2022. gada 24. septembrī stājušies spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas maina ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasīšanas un pagarināšanas kārtību Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Grozījumi veikti, reaģējot uz Krievijas uzsākto karu Ukrainā, kā arī Eiropas Savienības piemērotajām individuālajām un ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju.
Krievijas pilsoņiem turpmāk nebūs iespējams saņemt un pagarināt ilgtermiņa vīzas, ja vīzas izsniegšana saistīta ar nodarbinātību vai uzturēšanos Latvijā. Krievijas pilsoņiem neizsniegs arī vīzas, lai veiktu attālinātu darbu pie darba devēja, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstī, vai kā OECD dalībvalstī reģistrētai pašnodarbinātai personai (digital nomad vīzas).
Tiek pārtraukta gan pirmreizēju, gan atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, izņemot Imigrācijas likumā noteiktos gadījumos. Grozījumi neskar termiņuzturēšanās atļauju reģistrācijas procesu.
Krievijas pilsoņiem būs iespējams pieprasīt un saņemt termiņuzturēšanās atļauju, piemēram, gadījumos, ja tās izsniegšana būs saistīta ar ģimenes apvienošanos, starptautisku aizsardzību, humāniem apsvērumiem, nodarbinātību uz Eiropas Savienības zilās kartes pamata, studijām vai piedalīšanos pētniecības projektā. Saņemt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju būs iespējams arī jebkurai personai, kurai bija piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijā un kas pēdējos trīs mēnešus pirms atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas bijusi nodarbināta Latvijā, un par kuru veikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, kā arī, ja persona turpina īstenot nodibinātās darba attiecības.
Ierobežojumi attiecībā uz Baltkrievijas pilsoņiem ieviesti šaurākā apmērā, lai, kā norādīts likumprojekta anotācijā, varētu turpināt sniegt atbalstu Baltkrievijas tautai. Baltkrievijas pilsoņiem termiņuzturēšanās atļauju būs iespējams pieprasīt un saņemt ne tikai uz Krievijas pilsoņiem attiecināmajos izņēmuma gadījumos, bet arī parastajai nodarbinātībai vai komercdarbībai Latvijā, reliģisko darbību veikšanai un privātam radinieku apciemojumam.
Grozījumi skar arī pastāvīgo uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību. Krievijas pilsonim, kurš pirms Krievijas pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz 2023. gada 1. septembrim. Ja persona vēlēsies atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tai būs jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi.
Ar grozījumiem apturēta iespēja pagarināt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuri to saņēmuši, pamatojoties uz veiktajām investīcijām vai iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā.
Bez tam saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu, no 2022. gada 19. septembra Latvijas teritorijā ir atļauts ieceļot tikai atsevišķu kategoriju Krievijas pilsoņiem, piemēram, Latvijas, Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts vai Šveices Konfederācijas uzturēšanās atļaujas turētājiem un Šengenas līguma dalībvalsts ilgtermiņa vīzu turētājiem, Latvijas ES, EEZ valsts vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļiem, transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, jūrniekiem un personām, kuru ieceļošana ir saistīta ar humāniem apsvērumiem. Krievijas pilsoņiem, kuri neatbildīs kādai no izņēmuma kategorijām, ieceļošana Latvijā tiks atteikta, to pamatojot ar apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai.
