Pārlapojot VID vadītājas prezentāciju, iekrita acīs vairākas lietas par nodokļu strīdu tēmu: mediācija nodokļu strīdos, VID uzvarēto strīdu % un krimināllietu izmeklēšanas ilgums.
VID turpina kultivēt viedokli, ka ar to ir strīdēties nav vērts, jo tas uzvar teju 90% gadījumu. Tas, protams, neiet kopā ar mūsu lietām, kurās vairumā gadījumu VID zaudē. Tas, protams, ir vēl jautājums vai nolēmums ir VID labvēlīgs, ja uzņēmumam jāmaksā uzrēķinu. Vai medicīnā labvēlīgāk, ka pacientam bijusi ‘labvēlīga’ operācija vai tomēr, ka pacients preventīvu pasākumu dēļ nav saslimis? Tomēr, kur ir šīs statistikas šķēres āķis? VID pie labvēlīgajiem nolēmumiem pieskaita arī daļēji labvēlīgos un tur ir lauks dažādām interpretācijām, kuras neviens nevar pārbaudīt. Proti, visticamāk, no miljona uzrēķina valstij samaksāti 10 tūkst. arī skaitīsies daļēji labvēlīgs nolēmums. Tas nekas, ka par valstij prettiesiski iesaldētajiem EUR 999 990 valsts procentos samaksās vairāk par minētajiem 10k. Pirms gadiem 10 aizgājām uz tiesu parisināt šo jautājumu un mums sanāca, ka reālāks % varētu būt ap 70-75% par labu VID. Vienkārši VID ir izdevīgi uzturēt mītu, ka strīdēties ar VID nevajag. Piekrītu – nevajag, ja nav labu izredžu. Tomēr nekad nevajag skatīties uz vidējo statistisko temperatūru slimnīcā.
Kriminālprocesa ilgums
Iepriecina šis ambiciozais grafiks – samazināt izmeklēšanas ilgumu no 881 dienas pagājušā gadā uz 182 dienām nākamgad. Tikai, kā VID tas izdosies, ja plānots, ka nākamgad Nodokļu un muitas policija vairs nebūs VID sastāvā.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!
