākās ārvalstu tendences liecina, ka aktuālāki varētu palikt balto apkaklīšu noziegumi, kuros tiks izmantots mākslīgais intelekts, automatizētās sistēmas, kriptovalūtas, kā arī ar kiberuzbrukumiem saistīto noziegumu apjoms. Proti, konkrētās problēmas atrisināšanai ir vajadzīgas specifisku nozaru (piemēram, finanšu vai informācijas tehnoloģiju) zināšanas, kas neietilpst tradicionālo krimināltiesību jomā. Šādās situācijās biznesa advokātu birojiem var būt priekšrocība salīdzinājumā ar maziem advokātu birojiem, kas sniedz palīdzību jebkāda tipa krimināllietās. Lielākiem advokātu birojiem ir lielākas iespējas nokomplektēt juristu komandas ar dažādām kompetencēm, kā arī izmantot īpašu tiesu ekspertīžu programmatūru, kas nav pieejama mazākiem advokātu birojiem.

“Sorainen” aktualitātes balto apkaklīšu noziegumu jomā

NILL

Viens no tipiskākajiem lietu veidiem, kas parasti nonāk uz Latvijas “balto apkaklīšu” komandas darba galda, ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija (NILL).

Biznesa vidē NILL tēma tipiski un bieži ir saistīta ar tiesību aizsardzības iestāžu pieņēmumiem, ka uzņēmumu darbībā tiek izmantoti nelikumīgas izcelsmes manta un finanšu līdzekļi, kas dažādos veidos tiek iepludināti biznesā, slēpjot to patieso izcelsmi.

NILL ir tēma, kas jau vairākus gadus Latvijā ir bijusi jo īpaši aktuāla.

Kopumā šīs lietas raksturo īpatnība – tās ir saistītas ar tādiem mantas un finanšu sākotnējās izcelsmes likuma pārkāpumiem kā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, korupcija, pārkāpumi pret dabas vidi, krāpšana, komerciāla uzpirkšana. Tādējādi palīdzības sniegšana ir kopīgs krimināltiesību un nodokļu un muitas, finanšu un banku, vides un komerctiesību jomu ekspertu darbs.

Dažādu ekspertu iesaistei šajās lietās ir īpaša nozīme, jo nereti palīdzību sniedzam klientiem ar sarežģītu un dažādās jurisdikcijās izvietotu biznesu. Šāds bizness, lai arī mūsdienīgs un komercstandartiem atbilstošs, tomēr trešajām personām nereti ir neizprotams un tādējādi aizdomīgs.

NILL nereti ir saistīta ar aizdomām par iespējamu pārkāpumu nodokļu jomā. Šajā aspektā esam sastapušies ar diskutablu izpratni par ne bis in idem jeb dubultās sodīšanas aizlieguma principa saturu un piemērošanu praksē.

Sankciju pārkāpumi

Otrkārt, noteikti jāmin pārkāpumi sankciju jomā. Krimināllikumā par sankciju pārkāpumiem ir paredzēta vairākus gadu desmitus ilga kriminālatbildība. Praktisku nozīmi tā ir ieguvusi kopš Krievijas karadarbības uzsākšanas Ukrainā.

Sankciju pārkāpumi var izpausties dažādi. Mūsu praksē šīs lietas raksturo uz un no ES veikts tādu preču eksports vai imports, kas tiesībsargu ieskatā nav atļauts. Attiecīgi domstarpību priekšmets ir konkrētās preces, tostarp metāla izstrādājumi, būvniecībā izmantojami priekšmeti, naftas produkti, jeb to atbilstība tādas preces statusam, kas pakļautas sankcijām.

Treškārt, noteikti jāmin noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā. Šeit jāmin, ka palīdzību nākas sniegt ne visai tipiskās kukuļošanas situācijās. Īpašs izaicinājums mūsu ekspertiem ir brīžos, kad klientiem jāpalīdz starptautiskās kukuļošanas situācijās.

Korporatīvie noziegumi

Igaunijā viens no bieži sastopamajiem “balto apkaklīšu” noziegumiem ir saistīts arī ar situāciju, kad uzņēmuma vadība vai augstākā līmeņa darbinieki ļaunprātīgi izmanto savu stāvokli un kaitē uzņēmuma interesēm, piemēram, rīkojoties interešu konfliktā vai piesavinoties uzņēmuma mantu. Šādu noziegumu gadījumā galvenās grūtības ir to atklāšana, kā arī zaudējumu aprēķināšana un piedziņa.

Savukārt Lietuvā visbiežāk sastopamie korporatīvie noziegumi ir saistīti ar uzņēmuma aktīvu ļaunprātīgu izmantošanu, nepareizu grāmatvedību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Lietuvas Kriminālkodekss paredz kriminālatbildību par uzņēmuma aktīvu piesavināšanos vai izšķērdēšanu, krāpniecisku vai nolaidīgu grāmatvedības uzskaiti un neprecīzu datu sniegšanu par ienākumiem, peļņu vai aktīviem. Par šiem pārkāpumiem visbiežāk pie atbildības tiek saukti uzņēmumu vadītāji vai citas personas vadošā amatā, kuras ir tiesīgas rīkoties ar uzņēmuma aktīviem saskaņā ar likumu un uzņēmuma iekšējiem noteikumiem.

Izvairīšanās no nodokļiem

Iespējams, visizplatītākā uzņēmuma līdzekļu piesavināšanās metode ir dažādu preču vai pakalpojumu iegādes imitācija. Bieži vien tas tiek darīts, izmantojot ārzonās reģistrētus uzņēmumus vai uzņēmumus, kas īpaši izveidoti, lai imitētu preču vai pakalpojumu pārdošanu.

Salīdzinoši izplatīts nodokļu nemaksāšanas veids ir izvairīšanās uzskaitīt daļu no uzņēmumu gūtajiem ienākumiem un deklarēt tos nodokļu iestādēm. Ja šādā veidā var izvairīties vairāk nekā no 20 000 eiro nodokļu nomaksas, tas tiek uzskatīts par noziegumu, savukārt, ja šī summa pārsniedz 45 000 eiro, tas ir uzskatāms par smagu noziegumu.

Uzņēmuma direktoru un/vai grāmatvedi var saukt pie kriminālatbildības arī par nolaidīgu vai krāpniecisku grāmatvedības kārtošanu, ja tā rezultātā netiek konstatēta uzņēmuma darbība, tā aktīvu, pašu kapitāla vai saistību apjoms vai struktūra. Turklāt gandrīz vienmēr tiek inkriminēts Kriminālkodeksa pants, kas paredz atbildību par nolaidīgu grāmatvedības kārtošanu, kā arī panti, kas paredz atbildību par uzņēmuma aktīvu piesavināšanos vai izšķērdēšanu vai izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Jāatzīst, ka bieži vien ir grūti nošķirt kriminālatbildību no administratīvās atbildības, kad runa ir par juridiskiem pārkāpumiem uzņēmumu darbībā. Viena un tā pati izvairīšanās no nodokļu nomaksas vai grāmatvedības neveiksmīga kārtošana var tikt uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu. Tāpēc šādos gadījumos ir ļoti svarīgi nodrošināt labu juridisko aizsardzību.