Kad rodas vēlme palasīt, kā viss sākās, jānopūš vien putekļus attiecīgai vēstures grāmatai un saproti, ka viss jau reiz izdomāts. Tā ir arī ar grāmatu Tax Tales, kur galvenā vērtība – tiesību principi un to būtība nodokļu jautājumos.
Romiešu tiesību principi nesakrīt ar Satversmi
Tax tales grāmatā teikts, ka no Romiešu tiesībām nāk princips – kas attiecas uz visiem, drīkst apstiprināt visi. Šai ziņā vismaz diskusijas vērta liekas Satversmes norma:
“Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.”
Tautai dodami vien akcionāru līmeņa jautājumi
Kā tas var būt, ka tauta nedrīkst lemt par jebko, kas uz viņiem attiecas? Kādēļ Šveicē iespējama šāda tiešā demokrātija, bet pie mums – nē? Nodokļi esot pārāk sarežģīti, tauta nesapratīs, kāds skeptiķis pavīpsnās. Tomēr parasti tautas vērtējumam neliek jautājumus par kādām tehniskām normām, tai priekšā noliek vien konceptuālus būtiskākos jautājumus. Piemēram, vai tauta piekrīt, ka pensiju sistēmu reformē? Vai aizsardzībai tiešām jāmetas tērēt 5% no IKP vai pietiks ar NATO prasītajiem 2%? Vai mums nepieciešama progresīvā IIN sistēma vai labāk tomēr visiem vienādas likmes, kā Igaunijā? Kurš šajā zemē ir galu galā saimnieks? Politiķi? Pēc analoģijas ar uzņēmumu – valde, padome vai akcionāri?
Vai tiešām tiešā demokrātija ir pārāk dārga?
Šai ziņā ļoti interesantu cerību stariņu ieraudzīju raidījumā Krustpunktā A.Tompsona sarunā ar filozofu Ventu Sīli, kurš minēja, ka top aplikācija, kurā cilvēki ar Smart ID u.tml. varēs identificēties un regulāri paust savu viedokli par valstī nozīmīgiem jautājumiem. Starp citu, Vents solīja atnākt arī uz Tax Stories ciemos.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!
