Esmu atpakaļ no lieliskas skolēnu brīvdienu sporta nometnes. Gandrīz kā skolas laikā – sports un aizraujoša grāmata katru dienu nedēļas garumā. Tagad laiks pašķirstīt jaunākās februāra nodokļu  vēstis.

Visas Sorainen Nodokļu Vēstis atrodamas te. Turpmāk – par to, kas no visai apjomīgajām ikmēneša ziņām šķita svarīgākais un manu papildus komentāru vērts. Īpaši interesanta šomēnes padevusies Latvijas tiesu prakses sadaļa.

Likumi

  • 1.lasījumā pieņemti grozījumi IIN likumā, kas paredz atcelt 3% ieturējuma nodokli ārvalstu nodokļu rezidentu ienākumam no kriptoaktīvu atsavināšanas.
  • Uz 2.lasījumu FM virza priekšlikumu, ka arī TC vietējo dokumentāciju drīkst iesniegt angļu valodā. Ja VID prasīs, tad gan būs mēneša laikā jātulko.
  • Tas pats likumprojekts arī paredz, ka beidzot fiziskas personas drīkstēs pilnvarot citus rīkoties ar savu EDS kontu bez notariāli apliecinātas pilnvaras. Tad pašam savā EDS kontā jāielādē attiecīgo pilnvaru.

Latvijas tiesu prakse

 

Uz VID telefona konsultācijām paļauties nevar

SPRIEDUMS PAR LABU VID

Apgabaltiesa kādā lietā apstiprināja to, ko jau sen proponējam – uz VID telefona konsultācijās teikto paļauties nedrīkst. Tādiem nolūkiem jāprasa VID uzziņu. Tas, ko tiesa lietā nepasaka, ka muitas tarifu jautājumos (kā šajā lietā) paredzēta speciāla procedūra, kas dod iespēju droši paļauties, ka preces kods ir korekts – BTI, jeb Saistoša uzziņa par tarifu.

VID bijis formāls, atsakot importa PVN atmaksu

SPRIEDUMS PAR LABU NODOKĻU MAKSĀTĀJAM

Lietuvas uzņēmumam bija Latvijas PVN numurs un arī filiāle Latvijā, un tas atprasīja PVN par preču importu no Ukrainas. Spriedumā ir virkne neskaidrību, tādēļ te vēl Senātā sagaidāms turpinājums. Izskatās, ka Lietuvas uzņēmums pieprasījis PVN likuma 113.p. kārtībā. Tad VID ir taisnība, ka šajā kārtībā nedrīkst atmaksāt, ja Lietuvas uzņēmums Latvijā ir reģistrēts kā PVN maksātājs. Taču nav arī skaidrs, kādēļ Lietuvas uzņēmums 1) vispār maksāja importa PVN, ja ar Latvijas PVN numuru paredzēta vienkāršotā importa PVN kārtība to vien deklarējot, nevis maksājot, 2) kādēļ to neatskaitīja parastā kārtībā caur deklarāciju. Bija taču pretī apliekams darījums – piegāde Augstsprieguma tīkliem. Interesanti ir arī apgalvojumi par saimnieciskās darbības neveikšanu, ja gan pašam Lietuvas uzņēmumam, gan arī tā Latvijas filiālei ir piegādes Latvijā.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties  Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!